' aie: . . : . wate aa ca perl
ae + ante) Ede eos se ae rst Th ar tees Fe ea A artes .
ee | pe eee ee Red ee ee a
ff Pa bo <b, ely te ot FTE ral, ed ‘DS P+ naan a Tro F = 2 _ 4 .
ae a "Wh on “ ep ie = a
"Ub q oes 3 pa oe q eed Ha Le a a 7 ear Te:
fy : Hee 1 ee aa ST OD er . a al
r eae oie te ee ee es _ i ‘ ‘ ‘a

|

PEPRETTHErsenpEEYT. bo

oe

a
"1 a
. 1 eA
a = = - =r Thy ka aT] bs EL wis * a ory . - - * = at
1 Ho = it a cn a ey = meet * # ee Beas at ‘ss nro L 4 Shas im ep aS ce a ag md a0 or. ge eel, mn" 1
- eitieen beet sh tet ge eT _ a ee cca . cine oct: AE a Maat on . . i
.- wa Z : aT - a ee eT ." 73. = amas ewe) dhe: Qo ee -¥. .
Th ee SA epee mis rw —.s su i the Le . ‘ ee rarer a i

— 7.
Pw 2 ee i epee oe oe

— ee ne

Dre eer

: -_ 8
Cee tie - 1, .
ins ms . zt by i _ Pa =

male! — ' = =z ber: 3 . ee
me he aa ee La, Oa: ee Ae
. Po Lo eel = | o- Os Eom mete Ue weg cakiaee F 4 pas
s ee 4 "
1 -_*= - . s as . 7
: " . eh : . " 0 wae . =,
= Ro: bt coo a ". 0 pa =a se a ee ae ee . St Lae Bee | Fr ma 7 ==". " s An ae
- ; if zm mite a aie i ‘at E ‘= “ah i. . ah a . a . segs aa a3, ey a 2. = ne oe rae az Ieee ee 1 3 ? ee _ ~<e
* rir ant oF ri By oa e aE: = i . her ae, oe may Ar be . oan e a mt, Z Ce 48 ior a abe ‘= a aan a - ‘al ir feu : Le oe —E mae fay a, ae a] Pr
= - =e = aka “ oma ‘he wo" oe es ser Pie ee - ee so ee re ae ore dpe gee some. qe ee | hPL ul wn, Lae x a hp fll 4 ha.
i . 1 oe . woop he . . oo 1 . Be ‘ t 1 . . all 7 : ine * 5.
r, ms oe = : fad rah at oat a! y3 . ete . ore 4 : lone S99 oye . - ' ~Uy ‘-
: rie a4 7 ato ce ee De ee Aba ee eT r=" ps =
. I . ”
A “atl Pad "1 . ra i= 7 . yee oH
7 . ware - so ge Fm) Bam om oer Dns eT = :, . wa
* "s "een soe . Lt "a.
. Pagel L

ee es ee
a ee! rst A Sei pp gry gg i gee ws 5 eens ee Ee i a

LUGUMS MUSU POLITIKIEM

(Turpinaéjums no 2. Ipp.)
Vara’ nay vajadziga. Lidz Latvijas
brivibas atgusanas bridim mums va-
jedziga tikai visu speku apvienosa-
nag uzvara.

Trimdas latviesos jau ilgu taiku ur
Klusg nojauta, ka misu augstakie,
athildigdkie vaditij: ‘au sen bitu
vienojusies, ja vigu cela vieninér ne-
iziektu jaucéjl. Tie ir viri, kas par
katru cenu grib  tikt pie politiku
Tanga, grib izkjiit no anonimitates,
grib iegut vardu. Lai vérstu uz sevi
uzmanibu, vini aiklaj, ,atmasko’,
»bridina“, sarga liniju’. Ar vardu
sakot — svist ar visu miesy un dvé-

sell par ,uzvaru” un doma: kad at-

griezisimies Latvija, tad partija no-
pelnus pratie novértat.

KA gan citadi varéja rasties nie-
vas, kas ir mestas gan par Saeimas
Jaiku Latviji, gan ari par to laiku,
ko més pieminam ka prezidente
Kirja Ulmapa laiku? Sie abi posmi
milsu vaists dzivé bija brivag Latvi-
jas un brivo iatviedu laiki.

