Wn jaunai nim (ak, re tam stevy gan, § Virietis ta un zales pret nebija hotiek! Sis visam citas Kura, skaist mMiljoniem jay, sakusi Siminas. Vina pel Bas Uzrdda eleganty Brier ra Salte starp Filbinaty ites stiriem turas ne sarkanbrinds Aifas, O Neredzét! Saurie pur ib ka divy pilru omal Pulkveza bulkvedts Kourtmaniy a Dasayles Cilvéks, ~. B UW pasaky Aisad indies 2 pagal yB*. thds yi 2 Tresdien, 1949. 2.6. jalija Iiona Leimane Ne ail SVETRITS Svetrits iezvanits, Ké aofi indzisa talés Jau gvani. Svétrits iezyanits, — Ar skupstu p&véli dienal Tu mani. Svétrits jezvanits, — Més liksmes un dziesmu pilni Ka gani, Svétrits lezvanits, — Tu parlauz malzi un dalies Ar mani. * GS GO OSS GG 4, Dye By Sy, Latkraksts, kas jzaudzindia latviesu sabiedrisko speku Sogad palet 8 gadu desmiti, kopé e Riga saka iznakt Baltijas Véstnegis ae un #lnis diends pagadja 39 gadikops mirls 81 latkraksta p€d@jais atbi]- digals redaktors Juris Kalnins. Baltijas Véstnesi nodibindja Bern- b hards Dirligis péc tam, kad ving no "E; cizes lerédna piendkumys, Pleskavas, kur veica gubernas ak- leracds Rigd un uzsaka rosigu d&rbibu lat- # — viebu sabiedriskds dzives lauka, Ar Baltijas Vestnesi bija Hksts ciegs pamats latvieSu naciondlal avitnie- cibal, jo tas bija pirmaig misu pe- iinet. todiskals izdevums, kag vairs ne- A Bs. ls rics —- we. mE man tl Inay of NU, Wh jlem a Vainotami i Re kurpes tr {3 . Ka, valkat&jam uoapal fe apiustte bi te NY gill y 5, 7 Stavs, kustibay «aE ina taturéSanis, paud .nesatrias Bo eu mieru un atturibu, nat wos b a, ving fomé r ir lot! nérmainly - Oma jaunals cilvéks, Art ona leklajigails smaids, kad “Mm gavelle ltipas, atklidame dink: ndas méksligu zobu, tage i: ksts un Skiet smaidits ber inh uma visos gadijumos, Be yl& tad ~~ es palik’u Jet ip: Bonas," pulkvedis, paskatdrojume:: peldzat, saka, ,un jeu nt mB: rDinieki sks pienemt piste: us. Tas, manas ddrgds ddim 2p ingl, ir pagaidam viss, ko mE ms paskaldrot... J&, un attletie- mm vitieSiem — godajamie dinly. ni, mums btisit vajadzigl ai ike. t tikai vélak, Ta... Val Uh nam vél kas ko jautat ajiet dros! y gejas blay vient ir par yienu cerib gaki, taéu as, ne saliecas Ki ir plera otrs tikal r vispar véris rundl k nekas! agatie uzpircéjl, i, akiro pée 16 uma, Vienam valagé lu, bet cances, sfiie katkl Siern Jaudl, cilvakiem, > BS, apse, kads no mo jiem irietim ar aP ane pridi vine @ o , tad $aja tipée ne tet Be ? Lida =F muguras dual vilties. Drme"y: zimigi saskett F i o un tad nomet at TON be Més esam kur ‘Eda ir dzive, mezor omisu cina, azreiz, bet e yienmer avalca. lepojas Ta ao Bt sav un PE bums ig: | t tad #8 1 ff. ¥ Ee ‘ ho . at iy Le tye ". « labikit : i Bkie Wl” i nat rE rie E atukgsojusies fn ac{tu : a giluso Bf . wu r y “a Gao 4 1. ? 4 | i deinbh's Tg & pabaio . — Fuaje sels MBeigas ns i, numutes 4d - w 6O€£. atraddég cittautieSu asizbildnieciba, Pirmaja gadai Baltijas iznica 2 reizes, bet no 1870. pada de 1860. gada 1. jllijam tikat reizi nedé]4. 