Lh ja ~ Nr. 110 (334) 1949, g. 19. novembri. | Ar sutore paraketu yal inieiélem pa- reketitajon rakstos tzteiktis domas nav ; Hatré zing redakelias domas a Ed Nl rere 7 Par latvisku * Latviju 7 tn Pastivot ipatnibim misu izvieto- Jani, kidas radudfis dazadu miisu Vetas pArzingt&ju festétu pavélu un ‘Noteikumu izpildi§ané un miisu jau- | T8jumy karto§an8, notikugh it kd at , | -§Bkonstaté pilni i, ka ‘viesu Ipatnéjis dzives uztveres’ de} nevienal: ng tam okupéeljas varam, mitsu valsty ledzivotalu Melakas un Noleicéjas grupas — latvielu atékir- ' / Sana par gevi. Vai tas ir misu in- teres&s, norobeZoties no mfisu valsts - paréjSm tautibam? ‘Vispirms més visi noteiktiba va- Yam. konstatét faktu, ka ne no vie- - Has Latvijas valsts iestides vai ore Sanizdcijas, ne ari latvieju naciona- lam organizacijam nekad un neka- dog apstaikjos nav -ndcis neviens ri- kojumg vail noradijums, ka latviesu tauta. ir vienigd valditaja grupa LatvijA-un ka -pdréjam tautibim bitu tikai sekunddra nozime, Ne- kad ari no latvieSu puses nav noti- kuki meginajumi kultivét naidu pret f&. miusu valsts paréjam tautibam. Més ar piindm tiesibam varam teikt, ka . ° Latvija nekad nav bijis tautibu nai- - , da, un fas ta bijis bez kadas mak- . sligag propagandas, pretéji, piemé- Yam,. Padomju savienibal, kur tada notiek gan atkl&tiba ar . plakitiem, gan ar drzemém tendétu labvéligu informiciju. Istenibd ‘tur pastay vislielikA nelecietiba pret citim *' ¢8utibim, Jo naciondllsms padomijé _ var: pacelt galvu tikai tik daudz, cll B... tag katru reizi izdevigi koministu « partijal savu mérkuy Isteno8and, ‘. Aine spilt mainijas, Latvijai no- ‘TWMkot avedu varu atkariba. Vel ar- vien lielis tautés par lab&ko pané- ‘Mmienu: eltu gautu parvaldiganal at- “ist un ilieto divide et impera ‘principu. T& no. dazim sikim pre- tebksibim var izraisit situacijas, kas moved lidz galéjibdm un vélak griti iglidzindmiem notikumiem.. Tomer a nofeikti, ka lat- kuru jigd misu-valsts un tauta no- ‘radit: Jatviefos naldu pret : tautibim. Dicm%él. mums to- mér Sad tad jasanem rust! parme- -. tum{ no citim 'tautibim, kas dazivoja | - Latviji, par it ka notikuSo latviedu naida, {zpausmi-pret tam. TA nav .objektiva riciba, pledévéjot okupa- jas laikos notikuSo visal misu tautal, ‘Tas izrnisa Hdzigu paradibu _ arf no nepatiési apvainote puses. Kam par labu n&k Sada rictba? . Bet més vélamies gan, lai visiem bitu skaidrs, ka t& kustiba,; par lat- . visku Latviju, ko jizraisija valsts prezidents Dr. Karlis Ulmanis, neka- «6 G8 2ing- un nekad nav virzita wz latviebu kailas dominances nodibind- ae Sanu Latvija. _- Katral valstlj, kurai ir savas tra- dicijas un vésture, ir ari savs ilga Badu plasma izveidojies ipatns kul- tires loks. Més padi bijim acu a, ‘d&jos miisu valsts brivibas latviskfis kultGras loks turpindja Hecinieki tam, ka vél pat paSo$ pé- gados paplaginaties, un vienigi vina ie- Spaids nebija manams aiz hermé- tiski nosléeta dzelzs alzkara. Val-: sii} normalos apstaklos savas Ipat- nas kultiiras izveldoSand ir lidziba - ar lielu kausétavu. Tur iepliist un tiek pavkausétl daZadi iespaidi un gtravojumi, un .tas nemitigi turpl- nis, kamér pastav valsts organiz4- cija,, Jo jitigak