celu mally uth zitgl un a, Kilometrion i lenmér ir py kapurkaiy il, Ak. Lichent Lal's. tie Wish Wedpty 6. Art tie tah &54m hoputiig, & smekejam piggy Ciens atkal vw, Brzu bird neve & | lus, Rokam vis. Munictial, §¢ Atklajam pan. 10 Ken attities piloti gan mi — Aci redzt usies. Pievatyi likusi vient pai nusu prieki, te ot Vankes™ be am miso Lely un laizamies al abaliem. bija ja panemt lid. mér bravcam vw mo viens mi las komanciers s izvest avail list baumas, S, Nez, kas ip amerikant cote! atbalstigo! ciji i vai né, bel oe pie si pédte atkal valal 4 midrékas. ripojam pa pt burgas cele + dazddiem ist itiem kaya pe rnieki paturéjcs ‘HL. Spriekast, I | beigties, Pe ayo sn ar qenerea xj tris lielgsht driz vie min nm Givi ‘llelgatt 4 laiviell U ops {is cient nu vats 2 TE Tresdien, 1951. g. 25. aprilf Z LALA LATVIJA Baltijas valstu starptautiskais stavoklis Starptaulisko tiesipu prof. Lotars Suleg savos rakatos Baltijas. valstis un starptautioko tiesibu attistiba {Latvj- jas 17. un i8. num.} pieskaras Latvi- jas valete dzivibas un naves jautaju- ‘matt Vina akadémiskaj diagnoze} aatvija juridiski vél] turpina pasta- vit, lai gan faktiski beigusi eksistét”’ an pilnigi pievienoties nevar, jo at- eodam{ valststiesiski faktori, kas pie- ada, ka Latvija vél turpina, kaut pa- ‘yvisam vaji fragmentari, ari faktiski eksist8t, piem.,, Latvijas ‘siitniecibu pastavéSana ar eksterritorialam tiesi-| him, Lalvijas arzemju pases, valets selta fonds, Latvijas izglitibas likuma ‘edzivindsana u. c. Latviesu trimdi- nieku ticlbas spekam un upuresanae priekam ir jAstiprina sie dzivibas fak- tori un jMatrod celi un Jidzekji, ka val vairdk likt elpot Latvijas valets organismant. Prof. Sulca konstatéjums, ka pédé-| d jos gados Baltijas valstu starptau- tiski tesiskais st8voklis pasliktina- jis, — jo Lielbritanija, Francija, Resi atzinusi Baltijas valstu anek- siju de facto, — var mazinat latviesu cerfbas uz brivibas atgisanu Latvijai, sovidki vél, ja tevGrojam profesora piezimi, ka arf daz] arzemju juristi prasa aneksijas atziSanu de jure, jo nevarot ilgik pretoties lietas faktie- we nokartojumam. | St plezime liek afceréties nesen ASV lalkraksta Laiks parsteidzigi sniegto zinu, ka ASV valsts departa- ment’ dzirdétas balsis. par Baltijas yvalstu upuréganu Pad. savienibaj iz- Nguma gadijuma. Si zina nedrikstaja nevienu latvieli samulsinadt fas vien- kirsds, mums zinémas, patiesibas dé], ka rletumy vaistis vairs nevar {r.- ligt ar Kremlj uz Baltijas valstu ré- kina. Pad, eavieniba ir jiebrukusj tik d7iji Etropa, ka tas pretenzijag skar visu Eiropu. Vispar starptautiskie notikumi jau pargajusi pari robeidai, aiz-kuyaa abém pasaules ideologijam plenemama izliguma vairs nav. Cil- véce fitriem sojiem tuvojas gravim, Kura otra pusé edkas tresd paasules Kaya lauks, Péc fs@ norddifjuma, ka praktiska politika’ Baltijas valstu stavoklis pa- uiktingjies, prof. Sulcs konstaté, ka sterptautisko tiesibu ‘zinatne pédéjos gidos savukart attistijusies Baltijas .valsty aneksijas neatziSanae virziend, kem ari veltiti ievérojama latviegu tindtnieka raksti. | Saji sakard vélog plaskartiog Balti- jos valstu stavoklim praktiskaj& po- tike. Bet viepirmg dazas piezimes par starptautiskas tiestbn zindtnes Viedokli Baltijas valstu jautajumd. Latvijas sitnis Roma prof. A. Spekke, kas kopa ar Latvijas parsta- vi ple Svét& Krésla monsinjoru J. Camani