+ " ee u ~ . Stiids ap Gerharda y . _ JA SAP _GALVA VAI KAJAS REIMATISMS, — 6 LATVIJA JAPARBAUDA MUGURKAULS. Jauns dziedniecibas veids, kas novers triekas sekas Amerikanu speciala _literdtira nesen sniedza plasu cilvéka kerme- na kritiku: tas pdrdk atbilstot tadu dzivnieku kermena _konstrukcijai, ~ frags staigS fSetrrapus. Cilvéka mu- °- gurkauls esol parak nespécigs un tadé] nepiemérots kermena par- Vietofanai horizontala — stAvokli. Bez tam ari cilvéia jekSéiie organi esot vairak ,piekarti neka patiesi stablli nostiprinati organisma, Dziv- : Mleklem, turpretim, iek& a fad novi¢toti blakus viens atrodoties limeniska stavokli un ta otram. Cilveka kermeni organi atradas viens zem’ otra un bieZi noslid un narvietojas, kas rada traucéjumus . Vinu darbiba> Si kritlka atgadina, ka daudzis - elivéku kaités un silmibas vainigas ” kermena konstrukcljas nepilnibas, Biedi. nevis bacilli, bet kaulu boja- - Jumi, traucéjumt muskuju un saisku .. funkeljas, ledarbojoties uz attieci- -. Blem nerviem,. rada sapes un lekai- sumug. | ) Zindine, bGidama nodarbinita ar — feskaltamdm citim problémam, il- gu laiku nebija pleversusi mugur- kaula funkcijam pienacigo véribu. Tikal kop’ nejlga laika, kamér me- ‘diciné pasdkts uzlikot cilvéka ker- . Ymeni ka vienibu, izvair..es no pa- rék dzijas specidlizéSana3, mugur- kauls gist arvien vairaék nozimes dazidu siimibu célonibas noskaidro- and, Ipagl svarigs ir tas apstak- - jis, ka mugurkauls ir vienig& sisté » ma cilvéka kermeni, wT kura ne stlepjas starp kustigiem locekjiem f= skriemeliem. menté Hauptmans ka ~ tas f tabi, Sadi gaditumi, kad picderigie, bidami materidli ieintereséti, no- - un - Skandalozém tiesas pravam, Sagai- Gama spraiga polemika ari Ger- Ka jau tas zindiné biedi gadiites, | . efi baja gadijuma laji ~~ nespeciali- sii bijusi tie,ekas algddinajusi mu- gurkaule izcilo nozimt cilvéka ve- seliba. Runa ir par ta sauktiem . hiropraktikiem, kuriem ir pasiem savas siimibu dziedindSanas meto- des un kuru nozimi medik! — spe- ~ Blisti lidz Sim kategoriski norai- dija. Ta, pleméram, Sveicé, Siem hiropraktikiem figus gadus bija ja- _ darbolas slepenl,. vinus uzlikoja par Grstu darba kavétajlem, un, kad pa- bls jautéjums par vinu darbibas - Jegaliz@Sanu, izraisijas dzivas de- bates, kas beldzas ar tautas nobal- so8anu Zenévas, Ciriches un Lucer- Nas kantonos. Pieminétis vietas tauta véléjas, lai hiropraktlku dar- bibu atlautu oficiali, Tatu viniem jipierada, ka tlem {ir speclila izgti- tiba,bet par tidu Svelce savukart Hauptmana literaro . Mmantojumu Kads nejauis gadijums pék&ni bacélis puteklus ap Gerharda Haupt- | mana atstito literfro mantojumu. . Prot — Bodenes ezera, Mainavas | ali, ki zin&ms, toréta lekirtota kultaras vértibu - krfituve, kas pleletama ari publikai, ’ SI institita uzdevuma zviedru prin- Zviedri jas protek- ‘cis Lennarts Bernadots griezies pie Gerharda Hauptmana piederiga- ‘ jiem — vina kundzes un déla, kas, Baskané ar testamentu, ir $i man- tojuma likumigie jpagnieki, ar priekélikumu — nodot: mantojumu milnétis kratuves riciba, icrikojot sali Hauptmana pieminas archivu. -Mantiniekt §0 piedavajumu strupi ~~ fhoraidijusi, Sis apstaklis devis vie- lu plasiem uzbrukumiem presé ma- tel un délam, apvainojot vinus mantojuma piesavinasana, jo testa- bijis _ notcicis, izietojams vacu tautas ‘klusé testamenta noteikumus, kul- tiires vésturé nav reta - parddiba {pasi Francija novedusi pie harda Hauptmana atstata literara mantojuma lieta, jo, pretéji vacu .Yakstnieka sena drauga Hilsena ap- galvojumiem, Hauptmana mantinie- ku advokats pasvitro, ka manto- “Jums neesot izskérdéts. * »Piedodiet, ministra kungs, ‘bet mivarttaja ir ta otra...