gATVIJA, 1949. & 22, aprilf eo 6OC«@s L . = Vaciesi afkal. me- P eo. —_ gina denuncét DP Ar virsrakstu ,Jzmeklesana ple wtviees DP“ viceu oficiald zinu afentira Dena 8. aprilf sniedza seko- jody informaciju: policija ceturtdien lidz3inéjos rezultatus par | latvie5u parvietoto pore gonu nometné Sillenbuch& pie Stut- ‘mas, ka vind bifusi jerotu SS, viicu armija vai citadi sadarbojusies ar vaicietiem, IzmeiiéSana Gilenbuchas gimenu méajinu fedzi- 'yotiju norddijumiem. No tiem iz- ka UNRRAs reap. IRO 1945. gad Sillenbuché nometinatie latvie- ‘fy béglt nav vis parvietotas perso- ‘nes, bet ir agrako vacu ,,vérmachta“ a Sees vai ce ae ipl | | e saderbojusies ar a edie. Atkapjoties vaceu armi- jai no Baltijas valstim, vini atbéga tz Véelju, lat izvairitos no eventu- flim represijam. Daja &0 personu ir mugstaki SS val arméjas vireniedki. Pde policijas informacijas, augstékie sS virsnieki priekS daziem méne- ving dem izeelojusi uz ASV vai Kanadu.“ Ms tAlu: Denag oficifld informia- dja.‘ Sillenbuchas latvieSu nomet- nes administritors Verners Klavins gyums paskaidro, ka tas nay pirmais - ghas dimenes majinfim izltka rheio- n&lsociflistu partijas bledrus un no- vietola tajs DP. Kop t@ lsika va- . Cledi visidiem lfdzekjiem. mégina _pirvietotis personas no gimenes mé- | fnim izdabitt Gra. Sillenbuchas Iat- viesu nometnes komiteja “izstrada- just plat paskaidrojumu par vicie- $a apmeloSanu un iesniegs tb festd- dém, Administrators Klaving nora- Janu Masariku hosavusi ¢echu policija pa hg as ae ee lidzstridniekam past&stijis, ka ag- riko Cechoélovakijas ariietu mini- stru Janu Masariku noddvusi techu Slepena policija. 1948. g 9 marté kAda lidlauk& netalu no Pragas sti- pec] véejusi startam pilnigi -sagatavota ku. To vadit bijis paredzés diviem techu' pilotiem, kas kara laika stré- daja britu avificij§. Pl. 2845 ld- lnukam plebraykusi melna- slégta magina, no kuras asteigh izkfipuii tris viri un skréjus! Hdmasinas vir- ziend, Viens no viniem bijis Masa- riks. PékSni atskan@jis sauclens: tat Ta kA skr&jéji neapstajas, noribéja vairaki Savienl 'Vélék noskeaidrojies, ka Masariks kritis par upuri kida lidmasinu me- chaniks plinibai, Ieprieks8ja .dien& i dzéris un alkohola jetekmé lie- itjies savam galda kaiminam: ,Rit jQs brinisities, lasot avizés. ka Ja- neks (dom&ts Masariks) aizbédzis un tas bfis noticis ar manu palidzibu.“ Sarunu nejausi noklausijies kads slepenfs policijas agents, Mechani- kis tal pai& vakard apcietinats, bet vina vieta izraudzits privitas dré- bes térpts policists. -Vélik Masari- ka likis aizvests uz Cernija pils pa- galmu un nolikts zem loga vina pri- vata dzivokla priek$a, 10. marta ri- t& vinu tur atrada. Pée astondm stundim valdiba public&ja komuni- ké, ka Masariks igdarijis paind- yvibu. , ounday Empire News" | legatarn UNGARIJA NORAI- DA PROTESTA ~NOTU Kops kida laika ASV, Lielbrita- nija wa Francija iesniedza Ungari- jai, Bulgarijai un Ruménijai vienada satura notas, norddot, ka Sis valstis apspled. relidijas un preses brivibu un ignoré cilvéka pamattiesibas, Ie- sniepumnu belgas bija pieziméts, ka neraidiganas gadijumf lielvalstis ri- Kosies, sasiand ar So valstu miera Li- gumiem. BBC zinc, ka no Ungari- jas jau sanemta noraiditaja atbilde, rietumu demokratijim par- mests vise tas pats. Time and Ti- de“ rasta, ka lielvalstis tagad Katra zinaé rikosies, jo vinu ieniegtas' nv- ‘tas: faktiski lidzinds memorandiem. saskand ar miera ligumiem, ko lidz- parakstijust ari Lielbritanija, ASV un Francija, konflikti jaizskir ipagal Kkomisijai, kur ielet pa vienam de- no jeinteres@tim valstim un viens neitralais.. Ja par 0 nei- trdlo nevarés vienotles, tad to nozi- més UN generdlsekretars. | # ADMIRALIS KIRKS ASV VESTNIEKS MASKAVA - ‘Informétas . Vasingtonas aprindas izeakas, ka prezidents Trumens par Savienoto Valstu véstnieku Maskavé nolemis iecalt lidz3inéjo siitni Bri- selé admirdli Alanu Kirku, kag $0- brid ir 6) gadu veces. Kopé 25. mar- ta, kad atkapis Bedelg Smiss, ASV vestnieka postenis joprojam ir va- kants. Vienu laiku minéja, ka to, eventuali varétu ienemt ari UN starpnieks Palesting Dr. Ralfs. Banga. Sis minéjums tomér nav apstiprina- jles, ‘Ari admirdja Kirka ieceldana oficiali vél nav pazinota. : KAS NOTIEK, JA_JAUNKAREIVJU MATES INSPICE KAZARMAS Ja & xinojumu gaditos lasit i- dam bijugam virsdienesta kaprélim, serzantam vai virsserzantam, tad vinam fieteicams laikus pieturéties pie krésia. Vél stingrak, laikam, j&- saturas amerikiny armiias serzan- tiem, lasot armijas izdevuma ,,Week- end Magazine’, ka amerikSnu armi- jas jaunkareivju apmacibas tagad dktivl pledalities atlauts ari — ie- saukto jaunkareivju matém. Ta, pieméram, Masatuzetas stita kadas jaunkareivju kazarmias iera- dus&s 20 jaunkareiviu mates — lal paskaétitas. un parliecinétos, ka vinu déliniem tle4m nekas jauns netiek nodarits. Augstkie virsnieki pirms tam bija devudl stingrus rikojumus, un kazarmu serZanti svizdami litko- ja smaidit, bit laipni un izskaidrot Th ain) visu, ko taa nesaprata. Oficitlafa zinciumA par 30 pirmo gaditumu tefkts, ka apmekléjuma rezult4ti anmierinajusi abas puses Vispirms mites feradu$8s leukumi, kur notikugas apmacibas ar saute- ném. Péc tam, kad serZanti gari, un rivigi biia izskaidrojudl, kads ir ma- cidu ndéliks, viena mf&te {fejautdjfis. vai Sautene nav briesmigi smaga: péc tam visas to parbaudiia un iztetchs, ka Sis riks esot bezkaunfei smaes. Viena no mitém iesaukusies: Kaa ts par-blén§m mocit miisu zénus ar tik smaraim sauteném, ja Savieno- tam Vaistim ir atombumba?" T3- l&kG apgaité mates konstatéjusas, ka virtuves ir loti Iabas, bet viena no vinim apjautaiusies: ,Sakiet, kur tad ir tie kaprili