ig eee : : g- eo TN ere : ae rd 4 ied, ie ae a ° eatdlen, 1951. g. 3, februte | LATVISA Latvian Newspaper Wr. 11 (455) Febr. 7, 195! Publisher: Janis Niedra, August- dort b. Detmold, Lager, BL $-T, Phone Augustdorf 62. Printer: Wellhelmer Druckerei G. m. b. HL, Wellbeim (Obb.). Published twice weekiy. Cirevlation 11.006. Sponsor — International Refuges Organization. LATVIAN NEWSPAPER pirmtiesibas DRIZUMA UZSAKS DARBIBU DP BANKA VACIJA — IRO STEIDZINA DP JEKLAUSANU VACU SAIMNIECIBA — NACIONALO KOMITEJU DELEGACIJAS MEMORANDS AUGSTAJAM BEGIU KOMISARAM PIE UN Nacionalo komiteju sakarnieku konference TRO galvenaji mitné Minchené Sinis diends notika nacion&lo komilefu sakernicku konference, kur IRO vadodle darbinieki informéja sandksmes dalibnickus par organizicljas darbibu un tuvikaliem nodomlem, Pagreiz amerikanu fosl4 100.000. parvietoto personu, ieskaitot’ vacu gaimnieciba izvietotas. Apméram pu- se] jau sagadati qalvojumi izce}loga- nai uz ASV, Paéréjo vidi daudz tadu, kes paliek vacu saimnieciba, ka ve- cle, stimie u. t. t Visi, kas ieinte- resell emigracija un kuriem vél nav galvojuma, varés tos Banemt, Vasing- tond vél ir 80.000 galvojumu, no ku- riem daju sanems Rietumvacija. Ta- péc reflektantlem steidzami japietel- cas plo emigracijas jerédniem, kas atrodae sekojoSag vietas: Frankfurté, Sveinfurté, Nirmbergi, Bamberg, Amberga, IngolStaté, TraunSteind, Bad - Reichenhallé, Berchtesqadend, Feidsfinga, Volfarthausend, Minche- né, GrafenaSava, Bad - Verishofend, : Augsburgd, Neuulma, Ulmd, Ludvias- surgi un Manheima, Var pieteikties ati Viepasaules buterfinu federdcija (LWF) un Pasaules baznicu epvieni- ba (CWS). IRO bridina fzcelotijus pasteidzingt galvolumu sagddi, jo Jaiks ir fsa Emigraciju vairs varés techniskl izkdrtot tikai tie, kas bis dokument®jusies lidz marta s&ku- man. Uz Kanadu var emigrét visi darba spéjigie no 18—45 g, vecuma un vi- nu fimenes locek}i, Kanadas emigrd- cijas komisija tr ar mieru atsevi8kos . Qadijumos- apspriesties ar personam, (kes p&ieniedz g0 vecumu. Uz Autra- Hija un Jaunzélandi foprojém turpind- jas individudla izcelo$ama, Ar uz Dienvidamerikas zemém izcelot&ju vecums isrobeZots no 18—45 gadiem. Arodu specifilistug jelaiZ lidz 50 g. vecumam: ERO apripé esodas pArvietot&s per- fonas paadtringtas karta izvietos vacu saimnieciba. Péc 1. marta vairs pa- like tikal daZas apriipéjamo nomet- nes, Se ietaupitos lidzeklus izlietos emigracijas veicindSanal. IRO darie lespejamo, lai tomér :paturétu virs- Wzraudzibu par parvietoto personn nometném lidz organizicijas likvidé- banal 1. eept. | : : Llelg eaimniecisks faktors Vacija palicéju dzivé biig DP banka, kas darbosies pie vacu héglu bankes Bon- n&, Projekts, ko jzstradadjusi amerika- hu Hnantyu Hetpratéji, tagad nosiitit, eee. == Plevens aigriezies | Apvienotajim nicijam, ,—s domaju,” m She, apmicrinais Parize (lJ).