tiek uznemti daza- die jespsidi, jo ipatnaks top tas kausejums, kuru még savos apstak- Jos apziméjam par latvisku kultiru. Pat te, trimdas apstaklos, kad klat ¢ plendkusi iespaidi un stravojumi tiecas nomakt lidznemto pamaivie- lu, kas trimda& palielindties nevar, pamazam veldojas jauns kauséjums. s Ta tapSana neésam ieintereséti més ‘ vien, bet ta ir jauzskata par visu Latvija dzivojoso tautibu Hetu. Ta- dé} biitu jacenSas visiem lidzekliem tikt pari visam, kas mus Skir un ja- mégina atkal nonakt ciesakos sala- Yor. Jo més visl esam ieintereséti, Jak miisu trimdas mantojums bitu bagataks un Ipatnéjaks un més to, kG trimda veldotu, novestu Latvija ‘atpakal, jaunam kausétumam ar to, _.. Kas, par spiti vislem spaidiem, vei- dojies url tapis mtisu apspiesté dzimtene, Cina par Latviju ir mu- os su visu eta. Jo lab&k un lietderigik més pra- tisim 8qs atseviskos kauséjumus_ iz- veidot par visus aptverosu veidoju- mu, jo labak un skaistak veidosies latviskds kulttiras loks, R. Osis : org dr. nav. bijis:.pa | pica biti Tandagerichtpraesident), Talonos WihBy | Mesletu ministrija, | tr, pleméram, Virte 4-Baden®. Da- apvienojot F mbergaé-BAden ‘atkal visus mfisu valsts ledzivotajus | _ owiend cie&, draudzigif un ~ darbiga | — Salme. DP dailamatmieku darbu skatei Tautu Savienibas pill bija negaiditi lieli pandkumi, izsakas § Alberts Frande, kas atgriezies no Zenévar, kur IRO uzdevuma So izstadi orga- -THzeja. 4 Daijamatnieku darbu skati, kur rédija igaunu, latvieSu, letuvieéu un ukrainu DP un béglu darbus, atklaja 24 oktobri, kas ir Tautu Savienibas Bada svétku diena, Tapéec kai diend tn visu nedéju péc tam visa Tautu savienibas pils bija atvérta publikai un visas zalés bija rikotas skates. Sis apstiklis pievilinaja skatei tik- stoslem apmeklétaju, no kuriem dau- dz, varbiit, bifa nfkuSi skatit ci-- tas lietas, bet visi ar licliko interesi kavéjas arf ple DP dailamatnieku darblem, kas 3 lielig vitrinfs un 2 skapjos bija izstaditi zilé, kuras vie- Ta puse bija veltita starptautiskds darba dajas darbibai, bet otra puse TRO, resp. DP problémai. Dallamatnieku darbus radgja uz bagatiga IRO darba fotografisko at- télu fona. Sis fotografijas rAdija, ka veic DP izcelosanu un fot! iespaidigi - attélos radija ari, kas isteni ir ,griiti lzvietojamie" ~— invalidi, vecas mé- tes, kas izvada savus bérnus, bet pa- Sas netiek lidz, ‘daudzbérnu ¢ime- neg u. t. t.. ' _. dau dazas dienas péc skates atkla-. Sanas tas attélus rddija ari Sveices kino tedtpu nedélas chronikas, jo se- viski izcelot latvieSu darbus, Sis apstaklis savukart mudinaja «= dau- dzus nakt uz Tautu Savientbas pili anskatit ekspondtus daba. Ik pa di- vi stundam, kad atvéra pils durvis jaunu grupu pavadiSanai pa plaga- jam telpim, naca nevien jaunt ska- titE}t, bet arl tidi, kas gribéja otr- reiz pakavéties pie skaistajiem su- \APZINASIM MIRUSO LATVIESU > KAPU VIETAS - Béglu dzives archivs uzaicina vi- sag JatvieSu vieléjas parstdvibas ap- zinat to darbibas rajond esosas lat~ viedu kapu vietas un zinas iesitit LCK Bégju dzives archivam. Iesi- ‘amas zinas vélams ietilpinat apgla- bato tautieSu personaliju datus, kap- set: nosaukumus un atraSands vie- tas, kapa atraSands vietas