un serZantl, kas nemiti¢i rftag neelitiem lamu var- diem?" SerZantl ridtiudl parstei¢tas Sejas un apdalvojusi, ka tidu pan Ka redzams, inspekcijim un ap- skatém ir labi panadkumi, ja vien tas labi ,noorganize’, Ja mates var pare liecinat par to, ka sertanti nav bu- buli, kapée gan tad drzemniekus ne- varétu parliecinft par to, ka DP no- metnes ir gandriz vai izpriecu ‘lag | | p. Atkal paradiusa lidojosas apakstases "PA saueamiis lidojoSias apakStases, kas redzétas gandriz visi pasaulé, bet it sevidki 1947. gada Savienotajas Valstis, paridijuSas no jauna, Kads amerikinu radio komentaétors ap- galvyo, ka redzéjis tis Jutas Stata zie- meju dal&. Lidojosis apakstases iz- skatijusis ka mazi, spidigi kermeni, kas parvietojuSies. milzigé atrumé. Sal sakaribai ASV aviacijes ministri- a publicéjusi .oficialu paskaidro- u: a sic. wAvidcijas vadibal pagaidim nav nekfdu drofu pleridijumu,.ka lido~ jo3Ss apakStases bittu kddas Grvalsts fayini, kus raidit! pret Savienotajam Valstim, No otras puses, nay ari ne- kadu plerddijumu, lai §0 paradibu katégoriski dementeétu, jo apgalvoju- mi nékusi no tidim personim, kas pauda uzticibu." | ‘ Pirmoreiz apakStases ASV parfdi- jas pirms divi gadiem. Toreiz tas redzéja Joti daudzas. personas, Ka- dam lidotajam pat izdevfis vienu apakStasi notriekt, Ta izskatijis pee papes ripas, kas apvilkta ar staniola - papiru, Bet kad kids Nujorkas tirdz- niecIbas nams Izsludinija 25.000 =u rT | _ as a oe . . . oe ee ee ee Rr ae wowudae. wll “lhe a, - os en ee hk on a we, eels . mee F r : a a tal ge ee ee a ee ee ams r oar if: " . eo te as PN Sela cin ge BL Ea ep lorena de TS ae - eT . " : i ee et) ee ee roe . . ] . . * ne ,owt a eel el ee LL =F va Fr Pr ee | ne ee eee - eo?-u..4 Ao = a Le PLE . ane ' a r Dat: : " — * a a ee Fars. an r 1 7 . E, _ 5 ! . wal = A fy Aye Ars i aA A ho a AA oy AH a ep ah a EN te IK ee ei aon da, | eg ie ee Se a 8 - - ee et ee - wits, ar ee de -~ vo. sis ai ra abies . =e fe * rk eS mis oe a a) | a ee ee oo ! "4 “1 . Pode pe an cae te ee ee amerikanu armilaé neesot. Valak loti ripigi parbauditas gultas, un ¢andriz visas mites atzinugas. ka tis vinu déliem parak cfetes, Viena gribéjuai zinét, kas notiktu, ja virs, kas cul blakus vinas délinam, nakt! siktu kr&kt. Ar atbildi, ka tad kraicdiam jdsit pa ribam, vina neskita sevisidl dolaru lielu godalgu tai perapnai, kas aimesis kaut vienu apakStasil, eli — nauda tomér palfka firmas seifa. Vélak apakStases redzéja ari Zviedri- jé, Norvégija un Danijé.. Tagad péc. diviem gadiem nosl8pumainie lido- josie kermeni parddijusies no. jau- na, Vai Soreiz zinkirigd pasaule gus ‘ da, tea vial izcelotijl uz ASV un Ka. ‘nadu izbraukuSi ar - attlecigajiem | Taman | _ . "on — Atcels militaro parvaldi afidevitiem un izgéju3i cauri pa- | rastajim drogibas iestizu pérbau- | | (Turpinajums no 2.,Jpp.