— Svétdienas pécpus- diend no sava apciemojuma Sav. valstis un Kanad& atgriezis Fran- cijas_ ministru prezidents Plevéne. _Parizes lidlauk& vin’ preses par- slavjiem paskaidroja: Es atgriezos er pilnu parliecibu, ka Prancija ne- étiv viena un ka misu piles par | kopigo lietu — mieru — atradugas Pilnigu atzinibu. Més varam noteikti teRinaties ar savu stipro draugu pa- F lidzibu," Preses konferenc® Plevénam fau- taja, vad kinieSu invazijas gadijuma bdoking Francija griezisies pie athildéja Plevéns, ka tieSas kinieSu intervencijas gadijuma Indokinad més Vatam rumat par agresiju, kas vérsta | pret Franciju.” AP zino no Parizes, ka prezidente Trimeng spsolijis Francijas ministru | Prezidentam, ka paréjis Eiropas na- | ijas, salidzinot ar Vaciju, bis privi- legeta stvokli apbrunoSands plak- Vacijag apbrunosanu neuzsak- Bot, iekims Rietumvacijas iedzivo- ‘@ji padi nebi3ot pandkuSi sapraga- | hOS Saj jautajuma, Atl sabiedroto aprindas Frankfurté parliecindtas, ka pirms vacieSu ap- brunoganae jarada vesela virkne psi- gchologisku un politisku priek¬ei- kumu, kas Rietumvaciju cieSak pie- | Saistitu rietumiem, Plevéna VaSing- lonas apmekléjums nostiprindjis ari s merikanos parliecibu, ka ar Vacijas | tekjausanu Eiropas aizsardzibas sisté- Ma nav japarsteidzas. Tadé} turpmak vf Galveno véribu veltis okupdcijas ste- p ‘ta apmainai ar aizsardzibas ligumu. TRO galv. &t&bem Zeneva. Sagalda, ka to apstiprinis visa drizuma, un DP banka varés uzsdkt darbibu divi mé- nesu faikaé, Sis bankas ricib’ IRO Jau nodevusi 1,5 milj, DM, ko paredz vel papildinat ar 1 milj. Ieepéjame, ka DP banka iegiis lidzeklus arl Mar- bala plana jetvaros. Aizdevumus iz- snjegs parvietotam personém un vi- Hu uzmemumiem tikai ar attiecigds Bacionalas komitejag atbalstu. Loti svarigs ir amerikfnu Biropas. armijas virspavélnieka gen. Hendlia 19, janv. rikojums par parvietoto per- sonu darba pirmtiesibim pie ASV ar- mijas, Sts pimmtiesfbsa banda ka tie, kas dzivo IRO novietoSanas centros, (Turpinajums 8. lpp.} | Parvietotam personam darba Kina daris visu, lai farpinatu Karn Horeja Pekinga proiesie pret UN lemamea Léksaksesg (il).~ Pekingas valdiba lesniegusi protestu pret UN kop- sapuices pag. nedélas lémumu, ar ko Kina atzita par agresoru Koreija. Kopsapulces lémums gandriz ar tadu pasu balsofanas rezultdtu apstipri- naja iepriekséjo politiskas komisijas alzinumu, ko plenéma ar 44 pret 7 balsim, 7 atturoties. Komdlaoistiskas Kinag Arlietu ministrs Cuenlajs sest- dien paskaidroja, ka Apvienotajim ndcijam 80 mumu uzspiedugas Sav. valstis. Kinas tauta tagad dariSot visu, lai turpinftu kara darbibu Ko- reja, Pekinqas valdiba nekfada zind 7 igre UN izliguma komi- 6113. Arl Padomiu presa izce] Pekingas paskaidrojumu, ka UN lémums aiz- véris durvis uz miermiligu Korejas konflikta atrisinfjumu. Turpretim Londonas Grlietu ministrija paskaid- To, ka Anglijag valdiba cer uz drizu iziiguma komisijas ean&kSanu, kas centisies panakt mieru. Cuenlaja paskaidrajums nost&dijis Angliju gro- tas dilemmas priek$d, kaut gan Lon- donas valdibas aprind’s paskaidro, ka anglu valdiba dariSot visu, lai Dibinas