Val Seelmas laiks Latyital un lat-
viedu tautal nedeva pirmo ziedésanu
Un plaukumu? Agr&rreforma, izgli-
tibs, Latviias valsts tradiciju radi-
tans, Latvijas ievedana tautu saimé:
val tie nebiia darbi, uz ko katram
latvietim j&bGt. Jepnam?

Ba kiGdas un trikumi? Protams.
Vai Francijal, Helvalsti) un  vecai
gorge, to nav bijls?

ad op ta Kirja Ulmana
*latks, Ar faunu spéku, ar jaunu elpu
Latvijas jaunbivel Mnf laiké tika
celts otrais stiva un, jisaka, ar
dauds spodiem logiem. Musu gara
dzives augumam daudz! vainagi tika.
uglikti, kuru galsma jaundg paaudzes
Gviseli sargija Latvijas nelaimes
dienEs un surga ar! trimdas celos.

Vai isi prezidentam Karlim Ulma-
nim nebitu bijis kjddu? Val vind
veru 1934. gadd pairnéma likumigi?
Bezkalsilgs vésiurniekg relz par to

stelka Isto spriedumu. Par to, ka

lielais Latvijas G&ls kalpojis sa-
val téveemei, més, ja exam godigi
ids galam, varam tikal nopemt ce-

pares fF vira darba priek#s.

Ta bieti vien ir masu nelaime, ka
my gvelinieku prick#4 sitam pieres
ple gridas bet savue nonicindm.
Tani sink més vél esam kalpu kArtS.
Pamarim més topam pasi par sa-
viem saimnicklem. Varbiit t&péc arf
relzA#m tik negantl un neaugiigi cl-
nimies, ke vél neprotam — ka sdkt

y skfe spriede pat “Latelfas -$u dzimtené. Art tur radisies valrak

vaists lietu vadlbu trimdag' laika sa+
ke; -- t& esot mdsu nelaime, ka te
eaot abu’ novirzienu§ reprezentanti,
konkréti — Saeimas vicepriekisédis
biskaps Jizeps Ranc&na wun pre-
tidenta Karla Ulmana valdibas dr-
kértéjais pilnvarotais siltnis Karlis
Zarin#. Tiem, kam ir. vairik mie-
Tiga prita un jabas gribas nekd ne-
ljecletibas, saka paldies Dievam, ka
mums fr io abu novirzlenu reprezen-
tantl. Pie labas gribas Sis stavoklis

~ Latvijas spéku arpasaulé var vairot,
bet nevis mazindt.

, Atekatotles uz abu novirzienu cinu
trimda, kes tik neaugltgt ilgusi jau
8 gadus, gribas telki, ka taisni sikic
maskalibra pollttki ir piemetudi pa
pagalel ugunskurd, kad tas jau. ir
talsijies apdzist un tani. vieti driz
varéty s&kt augt jauna, zaja Ale.
Bieli ir manits, ka vini vadis tikal
mo viena viedokla: Man patik! Man
repatik! Ja paskirsta un palasa ve-
cis avizes ar parlamentirieSu un
matjistsu clnas rakstiem, tad tur ir
beegala dauds godk4res, spitfbas un
demagogzijas: Tautledi, sargieties,
tle, lGk, ir vilki! T& tas ir bijis no

- shim pustm. 3

Nav svari@i, kas man patik val ne-
patik, tipat ari, kaa tev patik val
nenatik. Svarigs ir tas, kas Sodien ir
Latvilai vajadeles un noderigs.

Jr neprata kliiegt, ka tas 4rkartéias
piinvaras, ko reprezenté cienijamais
Minis Karlis Zaring, nebitu nekidas
Latvi'as valdibas piinyvaras. Divas
pasauies lielvalstig — Anglija un
ASV ths atzist. Vai mums tad ja-
bit tlem. kas kileetu, ka né! Val
maz més spéiam apjéet. ko 40 piln-
varu speké esiba ir noziméjusi: jau
desmitsmagus gadus Latvijas
valsts tieslbu aigstaviba pasaulé = ir
balstijusies uz 4im piinva-
ram. Satis Karlis Zarin$§ nepagu-
Tis stiv sava Latvijas sarga postent.