} Visai raksturiga ir SPD vaditdja 2 Loe — a | pievars véribu tris ariiety ministru principidlajam l&mumam pat. valé- at oe Rd “Baltiias valstis wi a -- yaad te ea “ag ‘ on are i , r, Set ss ee Pe Ce ie ene at _ ae . . 7 . ea =. rs cay rye = eT =o fa ep oh" aa “el; a- re ai aa woo IS = TL erst sty Pat Rees weg tt oe aya oe . - ’ S ae “. r. Laan - I ee aa ae a eg ee eee - a = i. i] Vacu laikraksts par Maskavas: metodém | Vaéeu laikraksts _,,Frankfurter ' Rundschay" §ajas diends: iespiedia “negara rakstu par pasreiz8jo stivok- i Baltijas valstis. Ievada laikraksts —konstaté,.. ka Latvija, Lietuva un Igaunijé nav -palicis neki no tiem. -demokratiskiem. festadijumiem, kas tur nodibinadt! neatkaribas laikd. Vi- sas tris valstis Padomju Savieniba @tdalijuei no Rietumetropas ar. bliva dzelzs aizkaru, ka vienigi reta *- {rformacija izlauzas tam cauri. Tikal vienu vienigu reizi-1044, gadd rudeni: grupa arzemju Zurnalistu apmekié- ja Tallinu, bet Latvija divi reizes ie- braukudi rietuinu kultiiras darbinie- Ki, kas tuvi padomju reZimam | un _ Simpatizé kominismami, ; . . . Baltijag valstis, konstaté talak laikraksts, ar kolchozu sistému pa- ‘Klautag faunath feoddlismam.. Lat- viji tagad esot 600 koliektivu saim- niecibu. Notiekot ari sistématiskas deporticijas val ta sgucama_,,briv- pratigé parvietoSana. Komiinisti ie- dzivotajiem liekot parakstit fpasas aptaujas lapas, ka tie ar mieru par- . eeltfes uz citim republikam, kur trikst darba roku. Ja kads neparak- ctotles, vinu tomér deportéjot apaidu . karta, Kaut ari padomju ,,propagan- das trompete" darbojoties spécigi un nepirtraukti, iedzivotfju Melats vai- rums noraida. kominismu. MezZos . darbojas partizinl, kas padara ne- drogus plasus apga@balus un pierada baltieSu nesalauzto garu.. : ‘Lai gan Sai informacija nav neka jauna, patikamj tomér konstatét, ka ari vécu prese ‘pievérs savu uzmani- bu terrora poem Latvija, Lietuva ARI ELEKTRIBU BERLINEI PIEGADAS PA GAISA TILTU Pliny, kas paredz 70.000 tonnu smtafu elektriskis spékstacijas 1¢€ Tit? transportu pa gaisa filtu uz Berlini, Sinis dienis apstiprinaja apviencto joslu kontroles . parvalde. Paredz, ka 3i nodoma _ istenoSanal biis vafadzigas 5—6 nedélas. Uzde- vuinu veiks tris specialas lidmasi- nés, Ka zinams, berlinie3i lidz sim Sanama stravu tikai zin@mas stun- das, ieskaifot slimmicss un iestades, bet terédniam sava brokastu kafija bija jauzvar@? jau pusnaxti. Paredz, ka jauna spéliestacija levérojami uz- labos stavokH, ko radijusi padomju sektord esoSo Berlines galveno spék- Staciju stravas blokéSana. Berlinie- Si $0 zinu uzpémwsi ar prieku, ipas! tadél, ka nu viniemn bis izdeviba ést elektriski ceptu svaigu galu, KO kop nedaudz dienim pa gaisa tiltu piegada saldéta veida lidzsineyo Konservu vieta. a yee se een vee IEPRIEKSEJAS, KRUSTVARDU - MIKLAS ATRISINAJUMS Limeniski: i. Prizma. 