Italij&, stiv nomoda par Lat- Vijéa likteni, raksta, ka Baltijas val- itu verspektivas starptautisko tiesibu rinkin’ ir apdraudétas, Visadu valodu tlarptautisko tiesibu jaundkog Zurmi- 10 kas izaaka Sis zindtnes weskatue WA viedokjus pasaules mérogé, nav tltodama nevieana zima vai zil- be par Baltifas valstim. Kartis, visa- das diaqrammis un tami., baltiegs ¥ileur piekrdsoti kidt Pad. savieni- «bal, ~ pat kad lield epaniegu zur- NIE, kuya redakeiju ta¢u Jaikam ne- Viels nevarés pieskaitit ,neitrala- jem", vai Pad. savienibai simpatizé- tiiem. Te jau pamata ir kada atzina. Zimigi, ka Sie Yurnali bijusi izstadit; kidd Romas institiita bibliotéka, kad bij. franéu premjérs Ramadja tur ru- hajis par Eiropas atbrivoganu un ap- vienofanu, reljefi notélodams bries- ‘Mas, kag civilizdcijai velas virsil no busirumiem. Tas rada, ka baltiesiem ‘Wigu tagadéjas kaujas praktiskas polftikas Jauka par savu tautu brivi- U ir jacinas ari starptautisko tiesibu tindnes lauké. Te vards ne tikai Latvijas juristiem, bet ari misu trim- das centralajam parstavibam. Pretéji prof, Suica pesimistiskajam Konstatéjumam, lielvalstu praktiska Politika lietas attistag Baltijas valstu Aeatkaribas atjaunosanas virziend. altijas valstu aneksijas atzigana de acto no Lielbritanijas, Francijas un Yelces valdibdm notika laika un ta- Ges starptautiskog apstakjos (Anglija Un Francija otra pasaules kaya grite- ka laika — 1942. g., bet Sveice 1947. GI, kas sen jau aizskaloti jfira (At- antika pakts}, vai ir aiz Alpu kal- Mem (Gen. Eizenhauera Eiropas ‘ar- “ija), Latvijas siitna Vasingtona J. Feld- Maha rokas ir ASV arlietu vicemini- stra Samnera Velea 1940. g., arlietu Minstta Dzordza Maréala 1947. g., un arhetu ministra Dina E¢esona 1949. g. oliciglas deklardcijas par Latvijas Valsts atzisany resp. Latvijas anek- st]as heatzisanu, Siitnis J. Feldmanis lkartoti deklardjig: ,Latvijas valets azisane no ASV ir misu dargaka Manta, kas man datboties déls ja, jasarga.” Driz saks. | | latviesy politiska kopa pie! tize biedru skaits Elropag brivibas komitejas, kas ko- ordinéta valstg departamentam un Amerikas Ha'ss un Brivis Eiropas réidijumi latvieSu un igaunu valodas (lietuvju valoda jau raida}. Viss tas uziabo un stiprina Baltijas valstu élarptautisko stavokli. odien art Anglija, Francija, Svei- ce, J@ — ari Zviedrija (kas savas drosibag dé} atzinusi Baltijas valstu InKorporacijas de facto un de jure) Baltijas valstim ir drogag aizstaves, | Anglijas valdiba Latvijas sitni Lon- ond K. Zarinu ne tikai pilnd méra atztst par sutni, bet atzist vinu, tapat ka ASV. valdiba, ari par Latvijas na- cionélds valdibas Arkartéjo pilnvar- nieku ar arlietu ministra un pat Valsts prezidenta provizoriskam tie- sihem. Padéj@ sada atzisana notika Dauninga iela 1949, g. oktobri &F rak- sta autora kd Latviesy nacionalas pa- Homes un Latviesu centralas komite- Ja& parstavja klatiené, Protams, Bal- jas valétis var véléties no Anglijas valdibas, lai t& ari formali atsauktu 1942. g, Pad. savienihai doto Baltijas Valstu anekeijag de facto atziganu. Praktiskaja politika tas ir jau noticis fakts. Francijas valdibas patieso nostaju nav pasliktinajies raksturo tag, ka Latvijas siitni Part- z@ Dr. O. Grosvaldu pienémis oficia- [8 vizité Francijas valsts prezidents V. Oriols, un arlietu ministrija iz- éniegusi vigam diplomatisko karti. Pagajusa gad& Francijas arlietu mi- nistrija