ipasu komiieju Vacija palickoso DP parrandzisanai TAUTIBU PARSTAVJU APSPRIIDE BRITU JOSLAS IRO GALVENAJA Hamburg& Snfe dienSs notika tau-, saistit! emigrictjag proceed, neatrau- Ubu piretivju apspriede britu foslas [RO galvenaji mitnd, Tajé piedali- jas nacton&lo grupu parstavj! un IRO vadosie darbinieki, kas lepazistinadja sendkugos ar IRO darblbaa sktuala- jam problémim un turpmakas darbl- bas jautajumiem, Britu josla patlaban 78.300 DP, no kupiem Heda IRO ap- rupé — §300, bet paréjie vacu saim- nieciba. Emigracijai dokumentéti 14.000 DP, kas vél nav izcejojuai, Emigracija uz Australiju patlaban ra- dusies SkérSli, un izcejoSana masu echémas letvaros partraukta. Tas no- ticis tik strauji, ka neaizvesti paliek ari visi tle, ko Australijas komisija Jau bija plenémusi. Turpmak uz Au- straliju varés izcelot tikai uz indivi- dualiem galvojumiem un garantijam par dzivokli un uzturu, JRO eoliem pie Australijas parst&vibas lidz sim nav bijis rezultatu. Arf emigradcija uz ASV kjuvus! gausaka. Lidz junijam varés izcelot ap 2.000, bet izceloSanu gaida vél ap 20.000, IRO aicina visus, kag ie- Milzigas fauza masas izvada marsalu Manerhelme Helsinkt (11). — Bij. Somijas valsts prezidentu un ilggadigo armijas virs- pavélnieku, kas trijos kafog vadijis somu cinas pret komUnismu, Karlu Gustavu Manerheimu svétdien ap- glabaja Somijas galvaspilsctas Va- ronu kapos. Funeralijas saékds svét- dienas priek3pusdiend ar eéru diev- kalpojumu Lielaj& baznicé. Pie Ma- nerheima zarka, ko kladja Somijas ka- rogs, stivéja 4feneraju goda sardze. Dievkalpojumu vadija somu primass biskaps Maksis fon Bosdorfs, asis- téjot diviem citiem biskapiem, Pie- minas runu teica parlamenta prezi- dents bij. ministru prezidents Karis Figerholms. Neraugoties uz elo auketumu, Benerali Manerheimu vija pedéja gaita izvadija lidz Sim nepie- redzétas JauZu masas. tles no feraSands Ventoria, Kas ne big feradies 21 dienas Jaikd kop’ ai- cindjuma izeitidanes, tog svitros no dacelotiju sareksta;. Neferadanos at- taisno tikai Karantina, lipiga elimiba val atrasSands elimnicé. Uz Angltiju .war izcejot 2000 piede- Tigo, kam radi vai pazistami uzne- mag rOpéties par izsaucamiem. IRO no savas puses palidz $0 jautajumu izkartot. Francijas ekvatoriala Afrika darbu var atrast 20 Grstl, {0 agrono- mi, 20 kalnu inzenieri, 20 priekSstrad- nieki, Priekéroka neprecétiam vai bezbérnu parlem. Pienem ari gime- nes cilvekus, kam nav vairak par 2 bérmiem, Uz Jaunzélandi var izcelot jauni virieéi lidz 18 gadiem, kam seit nay apgidnieku, Jauna iespéja emigracijal paveras ar Kanadas darba akciju, ar ko soqad tur paredzéts izvietot 15.000 personu, galvenokart lauksaimnieciba. Ari Sint akciji gimenes galva brauks atsevié- ki, bet gimene sekos {sa lalk4, pie kam visai gimenei reizé izsnieqs vizu, ti qarantéjot gimenes noteiktu p§r- vesanu, RunSjot par parkartojumiem no- metnés, IRO parstav}i informéja, ka Vartas un Eversburgas nometneés par- ies pilnigd IRO parvaldifana, un §o nometnu darbiba