4. Pelt. 7, 17, 19, 27. Auka, §& Rosioi. 10. Smin. 11, Anite. 12. Osto, 14. Irbe. 15. Ski. 16, Res, 21. Fran cis. 25. Grasis. 26. Suta. 28 Ezelis. 29. Vara, — Stateniskt; 1. Pardon. 2. Jesals- 3. Mina. 5, Elmira. 6.:Tanget. 9 Inc. 10. Stents, 13. Okers, 18 INS. 20. Ogle. 2. Bre. 22. Atri, 23. Sling. 24. Mana Dr. Siimachera nostaja: ,Nav vél lemesla gavilét" yin3 teica sestdien, kG to dara piréjés partijas. Més nedrikstam pielaut, ke todas ‘vaja, (decentrailizéta Rietumvacijas valdi- ba, kurai nav noteikSanas pat par kopejam financém Soclildemokrati savut vViedokii nemainis", Vai SPD izdosies noturéties pret paréjo ‘par- tiju_spiedienu un sabledroto prieks- likuminiem, jagaubas. Parlamentiras padomes priekisédis Adenauers ir Joti rosigs un saka, ka tagad pédé- jais Jaiks atgiit nokaveto, jo visu tai- ku Bonna esot ,tikai kitbojusi jepa-~ kal sabledrotajiem". Noskanojums vieu politiskajas ap- rindis un presé mandmi satrautkts. Visi jOt, ka s&kudi risinaties lieli notikumi ar izSkiréju nozimi na- kotnei. it ipas{ Rietumvacijas prese Kas nofticis ar Spanijas komunistu vadoniem Spanijas probléma pédéja laiké aizvien’ biezak parddfs laikrakstu slejas, Sagaidams, ka par to lems ari Apvienoto Naciju sesija, jo Dienvid- amérikas valstis vélas atkal atjaunct diplomatiskas attieksmes ar Franko, ko atbaista ari ASV. Interesantl ta- péc konstatét, kur péc pilsonu kara heigam palikuSi spainu komfinistu yadoni. Izradés, ka lielik& dala aiz- bégusi uz Padomju Savienibu. Vinuw vidi atrodas komtinistu partijas cen- tralkomitejas generalsekretérs Hozé Diacs, politbiroja. locek}i Doloresa Ibaruri, Antonio Urribes un Vinsen- te Uribe, Uz Padomju Savienibu aiz- bégusi ari generaé]i Listers, Modes- to un Kordons, viceadmiralis Pra- dese, pulkvedis Gonzaless un avilaci- jas komandieris pulkvedis Aznero. Hozé Diaes miris 1942. gada Tifll- sh ar tuberkulom. Doloresa Ibaruri ar veco palamu ,JLa Pasionaria‘ ta- gad stridajot Tultizi un parnémusi spanu komiinistu pagrides vadibu. Astoni generali un pulkvezi parsko- loti augstakaja militara akadémija Maskava, citi 28 beigusi ipagus kur- sus, Nay zinu par 50 lHdotaju likte-, jam durvim Padomju Savienibai Lal gan lide Sai stundai no Maskavas nav tikpat ka neviena komentéra, un nedaudzas padomiju radio plezimes ir Zultaini vienpusigas, visi sagaida ag- rak veal velak noteiktu krievu reak- ciju wz Vasingtonas projektu. in- forméias aprindss nordda, ka ari Va- singtona katrs &rlietu ministrs par gagaidimo. Kremla ricibu Rietumva- cijas jautajuma bijis citos uzskatos. Eéfesons cer, ka Padomju Savieniba tagad piekapsies un Sada vai tada forma atcels Berlines blokadi, lai ctu talakas sadarbibas iespéias ar rietumiern, Bevins ir pesimistiskdiks un gaida jaunus padomju propagan- das' manevrus, piem., Berlines