ied coed oe A a ie ee moe ‘a4 . Po teee “4 a + ie oe . I ™ = 1 7 . at Sia ti" . . a a . ‘ eM aa =)1 | ih Pat I : $950; £. 18. oktobrt LATVIJA Latvian Newspaper ) Nr. 81 (425) Nr, 81 (425) Oct. 21, 1956 Seatdiex, 1950. g. 21. oktobri tendk treédienas un sestdiendas. izdevéja: Latviesu Centrilé Ko- miteja. Galvenais redaktore: V. Lambergs; galv. red. vietn. M. “‘ulltis. Redaktorl: A. Boléteing, P. Klang, B. Kiselis, V. Le . EL Raisters, L. $varcs. Austraélijas redakcijaa vad. A. Smits (21, Linden Avenue, Wen- douree, Ballarat, Vic., Austra- lia), Red. adr.: (14%) Schwabisch Gmiind. DP Camp aArtilene Kaserne, tilr. Schw. Gmtind 7159 - ry 7 . _ ae a. itt _ Bs = “ weed — . . . . x, ul ay ee ied | to = rsa h- eo os . ORNS 1 Bea ts a : . : = _ ' t ar aT | a : SP en .. wipe eng aes athe yee — ee a, 7 a i. oom a Ts ros -. — —— r= oT SS ee oe er Fe ee ie pt a : are om a" my a. ey Y ie rar : . rr r Becca ck tay “e Lom ry ris heel eee el a ball aan “i ipl eae ' ar ed . a io re : : or ‘a y 13 —" a rial a Las hail or a tl * aT + oe . yt T, Fee oy =: ee ee ee an A - . i i. = . I het and Editor: valtde- ra .Lambergs, Schwabisch gmiind, DP Camp Artillerie~ Kaserne, Phone Schw, Gmiind 3 Printer: Remsdruckere} . ‘Bigg, tite & Co, Schwiblsch : - d, Paradtesstr. 12. Publis- . LATVIAN NEWSP rs] . wn Se — 4: =") om Cs bye oe pe twice weekly Circulation ail 41,000. Sponsor-International Re- ve | fugee Organization, ‘ Kristigie, nu laiks ir mosties ine 2 48 novembri, kaa atkal tuvojas, Latvijas katedriju un ramp eps ky mpani jexvanija brivibu Latvijas laukos un plisétis, Kristigle pulctjia ple sa- viem aitirlem un brivi liecinija: Es ticu Kristus vardam svétam, kas man ka tikstod saules mirds. Sodien pr Latviju un tis baltiem dievnamlem ir klijusies tumsa. Ma- teriilisms, kas pagajusd gadu sim- teni svinéjs savas pirmis uxvaraé, gan irdzisa rietumu pasad- leg kal tautu un cllvékd -veseld saprits, bet dzijas saknes tas taidis tautés, kas nespéja jau sékum’ fo- vérst th Jaunumo tn sava semé pa- lalds vaji jaunuma spekus. Bolkevistiskhis materialiams ir ta- lidzsinims ar bagite semkopl Jésus —-‘Aadosies saglabat mieru’ Aicinay ums talka ; ra : a eto ‘Berlines garni. ASV, 3 A PIERADISUMUS diti un mudinati, brivibas un nal. Polke “atn GRIBAL UN APZIME KOMON dzimtis majas izslapugi, latviedi via kaforméts, a: vias pasaulé ar sirdi un’ dvéseli or tiecas piederét saval tautai un pele panne valstij un grib pielikt roku pie worieda val. lidz¥inaio. misu kopéja liktena cela lidzind- Od Hi é Trigvi Le ‘ore Sanas, Més visi gribam atrak pie- ArpmBkaliem divier Gzivot to dienu, kad miisu darga band tls ty, generSiseie dzimtene un tautas brali bis at- ne ‘Melike “mindia ™ Drivoti no nezéligis svesinieku mplhe be mint stra Mo. okupacijas un verdzibas, Més visi male ‘delegat fo gribam atrak tikt atpaka] majas. Ko més varam darit miisu pasu ; ij ? " | : : | 7 : | Griekt. -2 ! 