notika Latvijas, Igaunijas un Lietuvas diplomatu apspriede ar fran- clem par jaulajumiem, kas stiprina Baltijas valstu starptautisko stavokli. Politiska, militéra un saimnieciska vara pasaulé ir tagad fundéta ta, ka Anglija un Francija les pa to celu, pa kuru ies ASV, bet paréjas brivas Eirropas valstis sekos Anglijaj un Francijai. Tad@] miisu svarigakas po- Iitiekas pozicijas ir Vasington’, bet Eiropa — Londond un Parizé. Aiz tam seko Roma un Bonna, tad paréjas. Visas sajas galvaspilsétas vajadzétu darboties pilnam Latvijas sitniect- bam. Mes esam zaudéjusi nevis vatsti, bet brivibu, Ja visi upurésies cinai par brivibu, miisu valsts bis reiz briva. Kur§ no mums bis tas, kas at- Skeleies no Latvijas uz jaiku zaudé- tds brivibas dé]? Visas zimes rada, ka misu nebrivi- bas nakts iet uz rita pusi. Y. Lambergs Vai vs pec augstakas izglitibas " Kads amerikanu etrédnieke — piec- desmitgadnieks, kura déls beidzis kolledzu, izteicds: ,Es vienmér doma- Ju, ka man kadas lietas triket, jo ne-| ¢ esInu apmekiejyis kolledzu, bet mans Tomér esmu grozijis savu viedokli. Vin$ nav laimigs, ving ir hemilerigs. Vins doma, ka biitu jaiz- mégina sis un tas, lai klitu laimigs. Vins baidas, ka citam varétu bit kA- da lieta, kuras vinam nav; ka cits varétu velkt kaut ko, ko vins nevar. Péc manim domam, tas nav tas, ko mes saucam par laimi.” © Art daudziem no mums, .trimdinie- kiem, aug déli un meitas, kag pa Jia- lakai dajai bis spiesti pelnit. savu maizi fiziské darba, biezi vien nesa- sniedzot savu vecaku izglitibas lime- ni un socidlo stavokli. Ja més par laimai sauktu tikai izlidzinatu dvése- les stavokli, tad to gan izglitiba ne- dod. Bet neba nu jaunietis, kam div- desmit gqadu, vaicés péc dvéseles mieral Ka Lermontovs teica: Vin§, nemierigais, meklé yétrul Vai veétrds mieru gusi tu? + Seit nav jaatkarto, ar kadiem upu- fiem latvieSu vecdki centis saviem bérnlem dot labu izglitibu. Bet toreiz tas hija dross kapitala lequidijums: {aglitiba noziméja soli uz augsu pa socialam kdpnem., Tagad vecaés mér- aukias it ka vairs neder: tiesnesu, advokdtu, drstu bérniem biezi jaap- mierinds ar vidusskolas nobeigSanu. Art ti bija jiespéjama vienigi dazu labvéligu apstaklu sagadisSandg dé}: UNRRAs, vélak IRO palidziba un latvieSu paidagogu lielais idealisms. Nu sis posms ir beidzies, un musu bémiem jakeras ple dieniskas maizi- tes pelniganas. Vecaki deklaséti un ar jiabaéko gribu nekad nespéj dot. Trimda tiem pasiem bija japariet uz citu arodu, kur vinu izglitiba: un praksei biezi vien nav nekadas no- ZIMES. Rodas jautajums, vaj Sddos apstak- log jauniesiem vérts censties péc aug- stikas izalitibas? Vai tada sjtuacija, kad akadémikis parskolojas par Kurp- mieku, bitu atlaisnojami, ka vina déls péc parasta darba un, nemot naktis paltigd, studés jurisprudenct vai filozofiju, nemaz nerunajot par techniskdm nozarém, kur obligati J4- apmeklé lekcijas un janostrada prak- tiskie darbif Bez Saubam, katra darba var sa- sniegt pilnibu, kas dod ari jekséju mieru, bet ari Seit japieiet individua- li. da apdavindts jauneklis, kas sek- migi beidzis vidusskolu, tagad Ame- rika pie masinas dienas laika 47.000 reizes ar kaju nospiez kadu kiokt. tad tas ar Jaiku notrulinas vina ga- ru, un péc gadiem vis pats parver- tisies par savas masinas dalu. Nicée saka, ka laime esot ,,radit fo, kam tu esi radite’. Trimdas apstax- Jos, protams, piemerotu darbu