blo- kades atcel§anu, iekim iauha Rie- tumvacijas satversme bts stajusies spéka, lai tada kérta iegittu ,krievu miera centieniem” populdritati rie- tumu joslis. Sumans par savu vie- dokli neizaaks, bet ir pesimists at- tiecibd ‘uz vicu politiku vienpriitibu. Pée Parizes radiokoment&tora infor- macijes, fran¢u 4rlietu. ministrija SPD stivéSanos uzskata par austru- mu jespaidu un plelaiZ varbitibu, ka Rietumvicijas politikiem ar saviem austrumjoslas kollégam jau ir izstra- dati gatavi planj par centralés Va- cijas varas nodibindSanu, izmanto- jot ASV, Anglijas, Francijags un Pa- domju. Savlenibas centionus mazinat aukst# kara neciesamo saspiléjumw Aizbraucot no ASV, Bevins sest- dien izteicis presei, ka pagijusi!'ne- déla bifusi vissvarigaka demokratiju ‘izveldoSanG par realu spéku. Si spé- ka fetekmé ari Padomju Savieniba bigot: spiesta mainit savu neaugligo politiku. UN organizacija esot tas tilts, uz kura abiern pretinieklem va- jadzéty satikties, lal sadoteg rokas. Etéesons, kas atradas blakus Bevi- nam jidz pat pédéjam mirklim, kad pavaditajiem bija jaatstSj kugis;, pa- steidzas tilit piebilst: ,J8, bet krie- viem iepriek’ jaatce) Berlines blo- kade -- tad varam sakt sarunas kaut vai ttlit.’ ni, kas vél pilsonu kara laika tikaf nosiitii apmacibai uz Padomju Sa- yienibu. Pulkvedis Aznero, Kas at- lavies nokritizét ,padomju rezimu, sizsitits ux Sibiriju, kur miris bada nave, Generali Listers un Modesto esot iestajugies sarkanarmija un ta- gad saucoties par Lisicinu un Moro- ZOVUL Rietumos sanemtas zinas, ka dau- dzi spanu koministi, jlepazinuSies ar padomju rezimu, tagad pilnigi mal- nijusi savus uzskatus un labprat at- grieztos kapitaliskajd pasaulé. Vai- raki méginajusi no Padomju Savie- nibas aizbégt. Slovakn brivibas partijas Jaik- raksts Svoboda" raksta: Skolotajs: Saki man, kur atrodas Londona.* Skolnieks: ,Uz 41 m ¥ijna garuma, biedri skolota).” Ka ,politiskj mneclesami* atlaistl austrumu josias policisti. kam pie- derigie dzivo rietumu joslas val kas 1. tr 7 =F . - ite a . “ay 1: a isl anglu rai re | a ive” ll wae” ude KATRS SAVA VIETA. Stalina vards atvasinats no krievu varda, ,térauds’, bet Molotowa no VuGa .veceiis’ apmierinata. | | Anskates belgis tomé@ér visas m§- tes biia diezgan priecigas. Péc mi- néta ,, Weekend“ zinfm, viena iztel- kusies: Ja es pati nebtitu' to redzé- jusl, tad gan nebfitu ticéiusl, ka kazarmas ir tik labas," Kada cita jesaukusies: ,Nudien — serZanti un kaprali tatu ir tik jauki cilyékl!* | ¥ | —_ . DAZOS VARDOS Albintia vainiga minu izlikgand Korfu gaurumaé, kur 1946, gada bo- 1ati divi britu imieinataji, nondvéti 44 matro2!, bet ievainot! 