1877. gad& Bernhards Diri- kia nodibinfja arf pirmo latviegu dienas avizl — Rigas Lapu, bet 1880. gada t& izbeidza savu darbibu un tig vietd Baltijas Véstnesis kluva par dienas laikrakstu. ‘Tas bija jaunlatviesu ideologijas paudéts, latvieSu pulcinatéjs un modinétajs cinai par tiesibam un brivibu. Par Baltijas VéstneSa redaktoru Bernhards Dirikis palika lidz navei. Péc vina kadu laiku redaktora pie- nikumus veica Aleksandrs Vébers, ar! kopa ar N. Purinu, vélak Arveds Bergs un laikraksta pédéjd céliend —-~ 1900. g. revolicijag un tis atpli- du jaika Jurig Kalnin’. Soca ekspe- diciiu un gandarmérijas inaygu lai- ka latvie5u preses darbiniekj dabi- ja smagi eclest. Cietuma sodus iz- cleta: Balss redaktorg Vilis Olavs (15 gadu}, Kavu redaktors Karlis bkalbe (1 g. 8 mén.)j, Péterburgas Atbaiss redaktors A, Juridns (2 g,), Péterburgas LatvieSa red. K, Zvin- gevits (1 g.), Spéka red. K, Hirgs {l g.) woe Represijas skdra ari Baitijaa Véstnesi un Jurim Kalni- ham vajadzéja cletumad pavadit 8 ménesus, bet 1907, gad& &f lalkrak- afta bij. redaktoru Arvedu Bergu iz- raldija no Baltitas pa kara stavokla laiku. Baltijas VéstneSa p&édéjais numurs lznaca 1806. gada 31, janv&rl, Lalk- raksta darbIlbu cara valdiha aptu- raja, TA viet stijds Balss, tad Véstnesig, Savietis un Pl@sums, lidz kamér 1907. gada 1. oktobri saka lmakt Dzimtenes Véstnesis, kas at- kal ap sevi puleindja visplagakas ledzivotaju aprindas. Juris Kalning, pabeldzig J. Cim- zes skolotaju semindru, kacdu lalku atrddadja Laudond un Vietalva, Bal- Was Véstnega redakcija vin’ iesta- Js 1898, gad&. Publicéja daudz rak- Bfu par skolu, sadzives u. ¢«. jau- tdjumiem, parakstidama tos ar psei- donimu Pratkopls. Pée Baltijas VéstneSa glégganas un cletumsoda jzcieSanas J, Katnin$ darbojas par redaktoru no 1907.—1915. g. Dzim- tenes Véstnesi, no 1915.—1917, g. Ri- Ras Zinds un no 1917.---1918. 2g Rigas Latviesu Avizé. Mira Riga 1919. g. Oni}, Gandriz 40 gadus, celdams latvie- Sus kA no purva diném uz augésu, NO apsplestés Kalpu kartas par ap- zinigu tautas spéku, Baltijas Vést- nesis velca visai svarigu darbu, Aiz ving atradis gandriz visa tA laika latvlesu inteligence, kurai vaja- dztja rosfgi Hdumus list un plésu- Mus plést latvieSu sabiedriskas dzi- ves tauka. F, Kr, ee Tees Vircburoas latviesu viri dzted Vircburgas centralag nometnes jauktais un viru koris Saj& drupu pisét® vél arvien skandina latvicsu dziesmas energiskA dirigenta Péte- fa Bandera vadiba. Vina koris le- Priecinajis ne tikal pasu tautiesus Gazidos sarikojumos, bet iepazisti- Najis ar miisu daijskanigo dziesmu Pury ari amerikadnu karavirus, va- cieSus u, ¢. naciju piederigos. Kora Garbiba ar bambergieSu parcelsanos Tadies ari jauns spraigums. Viru kora atvadu koncerta, pirms Hometnes galigas izklisanas, dzirde- jam J. Vitola Mana