u, c. iespé- jamos datus. Archivs ieintereséts sanem? arl Kapu vietu' foto attelus. | Tapat Béglu dzives-archivs uzai- “Cina privdtpersonas iesitit: augémi- nétas:zinas par tim mirugo latviesu kopu vietam, kuras neatrodas no- metnu aprtipes loka, _ Archiva adrese: J. Rasmanis, DP Lager Augustdorf b. Detmold. -DAILAMATNIEKU DARBIEM | Lavkssimnieciba ja- LIELL PANAKUMI SVEICE draba, koka un Adas izstradajumiem. Latviesi guva izcilu ievéribu ari ar izstaditajim tautiskim iellém, Ska- tes izdaijoSanai daudz palidzéja ar! lietuviesu parstévis pie IRO Gar- batauskas, kas aizdeva drapesanai lietuvieSu tautiskos audumus no sa- va privatdzivokla. Izstaditie darbi pa lielakai dalal jau agrak bija pargajusi TRO Ipasu- ma. Tos lidz turomakam patures Zenéva, jo ir ceribas, ka varés ie~ kartot pastivigy DP dailamatnieci- bas skati Vilsona pill, kur jau atro- das Sveices, Francijas, Italijas, Po- lijas, Rumanijas, Egiptes un daudzu city valstu daijamatniecibas razoju- mu pastayigas novietnes, Norvégu studenti grib } or palidzet Lai apliecindtu darbos savu lidz- jitibu Baltiias Universitates darbi- bas partraukSanas gadijumaé, Nor- végijas studentu savienibas vadiba speciala s@éaé apspriedusl palidzibas sniegSanu Vacija esosajiem BU stu- dentiem un nolémusi ierosinat li- dzekju vakSanas akciju norvégu sa- biedriba, lai YVarétu pleSkirt baltiedu studentiem ‘stipendijas Norvégija. Tapat ari LSCS Sint pasa reizé tiek plesolita atkartota palldziba ar da-. ZAdiem stitijumiem. IMBSHAUZENA NOTIKS 8TU- -DENTU VADIBAS SANAKSME Sakaré ar Baltijas Universitates darbibas izbeiganu, Latviesu stu- dentu centralés savienibag birojs sa- vu darbibu Pinnebergé, Baltijas Universitaté, izbeidzis. Prezidija priekSsédis stud. arch. Arvids Upes- leja un drlietu referentiras vaditajs Karlis Brambats dzivo. Spakenber- gag nometné — adrese: Spakenberg LI, Geesthachst/Elbe uz -kurienl turpmak adreséjama LSCS sutama korespondenep, Prezidija sekreta- ridts ir Hamburga, adrese: A. Frei- manis, LSCS prezidija sekretars, £00 Camp, bei. den Kirchhofen, Hamburg 36. LSCS Biletenam do- matie manuskripti un koresponden- ce sutama A, Kriminam, Baltic Camp, (246). Pinneberg,, Naudas- par- vedumi, ka lidz,Sim, sitami LSCS prezidija kasierim J. Ziedaram, Baltic Camp, Pinnebereg. _Latviesu studentu centralas savie- nibas paplasindta prezidija sesija no- tiks 8. g. 26. un 27. novembri LWF studiju centra ‘ Imbshavzené. ko no viniem prasa. macas ,,amerikaniski“ (pee Ar 3 visjauniké parauga kultiva- toriem, 3 traktoriem, daudzam_ ci- tam vismodemakam amerikanu lauksaimniecibas masinam, 36 la- bam govim, 200 ciikaim, 500 vistam un 4 zirgiem TRO Jauksaimniecibas || skola pie Nirnbergas iekartota tik li- dzigi Vidéjo rietumu amerikanu farmal, cik vien iespéjams, saka [RO amerikanu joslas galvena staba bég- ju nodarbindSanas specialists D. Moksleis. Skola iekartota miutza, kas kadreiz piederéjusi bedigi sla- venajam nacistu dizviram Jtlijam | Streicheram. Pieredze ar DP laukstradniekiem, kas jau izcelojusi uz ASV un uz Kanadu Hecina; ka ir liela starpiba staro lauksaimniecibu un lauksaim- niecibu. Daudzos gadijumos pierad- dijies, ka cilvéks, kas sava dzimte- sestdien, 1640. g. 19, novermbet . IRO izbeidzot darbi- bu, amerikanu josla vél paliks ap 70.000 Dp \ _Péc lidz Sim vél oficidli neansti rinatas TRO Balvena $taba Bad Ki. singena iegutas informacijas, varta. jams, ka 1950, g: 30. jinija izbej. | dzoties IRO darbibai, amerik joslas nometnés vél biis ap 5000 : sonu:liela ta saukto geriti lzvietoja= mo grupa — personas, kas vecumn. | val neveselibas dé] nav piembrotay nevienai no pastavosajam izceloga- | nas schémam. Seit nav iegkaitifi akadémiki un citi augsti kvalificat specialist, kas nevar rast darbu gas va nozaré, nedz ari izcelot par fe | ziska darba stradniekiem. Izheiden. 4 ties IRO darbibai, amerik&nu joslag | nometnes pavisam, paredzams, yé) atradisies ap 70.000 neizvietotu DP, né bijis labs lauksaimnieks, klust pilnigi nevarigs, ja amerikanu far- | meris liek yinam padarit darbu, ko tur skeita. par giuzi vienkarsu. Gritibas izcelotajiem rada ne ti- kai modern3s masinas, kas Eiropa dazkirt vispar nav pazistamas. Ar lopkopibas un vistkopibas metodes- ASV ir pavisam citédas, — IRO jiitas atbildiga par to, la! galvojumu sutitaji Amerika bitu apmierinati ar laukstradniekiem, kas pie viniem aizbrauc, resp. lai tie tieSGm macétu padarit tos darbus, Dazos gadiju- mos tagad ari baznicu organizacijas, ka pieméram Luteranu Pasaules Fe- deracija pieprasa, lai personas, kas vélas sanemt laukstradniekiem stiti- tus galvojumus patiesam so darbu iemacitos — tas ir —— lemaciios to | tada veldd, ka to saprot amerik&ni. IRO Isuksaimniecibas skold pie] . Nirnbergas pastavigi notiek divi da- Zhdi kursi. Tris ménegos DP var iepazities ar visam modermnds leuk- saimniecibas metodém, bet 30 dien&s var velkt zinadSanu atsvaidzinéSanas kurst. modernu maginu apkalposanai un Jopkopibé, | DP par kursiem nav jamaksa un tie pa kursu laiku var dzivot turpat, . paraugfarma lekartota nomemé. Ple-- rakstities uz kursiem var ple attle- cigo TRO apgabalu darba dalu vadt- tajiem. : PASKAIDROJUMS ‘Sakara ar Latvijas 106. numura nodaja ,Ar pierl siend“ publicéto zi- nu, Kur pieminets mans vards, pd- tiesIbas labad paskaidroju, ke Ifdz sim vél neesmu stradajusi amat&, ko man jaipni piedévé laikraksta re- dakcija. Veronika Strélerte i A a a i EE Loulibas: noslegsana un skirsana Atbildot uz valrifiam tautieSu vé- tulfm par tauiibu nosl@gfanas un Skirsanas Ukumigo kartiby Vael}, SRiedzam LCK jurldiskas nozares paskaldrojumus, . Letvijas civillikums paredz, ka Lat- vijas pllsonu tiesiba dotles laulfbA frze- més notei¢cama pac Latvijas Wkuma, At- tiecIha wz laullbas noslégianas formu plemérotames tig valsts likums, kurda lau- liby noslédz tLaty, civilitk. 11 p.. TH-. lak, Latvijas likums paredz 4k&rSlus laulfbas noslégsanai, starp kuriem syarigakie minami Sadi: nepietieko&s ve cums (virlesiem zem 18 gadiem, sievie- tim zem 6 gadiem), fara sHmibas, ve- nerivkés aAlimfbas lipigh stadtja, laulibas parinesu starpS pastavosté asins racnie~ -ciha fradnieciba taisna liniji,: br&li un Mmisas, pusbrali tn pusmfsas}, atraSands vith lauliba. Vaeljas clyfiikums (Elnflirungsgesetz tum BGB, Art. 18)'nosaka, ka drzemnie- ku tiesiba dotles laviibaé Vacija apsprie- tama péc Arzemnieka dzimtenes Hkupia, bet attleciba uz laulfbas noslégsanas for- mu ir