° | ! : atzist tikai IpaSos ASV _ instititos legitas zinaSanas. Hiropraktiki deklaré, ka daudzas Slimibas, kuru iemesli lidz Sim pe- bija noskaidroti, patiesiba cejas no barvértibim mugurkaula. Sis par- mainas hiropraktiki konstate, iz- faustot mugurkaulu ipasiem roku tverieniem, un, [si novérstu jebk4- das Saubas, kontroles péc attiecigds vietas vel nofotografé ar rentgena Stariem. Taisni pédéjais apstaklis panacis, ka ari daudzi no Hdz fim skeptiskajiem arstiem sakuSi pie- vérst nopietnu veribu hiroprakti- ku darbam. Hiropraktika, ¢@ tad, nelieto ne medikamentus, ne injekcijas, ne ari ta iefeic paclentiem kadu no medi- cing pazistamajam ,kurém", Vie- nigie arstniecibas Hdzekli, kas ir hiropraktika riciba, ir vina ipasie roku tvéerieni, vina ipasa arstnieci- bas technika, ko parasti dévé par »adjustements", pie kam sis mani- pulacijas dziedina cilvéku parstei- dzo$i vienkarsa karta. Hiroprakti- ka prasa rupigas studijas, ta kly- VuS! jau par zinatnisku metodi, un tas pratéjiem jabut ar loti plasém un ripigam zinasanam medicind. ASV Saja zina atrodas talu prieksa citam zemém, un sadarbiba starp arstiem un hiropraktikiem ir pil- niga. No slimibam, ko Sis Eiropa tik maz pazistamals Arstniecibag veids spéj dzie“inat, vispirms minama paralize, ari bérnu triekas seku ga- dijumos, bezmiegs, migrena, nervu iekaisumi, astma, sapes krustos, locekiu un muskulu *reimatisms, iSiass un t. s, krika. Tatu Sie ir tikal nedaudzi pieméri. Hiroprak- tiku uzgaidamas telpas Sveicé, ne- maz nerundjot par ASV, kur paé- reiz darbojas ap 20.000 hiroprak- tiku, sastopami slimnieki, kas su- EHAADVGERLETUSCELATASOSUEUTIASSOGETLSNUUGES A ESSSTCUU HASSE AEHV LANGA Vai afrasts muzigas jauniwas eliksirs? Prieki divl gadiem 80 g. vecais anglis Semjuels Teilors Ailvorta atrada kKadu savas veccsmates re- ‘cepli, at kuras ‘palidzibu esot ie- gustama muziga jauniba. Sirmgal- vis keras pie darba: savaca daudzu Pasugu zales, varija tas tris stun- das, tad pielika triju citronu sulu un nedaudz australiesu medus, ie- malsija viré raugu, J@éva nakti at- dzist, nosméla putas un sapildija pudelés, Tikko Teilors 80 dziru saka lie- tot, tuda] kluva redzami panakumi. »Naékamgad man bis 85 gadi," ta- gad saka vecais virs, un vinam ja- tic. Arsti ir neizdibindmas. miklas priek3a, jo Teilors tiesam kjist jau- naks: vina giuzi baltie mati kjust fikko manami sirmi, un redzamas jJau daZas briinas Skipsnas. Pirms divi gadiem vin’ tikko speja aiz- vilkties no vienas telpas otra, tagad vins so]lo tris reizes nedéjé 25 km uz Londonu un to pasu gabalu at- pakal, biidams ple tam vesels un mundrs, Bet pats trakakais, kas arstus galigi parsteidza: Teiloram aug jaunt zobi, Kamér lidz Sim vi- mam muté vairs nebija neviena. Ir skaidrs, ka vecaja virad notiek kads medicinaj pilnigi nepazistams