1 Deca : ig: : 7‘ phi ERinieku pulk } kapitulactias demobi = : a ee Ls a tert rere: 5 as - te 7 = , = La Bee ce - ee ee el a rb at a " r “yt bth a eee Pe 3) oy FR! materifiu upurl — artayu Latvi- jai, Jabpratigi maksdjot sava! valstij vienrelzéju vaists nodokli miisu politiskai un ideologiskai cinai (Aréjag informfciias fonds), latviskai izgliftibal un kuitirai un darba nespéjigo apriipei, Visu to kopa sauksim par Latwijas valsts cinas fondu, kas aptvertu visas must politiskfis un naciondlés va-~ jadzibas, | Lidzigi aicinajumi atskanéjuél latviesu presé citas zemés, sanak- smés un tautieiu véstulés. Visi gaida darbus un grib darit dar- bus. LatvieSu nacional& padome, Latviesu centraélé komiteta un Aréias informacijas fonds, sadar- bibé un saskana ar citém latvie- {US MASKAVAS MIFRA ISMU PAR SOLAIKU REAKCIONARAKG KUSTIBU 1 Sant rancisko (mr). — ,,Padomja pans neatstaj citu iespéju, ka vlectgt a prezidents Triimens sava rund Jan ok . 8 ae rah oe a ’ meer eee oe - Fr a_i a . qm ¥* = : a a ed pa Set a a TS . 2 . ee a a oa savienibas Ndzsinéja_ politika stiprinadt misu brunoto spéku,“ tresdien Sanf éc tik- ‘aF generali Mekarturu tomér esm wierd leon api € u.vairak kai jebkad parliecinits, of b biisim epélig! uz ligu laiku saglabat pasaules mierv.“ Bund, ko visa ; pasatle gaidija ar telako uzmanibu, ASV prezidents prasiia no Maska- yas konkrétus pleridijumus tis miera gribai, Sis prasibas izteikdams ' §efroa «punktos. Prezidenta runu piarraidiia 25 Amerikas Bal gfectias, peo tam noraidot visai pasaulel rund cng 5 sen 8 izvilkumu 26 valodis. Runas jevadijuma Trimens nord-|gam Koreja Apvi “| F : 0 pvienoto naciju uzde- dia, ka, pretéjl da%adiem minéju-|vums biis rupéties par “Sint seku miem, Vina apspriedel ar Mekartury m | novérsanu un zemes atiaunofsanu. Sis pebijis nekadas nosl€pumainas aiz-| problémas prezidents pirrundiis ari rene bet vin§ véléjies tikties ar|ar Mekarturu. : nerail, kas patiaban seviSki labi) Tal4k Trimens deklaréja, ka, ne- 1 fa. ty oF 7m, a 1 an, ee! - wo > a gh FET te AT a ee he oo rou Seay | goo tat “ 1 a _ +e a i is —be sk re oy i ag a 4 1 F a vel . pa ae oo: Oo eres -e reese aot ome " to . eee ee re a laba? Publicists Ev. Freivalds ASV must avizes 71. num, ievadéd Ak- livitates un kopiga darba pand- kumi aicina 18. novembri noorga- nizet latviesu makslas reprezen- tacijas koncertus, aicinot uz tiem ' a bs vz —. eS ? - a = fiskinck ot ae ee pe ed r, 2°95 ee oll es | + a parskata visas Talo austrumu prob- ont... aT = os ; ja : goatee ‘Dal paskaidroja sun guulera ' 8Du- sdzGts uz latku ve incém nedels, ta .Atradne Norvé- ple. Balangenas, ‘7; oo | epelniem | nicijss a pledavajusi bil. 8 Leopolda bralim | A Gavanu lauktt ace ' Sorkas ‘archibis- = *: h -dabijts galu piper ef ~ g, DudZets, re }:: dolaru, iztelcés Mes, | ¢rauda saatdt- ondonas ielA no- ma, <9 fevainotat mobi}, = gastivu: nolémusl veselfbas kom 1, val fis izplatl- sitiga veselibal. yArate: un 100 ve- jesaukt ASV 20 wm n* pret Jugosla- orma raidstacl v8, pastiprindt! fedzivotijus 82 ~ axevietoti uw parvie ak Zine ies jan a6. — vclesue. olf sikusl lémas un var dot vértigus norddi- jumus pareizu politisku lémumu pie- nemsanal, Pazinojot, ka uz Koreju dosies: vél Jauni UN valstu karaspé- ka. kontingenti, prezidents izteica paritecibu, ka driz bis atijaunots milers visi Korejé. ,,Misu brunotie epeki tur paliks tikai tik igi, lidz bis sasniegts misu mérkis — atjau- nots miers un izveidota viencta, ne- atkariga un demokratiska Koreja, Mums nav nekidu agresivu mérku val territoriflu intereju ne Koreja, he kur citur pasauld.