Tapat tikai spitigs neprats var ap-
galvot, ka tis pilnvaras, ko repre-
renté biskans Jizeps Rancdns, un ko
vinam devusi visa Latvi'as tauta,
nebutu nekas. Saka — noilgums, jau
pagdius! 17 gadi. Ja jau més tik
viegipratigi nonicinam = tiesibas, ko
musu pasu tauta radijusl wn devusi,
vai tad més drikst@étu prasit, Jai sve-

Se tas levéro. Tada padi kartd tad
ar! Maskeva varétu teikt’ jau 10 ga-
du iis Latvita vairs nevald&t. jums
valrs nav tiestbu uz to, jo redziet,
lleta Hida, ka ir ‘au noilgums! —
Paldies Dievam. ka tiesibu eksisten-
ce nav atkariga no cilvéku untu-
miem. Misu visu skaidribai un zina-
fenai jiplenem fakts, ka Latvijas
Sacimas vicepriekSsédis biskaps J4-
zens Rancans savas pllnvaras ir reiz
sanémis no visas Latvijas tautas un

no Si piendkuma to nav lidz Sim |

vél atbrivojis nekads likumigs. akts
\.

un nespej izdarit ta viena desmitda-
la latvie$u, kas ir trimdd. Ving, kA
ists Latvijas déls pildidams
zveéerestu,-ko reiz devis zem Lat-
Vijas karoga, nes savu pienakumu
ar] Sodien. Tikai tle, kam ir maz cie-
nas pret tautal un tevzemei dotiem
zyérestiem, ir varéjusi nesaprast bis-
Kapa Jazepa Rancana staju trimdas
clou karusell. Tur, kur Latvijas un
latviesu kopéjo spéku intereses pra-
sa, tur biskaps Jazeps Rancans ir
Ratavs katraj seadarbibai, lai musu
Visu spéks augtu!

Daudzas valdibu namu un fevéro-
jJamako pasaules politiku kabinetu
Gurvis ir iespéjams atvért tikai mu-
su sirmajam pieredzes bagdtajam
valstsviram Karlim Zarinam un ne-
vienam citam. Daudzas citien aiz-
slégtas durvis ir bijis un vél bus ie-
spéjams atvert vienigi milsu sirma-
jam biskapam un Latvijas valstsvi-
ram jau no 1918 gada Jazepam
Rancanam. 7

Kuram no viniem ablem laf bitu
vienigam vara un teikéana Lat-
Vilas valsts Hetu vadiba? Vai té nav
vaicdts jau plecus trimdas gadus?
Un palicis neatbild@ts, Jo vairik al-
nig jautéjumos rokamies, jo dzijak
lestiegam. Un naidojamics. Un iz-
postam Jaiku un latviegu vienibu
Balditajas dvéseles. Tapéc ir skaidrs
viens: staig&jot pa juristu kapném
un meki&iot satversmes pantos vien,
Bo Hetu vairs nevar atrisindt. To var
atrisingt tikal ar sirdim, kas tic lab&
valadzibal; to var atrisinit tika! ar
tidiem lémumiem, kddus viend
mirkii plenem karaviri, kad tle ir

palikudt tikal divi no cInlté‘u puwika.

tin vinu vieniga aizsega ir kritugo
bledra augumi. Kritudo bledru ierot!
vinu rokis atkal top karasti. Tani
brid? yini neprasa: No kurag rotas
tu esi, nelaimigals?

Tapéc — ja Sie abi misu cientja-
mie valstsviri savu baga&to pieredzi,
savu tlesisko un moraliske spéku
savas lespéjas arzermju valstsviru
saimé un savu nakotnes darbu pli-
nofanu Latvijas Jaba saliktu kopd?
Un talik, — ja Sim divu miisu aug-
stako un atbildigako valstsviru dar-
ba un pldnoSanas ,smadzenu tres-
tam" vél plevienotu klat tas iespé-
jas, kas ar jauno latku un apstak}u
pazi8anu ir veidojusas miisu jaunajé
politiku paaudz&?

Ar to visi mfsu dzivé sadktos
jauns, razenike, Dieva sv&tits posms.
St zina nepaliks nedzirdéta arf mi-

tleTbas, ka més te paties! darim vi -
su liespéjamo.

