LATVIJA

Sestdien, 1951. g. 27: janviet 4

-Naclonala koalicija

|  Pleaugot starptautiskiem saspijé-
Bnicoy spon ps nedé@lés rietumval-t

Stalina

Lavinas prasijusas 250 elgabeiom ripojot|.s

e ae - 2 |
cilveku dzivibas
BATASTEOFU SERLJA PIEMEKLEJOUSI VISU PASAUL!

Dr.

Minchene (ll). Nepleredz#tas dabasjrA Heiligenblutu sasniedza kids] Daily Mirror koment&tors V. Vin- th pager. in ve
katestrofas kopt yalrik4m dien4im| strddnieks, kas nesa uz muguras savu Sels, kas polasa savus ko-; Kai
plosis Sveices, Italijas, Austrijas un|nesp&k® sabrukufo biedru. Strédajot | mentdrus ari amerikdgu ABC raldi-
Francijas Alpos. Lidz treidienal tis | pie gaisa dzelzcela, vinus parstelgusi | tala, spgaivo, ka rietumu sabledroto
prasijudas jau vairak neki 250 clivé-|lavina un. aizrévusi no klints sienas|Slepenajos arsenfilos ir pietiekami
pass) 30 m dzila aizd, daudz tero®u, lai no pasaules kartes
latk’ plepedi sicis darbot Sveicé vissmagik plemeklétas An-)Doslaucitu katru Krievijas pilsttu,

: lr stsican sau

| naclonélim koallcijas val-
: a rig gpg
1 isp ) nenals, bas insti = gan

retumu
i ivilizheljal pastavét vat fet boii.
 Koalicija tr daudz, un allat letdte
|. virds, kas deudekirt arf pSrprasts.
— lajiem rundjot, ir kaut

ai
gf
4
HE
ay

E
;

f

;

laika ri-

savu nespéj
cita

Hecina, ke as te a

a.

ft ies whe jo papereot | nati

: ideologiju, tal nepletiek

K, ne socill. dzinjspka,

ah usvelktu viltigo un

i

|

5

E

oi pretkominterna propa-
| vi laikd piekopa Hitlers
kom{inisms pasaulé klu-
lespaldichks neki pirme

‘abil eT

pate

siédz ar Stalinu Ngomu.
aia ue
saukla raditije s

Art Cangkatieks, kas val-
em pailem “rater ome pa-
yémientem ki Hitlers un Musolinl,
nespeja es komfinisma sple-
dlenam, jo taut# vinam athalsta ne-

Pas.
Somija bija vienfgd, ras otra pe
kaya tragiskaj oosma izturé-
nidpes pomate Being jo tis

ey

;

nie

=
E

Pe bees

———

un pirliecibas atsakas no datas, lal
femantotu visu. TA notika, ka

mazka un visapdraudétaka valsts

esa vislielako spiedienu kA poll-

. <8 moriliskd xink, bet citas

) Helas a

| Ht mask vaiste atkal gijust

5 citim Elropas remém, un

just sevi par nacional{ no-

fu un dzfvotaptjigu. Par spit

Kaves draudiem, ar yin
cng un svledru

tbe, ural bos o-

vid&je starp divi datAdiem poll-
virzieniem, tad o

Hi

lem. Hitlera sauklis, kal kdrta tik

kiemintonas vulkins, ko geologi uz-| dermate, Davosa un Valea. Abas pir-
skatija k& f2dzisuu, P&e pagaidu zi-|maj&s pilsStas iznicindtes vairikas
oe, ugunigaji lavas mas& apraktl|méjas. Tipat bojdtas drelzcela lini-

vexl, Giibianas komandim ps- | jas, kas ved uz fim pilsétam. Lidma-

sustien MOW slatt pas 31 heeeiets oe Sinss
sucduilem

un 4000 ie-

tire elropiediem
paces. Grdj! rau-/ dzimtajiem. Sai nelaimju éerijai vel
dvekliem dibing-

pleviencjas smeges vilcienu katas-

bidu iznfcinites val alznestas nezi-

némk virsien’. Kilometriem iznici-| bas

nitl elektrfbas ka&beli, kalnu dzelz-
cela linijas, ee auglu koku
un lielas mezu pldtfhas. Insbruk&
kop’ vairikim diendm nav ddens,
jo lavinag bojijudas Gdens plegides
lerices, Vairiker kalminu otisétaa,
starpa ar! Minchene, apgidd Insbru-
ku ar Gdeni specifics tvertnu auto-
mobiles. Skolas slégtas, jo sniega
tik bieza, ka nav vaire fespé-
jams to notirit. Vilcieni nokjast Ins-
beuké ar daudzu stundu nokavéla-