spéks Viclias Mkums, to, nosl@dzot laulibas Vacija. Latvijas pilsoniemn ir f8nem véri Latvijas likuma ene fkersli, kas kavé tiesTbu dotles aulifa, ' Sakaraé ar AtiliecIba uz tfaulfbas nosl@e#anas for- “mu ir jinem véri Vacijaa likuma pra- viba, ka lauliba itr slédzama vienigt dzimtsarakstu nodala (Standesamt; no ta izriet, ka laulfba, kas nost&eta tlkeal pie garidznteka, juridiskas sekas nera- fa}, kur ablem Jeulajamilem 1Alerodas vienii laikA un personigi dadeklaré save priba noslégt laulibu. Talak Hkums prasa fteprleks@jo paredzamas laulfbas izaiudingsanu un divu Hecinieku kilaétent ple Jaulfbas nosidgSanas dzimtsarakstu nodata, Laulfba slédzama tai dzimtsa- rakstiy nodala, kuras darbibas rajoné viens no laul&famiem dzivo resp, parasti. uzturas, Viellas lawibas likums (hegesetz, 10 8 nosaka,; ka arzemnieklem pirms laulibas nosléganas ir japlenes savas piederibas yalsis attleclgas ietades aplie- ciba par to, Ka p&éc vinu zemes likums nepastéy Skérslu laulibas noslégSanai (Ehefihigkeitszeugnis), Latvijas pavalst- nieklem S8du apltecIbu pasreizéjos ayp- sthklos praktiski nav lesp@jama sagadat. Tadéel jaiziieto ple ST Wikuma izdotas | instrukeijas 7, un 8 §§ paredzéta lespélc ligt atbrivot laulfjamos no 41. plen&ku- ma izpildi’anas. Sadus laigumus jale- sniedz dzimtsarakstu nodafh un tos izékir zemju Vistiest: priekSsedétsj: (Ober- kuru darbibas ties siegta, Atse- zemés (Laendeér) 0 nttiecigas ZeEMEeES kids stivoklis lauliba Vaclias funkeiju izpilda 29a zemés (piem., Ziemelreinas-Vestiales ir nadibindjusies prakse, ka zemes virs- tiesas priekSs@dé@tajs prasa jiesnledzamam Meumam pilevienct necionaéla trimdas organizdcijas aplieci- Ka néjumu, ka aplikantu noslédzarial lauil- bai pé¢ dzimtenes likuma nay Skér§ju. Sada visparéja kartiba ir sp&k4 visis Vacilas rietumu joslfis, Britu josid, bez tam, Janem vérd atSkirfgi notelkumi, k& dus rada Kontrolkomisijas britu elemen= ta 1948, g. 15, maija izdota instrukeija _ par 4rvalstnieku laulfbas slégSanu Vdaci- Arzemniexu — DP. jas brita josila, SI instrukcija starp citu paredz, ka lesniedzot ligumu atbrivot no plendku- ma piegaédat ,Ehefahigkeitzeugnis', li- gumam japievieno plekritigh DPACCS,s komandiera t& sauc. (Certificate of recommendation), kadu ir tiesiba sanemt DPACCS'® redistrétam Parvietotdm personam. Privdtl dzivojo- are DP $0 apliecibu izdod IRG pf&r- btdVis, LAULIBAS SKIRSANA. Latvijas civillikums paredz, ka Latvi- jas pilgonu laulibu Skirgana drzemés ate zistama arl Latvija, izmemot gadTjumus kad tas pametaé liktie iemeslt nenathbils Latvijas ikumam um rund pret Lat- vijas sabledriskal iekartal un labiem ti- Kumiem (Laty. elyfllik. 12, p.). . Vaeijas likums {Einflihrungsgesetz zum BGB, 17. §}) savukart paredz, ka Srzemnieku laulibas SKiramas pée tds valsts likuma noteikumiem, kurai prasfbas cel#anas brid! pteder lauladtals (Virs). Likums ta- tak plezim@, ka Srzemjy likumu laullbas SxirSanas iomesiu atzist ari Vaclias 1- kums, No teikt&é secinam. ka Vacija iz- Garita Laivijaa pilsonu laulibas &kirkana nO vienas puses tiks atzita arf Latvifd, Det no otras puses bils panSkama Y4- cij4, ja laulibas dkirSanaa jemesll tie atziti no abiem l'kumilemi, Visuma laullbas &kirSanas