Ja miisu politic! apvieno visus ie-
spéjamos sp@kus no sienag lidz sie-
nal, tad Latvijas baiss verdzinatas
fautas varia skanés visos pasaules
kontinentos. Taépée ligums vistem
misu politikiem: atraisiet un apvie-
nofiet visus labakos un raditajus
spkus. Apklusiniet neaugligo cinu
paku starpé. Ejiet soli, divus un tris
preti citu uzskatu aizstGviiem, ja So
uzskatu realiziciia tomér kalpo Lat-
vijai, Nesakiet yairs, ka ,,principi"
un ,lJinija“ to neatlauj. LatvieSu
trimdinieke vairs tam neticés.

No apvienoto spéku krajuma do-
diet jaunug impulsus, faunas ideijas
milsu trimdas cinas jégai. Dodiet le-
rosmi un paraugus trimdas latviesu
sadzivel. Js {s8 laiké redzésit, clk
daudz jauna, augliza gara celsies no
Skletamt pagurus4 trimdas celu bri-
deju pulka. LatvieSu tauta vel daudz
naslépta snéka, kas gatavs celtles.
Tad netriiks ari naudas tlidzekju
Vienigajai cinai par Latviju.

Mes ticam Latviias valstsviru
idealismam un labajai gribai kalpot
tevzemel. Més gribam. la: Sie Latvi-
jas brivibas un neatkaribas simbolu
neseji taptu par vlenu spéku. par
Vionu balsi, kas ar Latvi'as vardu
spes aicinat, sasankt un saslégt ap
Seyi visus jatvicsus, kas tagad iz-
Kaisiti visa pasauié,

svéetita bis ta diena. kad més. §o
balst dzirdésim. Visis pasaules ma-
lag jaund ceribii més varésim pacelt
galvas: Latvijas likteniem
nelsaimestaikdatkalirvie-
nota vadibal

LATVIJA

Pusgada ~
sekmigs darbs
PALIDZIBAS AKCIJA

Palidzibas akcija tagad var atska-
tities uz pusgada ilgu darbibu, lai
gan pirmie soli palldzibas darba ie-

vaditi jau pagajuSd vasaré. Pagaja
‘Jabs laika spridis, iekams Sai darba

izdevas feinteresét un iesaistit liela-
ku skaitu atsaucigu siftu un roku.
Ja tagad Palfdzibas akcJja var uz-
radit pandkumus, tad vislielAka pa-
teiciba un atziniba plenfkas ne tas
vadibal, bet gan pasiem tautiesiem,
kas, izkaisiti daudzfs valstis, tomer
atradusi laiku un ijespéju ieintere-
set attiecigo valstu pilsonus val ore
ganizicijas panemt savé aprupé grit-
dienus. Ka jau valrikkadrt minéts,
pabalsta sniegsand ieintereséjusies
ari past tautiesi, kas ne vienam vien
gritdienim kluvudi par priek$zimi-
gem krusttéviem un krustmateé-n.

+

Gimenes bez a. ver; jaud!s,
tlimie we. tautiel! kam nav tespéjems
iekjauties neviend no paireizéjim izce-
jodanas schémém un kas vélétos. lal
LCK un BSP lat. delegdcija tlem _Pali-
dzibas akeijas” ietvaroa sameki@ cits
zemés  krustmétes’ t 1. ateaucigas &t-
menes, kas Vacijd palicéjiem snieriv
materiflu un moraiisky atbalstu, aicinbtl
savus fOgumus airsnigas véstules yeidh
(uz piina paeplra galsa pastam. pec tespée-
jas anglu valodé), ké ari uzpémumus
fesGtit Latvijas redakcijal val BSP lat-
viely delegéctiag priekiséde] T. Erdma-
nei-Endzipa!, Tannenbergstr. %--§, Ess-
lingervN, (4a) Neodleciedam) (gumam
picvienct nometnes komitejasr, bégtu
centralo festdiu vai vaditiju sabledrisku
datbinieku atsauksmes, kd art norddit,
uz Kida virde publicé‘ame atbilde lalk-
raksta. Us to pafu adresi alcindts raketit
tle tsutied) up organizic'jus, Kas ap.
oemtos @idijem grdtateniem VilcijA 6a-
meklét cithg remés alsaucigas ,krust-
mites" vai krusttévug'

ATBILDES TAUTIESIEM:

Katram iQgumam atsevide! ug plsé4ki
pibildét, diem#é#l, nav fespéjame. Zemak
minéio personu ligum! nostiti uz ac
riditajam vietim. un Mdz@iiem {inogal-
da atbildes no tuments.