tévija, Em. Dar- tina Mazam zili, J, Straumes, A. Jurjana, J. Ciruja, Alfr. Kalnina, Jaz. Medina, L. Vignera u, c. dar- bus. Skanéia labi, Koris ciegi sa- liedéts un dziedaja aizrautigi, vie- igi dazas dziesmas varbit bija Jé- panak jabaka dikcija. Gandriz vi- sas dziesmas bija jaatkarto. V. Z. Véstnesls Lidz 10. juliiam galvenie uznemsanas darbi bus veikti Nupat Vikas, tatviegy draud pastardiena. lem ménesiem no Klem pasaulé bis tikai ielu’ slaucf- taji, cukurniedru cirtéji, gravradi, Ogirati un nespéjniek! bet raupies — Sie iicibai" lemtie vel uzdrodgi- nas darinat filmu. Rigas filmas un makslai Skita, pee da- musu makslinie- Sies ple darba, kas prasa liely: uz- Upuresanos, bet, cerams, ja viss veilkgies kA paredzéts, vainagos tos ar jJauniem sasntegumiem. Pécjanu dienis Blomberga saka uznemt Kads, kura nay -- Martina Ziverta smagnéjo skatuves darbu, ko Vills Lapenieks parveidofis, pie- laikojot teksty filmas vajadzibam.: Ir tapéc piedienigs sp&leg mets, lai Paraditu latvie$uy karaviru un trim- dinieku cilvéelsko cildenumu un tragisko pamestibu. Rezisors nevien ,ilustr@jis“ K&ds. Kuya nav, bet ari paplagindjis rakst- nieka ziméto télu darbibas fonu, saistot pagadtni ar tagadni, izcejot vesturiskos faktus, karavfru mobi- lizaciju, latvieSu izraidianu, para- dot skriningu un izvieto$anas ak- Ciju Gnas puses. Sis v8sturiskais ko- lorits padara divu cilvéku tragédiju Uzskatamadku, filmiskaku, Kazu vizijas skatam re%isors: bila izlQdzis Blombergas DPACCa ko- mandiera dzivojamo m4&ju, lal ska- tita}i varétu baudit alzgdjuso Rigas laiku iliziju. Nepartraukta aparatu Uz- un nomontésSana, parvietoSana, altaluma mérfSana lauplja skatita- jam katru ildziju, ka Seit bdtu ,kaut — kas“ no ma&kslas. Pat Karla Lagz- ding un Mildas Zilavas islaictzals apkampsands skats nespéja Izklied&t wechnikas dzelZaino galsotni", kas apnéma filmas uznéméjus. Bet tada Ir mdkslag istenIba, f[paSl filmu mdkslai bez masinérijas nepastavét, Jo no technikas atkarigs m&kslinie- clskas jedarbihas spéks. Kad tris skati greznajas telpds. Uznemti, makslinieki aiz noguruma atrvilat popétos kr&slos. Lagzdins alauka gviedrus un filozof: »wwiekas, Misisipi kokvilnag 'au- kos nav vairak jasvist k& Sait. Nakogie skati jauznem ateljé, Tur izbivéta ,Ista’ barakas istaba. Mu- cenieks — inzenierig atnacis pie wag veta', nometnas tirgotaja, lai par gimts reichsmarkam nopirktu pudeli vina, ko nodzert deribas, Za- ka melntirgotéjs maska un Zestos spllnigi® atgadina 80 nometnes ti-. pu, kas vél pirms gada bija visu pieligts wn reizé visu nicinats. Skati vairakkact jaatkarto, lai istenotu rezisora izdomu un gaska- motu to ar aktieru ieceréto spéles veidu. Darbs rit gausl, laiks stei- dzas, stunda jau pari pusnaktij, kad Vilis Lapenieks ,paveél" izdzést pro- Zekterus. Nako&a diend blomberglesi klist mémi, leraugot uz ielas pie anglu DPACCa durvim istu SD viru, kas wce] roku“ un nodod mobilizacijas Merbekas teftra mfksliniek! Kéru- pavéli, Filmai tas nepieciedams. Arskatus, latviesu nometni un tas apkarini uznems Augustdorfd, Tei-~ toburgas meza un Seneg tirell pie Bilefeldas. Tas viss jadara ar ap- rekinu, lai taupitu ldzekjus, kuru iatviebu filmu entuziastiem nav. _Ja vacu jaunds filmas izmaksa ap 200.000 DM, tad Kads, kura nav ir izskaitlota uz DM 30,000.