femesll péc Latvilas un Vaeljas Ukumiem ir lItdzigi un tapée Latvijas pilsonu laulfbas skir- Bana Vaciji Saf zing sevititas erftibar nerada. Sarezsijumug tn domstarolbas ir ro- Gijis tas apstaklis, ka dazas Viicijas tle} gas. izejot no fakta par Baltifas valsto aneKs! ju, Ir llegu§as Latvifas pilsonus par tadiem atzit, kavéjoties viniem pie- mérot Vacijas Iikum4 paredzétoe Arzem- nieka statusu. LCK konsekvent} ir aizstavéjust viedokli, ka Latvijas anek- Silja nav radijusi tiesiskas sekaa un ka tas plisoniem Vdaclja nevar. liegt fSrzem- nieka stAvokli. So savu viedokli starp titu LCK ir pazinojus] ar méemorandu Diekriti#am vicu auteritétém, pec tam, Kad Vacitas centrald tiesy parvalde (Zentrallustizamt. Hamburel sava 4. f. 47, aptila rakstd Zlemelreinas-Vestrales Sree rare A eh mre Seer nee arc a LCK CENTRALAS KARTOTEKAS un LCK kancelejags jaund adrese- (I3b) Augsburg — Haunstetten, p letetkuma raksts » tleslietu ministram kAdd konkrét& iletd, Hija lenémusi Mums nepienemamu vie- aokli, Parvaide, izejot no apstékla, ka aneKsija ir notikusi, bet Lieibritiniia to nav atzinusl, nekvalliicS Baltijas yalstu pavalstniexus par’ bezpavalstniekiem, bet airod par lespéjamu attiecindt wuz vi- niem bezpavalstnieka stivekli. Vicilas tiesim, kas §8dam pSrveldes norddfju- mam sekotu, Latvijag pavalstnieku lau- libu sisirSanas etas bity japieméro Vacijas Hkums, Latvijas civillikums (69~-78. p. p.) dod laulibas SkirSanag jemeslu uzskaltijumu, starp Kuflem ka galvenie bitu mindmi: laulfbas pfirkapSana, otra Jaulat& dzivi- bas Val neveselibas apdraud@jums, sigana Vai spidzinaSana, launpr&tiga atstaana, slimosana ar ilgstoSu grili dziedtndmu Gara slimfbu vai tadu pagu liptgu slimi- bu, negodiga vai netikia dzive, neaug- liba laulibas dzivé, lautibas galiga izir- Sana, tris gadu at8kirta dzive un abu laulato vienoSanis Skirt laulibu, Vdel- Jas jaulibas likums (Ehegesetz) Ifdeleu lameslu wzskaitijumu dod §§ 41-63, lz» nemot to atSkiribu, ka pie tris gadu at- Skirtas dzives- VAeljas likums prasa art laulibas dzives izirganu tad& mrad. ka Hay ceribu uz vinas atjaunosanu, ka arl nav paredzéta laulibas Skirgana uz lau- lato «vieno§ands pamata. Abu likumu atsisiriba ir vel tada, ka vainas jau- tajuma pacelSana péc Latvijas Likuma ir valrak yal mazak atkariga no pagiem Pravniekiem, turpretim Vacljas Ukums Vainas jauthjumu bieZ4k saista ar Hku- ma paredzéttem &kirSanas {emésiiem. Laulibas Skirganas sekas péc Latvijas likuma (ecivillik. 79,—83. PP) un Vaecl- jas likuma (Ehegesetz 54,—79. $8} izpau- 2as visuma trig galvenos virztenos: 1} Bkirtas. sievag uzvirda jautdjumé, 2) skirta laulati tiesiba prasit uzturu, 3) attiecibaés pret &kirtas laulibas bér- niem, . Vacljas likums laullbas Skirfanag se- kam, kas izriet no vainas, velti lelaku noziml, t& pieméram laulatais. kura lau- ibas parkapSanag dé] lauliba ir Skirta, hevar noglégt laullbu ar personu, ar ku- ru lauliba parkapta. No procesndla viedokla laulibas ékir- Sana plekrit ,,Landgericht ka pirmal Instancel, Likums prasa advokata pie- alcingéanu (Anwalitszwang), Kadél nav nozimes Seit apskatit procesa jautdju- mug sikak, Vienigi atziméjams, ka lau- libas SKirSanas prava vicu tles%s prasa pravus