di- vains process, kas spéj cilvéku at- jaunot, Teilors tomer liedzas atklat sava ,brinumu eliksira“® sastavu, jo tas esot gimenes noslépums. (b) Fe) a aS oe, PO As fs 6 @ al | | (edt sens Greze Meljereé no Milveikijas ASV pieprasijusi laulibas skir- Sanu. Savu jesnie- 14 gumu tiesai ving oe pamatojusi ar ap- ig =—SsBalvojumu, ka vie ‘1 eG zes M. prasibu par pictiekami pama- totu un Skira laulibu ar nosaci- nas virs valrak rupejoties par sa- jumu, ka suns paliek viram. vu suni neka vinu Tiesa atzina Gré- . % Stockholms Tidningen nesen sniedza kada Maskavas laikrak- sta jaunumu, ka naktspodu ,,iz- gudrojis“ krievs. Vasiljevs Ta- marinovs, jau tris gadus pirms Amerikas atklaéSanas. Var jau dit, tikai kapitalistisko caru ap- spiesti krievi nevaréja izgudro- jumu patentét un triecientempa attistit talak. Atminad nak kada augstaka sarkanarmijas virsnie- ka véstule, kuru vinS driz pec Latvijas pirmas okupéSanas rak- stijis pazinam uz Maskavu. Virs- nieks ar dzivi Riga bija Joti ap- | : | | | lis Raina bulvari neesot ,kultt- rali* iekartots. Nevarot laga no- mazgaties, jo parak bieZi esot ja- velk aukla, jai tecetu tdens... 3 | mierinats, tikai 7 istabu dzivok- lg | dzas par traucéjumiem kunéga’ dar- biba, sliktu sirds darbibu, chronis- Ku saaukstéSanos u. t. t. Tatu dzie- dinami ir tikai tie gadijumi, kad Slimibu izsaukuSas minétas pér- mainas mugurkaula. Pacienti, par- Hecinajusies par to, kadi no para- stiem medicing lietojamiem lidzek- jiem- viniem neder, ar to dod pir- mos svarigos pleturas punktus hiro- praktikim diagnozes. uzstadiganai. - Parmainas mugurkaula struktu- ra, ja tas nav mantotas iedzimtibas cela, parasti cejas modernas musu laikmeta dzives ietekmé. Arodi, kas saistiti ar lielu smagumu ne- Sanu, ilgstogu stavasanu kajas, ta- mat cietas asfalta ielas, guléSana pardk mikstas gultds biedi ir mu- gurkaula defektu céloni. Sveice sim jautajumam piegajusi visai rupigi. Saja pavasari izdotajd -gramata Zenévas arsts Dr, Ilijs konstaté, ka Klasiska emigrantu zeme izdevusi 90 reiz vairak lidzeklu par reima- tisma, neka par tuberkulozes dzie- dinasanu. Dr, Illijs apzimé reima- fismu par tautas sérgu un konstaté, ka istenibé reimatisku slimibu ne- maz nav, bet liela dala no Sim kai- tem saistas ar defektiem mugfur- kauld., Vin tadél ieteic pievarst tpasu veribu: bérnu un jauniesu kaulu sistemas normalai attisttbai. Vins ir ari tajos ieskatos, ka ta Sauktas ,augSanas sapes, ko pa- zist Ipasi ne gluzi veselie bérni, ir celonisk§ sakard ar parmainam mugurkaula. = & -/) ) >) = = = o6-S 4 4 oS Oo OS 1 RADIO CEPURE Uznémuma redzoma tropu kivere ir jaunaka ASV radio _riipniecidas sensaciia, kas dod tespéjn katrani pastaigajoties dzirdét savu lem‘joto programmu, Par 7,95 dolariem 6&0 divspuldiu uztvéreju ar iebiivéto ramja antenna un galvas klausulem var lietot lidz 50 km no raiditaja. Radio cepuri seviskt iemijojusi pus- audzi, kas jau paguvusi nodibinat »marstesu biedribas” péc Buka Ro- Giersa un citam ndkotnes filmim. a el Oe > Se Jouns byaumarsts Vucija Konnersreltas Terézei Nelmanei, kura Bpéiat darit brinumus un dziedinit slim- niekus no gritim kaltém, nesen — gan tikal filmi p&@c Verfela noveles — ple- vienojdas Bernadcte, un tagad abam sic- vietém