“ P&e kara bet- UN WEL Felon atkarigi no pandkumiem Koreja, {ASV brunoto spéku stiprindgana tur- pinasies, jo citadas izeias nav. Ka- mer Padomju savieniba nedos kon- krétus un pozitivus pieradijumus sa- val miera gribai, tlkmér rietumi ciedi apnemusies izveidot talak brivis pasaules kopigos alzsardzibas spékus. yadomju savienibas riciba,“ teica Trimens, ,,radijusi daudz da%adu sa- rezgijumu, kas apdraud pasaules mieru, Més to apzindmies un nezé- losim spékus, lai tos novérstu, Par to Jai nevienam nebitu nekadu ili- ziju." — (TurpinSjums 4, Ipp.) speki Koreja sasniequéi Pjongjangu ES RUMBA", RAS IZKAUSE TANKUS — KOMUNISTI NONAVE |. GOSTERNDS AH ELEKTRIBU — RI UZDAVA TROMENAM KRIEVU, | GENERALA UZPLECI “Tokio (jbv). — Turpinot savu vai- YAlcos virzienos izvérsto ofensivu zAemelkorejé, Apvienoto naciju spé- Ki, parvarot koministu vajo preétes- tibu, tregdien sasniedza Zieme]kore- jas galvaspilsétu Pjongjangu. Lab- véligas zinas no Korejas frontes Sis nedélas sikum&’ sekoja cita citai, lidz tre&dien nica vésts, ka sasniegta Piongiangas perlferija. Kim Il Sun- ga:valdiba jau ieprieks@j4 nakti bila galvaspilsétu ateta}usi. ": P&déj4 ofensivas posmé lidz Pjong- jangas sasniegSanal sanéma giistaé val. 5000 ziemelkorejiesu, t& ka lidz trefdienai koministu giisteknu skaits sasniedza jau 70.000, UN kara~ aptka priekSgrupi motorizétas ko- lonrias. piegadaja papildinajumus, lai — Varétu pilnigi salauzt Pjongjangas ~Maskava atsakas_ piedalities UNKRA — organizacija Ko- Tejas jaunuzbuvel - Ugksaksesa (fm), — Apvienoto na- eijy darbu Zonedé] fevadija kopsa- pulees politiskis komisijas nerazigas debates par ASV jerosindto septinu valstu. priekélikumu jeb ts. Etesona u, kas paredz kopsapulcel tiesI- #4 stundu laika sanakt sédé, Ja veto Hesibu izlietoSanas dé} Drogibas Raiioma nebiitu spéjiga reagét uz kidu jaunu agresivu aktu pasaule. Pret 0 priekSlikumu energiski no- jis padomju aretu ministrs Vi- Binskis, jo tas nozimeéjot Drosibas padomes tiesibu ierobeZzoSanu. Otr- dien notika pusstundu ilga privata apspriede starp ASV delegitu Dal- lesu' un ViSinski, pledaloties padom- ju delegitam Malikam. Parrunajot - Winétas domstarpibas, ka péc tam paskaidroja Dalless, tomér neizdevas panakt vienosanos. . Amerikinu delegacija UN saimnie~ cihas un socidlajA padomé ierosina- la péc kara darbibas: izbeigsanas Ko- rej radit ipagu jaunuzbtives parval- di, kas darbotos lidgigi ‘agrakajal YRRAI un sauktos UNKRA. Jau leprieks padome noléma Korejas Jaunuzbiives meéerkiem nodibinat sep- tinu valstu parstavju komisiju, kurai fénovarta ‘kara nodaritie zaudéjum Koreja un vajadzigas palidzibas ap- meri, Kad &aj& komisija uzaicinaja {Turpindijums % pp.) aizstavetaju pretestibu. Pussalas aus- trumu sektora tai pasa jalka dien- vidkorejiesu spéki ienéma Hanghu- nu un Hungnamu, ap 1860 km no Mandztrijas robeZas. Komiinisti: v4- Jo pretestibu pédéjé cinu posma iz- skaidro ar to, ka vinu spéki tuvu galigam sabrukumam. Ké3 pazinoja britu aviacijas minis- trijas parstavis, UN lidmadginas lidz sim izsituSas no ierindas vairaék ne- ka tuksto8’ ziemejkorejieSu tanku, no kuyiem 540 pilnigi iznicinatl, Apvie- noto niaciju aviaeija cini pret tan- kiem lietojusi t. s. napalma jeb ,elles bumbas", kas atzitas par efektivako lidz sim pazistamo prettanku ieroct. Sis naftas degbumbas spragstot at- tista milzigu karstumu un, skarot tanku, to pa puset izkause, Napalme ir Sidra Kaujas viela, kas, saskaro- tles ar gaisu, aizdegas. Pietiek