paredzéta lidz 5, g. jUlija beigam, Plasakas parrunas iz- éauca zinojums, ka ierosinata ipaSas komitejas dibiniSana no dazadu starptautisku, vacu un DP organizdci- ju parstavjiem, Sie komitejas uzde- vums bitu parrandzit un event. ari aprupét Vé&cija palikugos DP péc tam, kad [RO izbeiqs savu darbii u. Sis ierosindjums vél ir tapSanag sta- dija. IRO alcina plrms emigracijas for- mili nokartot laulibu dokumentus tim gimeném, kas laulibas sléguSas tikai barnicés. Vacu saimnieciba dzi- vojogie aicinadti kartigi pildit savus maksajumus par dzivokli u. c, jo pre téjA gadijuma vacu iestazu celtie ie- bildumi var nopietni traucét izcejo- Sanu. Saédos gadijumos IRO nevarés sniegt nekadu palidzibu. laikraksta LATVIJA apgads un redakcija ay &, «. februdri pairvietojusies un miisu jaunk adrese ir: (13b) Grafeassehsa/Obb, DP Camp, Lettische Zeitung Latvila Ladsam miso Hdsstradnickus, abonentus, parstivjus an apgSda klientus visu korespondenci, naudas parvedumus oc. siitijumus turpmak adresé#t uz augsminéto adres. sekmétu izifgume komisijas darblbu. Pédéjas zinag vésti, ka ari Indija at- — piedatities iziiquma komi- 81} UN pilneapulces politiskaji komi- sija, kur piektdlen padomju delgats apvainoja ASV agresijé pret Kinu, amerikanu parstavis Vorens Ostins paskaidroja, ka Amerikai nav neka- du agresivu noliiku Télajos austru- mos, Apvainojumi, kadus Maskava célus] saker& ar amerikénu 7. flotes dera$anos Formozas fidenos un galea incidentiem Mandfurijas-Korejas pie- robeza, esot pilnigi bez pamata, un politiskajai komisijai tie kat®qoriskt janoralda. Formoz& patlaban atrodo- fies thal 44 amerikGnu karaviri, un 7. flotes uzdevums esot ierobeZot Ko- rejas konflikta thliku izpledanos. Gaisa incidentu noskaidroSanai ASV leteikusi dibinat [pasu komisiju, ko, diemZé@], Pad. savieniba noraidijusi. Smadgas cinas arkliska sala Tokio (il). — Rietumkorejf sarka- nis Kinas kapaspéka masas sest- dien uzsikugas jaunus plata vériena pretuzbrukumus, lat alzkavétu UN kapaspéka talaku virziganos uz Seu- lu. Smagas cinas notiek gandriz visé Korejaa fronté. Uz dienvidiem no Seules Intonas virzieni urbru- kumi mainds ar pretuzbrukumiem tn pagaidam stivoklis nenoteikts. Ari Hanas upes dienvidua krast, nerau- goties uz arktiseko salu, komfinisty masas jevadijuSasa niknus preturbru- kuntus, Sabiedroto kara kugl atheista UN karpaspéka cinas, no . Drelignds jiras, bombardéjot fenaldnieka aiz- muguri. Ari wabiedrote avilicifa ne- mitigi uzbritk feneidnieka pozicijaim un sakaru linijim. Viduekorejé ame Tikdnu tanku vienibas telauzudds ienaidnieka galvenajis Hnij&s un ie- némusas Pjontangu, 40: km siemel- austrumos no Vondzu. | Amerikaénu aizserdzibas ministrija zino, ka UN’ karaspéks no Korejes kara sakuma iidz 10, janvirim sa- némis 136,168 gisteknus, DECEMERI IZCELOJUS! 