dabut ir gruti, un kad jauniesi redz, ka vis- gritik izvietojama béglu grupa ir te. inleligentie, tad ari daudziem no vi- ‘niem rodas doma — nav verts. Bet liekas, ka tomer ir vérts. Te piemérs: Péc lielinieku revolt- cijas 1918-1922. g. Parizé saradas vairak tiksto$ Soferu no krievu inte- lijences un aristokratu. aprindam. Tagad krievu Sofeyu apvienibas Pa- neparsniedz 300. Vecie apmirugi, bet vinu b&érni, fequ- vusi labu jzglitfbu, daudzkart atkal kap}) pa sociélaém kapném uz aug- Us, _Prasiba péc izgtitibas latvietim le. dzimta un darbojas spontaéni un ne- apturami. LatvieSu jauniesi parasti nevaicd: vai, jiequstot augstako iz- glitibu, es neklisu nemierigs, svai- digs un nelaimigs? Mume ir pieméri, ka latviesu jaunekli divus gadus no- Stradd oglraktuvés, lai péc tam, no- nakot labveligos apstdkjos, ugsaktu teologijas atudijas. Protams, tdadog apstéklos studés tl- kaj apddvinadtie un mérktiecigie Jai ne tikal kdptu uz augsu, bet ari Jai gatavotos aizpildit to robu, ko kars Un okupacijas cirtusas musu inteli- gences rindas. stasta, ka Rigd esot tikal apm. 100.000 jatvieSu. Cik no tlem vél bis akadémiku? Saujina. Kes tad vélak dos t. s. kadrus? Jau 1918 g., Lat- Viju dibinot, triika paSu darbinieku, ta ka bija jaatlauf krievu wn vacu proiesoriem jasit lekcijas universita- té vinu mates valodas (Sveinfurts, Frosts, Sneiders, Sinaiskis, Fréze, Ar- buzove, Popovs w. ¢.]. Un ka& ir ar misu izci}i apddvind- tiem? Vai Sie talanti lai izsikst un iznikst, nenesot audlus? Més, vecie musu dargés Alma ma- ter audzékni, ar pateicibu pieminam Valsts stipendiju fondu un L. U. sti- pendiju komisijag darbibu, ka ari Kr. Morberga novéléjumu, kas daudziem mazturigiem un apdavinatiem studen- tiem paskira celu uz augstaku izgli- tibu. Ja tagad vél miisu etudenti tu- ras Vacijas, Francijas, Be|gijas, Ang- lijas, Amerikas un Australijas auget- skolas, tad tas notiek vairak vinu pa- su nopelnu, nekd sabredribag atbal- sta del. Vai nebitu laiks uzsakt plasu 1i- dzek]u vaksanas kampanu globdélam stipendiju fondam, kas registrétu ap- davinatus latviesu jauniesus un sa- qadatu lidzeklus vinu studijam? Sads kapitala jiegquidijums nebutu veltigs. Bet stipendidtiem, kas ar pasu lat- viesu naudu bitu tikusi pie augsta- kas izqlitibas, varétu uzlikt par pie- nakumu péc Latvijas atbrivosanas at- qriezties un étradat Latvija. Jau tagad pie atseviskam Eiropas, ASV un Kanadas auagstskolam pastev stipendiju fondi, bet Sig stipendijas pnieeyamas tikai attieciqgas macibu ie- g6tddes studentiem. Bet ka ir ar tik- stosiem vidusskolu absolventu, kas nemaz nav apzinati un kas aljktin - —_— - OLGERTS LIEPINS EMEI.-RBRIVIBAI OY NNN ON LA SLT & DY NSNYNISS/ ON ONNSE SO ANNAN, ENROLL SAI NN ONAL, OO PRN Cf SANS, be Veca ,Mamona gaitnieka“ atminas par Latvijas pirmajam dienam Hamburgé nesen mira pazistamais numismats un filatelists Voldemare Miesins, dzimis 1882. g. Siguida. Mie- 6ing bifa ilggadigs banku darbinieks un ar] dziedonis, tapat ka nesen miza miera aizgaéjusais rakstnieks Pavils Gruzna. Pavils Gruzna, kd zindms, pédéja Jaiké striddja gar plasu romdnu Ma- mona gaitnieki, kuya bitu attélota Latvijag bankas, tas priekSteces Valsts kases un arf kadreizéjag Krie- Vijas vaists bankas Rigas nodajas dzive. Pretéji rominam Jauné strava, Kas rakstits, liekae, tikaj- p&éc. atmi- nas, Mamona gaiiniekus sirmais rakstnieks bija leceréjis ka