42. atzinusi starptautiskaé tiesa Haga. Atlidzibes lielumu noteiks valal. Lielus manevrus, lai vierfditu sa- vu apéku un. patavibu, Sovasar izda- ris Lielbritaniji un Vacija stacioné tais anglu karaspéks . | Jauno Sirijag valdibu atzinusi ari Efipte. Sarunas siriedu wun iZidu starpa, kag wz isiku bila partrauk- fas, atkal atjaunos otrdien. Sell gad! cletuma piespriest! agr4- kajam kandieSu komiinistu partijas sekretaram Samam Karam, Kag iz- sniedzis kidam padomju spiegam viltotu pasi. : | Iespéja parakstit separatu milit&-. ru vienofanes starp ASV un Spani- ju pasreizéia momenta vél nav se- viskt. alctudla, atbildéiq Etesons uz kida furnalista jautajumu, kas to véléjais zinat. Brita pasvaldibu vyelefanis gra- fistés negaiditi Welu uzvaru panad- kusi konservativie, jegtistot 180 un pazaudeiot tikai 14 vietas, kamer stradnieku partlia zaudéjusi 184 vie- tas un jeguvusi tikai 51, Galigie vé- léganu rezultati vél nav zinami. 150 cilvéku aprakti zem kadas ka- tolu baznicas drunaim Ziemeldakota. Dievkalpojuma iafkd notikusi ekspio- mila. kas saeravusi visu dievnamu. Doma. ka katastrofas célonis ir par- kurinata krasns. kur raduS&a gazes. Nujork& atkiatasa view eksporta skaté jau pirmaja stunda blia vai- rak neka 2000 aomeklétaiu. Sevigku levéribu radija tautas vafis, Rozen- taia porcelans, foto avaratl un me- chaniskas snélu Hetinas. Par 2500 personim menesi nolemts palielindt DP transnortus uz Aus-~- traliiu, lat apmierinatu turienes ple- nrasijumus, zino TRO galvena mitne ZeNev a, ‘RI ANGLU JOSLA SPIEGO PAR LABU CECHOSLOVAKIJAI Cechu spietu organizactiu, kas -Reinas-Vestfales apgabala vakusil zi- nas par anelu okunaeljas armiju, at- kldjis anglu slepenais dienests. Sai saxara visai driz gaidama tiesa, ku- ra vacu krimindlierédnim Fokem bus jaatbild par Duisburgas ostas planu un citu materialu nodoSanu fechu fjestid@m. Vina sieva ir dzi- musi ¢echiete. Foks paz saviem pa-~ kaloojumiem sanémis 500 krony at- lidzibas. Galvenos pleradijumus Nret yvinu sniegs cechu armiias kan- teinis Geraheks. kas nolitisku ie- mesiu dé@l izbédzis no Cechoslovaki- “As wm hiiq nor jierinjely art nese- qh MUnehancs ¢ aa ek enn ah be meg _ | 4a _" 4 = —_om Heldku skaidribu, protams, ir cits jautajums, | : VACU SIEVIESU INVAZIJA ZONTHOFENA Mazo, jauko Zonthofenas pilscti- nu Algojas Alpos lidz dim pazina ka ziemas sporta kiirvietu, 1934. g. Hitlers te gan uzcela pili, lai aidzi- natu jaunos vacu vadonus, bet So sapni izbeidza Vacijas kapitulaclja 1945. g. Pili tagad atrodas liclakaé ASV okupacijas karaspéka mitne; ari amerikanus pilnam apmierina telpu komforts, un virtuve 2000 per- sonim. Lidz pagaiusa gada rudenim tur mitinajas 1500 MP viru, bet viena jauka diena tie aizbrauca, un pils palika atkal tuk5a.