—. Nekas netop pirkts, ko var paga- tavot pasu filminleku rokas pasu darbnica. Katrs metrs filmas, katrs drapériju gabals, ir paga kollektiva upuris, Tomér liekot lieta vislield- ko taupibu un piepili, rezisors cer, Ka lidz 10, jitijam ,lielie* uznem- sanas darbi bas godam veikti un varés sakties techniskés apdares process filmu studijd Hamburgé, Kur art filmat pieskanog miuziku. _Muziku komponéjis Janis Norvi- lis. K& vadmotlvs visies cauri tau- tas dzlesma ,,Pédéjasi rozes s&ju, pé- déjasi magonites. S{ sera melodija Bis norises raksturotaja: un apge- rotaja, bet ta pati netaps solo at- skanota. Ka iespraudums ,,bunku- ta" aini bds ,Kad es bug$u miris, kaps mans stdvég plikes... Péteris Aigars. “ors ———— Latviesu kul Pamazam svedniecibas zemés no- Btiprinddarni savas materiala; dzi- veg pamatus, latvicdu gara darbl- nieki attlsta arvien lieldku rosibu ‘art kultiras dzivé, Ta glernot&jas L, Meilertes kdda glezna, kas bija skataéma vinas darbu izstid& Mel- burnd, tagad rotA Rietumaustrdll- jag universitétes telpas Pert. M&k- sliniece gatavojaa jaunai gleznu skatel, kag notiks septembr! Sid- neji. Visal atsauciga Austr&lijas prese bijusl par Ainas Rigas - Ezergailes un Arvida Fibiga deju vakaru. , the Age” starp citu rak- gta, ka abu méakslinleku sniegumi dikusi krasi mainit uzskatu, it ka ‘decelotaji Batu tikal masa, kas de- riga vienigi stréadnieku skaita pa- HelinAganai. Bad - Olnhauzend notikuSais lat- vieSu mikslas festivals atspogulo- jies arl anglu presé. ,Daily Tele- graph" publicd kada britu okupaci- las armijas étaba virsnieka infor- miaciju, kup& cildinati festivala sniegumt, [pasi atzim@jot pianista Hugo Strausa izcilo kilavierspéles makslu. Zviedrij& rostgu darbibu valra- kos virzienos izvertis Latvieju na- cionalais fonds, Reitera kora kon- certl, par kuriem pilasi rakstija zviedru prese, sarikoti ar LNF ga- rantijim. Koris nupat iedziedajis skanu platés Zalffa Ce]§ uz daim- teni, E. Darzina Cianas beérni, Vito~ la Karajmeita un Jurin’ prasa smalku tiklu — Iaba cela maize ASV universitates velas studet ap 500 latviesi Patikamu satraukumu latviesu studentu saimé radija zing, ka DP studentiem izredzes legut stipendi- jas studiju nobeigSanal arzemju universitates, Sim nolGkam lidzek- lus sagadaja World Student Relief (WSR) nodajas dazadas zemés. ASV solija sagadat vietas 1500, Kanada 50, Holande 40, Anglija 20 studen- tiem, bez tam bila cerlba $ajd ak- cija ieklaut ari Australiju un Cl- tas zemes, Studentu = izvietosanu