pladu, uz faktu materidiu dibindtu apopeju pic Flobéra vai Zol4 darbu parauga. Péc uzmetumiem redzams, ka romiéne viela aptvertu ne tikai finansistu. ap- rindas, bet view Latvifag patstividas laika sabiedrisko yn politisko notik- Sanu plagh skatijumaé. Sim mérkim Gruzna jo ripigi vaca gan saimnie- ciskas, gan,.vésturiskas zinas. Ta ka valste dibind§anae laik& Gruznas Riga nebija, tad vins Hidza vaizlkus Lat- vijas Sankas darbjniekus uzrakstit par $o periodn savas atminpas. Voldemara Miesin$ ligumam pe- klausija un. atsitija Gruznam me- mudérus uz 4 japim, ko vilaék papil- dindja 2 véetulés, nosaukdams daudz vardu un notikumu. Visu to ving at- Java Gruznam izlietot un jestradat romana péc vajdzibas. Autora ndves. dé] Mamona gaitnieki, diemzél, palika nepabelgti. NodaJu par valsts galve- nas naudas iestades saékumu trikst. Tédé| bis derigi publicét dazus iz- vilkumug no Miesiga materialiem vis- paréjai zindsanai. No 1918 g. 18 novembsa Iidz Valsts kases dibindsanaj visas Lat- vijas valdibas naudas operacijas tka izdaritas bijusds Domenu valdes tel- pas Dzirnavu ielk, Rigd. Valsts kase sdka darboties decembra beigas, Lie. las Pils ielas 12. nama, kur cara laika bija Krona palata. Kasi dibinaja fi- nancu ministrs K.. Purins, prieksnieks bija Bambitis, vipa paligs un galve- naie kasieris — V. Miesing. Kase pa- sp&ja darboties tikai dazas dienas, jo iendca lielinieki, Pirma operacija bija Vacijas vaists komisara Auqusta Vinniga {jemaksa jaundibinatajai re- publikai, ko Miesins nosauca par pa- balstu. Tie bija 3 ceki viet@j4m ban- kam, katre apm. 200.000 ostrubju vér- tipd, Sik&kus datus Miesin$’ neatce- Tas, jo atmina esot cietusi briesmi- gajd bumbosand Hihdesheimé, ,.un galva vairs nesatur tik daudz, cik tur agrdk bija iekSa’. Tatu vins uzrada Rigas pilsétag diskontbanku, Birzas banku un Ostbanku Jekaba ied, preti vélakajam Saeimas namam. Miesin§ kopa ar val 2 kasieyiem minétajas bankas ari realizéjis ¢ekus. Pirma iemaksa.no iekszemes naku- ai kd studenta Dukata, vélaka pulk- vezZa, ziedojums — dazi tikstosj rub- ju. Vinam piederéjusi desu fabrika Skriveros, un Dukats toreiz veléjies, lai ziedojums paliek anonims. Pirmais HUFOUOUIAUUEEOOY9EUAULCQQUDIUUGNE9ANUEEBESNUQELEQUROQOOUTANGEOSQRITLEGON VERONIKA STRELERTE Vels pavasaris Es sevi spéku mekléju, Kas man! kaisii virda, Nu Sletus siks un vienmuligs So gurdo zemi dzirda. : Pir Qdeniem pland miglaji, Un purva tércea garo, Bez liksmibas un svétuma Bals asnu vainags staro. Un nemodinats rita véjé Nav padebesus jaucis — No visas sirds $e vasaru Neviens vel nava saucis. alkst péc plasdkiem apvarsniem? Val, KAROLA DALE lausim Sim garigam slapem aprimt? Ja Vacija LCK lidzekji plok, tad ¢i- tur tie rodas klat. Un vai butu gréks ar Amerikas mecendatu naudu atbal- stit talantiqug jaunekjus, kas, apstak- Ju spiesti, palikusi Eiropé? Fonda par- valde varetu atrasties, teiksim, Nu- jorka, bet nodajas visos lielakos centros, kur dzivo latvieSi un kur ari notiktu apdavinato un tricigo lat- viesSu jaunieSu registracija. Par lat- vieSu (ari par citu tautu} teologiem jau tagad rupéjas Luterapu pasaules federdcija. bet Ka ir ar paréjam fa- kultatam un ar makelam? Vai tie- Sam nerasies palidziga rokaf Erve Parizé, aprili. Fena klausoties Tu, miklainais Alpo véji, Tavi brazlen! vajld plés Gan zarus po koka, gan Iikas, {Kam nemieru neaizpiit, Ko sapnl un nomodd jit Skumj§ spélmanis, sp@lédams dikasf No saules pret zlemejiem trauc Un gaisus un Odenus jauc, Ar tevi skre| meta zosis. ) Ak, nem mani, pem mani lidz, Kur clyos dzérvenes stfdz Un téva sétd dreb osisl Minchené, 1951. g. marta. nodoklis sanemts no Ritenberga ta- bakes fabr:kag — $252 vai 5325 ost- rubdji. Pirmie zelta un valutas ,jepli- dum": kaida lauku sievina ziedojusi divus zelta piecniekus, un divi ang|u kara kugu virsnieki iemainiju$i cara naudu pret 5 vai 6 angju marcipdm. Pirmo izmaksu sanémis maksiinieks Jazeps Grosvaldg — 300 rubju, kas vipam pien&kusies kopd ar Anei Ci- ruli un vél kadu treéo. Saj& summé laikam bis ielilpis ar] Pagaidu vaidi!- bas honordérs Ctrulim par pirmds Lat- vijas pastmarkas Garkanag 5 kapeis kas ar sauliti) ziméjumu. Valsts kase paspéja arT iecelt vai- rakus nodaju vadjtajus apripka pilsé- tas, tie sanéma inetrukcijas un nau- du un aizbrauca Sis nodajas dibindt. Bet jielinteku tuvosands dé} v&rtibas vajadzéja evakuét. V. Miesins paskaid- ro, ka visu Valsts kases bag&libu nodevis financu ministram K. Puri- Hem uy vina eievas brélim Lazdinam, kas brauca uz Liepaju. Miesing pali- cis Rigé. BolSeviki turpindéjusi naudas lestades darbus turpat L Pils iela, bet tad parcéludi kasi uz Krievu Azi- jas bankas telpim L. Smiléu jeld. Pé- cak t& padrvesta uz vildko Latvijas bankas namu un pardévéta par Tau- tas banku. Prieksnieks bijis Plavins- kia, bet Mitsing darbojies par nolik- lavas parzini. VicieSiem maij& isnemot Rigu, ban- ka darbojas pilnd sastivad, jo ieradni Pie apSaudisands bija pleradusi un majis neslépds. Miesin§ tala diend atradies uz operas skatuves mégind- juma. : Pa to: laiku Liepaja nodibinata Valsis kases parvaide ar direktoru Vanagu priekégalé, kas jidz tam dar- bojies kéd& maz& krajkasité, Péc He- jinieku izdzisanas Rigas valets kas! parzingéja vaciesi, resp. landesvéra caélmeistars, agrékais un ar] vélakais Ilguciema alus daritavas direktors. Péc Ulmana atbraukganas ar Saratovu no Liepdjas Valsts kasi pdrpéma late viesj. Finanéu ministrs Purin’ un par. valdes direktors Vanags abi naku$i paka) V, Miesinam uz operu, kur tas atkal bijie méginajum4, un aicinajus! uznemies Valsts kaseg organizétaja un prieksnieka amatu. Velak parvaldi p&rdévéja par Valsts kases departamentu; direktors bija Vanags, tam pakjautag daza&das nodajas ar Rozi, Ruskevicu, Bérzinu, Bensonu, Sirmo un Miesinu ka vadi- tajiem. Pédéjam bija padota Valsts kases nodala ar visam aprinku noda- jam. Ari] vélak Zemes banka (ar dir. H. Dzelziti} un Hipotéku banka iz- auga no valsts kases nodalim, pie kam var krajkaseg nodajas prieks- nieku kjuva Alfr. Varenais. Aizdevu- mu nodaju vadiia Bernsteing, kas jz- laida 1, neatkaribas aizy@mumu. So nodaju vélék savienoja sr krajkdsi, un tad radas Valsts kraj- un kredit- banka, bet tas bija jau Ringolda Kal- nina laikd, kas par direktoru iecéla Izidoru Fridman}. Valsts kasi plevie- noia Valsts kraj- un kreditbankai 1922. g. pavasati. Tad bija 3 direkto- ti: Fridmanis, Varenais un Vanags. Nakamé gada sak&s: Latvijas bankas darbiba ar qalveno direktoru Arvedu Svédi priek&gald un paligdirektoriem, kurus iecéla p&c Saeimas partiju ,,at- slégas . V. Miesins atceras, ka !. jielinieku iaikaé vipam par priekSnieci un kon- trolataju bijusi ieceita kada ¢ieviete, kas no bankas lielim neka negapra- tuSL | Interesantas ir vina atminas par neatkaribas cinu laiku: ,.Mums