sabledroto armiias codeine policis-
tu, kaina aardZu dienesta viru un
citu brivpritigo igu. Lidz treé-
dienal lavinu nogalinate upuru kop-
skalts pg bo bija 159. tg riemas
nometné Pasterzes gietera tuvumi

straddnieki. 75 no tiem, pirvarot jot!
bistamo gletera paretu, pirmdien iz-
devis Heiligenblutu. Vairik

strfdnieku joprojim vél at-
rodas nometné, kur tiem kids ame-
vis- | rikfgu helikopters bistaméi lidojumé
pari Grosgloknera gleteram otrdten
nogidija p&rtiku. Pirmdienas vaka-

Dziva falrune
gramaia.

Parite (pe). ~ FrancOzis Sand ir lieill-
kats stminas fainomens pasaulé. Vini

a —— epretim Maskaval jau| Fren

letendive, bet t& ari elatusi :

Tal pale. fucka: bel Hbstate v1

late par necionflo koaliciju, | tas
parédijis pirmie saucie-/,.,

Lielbritantja dibinfitu ne-
ekigald.

a gatava atkfpties. no savas
resp. atsaukt paredzétis
ializictias; konservativie savu-
ar mieru atzit ldzsinéjés vaidi-
sivi apkapoja,
ar Etliju un Bevinu ple vie-
turpmak k&rtojot valste
erable partijas, bet},

} nicijas plinvara,

mee He Somijas priekizime

Elrop’, Kur vérojama
Oo spéku mobdilizicija. Beril-
parlamenta riciba, iz-
gaivu Reiteri, ari lie-
cijas partijas spe} saska-
intereses ur nacionélis

rs
z
i

re
i

x

SEs
E;
v

- i
Lae

Parizes | alzsardz ota.

rinko ap nogriezto Materhornu | V1.
un apgada to ar pértiku un pastu.

Kaéda milzu lavina aprakus! itaju
kalnu ciemu Livignu. Lavina nesa
sey lidzi arf milzigua kiindu blukus,
-|tédé] gandriz neviena clema maja
nav palikus{ vesela, Septini ledzivo-
tSii nogalinati.

Francijas Alpos karaspéka vien!-
ar Hdmafsinu un izplétnu léc8ju
palidzibu apga§dai partiku un medi-

kamentus lavinu nogrieztajiem cle-

miem.
Vienlaicigi ar Sim dabas katastrofim
desmitiem elivéku upuru prasijudas

toi vilcienu un autobusu katastrofas.

Kinstabijé, zviedru ostas nils@tag Se-
derhamas tuvum4 emaga drelzcela
katastrofa prasijuai 10 cilvéku defvi-
bas, 12 personas smag! fevalnotas.
Arf SpinijA 17 personas dabijudas
galu Valensijas-Barselonas pasta vil-
clena katastrofé. Jevainotas 28 per-
sonas,

Austrumvacijas
FD] vaditajus skolo

Pad. savieniba

Maskava (rs). —~ Masekavas rald!-
this zino, ka jau kop} pagijula gada
augusta Austrumvicijas koministls-
kis jaunatnes organizicijas FDJ va-

dithjus skolo Pad. savienibl. Maska-

vas tuvumd, vienk no moderndkim
komjaunielu apmiicibu nometném.
vacu komdnistiem mica ne_ tikai
marksismu un jeninismu, boldeviku
partijas Iso kursu. Stalina bilografi-

ju un ,,vécu un padomju tautu drau-
-{dzfbaa vésturi", bet ari dauganu, da-/ia m

‘du lerotu techniku, -apvidus die-
nestu un pretavidcijas un a bee
cIbas sekm

ai ontst fat

“). Pag. gada
no} katru kursu apmekléjust 80--126 FDJ
Sogad

art} ku skaitu jevdrojam! palfelinat.

paltexot us visu m
Bank arki izi at-
gtr ctigas pases a Te Ri

profescrs igjautéje =
Francijas revoidcijas iscellance, Sani v
wel ypemy hom béra inde
vertu Gatus. Profesors
; r Send hi
amiem cunktiem Sani
15. ety as al to Bija lott oro
teliekot atzimi, ee

Isten]b’ iepratis franéu
ne te. tad skoinieks _— at-
a 8 ne
r iGdtustes,” un, ia pleraditu
-— tal ‘ no galvag cit#jis visu
vieturea grimatu, sikot no Aleksandra
Liell lide pat jauniem laikiem.