-_ : -Pée seSiem méneSiem Zonthofenas policijas priekinijeks sanéma alzdo- migu telegrammu no Veidenes dzelz- cela stacijas: Divi diends pande- cela stacijas: ,Divi dienas parde- Kirvietas kartibas uzturétajs brinf- jis un nekA nevaréja saprast. Kads jerédnis pat izteica aizdomas,'ka vai- nige bus valfitas reforma un létals yacu vins, Péc divi diendm Zontho- fend jeradas apméram viens tiksto- tis jaunu vacu sievieSu.. Visi stacija un véelak mazas, klusis pilsétinas je- lis nirbét nirbéja kr&soti un ne- krasoti roku un kaju nagi, visspilg- takie un ralbakie terpi, ekstrava- gantas klikatas un @das apavi, mo-~ dernas somas, Parizes, Vines un Bavarijas friziiras, smarZoja Kot! parfimi un krievu odekolons ,Sta- | na dvaSa". Policijas priekSnieks val joprojam lguzija galvu un neva- raja saprast ar ko gan Zonthofen# biitu izpelnijusies jauno dimu fevé- 2 RAAT Lieldienn davanai TEGADAJIETIES Bliti fesietis Knuta Lesina noveles un humoreskas PT Tas Bréju Kaudzigu MERNIEKU. LAIKI bez iBustracijam, bros. Cena DM 7,— J. Klidzéja stisti CILVEKI UZ ' “"FILTA, bred, | Cena DM 4,—- Alant Vila poema ventinu iz- | bros. Cena DM 1,50 K. Skalbes STASTI UN TE- | LOJUMI, brol. Cena DM 1,50. - J. Sirmana stdsts' bérniem DADZU JURIS, broi. Cena DM 2,— PIEPRASIET NOMETNU GRAMATNICAS! LATVLIAS APGADS QUA MEOET EDAD ATUUOTATEDACSUH ETERS HOA UEUORSAED PUSHES EUSA TL ROH HGPERSD RAPA SLANE SSPE TELE + SEETEMESTIIUEITEREHEDELTEIUEL GUM EIU SEV AP EHUD fa OES THULE ERAT ATSU GEA SHAUSTUU DELO REREAD AFDES SSUES ERD NGGD ELTA UD GET Ta ETA tated i un sf 1 sooel ote edd, Te ee re went, toe . oo re ee TT cris weer * yy Bo RE ANS in Lar itm iin apr hd A dL ee ‘ = ers Pie tet mv persia — a oT a oe freee eee dee, aa k . a a! ae oe Ta a a sen iia tr, ' : i! -_ . —s —=— . - ‘scditeaa 7 . I Fr on — = . . ee Lee et i a ds mr ice h tog ‘ < . Tie . E f : . ee : = . . F - . " Fe E a se dee or a - T ee Be _ a ates i M. : = gaye _ : es Ef . 7 — 4 = = on 7 a ie! = SAL * i > = od _ : . there! = =i = a =pr. re! 7 wpe re ane pd cc RR et ty wigan te Care A en Pe aD at ee er ay eee EL Ee ag lg ee E op leg ee ep aS == rman raat ments oo meer bakes ae ett oe i" Mire ' rr a oe a iM at aren 1 mii = = ih, beneath anny hos ees ee a eC = a ae oe 4 lnm: ” ee ea one abla .F ee oo Oe ‘i 7 ‘| - PRET Tr a bg tT SER rm AEP a Pape et A aa ee ae eet ee ap eae = 4 1 - + - . Pear re pe ee ame, ges Hn, aes ee ae ze ee rs ee he sole oa . 5 4s . : es r . . . ‘or . i * r F . . 5 ae a - S be rn ; . . 4 + by ce Lae wr vr ae at ee _ he 38 6 wks :, eye aan oe Cities. as a eeu a) ; : ; Pity is ma ween. eos, 7 Te : 1 Ths. te uf “ Ta ei a A ee h oo a eet a . a 3 =a ny ries! - & ee ‘a = rata sai L, -i eee cpr ays ; es Fi _— iy Ee . « ERiees . " a ee er _* 1 “ yea ti -. Ph. : . Spee tes mayo a ee Te . aah as eRe aT. al in Cea a a ee . ett +. . = “oo A ALT ee ae eee ./- eo Lotte | Raat rege see at _ .. 2 7 — oe ll = = - Toa Gphas bleire Lites Arai a, ore A i Ph as m=: e v2 Pe = oho r Fs i moa of, Don 8 tt 1 c 5 ee ae a he “Ath en Te” A eg | td ‘ Heath sbi r ‘i i 7 * = url, me Ft ral : t a my