no 64- kuma bija loti maz naudas, maz ie naca, un drukajama magina vél nebi- ja lesdkusi stradadt. Naudu vajadzéijs frontes cinitéjiem, kag stévéja Lat- galé pret bolsevikiem. Bija pat gadi- jums, kad frontes cilvékj, rékinada- dies at to, ka naudu varbut nedabis, bija ieradusies vesels vads ar Saute- ném un bajonetém. Visi lielie viri uz2- reiz pazuda, un man vajadzéja vie- nam tikt gala. Kareivji sita Sautenu resgajus uz gridas un teica, ka ne- iesot no sejlenea projam, kamér nau- du dabusot. Es aukstasinigi vaic&ju, pie kupas sienas tad man staties, péc kam kareivjos radas séaprats un tie saka lietiski parrunat stavokli.” Citreiz Miesing lidzigd karta ticis gala ar invalidu delegaciju, ko kads partiju virs —- Rigag pilsétas darbi- nieks — uzkudijis, lai nakot prasit naudy, Bijis ap 100 cilv@éku, kas pie pildijusi bankas zali un draudéjusi ar krukiem! Miesin§ parddijis orderu, ka tai pasa rité izdevis invalidu va- jadzibam 100.000 rubju, bet. pileétas tévi naudu izlietojot citur... Krukus vicinddami un sodidamieg invalidi devuSies majas, bet veiklais agitators bijis nozudis pats pirmais. cero, sap i |. bt Sangeet pe! : a ert a - eeepc “vans ee “. out a el oe ot LL “s o1ay Oe a La el in Pe “om 7 . — oo . 8 ce | | ft L_arireor ee ae | . La a hl Pr nr r ate LL = . ee ee er 7 a a as se Pa a ee ee be ee Wier a | cathy Reba rt ra Re et oe il: TA ot a sf - a ae is ee . wat i Te tes es H PR ee Fae, | of wen in is a a i en se en “iy ors, +. 1 an ". = - Bove te al ee ee . a | a on oe . . 1 ‘L a ow ri ot ty rs oma, 5 = Is "a Pee, re agi: i by ' .* a . . ao a "i . - om * ep es Pte se ne h 1 7 . c= Pn oo a — * r : . -= ri . ee eh eel Be d 7 at i le “hl or ae BURL erie rit" p Manta Man ee eR! ch . 1 a=! ee Le = Ll=1.m » "ae oF , . mie Pale 1 nf , : | ra uD ‘Len Se ee rf omy Fo 1 ris gis a oS paint k =i ae Vat y oH eae eS Cs -_" ee A ban 2 a ale | =. Se ei =. vom ~ al . ee | . - r . . . . _. . _ 1 . . . . ee ee _ aie 4 ee a m3 A . 1 . | . sos . . , . Fr 3 =. wi. ata . 1 . 7 . . . ate ede eed . ae oath . = pee “1 je-%, “ag: em See mm me dso teags A c In atm “he Be a ee 2h i a feet ko me Pee br . 7 rm : . 7 ees, c ol : c: oo 2a" oe Ly k dee te a i, <~ ee EF: " F EE ‘ « 2 - so hye . oy : mit ws “ = | pa, 1 4 a: mR tee a Fae aa het ls ay - a... OE rl B pri 1 — —_—_—_—_—— a -_ * A : . _ 7 nee te ahs . : . . Gi alt, er fan ee ie m7 Ae _ - ctl 5 é = 2%. Fe q mT ate = Ser ae “ i zg . r " - i c ry Lr A " ea a ee aa —_—_— id 3 4 F on ee . h, tr a fae oan wrt rh ' ™ : as Fa . _ # . ul . . as we Ok of . ' zo a ek oe ee ee ee eee | rt oe ot we . 1 y ie tire a: Be) Pe ee oe . Ce Age pep ru ee r : a E areas oe Ca TR . a c ‘s a . Ir : = . an FPF mo 4 iyge a | ro el: . ou ty ee “a am be os maga wl ee Ce eer “F "ae é . os 7 ' + Sse ce . - am l . 1 a . 1 ee x . se ee os te abe HF F . : . as ices F ae . = : : ‘. : : ¥* ‘. . t = ye bon 00 “er 2, 5 Pa : Par Pt ee ee wei ee ee a ee -a — z ‘ n : — . 1 i? . et eo Pad oom me ae * A a < af be at Pr er) ar! = 17 a * . A en i hn . a "i i ” _— 5 ; . fc . 7 ee | om ip -_ 1 . . " ' . zs xy gt we eb ee ede im ate SoFeets bi re er ee Se ee ee | " af = . ria es oe ; $ . . . . = 4 . . I i i" a Deas, esl ee eee wae sy al 7 a ee ae a e > 1s cet roe" in —s ret , " 7 ’ P a teattete tart ae . > ™. ‘ 3 . : kh es _,9 . de . i ae . . 3 odo* = «in! eg Ls | pps. aa ee te : 1 magne =. 4 Saat mc _t Jw . : 7. me oo . “ . . . 