bum- bu nomest 90 m no tanka, lai to iz- nicinatu, 300 kv. m lieid laukuma bumba pilnigl iznicina jebkatru dzi- vibu un materialu. No Voensanas zino, ka komtnisti tur atkapjoties noslepkavojusi 530 civilistus, aprokot masu kapa. Pirms nogausanas koministi likusi saviem upuriem nomesties celos, Kads ame- rikdnu novérotajs zino, ka Munto- na, zlemelos no Vonsanas, koministi 420 gisteknus nonavéjuSi ar elek- trisko stravu. Korejas republikas prezdents Ri preses konference Seula paskaidroja, ka vina valdiba tagad ir ar mieru ievérot visus UN noradijumus ar! par visparejam velésanam visa Ko- reid péc cinu beigim, Ri ‘nosttijis prezidentam Trumenam ka velti vie- nu no sava mitné Seula atrastajiem éenerala uzpletiem, ko tur atstajusi krievu virsnieki 1950, GADA FORMALTI STASIES SPEKA KONVENCIJA PRET TAUTU SLEPKAVIBU Nujorka (md). — Nakama gada 12. janvarl stasies speka UN kopsapulce 1948. g. Parizé pienemta konvencija tautu slepkavibas — genosida aizka- vasanai, jo tagad savakti nepiecie- Samia 20 UN valstu ratifikacijas pa- raksti, Konvencija dekiarets, ka s0- dama ne vien tautu. slepkaviba, bet ari. tis pldnogana un atbaistisana. Konvencijas dalfbnieces valstis ap- nemas izdot. likumus vainigo personu sodiganai. Konvencijas parakstitayu vida ir ari Padomju savieniba, citu valstu politikus, sabiedriskos darbiniekus un presi, lai ar gare speku raéditu miisu gribu un spé- jas dzivot savail ndcijai. sabledrisks darbinieks A, Apse Francija misu jaikraksta 74, num. zind, ka latvieSi Francijaé 18. no- vembri uzskata par milsu fene- raluzbrukuma dienu, izsfitot in- formacijas literattru tun ar refe- ratiem franéu stradniekiem un darbiniekiem stastot par komi- nisma briesmu darbiem Baltijas valstis, kas draud ari paréjai Ei- ropai, Dzejnieks Andréjs Eglitis zvied- ru zemé mitsu laikraksta ievada Neatkrist ar uguns vardiem sauc visiem latvieSiem pasaulé pacelt protesta balsi pret tiranniju un Baltijas cletumu un visim latvie- su organizacijam rietumu pasaulé ar labi sagatavotu Baltiias likte- nu informéSanas programmu pa- nakt, lal Helis ASV, Anglijas, ‘KRanadas, “Austraélijas, Dienvid- amerikas, Eiropas sabledriski hu- manitaras, arodorganizacijas un citas pace] Baltijas valstu jauta- Jumu gan no cilvéku tiesibu izni- cinasanas viedokla, gan ka 20. g. 8, balgako eksperimentu Maska- -¥ag rezijA, prasot t& izmeklésanu un netaignibas novérsanu, sava Latvijas 80. num. fevadé Artava Latvijai lerosinaju 18. no- vembri trimda izvérst par misu nacionélo pienakumu pildiganas Gienu un nest Latvijai ne tikal idejisku un platonisku, bet ari Apvienotam nacijam iesniegtas| latviesu K& jau misu laikraksta 11. ok- tobya nu. zinojam, tris Baltijas val- stu diplomatiskie parstavji VaSing- tong iesniegusi notu. Apvienotajam nacijam pret Padomju savienibas nelikumigo un varmacigo Baitijas valstu okupdclju, Latvijas valdibas un latviesu deportacijam un organi- zetu latviesu naciias iznicinagsanu. FiesGtot redakciiai iesniegtas notas tekstu, miisu stitnis J. Feldmanis pa- skaidro: | ,lesniegumam pievienoti atsevisk! personu liecinéjumi par krievu rici- bu Latvija. Péc Amerikas paraduma zem zyeresta nodotam Hecinajumem ir neapstridama pieradijuma spéks. Mana iesnieguma pirmad dala veltita pieradijumiem, ka krievu izsludina- tai aneksijai nav ne konstitucionala, ne