BSP padrstivel Veltai Tomal Hanada:
M. D, — Libeka, Artrg Treide, A. Sots,
A. Porletia, P

Latvieiu YMCAs darbiniekam £E, Lejl-
nam ASV: J, Markovics, Dadzis, E. Folk-
manis, 7. Ceplitis,

Metodisty mic, EK. Caunem ASY: Irma
Avota, M. Zledina — Estingené, J, Da-
bars, Alma Fi§ere.

Ar mic, Cacnes gidfhbu metodistu baz-
nica Viskonsing, ASV, appémustes aprd-
pét Annu Damrozt.

Mitdal Straumane): lOgumu atk&rtot.

Helenal Akmentinal: p&c dir, Lazareta
informacijas visi jigum! nosdtit! Luteré-
nu federfcijas centram ASV, kas novirzis
tos pa draudzém.

NO RIGAS RADIOFONA: :
Iznicina lauku

Ko puredz UN beglu
konvencijas projekts —

Pedéia UN sesij& organizacijas
scigrememtid un socilélé padome
nodibindja sevisku 1$ valstu koral-
teju ar uzdevumu A drot véia-
mos turpmékos sojus béglu un Dez
pavaistnieku starptautiskA stdvokja
nodrozinaganait. KomitejJi par n0-
vérotajiem resp. padomniekiem ple-
dalijis ari TRO, amerikanu arod=
biedribu savienibas AFL, starptau-
tiskas darba organizicijas ILO un
yairaku citu organizéciju pérstivil.
Pée tam kad parasto nesaskanu dé}
no komitejas bija izstijudies Pa-
domju savientbas un Polijas dele-
gatl, komiteja valrakag nedt|is ize
stridija konvencijas projektu beg-
ly stavokla un tlesibu . SI
konvencija tagad ieanlegta UN da-
libniecém vaistim novértéjumam,
un to, domdjams, eapspriedig nika-
maji UN pilnsapulcé. T&pat komi-
teja sevidkta protokola veld& izstra-
dija virkol atzinumu par dezpa-
valstnieku statGtu.

Siki izstradaété konvencija par
béglu stattu aptvey pavisam 4 no-
dalas. Principidli svariga it ipasi 1.
nodala, kur sniegta bégla jédziena
definicija, atzistot, ka par bégli uz-
skatima: 1) ikviena persona, kas
atstijusi sayu dzimtent laiké no
1939. g. 3. septembra Hdz 1951. g. 1.
janvSrim un nevélas atgriezties, pa-
matoti baididam&s no vajasanam
rases, religijas, nacionflitétes val
politisko uzskatu dé]. Sai ketégo-
riié tom@r neletelpst vicu teutibas
bégli no citim: zemém, kag taged
atrodas V&clji; 2) nacistu rezima
upurl Vacija vai kidd VAcijas agrik
okupétd zemé un falangistu rezima
upuri SpanijS, kas lidzigu iemeslu
dé] nevar atgriezties dzimtené; 3)
ikviena persona kas jau tzskatite
par bégli laikf no 1014. g. 4. aue
gusta lidz 1930. g. 3. septembrim.

Svarigs konveneiias pamatprin-
cios ir arl tas, ka ikvienam bégilm
japaklaujas tés zemes likumiem un
noteikumiem, kur& vind dzivo. Sis
zemes valdiba savukfrt appemas
atturéties no bégla diskrimin&cijas
rases, religijag vai izcelsmes dé.
NodarboSands, atalgojuma, biedro-
Sangs un sociilo pakalpojumu  iz-
manto§anas zind bégliem  principa
pleskiramas lidzigas tlesIbas ka al-

tiecigas zemes pavalstniekiem.

= & 1
A 1 Palas} : tt bye
™ 7 . . 1 . .