karto International Student Service (TS). Si nodoma praktiska izpilde to- mér atdirais uz dazadiem &kér- Sliem, kas iecerétos skaitlus lika re- ducét, kaut vél arvienu pastav ce- riba, ka péc pirmd stipendiatu no- kliganas nozimétajis universitates, tiem ar personigu ietekmi izdosies | iepiit atbalstu jauniem pretenden- tiem. Jau vairdkus méneSus Vaelja uz- turas WSR pérstavis J. 5. F. van Hoogstratens, kas sagem, karto un nostita talak studentu lGgumus. 26. tukas vina rokds. ‘Yislieldko neskaidribu radijus! ASV akcija, jo daZadds konfesijas stipendiju sagades iespéju centas zina par rezultdtiem, studenti le- sniedza ligumus vairakas vlecas. Véldk noskaidrojas, ka ari Seit ir viena un ta pati akcija un lesnieg- tie lagumi beidzot sandk vienkopus. ASV akcija Migumus iesniegusi val- JatvieSu un 38 citu tautibu denti, Oksfordag unlversitates pro- fesors Michaels Forsters, klat esot raki tiksto$li DP studentu, no ku- riem apm. 500 Jatviedi. Pagrelz ie- nék pirmas pozitivas atbilde# Pec LSCS zindm, tadag jau sanémudl 15 latvlegt. 3. junija uz Kelni bija aicinati 6 stu- militdras padrvaldes izglitibas kon- trolicrédnim Mr, WSR parstéavim J. S. F. van Hoog- stratenam un Church World Service (CWS) parstavim mAcltéjam Jon- gam, izraudzija kandidatus studiju turpindSanai Anglijé. Parbaude gal- veno véribu veltija anglu vailodas zinfSandm. Patreiz Anglija ir bri- vas 8 vietas, bet ir ceriba, ka lidz rudenim izdosies vietu skaitu pa- lielindt wz 20. Vaelj& patreiz uzturas ari To- ronto universitates profesors Mar- kus Longs, kura uzdevurna ir It- Taudzit studentus studiju turpina- Sanai Kanada, kur patrelz ir fe- spéja novietot 20~—25 studentus. Tuvaka laikd sagaidimas tuvé- kag zinas par studiju turpinéSanas iesp@j4m Holandes univerartatés, kur stipendijas pieSkirs tikail uz vienu gadu, tépéc izredzes vienigl vecaika kursa studentiem. Australijas vaidiba pazinojusi, ka vina DP studentus labprat atbal- stis tikai péc ligumA paredzéta lal- ka nostradasanas. | Vismazakds izredzes studijas tur- igmantot pasreklamai. Budami ne- | oindat citu zemju universitatés ir médicinas, tautsaimniecibas un jue tidiskds fakultdtes studentiem, bi- fugsiem karaviriem (Kanadaf) un tiem, kas vecaki par 27 gadiem; imémuma gadijumos plelaidis Iidz 30 gadiern. ‘nests Anscrmcts, Ferraudinam,. ——_— Mie Uz vecas Europas gara supuli — — Panzi! llona Letmane nolemusi iekartoties dzivei Francija . Cauri rakstammasinu klabonai, te- iefona zvaniem, cauri ciivéku valo- dam un naécéju un gajeju soliem, redakelja skan lietiska, monotona balss — tada, kida pa laikam ir Cilvekam, Kas nerund, bet dikté. Ta ir liona Leimane—vieSna no fran- ¢u josias. Ta ir vinas balss un tas ir vinas romans, kam vina vel Sleidz dot pédéjo slip€jumu — ma- sinrakstitajas pirksti nomirbina var- du péc vaérda un tad vienad bridi. VisS ir padarits. Sakat, ko gribat, — tas ir neik- dienigsks