IGAUNU DP LAIMEJIS
SPELE 36.006 DM

Phone ee vicu futbola toto spelé,
unu bégils, bij. tirbatnieka O. Mé-
— a. lalate galyeno vinnestu —
$8.000 DM. Méseps p&e nodarbodanas
ir madinists, tidé] nodomajia par ga-
nemto naudu lekfrtot madinu re-
monta darbnicu kadé Dienvidvictias
pilséting. Patlaban laimigais vinné-
thle strid& amerikfnu armijas re-
montdarbnicad Sarbenc’. Sanémis jai-
méto naudu, M. urdivinéjia katram
darba bledrarn 100 DM.

baa is

jeltautas alcinijumam pé< naclondlas
valdibas.“

lietis
jau ids fim leturéja saskanotu
. Ete~ | He

no fsteas naciondiis koeliclias
vel ir tilu. Tad&| brali

ion ae Efesonam, ka tie dzivojot
a lému priek4&, kas vienal partija!
No republikdou puses

tu aprindis to alzstiv rinda

y yvairgkuma. ,ca notikum! risina-

ee ne eae Viol parmet |
politisk& sapni. Amerikaz
diba leh laik& varot nondkt tidu
nebitu pa spékam atrisinat,
t ari tal kongres& un senGté biitu
koalicijas plekritéjs ir
gubernfitors Djulja. De-
digu senfitoru. Koalicijas preti-

Teftam, liekas, pasa

Sunk ad ae
O : ne Vie-
nevarée pretoties

Ta starp daudzsim nepatikamim
aay no Korejas, Kinase un Indijas,
preses raketi jduepem ar lielu
umu. Nacion&l& koallcija,

kas apvieno visas tautas sptkus no
slenas lids sienal, ir vislabakals un
stiprakals Ifdzeklis, ko st&dit pretl
Maskavas agresijai. Lidz dirn bolge-
viki arvien varéjudi Istenct savtigos
noldkus JéH un nevainigt, fo preti-
nieku starp§ nav bijis saskanas, un
arf padas tautas nav apzinéjuSas lik-
teni, kas térm draud, Sauclens visé
nasaulé p&e nacionalo spéku saliedé-
Sanas liecina, ka tautas apzinSjas
briesmas un apnémudds stéties tam
preti ar visu vit&lo un militéro spéku.
Labojot pagitnes klidas, galSredz!-
gakie vaistsvirl atradusi jJaunu piat-
formu tautas vienibas radi8anai, un
tas vards ir — nacionalé koalicija.

partijf Sal bridl m& varam tikal véléties,

lal ari paréjis apdraudétés tautas
apzinftes stAvokli un sekotu som
anglu un amerikanu mua

Ko pn reiz ee

a |

kuras fedzivotdju skaits pirsniedz
106.000. .No savim &rzemju dbazém
més ar vienu vienigu masu urlido-
jumu varam iznicinét 50 milj. krie-
vu,” saka Vintels un turpina: :Més
rindm, ka arf krieviem ir slepent! fe-
roti, bet salidzinot ar mums, te ne-
eniedzas pat ifdz misu 4 jilija (ASV
neatkaribas dienas) ugunodanal. To
pasu var attiecint ari uz Koretu.
Més yvaram izkvépinat sarkanfis KYI-
nes armiju viend pala nakt!. Nedrik- pa
stam to vienigi téd@], ka negribam
tai naté lalkA mogalin&t arf 29 mill.
korejietus. ko esam géiuli atbrivot.
Dauds 4traika IntkAé més varam iznl+! ministre Geickals
cindt Kremli neki atbrivot Koreju.
Bet arf no 50 milj. krieviem, ko mé
varétyu nogalinét, 25 milj. biitu bér-
nu... Un milsu tradictias neatlauj | vumiem.
lznicinat bernus. .
Stalins zina, ka tai pai& mirkil,
kad vina lielgaball siks ripot ue rie-
tumiem, kaut Kas iedfirdésies rleme-
_ no Vidusjtiras... Un melna mil-
tiga bedre remes ‘garozl, tal vieté
kur kadrelz bija Maskava, bis vie-
ree sete Kremja netiro nozlegurru le-
eke
Valrakt kara Netu eke-d y
perti iztHlojull Jadu nikotnes mnlltth | | s00.0

” a i ae 2
udi @ os £
kontinenté. Bistamikie posmi
vasara un rudens. Pirms lielis Pine tet. —- |
ee is sagaidimas mazk-! rtrttanas
whats ne qustrunta

a parbaudes Bertiné, varbiit
art Jugoslaviji. Nopletns mégind- fvies. unis, visu : wtsdomi ges,
kant arl vinlem abet ir partijes noes |

yumts, ts, kas nogalinkite trisctivlia {
to akaitd § inte. vecu bernd.

lotekme atial vatre’

ozinisie vinu
algsardzioas sistétma bis tktalu at-
tistite, lai t& batu foe atvairit
lielikus a uzbrukumua.