‘ow

moju robezas

VECAS CARA DZIESMAS DZIED STALINAM — MEZA VINI GAR
FABRIKU ZOGIEM — LIKVIDE SISOS LAUKUS UN IEKARTO VIE-
TAS KOLHOZU CIEMATIEM — KAPITALISTI APLAUPA, BET

- MASKAVA ATBRIVO...,

Atziméjot Padomju Latvijas 10 ga- —

du, Sovasar notiks visplaSakie dzies-
mu svétki, kuros pledalisies ap 80.000
dziedat&ju. Programmas jsestudeésana
jau iesdkta un koru sagatavosana
priekSgata solo dirigenti Sarma, Jer-
cums un Porietis. Programma pare-
dzéta masu dziesma Slavsja, slavsja
no Glinka operas, ko sava laika dzie-
daja par godu caram, bet ko tagad
tempo majestoso dzied Stalinam un
krievu tautal. Vél dziedas A. Liepina
Dziesmu Stajinam un Tas jaunais
laiks, Jékaba Medina Kolhoza nam-~
daris un dazaa pezistamas E. Mein-
gaila, J. Vitola un E. Darzina kor-
dziesmas. Daja programmas bus krie-
vu valoda.

Raidijuma latvieSiem Sremés Ri-
fas izpolkoma priekSsedis A. Deg-
lavs uzsvéera, ka kontrrevoliiclondri
arpus padomju robezam cenSoties ie-
galvot, ka Riga esot drupu kaudze.
Patiesiba no sirmas Rigas wuzcelta
jauna un daila pilséta. Nami parkra-
Soli gaigas un specigas krasas, agra-
ko uznémumu vieta jerikotas milzu
rupnicas — vagonu rupnica, masin-
buvju rupnica bij. Provodnika, VEF
superfosfata fabrika un Sarkana
ZVaigzne. Tramvaii, autobusi un tro-
lejbusi parvada 176 milj. braucéju

Notverti beglu izsplegotaji

zviedrija esosie Baltijas begli jau
Sen jut un saprot, ka par vinu foil-
tim un adresém intereséjas .,tétina®
afenti. Daudzi latvieSu bégli sat val-
rakas reizes sanémusi Stokholmas
pasti zimogotus sutijumus ar aici-
najumiem atgriezties najas. Dzive
okupétaja Latvija un Padoniu sa-
vienibi dakados izdevumos izteélota
rozaini jauka, bet turienes posts un
asinis aizmaskotas brinitkigi skais-
tam krasam. Skaidrsa bija. ks So pro-
pagandas materialu izsatifann bere
jiem dirigé kada labi zinama oficiala
iestide Stokholma. To apzinAdamies,
daudzi béegli ari atturé‘as  braukt
pari uz Amerixu ar Sadiem tadiem
privatiom kugisiem, baididamies, ka
ta pati iestade, kas tik rupizi u2-
mana Baltijas beglu gaitas, var iz-
kartot ari to gustisanu jura.

Tagad nu tomér = izspiegota}iem
drusku samedgijies. Zviednjas dro-
Sibas policija, jau sen bija raduéas
pamatotas aizdomas, ka ,kdadas ir-
valsts* sitniecibas Stokholma pa
aplinkus celiem sanem siepenas zi-
nas par Zviedrija esoSajiem bégliem
un vinu gaitam. Sakas klusa pétiga-
nha un uzmaniga noverosana, oie kam
smalkie pavedient pamazim Savijas
ap kadu ierédni no valsts arzemnie~
ku komisijas. (Sai iestadé iredistrét!
Visi bégli.) Uzraudzibas ‘estfides at-
Klaja arl spiegotaja partneru. ar ku-
Fa starpniecibu vin§ zinas pardevis
talak, Tagad ierédnis aizturéts. Vina
pédeja nodeviba bijusi zinu ‘z5nieg-
sana par kadu béglu zrupu. kas ga-
tavojusies doties ta!aka cela rietumu
Virz:enad Spiegnsanag eta gaidams
ve. turpinajums.

gada. Paredzéts vé) tuk8ajos fabriku
laukumos un pagalmos deéstit kokus
un pues, bet gar @éku slenam un
délu Zogiem audzét meza vinus un
vitnu augus, Gar celiem déstis auglu
kokus, ta ka visa Latvija driz k]us
par ziedogu darzu, Jiirmalag kapis
izcirsto priezu vieta déstis egies.
Darba jalesaista visplaSikas masas,
seviski kolhozniek!. Tie ari bigs val-
nigi, ja plans neizpildisies,