lidzeklus un prasftdjam var ra- alien =nepiecteSamiba ligt mazturtbas fiesibu pieskir§anu, kas atbrivo prav- meku no tiesu nodevas samaksas un dod ilesibu uz advokfita bezmaksas palidz:- bu. Prakse Sai jautijumS vdeu tiesA ir dazéda un jot! biedi tiesas Latvijas pa- valstnlekiem 60 tlesibu edz, atsaucoties UZ fo apstaki!, ka starp Vacliu un Lat- vilu noslégtais ligums pa: Bavstarpéeju Dalidzibu eivilprocesa jautitumos - pas- relz tr bez jedarbibas. Procesudlds gru- Thas pastdv vél padfjumos. ja viens no laylatiem atrodas bezvés¢s prombitnéd vai Vinpus dzelzs priekSkara. ‘Tados padi- lumos atbildétajs laulibas BkirSanas pra- Va Ir aleindms ar publikdeiju (Otfentli- che Zustellung). Sf. procesualas iespé- jas izmanto$and vacu tiesas ir atturi- Bas. LCK. juridiski nozare ja lidz Sim terminam nenotiks jeya. rojamakas pirmainas atsevisko imis gracijas valstu feceloanas program. | mas. SYAUADUFECUNUSQUNDOOUSDECUACUCUOENUEEANSENNONNE - ae ue VESTULE$ @ ‘i SL LLRs: REDAKCIJAI «| BRAZILIJAS LATVIESU CENTar 3 ‘VELAS PARSTAVJUS Lielakais latviesSu vairuma Brazgie ; lija koncentrets Sao Paulo pilstti, ka ari netaélajad Nova Odesas Kole ; nijA un Vérpas, Stirnas, Palmas, Lee | tonijas uc. koloniju virknd, visas Skir mazi attalumi, Otra lielé. ka latviesu grupa dzivo falak ug | dienvidiem ap Orleanas. do Sulag pilsétu, kur atrodas Urubisijas, Riu- | novas, Mailiizijas uc. kolontias, bet | vél talale dienvidos ir lieliy Tzuijas : un Portu Alegres kolonijas. Bet kur atrodas Brazilijas latviely ndrstavibas? — Apbrinciam’ kfrts tas ir talu no ,,tautas" un darbolag ; ' Riodezaneiro, vairik nek&i 400 km | uz ziemeliem no Saco Paulo, Riode- zaneiro gan ir Brazilijas galvaspil- - séta, bet atrodas jau stipri kersté jos, kur jatvieSu ir pavisam nilew | cigs skaite. THdE| nav brinums, ka, | uzturot sakarus ar tautiesiem view : nigi korespondences ceja, pandkum!’. ne tuyu nav vélamie. Batu neplee parstivji darbotos. tell | pasos latviesu centros, kas it Ipall atviegiotu tautielu apgidi ar. Jat. ciesams, 1 visku literatiiru. | Vél japiezimé, ka Latvijas koune | \ftam Sao Paulo trilkst: algota days - binieka, kamér Riode%aneiro thdu Ir vairki. Ari Sis apstiklis ataaueas negativi wz Sejienes Jatvielu daly; | seviski attalakaffis dienvidu kolont jas, stavokli grozit! : :* L. Rudzitls, Sao Paulo, Brazillia BIBELE UN JORNIER! K. Aistera rakst&é ,Zem&kés vér- & tibas steidzamakas“ minéta lidziba { par jirnieku, kas nomirtu, ja vinam néc avarijas maizes vietd legitu ble |! bell, ‘Ta ir ganzi vaja filozofija | Kartigi jirnieki lasa bibell pirma | avarijas, t& ka izglfbjoties, vi- niem maize vien vajadz{ga, jo gare | jau ir stiprs. Prof, Jurevita balles ka latviesi sveSuma varétu tikt ple turibas, nav paragras, bet stibri no- | vélotas. Nek&di raksti avizés nealz« | kavés tikt ple turibas tos, kam ple @ tis jatiek. : Més varam tikal nodot | »yuevpaligu’ . Lami jau allaz ne bagus. Agronomu un lauk- saininiecibas darbinieku ieveribai Britu joslas Latvielu agronomu bied- tibas jaunievélata valde darbojas bastava: priekdnieks prof, Dr, M, Egil tig (Max-Planck-Inetitut, Augusta 84: 18, Niedermarsberg/West?, (21b}; priekB nieka vietnieks lekt, A, Punka (Kiel (24), Friedrichsort, Hipper Kaserne, Zimm, 27-3}; sekretdrs prof. Dr. H. Léa cis’ (Pinneberg (24>), Baltle Camp); ae sierls agr. K, SalinS (Blomberg in Lippe (21a) Neuetor Str, 68; valdes locede agr. N, Blukis (Sengwarden b. Wil helmshaven .