notikums. Luk — vispirms cilveks rada. Dazreiz medz domat, ka rakstnieks raksta ar sirds asi- nim vai vismaz ar sarkanw tinti, ar Zlonkaula spalvas katu un nopu- deréjies ka Balzaks, ar meinas ka- fijas tasi pie kreisas rokas un helu~ Tunci alz pleca. Bet ta bija, varbut, Kadreiz. Tagad rakstnieks dara s&a- Vu darbu tapat ka skolnieks vai gramatvedis — ar koka spalvas ka- tu; vai ari nodikté romanu miasin- raktstitajai.. Tacu tas nemazina bri- ta nozimigumu. Tas ir tik pat iz- Skirigs ka tajaé Mikelandzelo glezna, kupa .dziviba pariec ka elektriska dzirksts no Raditaja pirksta uz jaunekla roku. Otrkart — ne visi vairs redzési- . mies. Tadi brizi palikusi atmina be ee Ee ee mu ae ee urala rosiba emigracija tiem, kas’ talakd emlgrdciia bts’ Skirti no lJatyicsy dziesmas. LNF picspriedis ari pabalstus — 750 kro- nas jatviesu liberalu kKlubam dele- gata sutiSanai uz liberalu kongresu Dovija un 400 kronas mdajturibnie¢u grupai, kas piedalisies starptautiskajd majtu- ribrdeéu kongresa Stokholma, Bez tam LNF pieSkiris 500 kronu liclu pabalstu Latvijas penklubam 2 delegatu sutisanai | 21. kongresu, kas notiks Venecija no 10.—17, septembrim. Nesen sa- nakusaja biedru sapulcé Stokhol- ma iev@léta jauna Latvijas penklu- ba valde — par prickssedi ieveléts - Arturs Bérzin’, sekreturu Janis Karkling, par locekliem — Veronl- ka Strélerte, Fr, Cieléns, J. Grins ‘in M. Ziverts, Akeeptttl arf Vaeljas grupas i{zraudzitie valdes locck}i — J..Veselis un Fr, Ygals, Veneci/a laWiesu rakstnielcus parstaves Veronika Strélerfe un prof. A, Speke. Skotias galvaspilseta gatavo- jas vel nebiusiem makslas syetktem netlesi svetku spélém wun sarlkojuma plasuma | Zima tas talu Sach] Saale Fdinburga ijaika Sacengoties ar Zalcburgas no 21, augustam Ildg 11, s¢plembrim no- tiks makslas svétki, kas Skotijag galvas- piisétu uz veselam trim nedecjam parver- tis par visas pasaules mAakslas galvas- pilsétu, Salidzinot ar ‘idzigiem sarlkoju- micm divos lepriekselog pfadoa, BvVétki golfs izvérsties par vel nchbljusu notikumu — pardotag jou 240.000 blletes, un arl dalibnieku skaits un vinu inter- nacionala slava parsniegs visu lldz §s1m pledzlyota, Proframma paredzét) veselt 23 baleta uzyvedumi, 4 tedtpa Jzrides, @ operas, h solistu vakari un neskaitam! cili sariko- | tumi Kuru vido 7 simfen‘ju un 4 kamer- thazikas Koacert), Ursnattot tlkal podus fevérofamAkos virdus, no un solistiem minami Bruno Valtcra, pers Tomass Blterms Rafaels KMubeliks, Fr- finete Neve Adnlfs Buds. Divi skandarbi fala svétkog nicdri- wos savu Blrmatskanniumu — Rhrnesta BHliocha Klavierkancerls, ka spéles a@mie- rikinu pianiste Korlna Lakomble pasa komponista vadiba, un Martind écllo koncerts, Skatuves darbu wid ir Nobela pri- mitas laureta S. T, Etiota Juza, kA ari Hossa FEvana kdda jatinad drima, kas abas DOs skatamas pirmo relri. Dejas maAksiu sidzsiné!os Edinburgas miksiag svétkos