10.225 DP Péc IRO amerikanu fjoslas galvend Staba zindm, pag, gada decembri no Rietumvacijas izoelojudi pavieam 10.225 DP, no Hem 8333 devudies ‘uz ASV, 829 uz Austréliju, 772 uz Ka- nadu, bet p&réiie uz Braziliju, Izraelu un ¢citam valstim. Rietumvacija pat- laban vél atrodaa pavisam 211.632 béegli, no kupiem IRO nometnés dl- vo tkai 50.430. Vacu béglu nomet- nés atrodas 60.448 personas, bet lie- lak dala bég]y ~ kopA 100.745 Gr- zemnieki dzivo privati, un vinus IRO apriipé vienigi dzceloSanas jaut&ju- Val Klementiss izbedzis? PLAS ,TERISANAS AKCIJA“ CECHOSLOVAKIJA Priga {Ii). — Dr, Viadimira Kle- mentiss, kas péc 1950. gada marta bija koministiskis Cechoslovakijas arlietu ministrs, bet pédéj& iaika xri- tot neZélastiba etradaja par nenozl- Migu ierédni, kop$ dazim dieném no- zudis. Vina dzivokli Prag& apsarga slepen& policija. Cechoslovakijas gal- vaspilseta klist baumas, ka Klemen- tise esot vai nu apcietingts val atro- doties m&ajas aresta. Vina izbégSanu uz brivo pasaulj uzskata tikpat ké par neiespéejamu, Ta ki Klementies savG laikaé piedalijas Eduarda Bene- Sa Londonas trimdag valdibé, komi- nisti vinu uzskatila par , kapitalistis- ki noskanotu rietumnieku”, Reuters zino no Pragas, ka pédéjas dienas tur, kadas plagas tiriSanas ak- cijas jetvaros, péksni atlaisti no ama- ta 250 aréjas tirdzniecibas un izglit!- bas ministrijas ieredni. Lidziga tiri- Sanas akcija sagaidama ari 4rlietu ministrijd. Atleisto vida ir tiklab no- daju vaditaji, ka arl vienkariag ste- notipistes, Tapat atlaisti vairaki ko- munistu partijas biedri. Ar p@déjag dienas notiesattem 6 augstakiem katolu garidzniekiem, vie- paribai zinamais pedéja gada notie- 6ato €echu garidznieku skaits pie- audzis uz 32. Nr. 11 (455) TreSdien, 1951. g. 7. febr. imdk treédiends un sestdienis. Iedevéja: Latviedu Centrali Ko- miteja. Galvend redaktora ¥. 1. Maksig Culltia. Redaktori: P. Kidns, V. Lessing, E. Ralsters, L. Svarcs. Apsada galmoniecibas vaditaja A. Aboling, Australijas redakcijas vaditijs A. Smita (tl, Linden Avenue, Wendouree, Ballarat, Vic... Australlal. Re dakeijac adr.: (136) Grafenaschan {Obb.}, DP Camp. ‘Musu Eiropas draugiem Ar 38du virsrakstu amerikine ménesraksts Sign vien& no pédé- jiem numwuriem public&jis p&tera Ralfa Gormana raketu par Rie- tumelropas sabiedroto valstu stéd- vokli, Raksts spligti raksturo gan proeiropeisko, gan izolicionisma = jumu amerikénu sabledri- Ja més, amerikipl, papétisim savo tirdsapzin, tad atrisim, ka esam tile no plinfhas, Bet ja no més savas k}i- das apzinimies un atzistam, tad mums neviens nevar nemt jaunk, ja més arl saviem draagiem un sabledrotiem Blrop’ pasakim, ko més vinu rici- b& vélétoa citidu, : Kaut gan briti atrodas thlik no 34- viens neki citag Elropas remes, to- mér vini ir reilék izpratud) bojgeviku briesmas. Bel tEpte, un it seviskl ta- gadéj& nopletn’ stivokla dé], més_ britus Joti apeveiktu, ja viniem bite bijulas redzigikes acia pret vinu atomzinitniekiem, no kuarplem dail krieviem nodevalt Joti svarigus no- alépumus, T&l&k més, amerik&nl, do- mijam, ka anglu valdibal biitu bills jphrtrauc tévota Sama dismuma it- mantofane nacionfilo jenkkumu iz- SkieSanai un soctillzcljas