(23), DP Lager, Bar. 10s lavks, darbin. sekcijas pdrstivis R. Ll- cis (Pinneberg (24b), Baltic Camp) WA majturibas darbiniesu sekcijas parstave Aina Vidnera (Emden, Ostfr. (23), D Camp Marine-Kaserne, Bl. 11). Revizl- jas komisija: asist, J. Cerbulls, lekt 0 Rubenis un agr. V. Meiveéveris, Biedru nauda 1949. g. noteikta. DM i. TA nosit&ma kaslerim agr. Karim 88- lina, {21a} Blomberg in Lippe, Neue tor Str, 68. 4 % Biedribas sakarniegus britu josld lidz pazinot A, Punkam, kadi latv. agrono un Ipuks. darbinieki dzIvo vél vinu Bo metnés, un kurp tie paredz tzcejot. Maincot dzives vietu VacijA val alzbraue cot uz citim vaistim, bledribas biedrus nekavéjoties \ldz pazinot savu jaund adres, Kanada dzivejofien latv.-agrona miem un lauks, darbinlekiem savas ad- reses japazino agr. V afinaitim: Lammermoor Farms, R. R. 1, Courtright. Ontario, Canada; Sav. yalstis — agr. E, Donim, c/o Mr. Sylvan Levy, Lincoln Steel Company, PF. Orawer 1268, Wilmington, Delaware, USA;'Prancij& — agr. H, Bérel- gam, Ferme de Portes par Anthea Portes Oise, France, | Ir oh laiks fo nenormélo ‘Knuts Lesin3, Augsburgd | mS ric ‘a 8 ajpiona of aris : gyetd tie enas ar saul lietainas dle- ipasums. ys nespelom AINU mL no darba.. . | gis DARBS AMERIKANU ‘AUJSTA GIMENE FLORIDA— yik ATALGOTAS KALEO- VEL IESPEJAMS DABOUT , GALVOJUMUS oe gurndlists Dzeks Bells, ate apcelojis ari Eiropu, , resedamiles par seni nesen Floridas wat Miami Herald publicejis ‘didinatiiu rakstu par Savu aap Ainu Lapu, kas ASV ple Bella gimenes niriklem méneSiem. Snie- hikolumd dazus zimigakos pyilkumus. mi fimenei ir atkal negals ar i Mums Sai zind jau liela pie- datas kalpones bijuéas te pa- bis: ‘dazas paris nedéjag, un ‘Pads: tikal, Jai paéstu ma- ji tatavotis brokastis, Un taikal ir negais. Musu jauna mir Aina Lapa — latviedu we kos Soruden ieradads kopa m3 no Eiropas. Nelaime ta, winckadi veidi nespéjam Ai- dt no nepartraukias strada- i Mea sak€m vinal, lai atpil-- Mt pét vinaa,domam atpiita Wi tirit gulamistabas, tadéj, ka fr automatisks tiritajs, ,,kas ihrvérs par rotaju“. Mes sa- Wal, lai atst€j dalu trauku musty lidz ritam, bet vina me gulét, ja treuki nav tiri un mi saya vieta‘. aye savas jeratands sarjkoja al ,itibas revoliiciju’. Man M bili jidomé par tam miisu aim: kalponém, kas médza Mi fu ierasties ap pi. pusdes~ mt, vienmér aizbildinoties, ka. wus nokavéjies, maziiet Surp. 7) pakustéjas un pl. pustetros | rfullenas sika jau + gatavoties, poet maju, tomér nekad ne- waa Dateikt: .SeSus dolarus un o) Daudu, lidzu .. . Spilgta oe lam ir Aina, kas pie’ tam hs Phoned ko nedaritu ari Wy Un mMasas, Vina, isi sq- cada meitene, ate intake. ta kam ir meat Pak lelnms ‘pict hormala moralisk Ma darit savu darby “Obit lepnai par to," ee hes aMerikanu re Ba ves ret ten dara tis hac bijusajos + DP™ , regi otamnus stradnic- maksat tiem piekia- 3 i. grit ari, ka vai- ind ry cs ZB 1h ofam Pime- lst, hea Tautete A. wt Potida ote un darbu Virtuvé Aina |