tiesiska pamata. Uzskatiju to par loti svarigu, lai atturetu valstis no aneksijas atziSanas, jo diezgan plasi izplatits uzskats, ka Baltijas valstis pievienojusas Padomju savientbai ar plebiscitu, Notas beigas ludzu manu iesniegumu darit zinadmu UN dele- -|gacijam, lat tas butu informétas par apstakliem Latvija, varétu ienemt jautajuma stavokli un apsvert, kada veida tas vareétu pildit savus piena- kumus pret cilvéci. Iesniegumus nodevam UN fene- ralsekretara biedram Koljéram 6. oktobri, bet 9. oktobri més visi Baltijas valstu. diploma- tiskie parstavji apmekléjam UN asamblejas prezidentu, Iranas dele- gatu Entezamu, kas bija mans ilega- digs koll€ga Zenéva, Musu pienem- Zana tadé] bija joti sirsniga un visa pasaulé, grib paveikt su centréisjam un viet@jirn komi- tejam un paréjam organizacijém 508 darbus un uzdevusi LNP un LCK. informacijas nozarel un Aréjas informacijas fondam izpiidit tos. Jau zinims, ka Ev. lut. bazni- cas tévs Archibiskaps un Bazni- cas virsvalde atbalstis ar gana raksty un citadi 18. novembra ak- ciju un artavu Latvijal. : Svaébu Gmindes latvieSu nomet- . nes komiteja pirm& zledojusi DM 000 artavu Latvijai, Laikraksta Latvijas redakeijas un kantora darbinieki un LNP un LCK in- formacijas nozares un Ar€jas in- formaclias fonda darbinteki {e- maksajusi katrs plecas markas artavu Latvijal. Vairaki latviedu raksinieki, publicisti un Zurn4listl izteikué! gatavibu lidzstrid&t 18. novembra brivibas akcija. Aicinu komitejas un cltas orga- hizdcljas, draudzes, kultiras un sabledriskos: darbiniekus - talk Saja gritajs, -betskeistaj& ziedo= Sanas darba, Aicinu katru komi- teju un latviett trimdd atticinat un nodot Latvijas valstij savy ar- tavu, Tautiesi maksas izdara Aréjas informfcijas fonda, sava draudzé, komitej&, biedribi val kop. | 18. novembris bis ne tlkal svét- ku, bet ari misu cinas diena! ¥. Larebergs, LNP un LCK inform4ctias nozares un Aréjas informS- ciias fonda vaditajs liecibas Hdsibi, kam riip tikal latoigi manta, kas dom& tikai par micsu, bet kam eveis ir gara dive un bagitiba. Tas nepasist clia virsiens, k4 virsienu ws leju, matériju, sem!, Piekerfania ze- mes lietim, visu cilvéka dsivi, dar- bu un spéku péc plina un grafikas ixliet&t matérijas ixmantofanai, tal, paid laiki apsplest katras tekames ux augstiku gara dzivi un noliegt Dievyu, ir iy micibas augutikats al- cindjumes, lids ar apsolijumu: ,I& daridam!, jis padi kjiisit ki dievi*. Sis aicinajums un apsolijurs biel atrod dsirdigas ausis un sekotijus, kas sledo tam vian tik ilgi, kamér acls atveras un tle reds, ka vini fr pievilti. Tie reds, ka vini baghtibas vieté ir kjuvadl nabagl, kalli, ixmo- cltl, izsaikudl, sagrauti miesi un dvé- selé, Veoo noirdidami, vini bls jaunu pasaull, Janne templi, bet as- cejot, ar Sausmim leraudsija, ka i tempja svctikeaji vieti valre neval- da Dievs, bet viens ollvéks — visu Sauty tive un skolothja*. mi gifin selta tele briesmas, draud Bsbeies torna eajukums, jo tur mie- pa apspied dvésell, netalsniba patie- Sibu, vérdziba brivibu, nelstais bi- fisko, tur kalpo.svediem, ne Istaiam Edevam. i] Bet Dieva vadiba cilvécé ir dsi- mus! Kustiba, kas saprata, ka maté- rija un materials kultira japakjauj gara darbibal, ka tikal tad t radis un ridis bagitibas, kas spidés un apgalamos pat visklusike un tumig- ko