1 ' _ omeloe _) ak . " fap fa ar ne ee | OO - 7 hy ' oar 5 Hae " oo. Be ee Raewe a ora ce SF 1 5 7 3 a, eRe = ns fet ern tha ee a Tl ot ea ee L -_ ia any 7, Lee he cha, a 4 ns a : L Joe 5 te , = = : eee ee) eee i el : ee ; es a i ete ee oe ea dB ithe Ronee gee ee a iC ie Ce a ae a" hh == a ey oe) ee : eal 4 ee i r t ‘I al n eee = F, bloat ee eee eT oa = =I Hi 7 i= " 1 1, Fp F - : ee . =e A: yy kh" 3 eo p pail ser oo = afl. a r as : = miei 5 . in. " J = uf a ae . 8 a * 1 oo iat ieee v ee ed , I an aes LJ = FS na ortLy ae Co oe Mr a ih + : ne ; = a I rhe r Pee nares nad aig . a a et. Th) - “righ yt pe 7 le ee ee pe ly nd r = t- ee 8 2 7 oF = 7 det ts 4. r i u ide! it in te a aT re oe 1 rs ¥a r m= “Ls Pee ee ee ei se ; rm . é L ow rs == A re ne fee : bho He Iht ee, . i ee . - pia Faget =.4 4 k. mm. . . J . een ee ee ee : fie 7 Be, Le H . = a oy oe foom 4 x 2 Sig Dee te ee en eS Pr le eh : ied 7 i Eh ae sqrt Fal sf an” a de a a. 1 Ce ree eee be | aa Bi a . oF Merc FR de Be fer Nato Sp RENEE ptt he ee Ae SR ta MRAP IE Sei ee a ER ms datos dane Ly abd ead ae ng iF, Sofie Ds a = SE eatin hs oetli aabiaaaies “een - rem a ; x. co dl trea el —— = ese 4 .* i : . a . hr wow . 1 a CPt La ) . na - pcre ses, - oma oT © L 1 | ' os Po ay ae sap ile pel oe Cr oe Sp leh” il" tee a REE cm ° : ji = ' at = a a a a] - oy 1 1 Y =- . . - 7 . _ i : ™ : . b. = 1:2 . 1 -= | oe . ? 7 . LA! doves ke . - =, 7 3 S —_ ie . . F - aaa . ae wor "hs . é . i “4 ‘ , - ™ “ . et Me x . j ‘ . . rT . . = ‘ : : r . . « = ; . ; = , . ¥ a = ! a ? ¥ re ° r : - a a 1 . % : = - os ="" _ ; rs . . ie . . . i 6 - . = g . : = = 7 - . . = ope fF . . - 4 . - == bd . . : —= . - . 7 ad - - - er eg 7 y ae Te oe | "e - r Le Loh - 7 7 . rs “4 a ayy é 4 i: 5 . ° = r " = "1 sa = a* : 1 = . e if, +. w= i "Lk os l, . : _ a Fr stems =. a deg oe = a ee. - ee bk a mL - ise ore aa =i yp 2a- nm - ' abo ; 4, z 2 : in Pr Pas ee ee ee . +1: 4 iste 1 . 4 - Pee fae el eg ia nes ee ed ae i Ra ; on ede Mater {see Db epee ace SE ao at. . - - - a x a a s we =~, Se ee | s = iS ekE aT a a; | id p= = = . « Ee ee - &, = wi last al A= . . “i : th 2 EF. tien —=2 3 . is i 1" Se oe ee ape A . = . ni a . } . 1 _ _: 7 . . dan eetig he . . ener Oy ae ee — " 5 ee eg i rt aGhe th jets f a a 4 . fe 1 ‘ J he gi. r * L » eek ag 4 “ad 4 = i a! = 7 ay fs : q : . awhil® r "4 k . . . —o as . ee 3 - . * ‘ roa | 1” - - E outed 5 ol ° . an om | - * La , . . 7 - - 4 = seis Zt 4 in * : . =H r : s a a! th a : * . . . . a i” Pal ny St : 1 ? r _ . : ' i. a Ee . 1 . 2, oi Ae - -. | ai ra 5 4 antes : = 1 7 . .- = = 7 pu . Sf . : P -_ — _ : . . = Fr oA ak rh . r+ 1 a a ees ‘a. ™o pe ee - oH - " en = ie. = . - — 5B ae L mau 7 a = - = od . =n a : k _" - . . r - - ” a = I — a A = ; | a 7 ~~ 7 ae ~~ 7 _ hes ; sae 1 i a a ue EP ee nals Tio 3 oe = = - rr oct. - - = ae | ee ee ad a ee ee oe . ‘ soho vas 1] 4 . zz: one i il * ? , Se Re Ce la are, ' 4 7 A -— =. a - -— 7 vad pa. a _ ae ater tt nny Fi 7; . te hee “ao 4 2s ar ‘ “a 7 Aa * ~ ote, et ee ae " : = a 7 ui < 2 a i ha _ er eet - a= - Pa 4 a ae SB ae we . a [4 * ns oy ix . “ Ln . ee | eT) . : 1 . rr ete, a. 4 oP Wi aes rl, olen “olt Pe oe | a) ff eet: Teal = ™ . F 2 OT ; “oR Theil lieth ee hk ratecnth delea REEM bla * coy? ) 1 a 1 ea i ee Ce oe . ih ee ead f ERMA 2 iad aT wT + aia} 7 ths rr rh : " J ae ie bed . 3 -= = L i : . . ._ = mg. 2