JORAS ODENS I Dates heer
Stokhotma (pa). — eat
ka ee A atrasta [ott vata an un vienkir

den! Baga dzera-

mu. Doers process esot

ot a un tas dibinas ut atkiiju-
atosdatalree ene

paredz#ts dalbnie- | Pi

Maginajums saskelt brivo...

(Turpinijums no 1. ipp.}
apliecinot tis lielo un patieso miera
gribu. Tie ienesa jaunu elementu
straujo un drimatiske notlkurnu
virkné — kamér Franctia un Jaun-

*|z8lande jau bija izikirusies balsot

par amerikaénu fesnfegumu, 12 Aczt-
jas valatis bija nolémugas eventuéll

cf gri- nakt klajA ar savu rezolficiju.

Pirms debasu atsikfanie UN ko-
misij4, ASV arl. min. Béesons dekla-
réja, ka ASV ciesi nolémufsas panikt
koministiskAs Kines tesludiniganu
par agresoru, tatu nopletni cer, ka
ot nesaskaldia brivia pasaules vie-
nibu.

Britu ministru presidents Ftifjs
apakinamA izteica prieku par Azijas
un arabu zemju centlentem etrisingt
konfilktu Télajoe austrumos miera
celi, deklaréjot: ,.M&e nedomijam,
ka fr olenicts laiks apsvért talikus
sojus. No t& varétu secinft, ka més
esam urdevuil ceribas uz miermiligu
atrisingjumu, un to més neesam da-
rijudl nekAddi zind.“ Tal pal& latki
Etlije jo ast nosodija kinlefu fejauk-
spac igo da arener kas ir al-
u spraustos mérkuws.

Vinstons Cerdils opozicijas vird&
Hka premiéram ple sirds vienmér
domAt par smagajim briesmiém, kas
draudétu, ja rastos domatarpibas bri-

NOLEMTS

Kolhora kuit@ras cekeijas protakots:
Spriests par semes lodes gric! :
ap

Sed vin to -seitadtnik rial

| nactontlds Kinas parstivii.

tu un amerikinw politiki vai arf UN
nekoministisko niciju starp. Cer- | OceXt.
Cils uzsvire, ka Edda Skeliands Mas-
kavat btu glufl pa pritam un ti art
centisies to visiern Hdzek}iem velels | ndckind
nat. Min. presidents Etlils apsolije | Bactiné
ripéties, lat visi Hida velda mé@¢ini-
jumi clestu nevelkem!, tatu relzé ur-
svtra, ke valdiba neuzdos miers cen-
Henus, Péc tam britu valdiba sanfica| par par
sevigki s@dé kiniety priek#likumu
ripigal p3rbaudet. nia.

Londonas Times raksta: Sie
prickflikumi vismaz dod ceribas pe-
tlesim serunim, Vispirma gan vaje-
dzétu urzinit ko vairik par kinledu
fetelkumu motiviem un neldkiem. | vedu
Kirdegus nosodit, tal pasdé laitk4 ne- jesias
sperot nekidus tallikus sojus — biitu | Pont 00 pesetieru
vardl bez darbiem. Atbalstit nosodi-
anu, saistitu ar blokfidém, bolkotu

JRun
Gt

dleuks apitiat! pulkcsten! ne |
ASV UN delegits Gross tule ‘tr-| Realar ee ree. 3

dota deklarictji, kas asumi télu pSr-

Coon fa”. as eB
ee ee

hen

May itt retest PN AR ia ger ae
welt pe thay a, A Tog lee
I 4 sh} a i “Fi af.

ti

|
iti

, ka ASV
ari talik pretosles komiinistiskSs Ki- | Sesen

du nodtiofama, Formonas Sets

s
iis
“"
B
g

Fok

eta rad
ka un eneta laid

Masarika ee

bes pedaid lik ed vis ssahathones dio-
vedamas ar setae