stiiriti, TS ir kristigi basnica. - Ja miisn tautas dala, kas atrodaz brivajZ pasaulé, 18. novembri izies sr cipng saukii — Latvija! brivibu, -- tad ir plinigf saprotami, ka Lat- vijas bagnicag nostasles His clnas pirmajis rindis. Un no daudziem sveiu semju altiylem t&s miicité/! raidia Visuvarenajam, kura rokads stiv miisu tautas liktenis, IfigSanu: | Brivibu Latvijai. mums labvéliga. Asamblejas un sek- retariata kuludros delegatu vid ga- stapu daudz pazinu no Zenévas lai- kien, kas intereséjis par Latvijas likteni. Tie gsolijas katri zind savés runds asambiej& vai komisijas pie- minét miisu jautéjumu. Visparejle politiskie apstikli vél nav tik t&lu attistijudies, lal miisu jautéjumu fevestu asamblejas darba kartiba k& neatkarigu jaut&jamu. Tas varbit notiks nikam& gada.“ Béglus Anglia aicina repatrieties Londona (mr), — Padomju vést- nieciba Londoné sakust kampanu, lai pierunatu AnglijA nokluvuSos Austrumeiropas béglus repatriéties. Konsularie ierédni apmekléjusi bég- Jus pat slimnicas, un véstnieciba iz- sutijusi véstules, kupis sola brivu ceju uz Padomju savienibu un pla- Sus atvieglojumus izglitibas iegiisa- nai. Kampana sker ari bég]u sievie- fes, kas apprecéjugas ar angliem. Raksturigi, ka agentt ne ar vardu nepleskaras jautajumam, kapéc bég|i yvél nav atgriezusies. Sniedzot 80 zi- nu, Reutera agentiira atzimé, ka Anglijé esot 40.000 ukrainu, 35.000 baltieSu un 16.000 poju DP, k4 ari Cechu, ungaru un jugoslavu bégii, Kas gan tik labi mils ir pratls vienot un vadit, ki Kristus on Vina basnica? Pat balgajé gad, kad pati basnica cleta vissmagik, kad tika aptumsots Kristus galiais evangéllis, un Srditi miisu tautas vienfbas spé- kl, talsni baznica visiabik pildija 2a. Vu azdevyumu, metot tiltu no sirda uz sirdi, tha stiprinot un vienojot, Misn tauts ir nok&pusi sipigu parbaudijumu deflumos, kur dievis- Ka gara vértibas, tautas gaidie apcki an dsivibas tick krusti sistas. Bet Sodien més esam flemictjudsles vyai- rak neki jebkad uzlikot un sevi uz- pemt skaidrotaju, vienotiju an stip- rinstaja Kristus krustu, &o Vina pa- bet miisu pestifanas un uzvaras simi. Romas keisars Konstanting Liclals Us sava kerapulka karoga lika kru- stu ar uzrakstu: In hoc signo vinces! — Ar bo imi to uzvarési! ‘Tautas bri}i an misas, ko gav més raksti. sim savi cinu karogS 18. novem- bri? — Tik vienigi 40 Helako kristi. €8s pasauics spéku, vienibas un stip. rums simbolu. Jo tikai caur ving akaidroti dvéselés, no vina stipringti cleSanis, ar vinu vienotl gard, més, miisu tauta un visa Kristigf’. pasaule uxvarés Bal svétajd cin, Més n ar Skietamo kius parasti lestaj jaut sevl apmanit m —_ Foal Mums, Tas 2 Dp véiras. TS- ra stiprinisim savas sirdts cinai par : nibu un brivibu, vardos un dar- On ema uzticibu mizigal 0 Prat gaida no mums 18, no- Mac, A. Lieping ae eee. ee - aE it Tr on Ae a = ore ee a —— hed rar ty sas 2 ee . oo a a" _ = Boos 5 1 -—p m wert hd a: ir ee ee Ata, ac Sag: Mara a = c hk - fetta - ay 3 i aol ae Pointe - a Be, ” a gee P == _ re = : ee : 8 ae -—__ =), oo = {i fe ie 7 - omy LE mi " =. “i = a La . oo. atl oe Lig soe 7 =" a " .ia > 7 ee ee all JT / == L- © are a ' 7 oe i i a, er) wal 7 oye , iw " “ 2 a - , : . =, 1 . ote +, . roe oa a — Fe us ar. = _ & mT Se "mall = oe Fee eit. et steps, Bare x am rs ian "uo = Jie emt ee, re oe a ee ae _—