,Cinas" raksts: Sikie lauki kolho-
20§ jaiznicina un maju individuadlas
robezas jasalaiz konpa kolhozu. lau-
kos. Ap 400 kolhoziem jay nospraus-
las robezas un notelktas clematu bt-
ves vietas. Centru Izv@lé lidzsinéjas
kludas jAnovér3, kdpée sarikoti Ipasl
meéernieku kursi. RobeZas nedrfkst
but likumalnags un kilveldigas, ké
tas bija vecajis salmniecibas. Lal
pavasara séjai laukus apartu, trak-
tori stradas nepdrtraukt! dienu un
nakti, Darba dienas kolhozniekiem
ieskaitis tikal par nopietnu darbu,
bet ieskaites nevarés sanemt, piem.,
govju slaucéjas par govju vesanu
bie bulla vai zirgkop'i par zirgu ve-
Sanu pie kaléja un zirga kdju turé-
Sanu kalot.

Sakara ar notilcngaiim veléfanam
par godu partijai un véléSanu Jaba-
jam izndkumam visur s‘‘tas socid-
listiskas sacensibas oar vél augstaku
darba r-**+ Milota padomju iekar~
ta uzliek par piendkumu valstit un
nartijai atdot visu ener#iju Padom-
Ju savienibat parmet; ka clivékiem
fabalso par vienu partiju un istenIba
par vienu kandia*ty — Staljinu, fo
visi kalpo vinam, bet faktiski. piem.,
Anglija, ari esot tikal viena kapits-
Hstiska partHa ar d'v4m apakénoda-
jam, kas parmainus valdot un aplau-
pot tautu. ASV nekad neecnt demo-
kratiiu pazinofos wy vil@anas tur
esot isth varmciha Sevyiski daudz
nogalinot négeru. Padamiu zemé tur-
preti veleSanas esot tsti tautas svétk
ar de‘4m un slavas dziesmim Stali-
nam, kas tautu atbrivojis. Milzu no-
zime cilvéku atbrivoSand esot kolho-
ziem.

Drimas tedtris Rigid patlaban’ iz-
rada Andréja Upisa Zalas Zemes
drimatizéiumu. Ansambli piedalda
vices tedtra kellektivs, bet galvends
lomas — E Zile, Liltfa Erika, 0. Le-
jaskalne, J. Osis, Line un Ezerina.

sestdien, 1950. g. 22. april

Nacionalpolitikai. . ,
(Turpinajums no Lt. ipp).

Jo plaSag patrunas sagaidim jau-
tSjuma par dibindmis organiz&cijas
mérkiem un uzdevumiem. Vispirms
mums jaatceras starpiba starp gri-
bét un varét. Talak, més visi
esam novérojusi, ka lieliem ziedo-
4iem uznémumiem allaz bijis mazs
un neievérojams sikums. Pa
kas uzsikti ar lielu trokmi un ambi.
cijam, Stri noiet no skatuves, Tas ari

saprotams: visam j&aug Organiaki un

pakdpeniski. Tas mums liek bit vie
gai pleticigiem, nosakot jaunis orga-
nizfcijas darba programmu: jo vien=
karsike un skaldrika t& bis, jo vieg.
lak més varésim pulcinat ap to yi.
sus Amerikas latvieSus un jo drokik
spésim velkt piendkumus, ko jauni
organizicija mums uzlike. Lal tie,
kas nék ar télu ejosiem terosinaju-
miem, tilln arf uzstida sev jauti..
jumu: kas to velks, kas bis darba
darité#i? Vél japetur praté, ka j&pe..
nak organizicijas statitu apstipring.
Kana, un katrs skalé un tuk&s tele
kums var bit par SkérsH organizdcl
jas legGz@§anai.

Belgis nealzmiralaim, ka dzivojar
vemé, kag mums laipni atvérusl sa

vas durvia un devusi patvérumu leis —

k&, kad visas valstis cendas atbrivo-
tles no svediem elementiem. Tas
mums uzliek plenikumu bOt mums
paraditis labvélibas cleniglem un is
vairities no katras akecijas, kag Vae-
rétu saghdat gritibas dai valstt.

Uz Savienctajim valstim  tagad
nidat jauna un fevérojama latviedu
straume, kas dzivojudl brivald Lat~
yvijé, un kas nonik konteakt® ar ta
saucamejiem vecajfem Amerikas lat~
vietlem. Sakuma, protams, Sle divi
element! nesaprotas, izlickas svefl,
bet driz vien tle atzfat, ka ir bral,
kas JaimtaS kArtfé viens ofr: papll.
dina. Tada karti mums Ir redle pa-
mats mérk!m -- apvienot visu: mi-
su tautas loceklus vien& organizici-
ja, kas sniegsies par! Amerikas kone
tinentam.”