ekepert- mentiem, Britu valdiba! bita beldzot japirtrane dolara pelnifane ar karam svariqa materlilu pirdogany Pad sa- vienibat un Azijas sarkanaliem; t&- pat biitu laike pirtraukt miiksligi ur- tarét naidu pret Spinljn, kas kara gadijum& varttu izridities neatsve- Fams sabiedrotaie, Miisu frantu drauglem més feteiktu beldgot visk paremibA atzit rele fektu, ka Francija bodien nav vairs (& vara, kas bija agrikj'un ka més mi- Sn alzeardribas pilings nevaram bo- vet tikal p&c frantéu lokil&s urtveres On acumirkligas notkegas pret kaimt- plem, Amerikas urtver® Biropas vara aniedzas daudy thidk par frantu spé- ku fetvara. Vél pagijis pirik fas Fatks, lal m@s aizmirstu, ka Ekietamt nesalautamo frantu armiju 1940, g. vacielf sarausti{a gabalos divi ned&ju faikS §=Mlien acls frantn: patreizéji milithrS vara ir tikai nedandz no- pletnike par. kSdas Balkinn vaists Siiprumu, tis cinas spars lidzinis nuliel, un frantu iek#eji drofiba ir spécigt organizétig komiinistu par- tilas apdraudéta, Ja nu tidi ir reflfe fakt!, tad més drfkst@tu ligt miisu franéa draugus miis saprast, kapéc més noraidim frantu veto viciedu apbrunosanai. VacleS! spélé diezqan aktivu, bet bistamn spéli, fr lab! saprotams, ka fagadéj&i vino resp. pasaules polltis- KA sltoicija atvieglo vinu tieksmes péc labas ,,andeles”, TApéc vini grib— sevis atkalapbrunosanu ,,pardot” par lespéjami lielaku maksu, Péc flqu gadu Hitlera paroles ,sviesta" yieti lielgabatl” un p&éc smagi zaudétS ka- Fa vactea{ beidzot sajiit savas dzfves augéaupeju. Vicu nauda balstis uz s0- lidag bazes, un vicu fabrikas sik no- pletnu kKonkurencl ,,pasaules tirgti". Tagad, kad vicietus atkal aicina dot upurus, bet forelz ne uzbrukuma, bet eventuflam alzstivédanis karam, vi- nu albilde varétu bit ,jai“. Kanclers Adenauers bijis gatave piekrist vicu apbranodsanail, bet vinam jalztur so- clildemokratu opozicija, kuru sekste pedéjis vélé@fanis augual. Tagad vicu partijas sacendoties praslbas un notelkumos, péc kidiem vinil savu remiiit&riziciiu rietumu sabledrotiem gribétu pardot. Komiinistu pasaules miera draudu atmosfaird viciedl tz- mento situaciju, lai no uzvarétajiem izspiestu arvien vairak. Bet nav izslégts, ka vicl bistam! grieZ paij savii miesd, Ja nu vini do- mi, ka patrelztji situacija varétu amerikinu karayiru aizsardzib’ mie- rig) sédét ap galdu un dazert alu, tad varéta ari gadities, ka krievi fesplauj paiua putras blo- di. Ja vactedu tlel@Sanas dé] sa- bledroto § spékiem biitu {&izvetas Relna par aizserdzibas joslu, tad visi viiclei! tiktu atstai{ Jana Briesmigé jabsirdig&’ malguma vari. Ki Sf Ivana 2isirdiba un maigums izskataés, to var apliecinat katrs no Krievijas atmacls gusteknis. Ja rie- tumu sahiedroto vienibas biitu sples- fas no neapbranolas Vacijas atkap- tes, tad vacieflem mazikais jazina, kas tiktu darits, lal kara potencials, ko vinl padi nevélétos iziefat, ne- kristu fenaidnieka rokas. Labi té- métag bumbas, atarp tam atombun- tas, par to Jau gadatu. {Turpin&jums 8. Ipp.)