reprezent@jis padu ze- mes ballets. bet fiogad plirmo reizi izné- muma kArt& alcinata arf Vaellas latvle- fiem pazistamalé Parizes Flizejas lauku batets) Kas ar labim sekmfm pagaiusa sezon§ viesolés vairhkas view pileetds. Teg arf ir vienigais arzetnnicku balets, Kas drikstés izcilajd sarlkojuma picda- | itleg, Programma bez tam parcdzé@tas ar! ta- béko HultOrfilrnu terides, ta izvérfot 4a; svétkus par kKoncentrétu cliivceces gara sniefumu paradt, Fiimu chronika Angiljag filmu karala Artura Renka organizdcija, pairicoties Par atsaucibu, Kddu ¥ina filmap guvujas vacu kino publika, ndkamajos astonos ménedos aQtis ur Vaelju savus inciidkos aktherug. Thtad Vactias kino apmcklétaijiem bis fedeviba vatru vaiga redzét taidas ucVaigz~nes' un paties! lfelugs maAkslinie- kus kd Laurensu Olivj@ Margaretu Lok- vidi, Patrictjue Roku, Fillsuo Kalverti, D2@mu Mésonu. Stluartu Grendéeru u. ¢. Metra-Goldwim-Mayer fabledriba if- Itfa vid ItalijS saks uznemt krdsau fit- ma H. Senkevifa romany Qua vadia''. iin izmaksaict ne mazkk par 6 mill. ol, Ingrida Bergmane saistita galvenajat lomal film& . Adams un Ieva". ko pare- dzEluasi umemt kAda HolivOdas f¢ilm- sabiedriba, Marléna Ditricha Hollvida télns gal- veno lomu filma |.Zitals enéelia’. ar chat Vina pirma 90 gadiem kluva sla- Rigas? Tas ir veeis E:ropas wzemel utdod dzivibu. internaciondlo uz Penkluba bie dir.gontlem , Vienojoties turiencs vieSu gara darbinicku pulkam, Vinstons Certils, ka zindrns, va-— licla skaita, tG ir trimdas bagada, ko nesam lidzi jau no Lalvijus. Va- clja tadu piendacis laba tiesa klat. Lin nu ari Sis: llona Letmane laikam gan pedejo reizi elpo Nekaras tveicl Eslingenas putekjos. Vina nolemusl iChadrtoties uz dzufi — kur? Ne jau Australias shimnicas kupejas ista- bina, ne RKanadas miujkalpatajas Kambari, ne Amerikas debessierapju lela, Bet Purize, Vina dosie3s uz Parizi. .Driz, Varbut ar jau prom. Tur, kur mit gleznotajs Janis Cie- lavs, kur dzivo Talivaldis Keninés, kur apmetics Janis Suchovs — vai Inaz aicerumics Visus $08 vardus no gara Supulis, tradiciju glabdtijs, mazam launds dzivibas devejs — Parlzes paiss, kas savaldzindjis uri Vilkaéu mantinieces autor. pAadi ir jdsu nakoatues nodoml?" poddus lietas nevajag vadrdi gsaukt atsaka raksiniecc, {4 nav minticiba, bet neraukstits dseives H- kums. Dzivosim — redzesimn.” Taéuy ir lictas, kas jau pavirziju- Sas tik tdlu, ka ir vardd gauchimas. Luk — jaunals, tikko nodiktetais romans it Mates cills, leura frag- menti jau lasitl Bun Vieljas, gan AViedrijas Jatviesu prese un kas drizuma izndks gramata, Tas irne- Dinu 260 lappusu biezs imanuskripts — cildinajums un slavas | sievietei, Kas mera laikes lzmirudal Kad mite kjust veea un pugusts norile vinat ik ned¢élu apmeSanos pie sava salm- nicka, vee sieva neapmicrinata jet pie pavusta kunuicm sudzeties: |Tle tak visl.mani deli, nezribu krautles Viniem kakia.” s Bet