Jau p&éc pris stundu debatém bija
skaidrs, ka kopé@ju latviedu organi-
zAciju vélas visi delegdti, un dom-
starpibes pastiv tikal mérku formu-
1é'um4 un uzbivé. Visumd veco ASV
istviedu organiziclju pairst&vji atzl-
na, ka pirmajd vieté nebitu liekami
nacionSipolitiskie, bet gan kultdralie
un palidzibas uzdevumi. Jauniebrau-
c&ji domfja taisni otridl — jauné
vienoté organizicija dibinima, lal
veiktu to plenAkumu, ko praga Late

- | Ojos neatkeribas atgidana.

Kad sfitnis alcinadja darba nirtrais,
kum® noskatities filmu par letvielu
DP deivi Vactii, tad kopéja valoda
bija tomér jau atrasta, vienbalsigt
plenemot E. Frelvalda -rezolGelju:

»Latvielu organizaclju. parstayii
un sabledriskie darbinlekl ASV 15.
aprila sandksmé Vasingtond nolem],
ka dibindma vienota latvieSu organl«
zacija, apvienojot ‘Yisus ASV lat-
vieSus naciondlpolitisku, kultdrdlu
un palldzipas mérku veikSanal.“

Par debasu turpmako bazi plen&-
ma VaSingtongs latylesu bdledrlbas
izstradato projektu. Domstarpibas
bia par organizacijas uzbivi, — val
ta veldojama kA fizisku, juridisku,
val ka fizisku un jurldisku peraonu
apvienfba. Ari te p&éc garékaim de.
batém atradas kopéja valoda — jau-
ni organizaclja bGs ka figisku, u
juridisku personu apvientba, to vel-
du atzistot par tédu, kas dod vislie-
lakas iespéjas visu naciondli domé-
joSo latvieSu apvieno§anai, Princip
plenéma Shdu centrSlis organiziclias
-—— Amerikag latvieSu centrilis ap-
vienibas —- mérku formuléjumu:

a} Darbojoties demokratisk4 garda,
veicinat JatvieSu ieklaudanos vinus
draudzigi uznémusas zemes dzivé, at-
balstet tas valdibas centienus par
tautu un individu tiesibfm un bri
vibu. |
b) Nodrogindt un izkopt latviedu
pilsoniskas, politiskds, saimnlecise
kis un religiskas tlesfbag visi pa-
saule,

c) Snlegt palidzibu trikum4 no-
Nakusajiem latviegslem.

d} Saglab&t un izveidot latviedu
kultiras vértTbas.

e) festaties par latvju tautas cen-
tieniem brivas, demokratiskag un
neatkarigas Latvijas republikas at-
}aunosanal.

{) IepriekS miréto uzdeyumu velk-
Sanat apvienot Savienotajis valstls
dzivojoges latviesus.

sanaksmes nobelgumd noléma !e
vélét organizécijag komiteju, Kas Ie-
stridSa statitus, ingtrukcijas un ce
tus tAlakos ‘projektus un sasauke pil*
mo delegatu kongresu astatitu pie
nemfanai, centralés valdes un revie
zijas komtsijas fevéléSanaj un visu
paréjo jautéjumu izleméanaj, Orgae
nizAcijas komitejai darba jaievére
Vasingtonas sanakamé pienemtie lé-
mumi un noradijumi. Par organiz4-
cijas komitejas locekliem Jeveléja
sanaksmes prezidiju ar tiesibam va
koontét ecitu organizaciiu parstAvjus
un sabledriskos darbiniekus, Piekri-
Sanu guva prelata Stukela prickéll-
kums, lai jau no £4 briZa organiza-
cl’as komiteia nirctiyétu ASV lat-
vieSus, kur tas lidz ¢f-' 7 nieneme=
sanai tun valdes ieveléganai nepie-
cielams, Ev. Fr,

ge OB Est

=!

oh

gE FE,
1f

3 pen

BPEL

£
a = ai
ro — i

ity

mE
i

ane
“i

a
ries

13
i
a

iad
: iat

=x

ge
=o
ihe