tas nav viss — pirms dota- dzlesma 4 nis svesume Tena Lelmane eer re-. «- dzét grdmata url suyvu jaune dze- joju krajumu Upgunsputns. tikal 30 tzlasiti, jutu dirikas, pirdo- mucun telofumu miékslag parauugi, Kam jk wz trim plevienote pa grafikail, Bet {aia nav. oq ilustracijas. Tas Willlski papildina, © laskaidro un noapajo dzejoju iek- S6jo satvaru. Un wutors ir latvle- Siem maz pazistumais, bet lletuvie- Su kulliras pasaulé izcilaly mékall- 9 9g Mies ciurausli puntu nieks Vilauts Kusivlis — ari Parl- ae zes gulsh japluucts talants, glezno- | saa Raistosu sieviesuo télicm, apstakiiem, Kuros vel smes lidzekiem graflskafa méfksld) & : ka sie zimejumi tutu saprolaml ti- i: a We gara og i »¥at cerat kaut ko izdot uri fran- uf tu valoda?" of kal gurmanicm un kollekcioniriem, Mums nay bijis huka sekot muak- slas cejlem péexapa Elrupus Dasaule, Tle ir 4 lajs un grafikis, Decjoli par pulk- 7/3 Steni, kas skalta Jaiku, ving, plomé- (a Yam, fzsaka trijuoritniisku, pamazim *° Jae | dutviams (am ‘lo Uk mouderni, tik meparasti musu tail kavejamies §:3 pie pardzivotam formam un lateik- 14 eVarbut — kadreiz," saka dima ..§ ar kodt zilu lentw apvitajlem, ugung= sarkanajiem matiem. ,Valodas pra- 0° Slinieelski brivi izte:kties. Un tul- kojums — tus vairs nav tas. Bet — a ‘drivosim — redzésim." ' tropa, un ipasi Parive, kur Tlo- na Leimane trimdas laikd paguvusl clematies ne vienu vien reizi, rakst- miecel sxiet butiski nepiceicsama — ne tikal vinai vien, bet vispir mdk- 1% siinickam, kas savu radisanus dar- a bu grib turpindt uz tiem pasiem pa- jm miakem, no kadiem veidufics vina - talants, nia nav ne ramantika, ne JGamo- Sana," atvadidarius sale ec, ,fa vienkarsi {fr aupgiipva atmo- Sfalra, Kapa milzuins ferorinéjumu in trudieiju mudinua ty jaunam ide- + HE ‘é a JQm un atraisa spéhkus,.” Vina apmetisics rue de Svine, tae (ae Nn) Pusd Naina, kur savu intcusive dzivi vada Aviva Lertrane, Varbut Vina Arts. S. Kumermuzikas ansainblis The Latvian irin (V. Zicdords, De. Trel- mantis, V. Hektuanis} saya ptdeja koncerta Augsburptas America House lzpelnijies ka publ:kas, ta nreses atzinibuo un aicinats koncertet otr- KULTORAS CHRONIKA {HE relz 13. pul. Propratnimg bes agrak speléta Valtera Pistona frig vel je+ . Ag Cilpst Bramsa trio e-mofla un Dvor- FE faka ,Dumki-trio Peteris Aigars, kurS trimdas lai- ka Helsko daly pavadija Giftené. jas brizos ciligi nodudas gleznieci- ‘bal, Kadé izsolé Londona vin§ ne- Stn pardevis savu gleznu ,Zila tel- Pm eer w) Ee ah pa“. Gis ir pirmais gadijums, kad‘ | @ bijusais anglu prcomjers pardod sa- vu darbu, un tas lenesis vinam 0290 dalaru, ko autors novélejis YWCAi. Gleznu leguvis kadg Brazile lijas laikrakstu izdevéje, rakstnic- tr F ‘| Sana vel nebut neatlauj taja mdke oy Subrid juu solo par Ponts des. iB lagad parcélics uz Blombergu, pic- . oe 1 kuplajara lat- ase r 1 . 1 al ee ee , ee Ts ey te ie Te - 7