pirhiedroties arl k&da brinum- Arsts — Vdaciias pilsétinas Herfordas te- dzivotAjs Bruno Grénings, Ari vina spe- cialitite ir dziedinaét kKroniskas un pa- rastiem medicinas Ndzekliem nedzledi- namas Kaltes.) un vél tikal priek& ne- daudz nedélim v&cu prese 2inoja par divi gadijumiem, Kuros tGrénings~ savas netkdieniSkas sp&jas apllecinajis daudzu cllvéku kilatbitné. Herfordas brinum- arstarn Jzdevies atdot kustibas spétu ké- dam bérnam, kas lidz tam lalkam bills paralizéts. un atjatrnot redzes spejas k4- dam vecikam viram, kas zaudéjis acu Balsmu priek& vairdkltem gadiem. Gré- nings — cjivéks ar, makslinieciski sacir- totiem garlem matiem, asu profilu un Slingru acu skatu — apgalva, ka vina spéjis neesot nek pardabiska, bet viss noslepums pastavot vina drijaié reli- Biozitaté un ticiba savam sekmém, Gréninga popularitate Dpieaupgust dr- Kkdrtigi &tri un, ka zino v&cu prese, ma- zaj& Zlemetreinas-Vestfales pilséting péc Vina palidzibas lidzot jau lidz 10.000 ap- meklétaju diend Vina pandkuml pédé- jas dienfs vél valrojusies sakaré ar jau- niem Orinumdarbiem un Vcijas arsti nostaditi sarezgitas probiémas prieksd, tacu lidz Sim vél kavéjas ar atzinumu, tapat Minchenes archibiskapa ordind- rlats, no kufa sagaida té viedokla de- Klaraclju, MWdz Sim vél kiusé, Totles ak- tivi sakusas rikoties testides un kKancele- jas, Ta Zihemelreinas-Vestfiles ministru Kabinets terosindjis pleprasit no Grénin- £4 Pieradijumus, Ka vinam tiesivas prak- tizét, vai ari aiziiegt darboties, Ta kd Gréningam medtciniskas -izglitibas nav un nav ari attiecIgas iestides, kuras kompetencés butu atlaut brinumdartisa- nu, iespéjams, Ka Gréningam, giuzi ka filma Bernadete!, savi brinumdarbi bis fipartrauc paklausot iestézu pavélém. T& Herfordas pilsétas valde jau pagu- vusi aizliegt Gréningam turpmak no- Garboties vina dziedniecibas praktika amat&. Ka zinadms, VaciJa $4ds arods pa- Stay un tam ir daudz pickritéju, Lai iz- Vairites no Siem iestitu Inaugiem, Gré- ningS nodomafis ierasties Minchend. Greningsa dzimtaja pllséta pa to laiku ledzivotaju savijnojums vina prakses aiz- lieguma dé] kluvis tik llels, Kk& tle sdkudi izturéties draudigl pret pilsétas jesta- dém. Gréninga piekritéji. saslégisies ipasa vieniba. kas izdevusi skreilapas ar brinumarsta att@in un parakstu ~— vBruno Grénings palidz clet@jai cilvé cet", Grénings paskaidro}is preses parstav- jiem, ka savu ierasanos Minchené ving salstot ar parbaudijumicm, kKuros Min- chenes 4rstiem bigot tespdia pasiem sa- vam acim parliecinaties par vina spé- reizi dod spriedumu, Tresdien, 1949. g. 6. jalija Nodeviba sarkanarmija| ASV sak apjaust, kas bija un ko gribeja gen. Vlasevs un vina ROA Kad pagajusa pavasari divi jau- ni krievu lidotaii ar tukSiem ben- cina tankiem nolaidaés kada ameri- kanu aerodroma pie Vines un, pia- ti. smaididami, baltgetrotiem MP skaidroja; ,Ai ruskij pilot’, ameri- kaniem radas jauns pieradijums, ka sarkanarmija nebtit viss nav laba- kaj& kartiba. Tagad Sie abi lido- taji — Barsovs un Pirogovs — ir Kansas stata jaunpilsoni, un vinu balsis reizém dzirdamas ASV raidijjumos Padomju — savienibai. Starplaika vél vismaz pusducis krievu Iidotaju meklejusi patveru- mu pie rietumniekiem. Pédéjais bi- ja kads jauns krievu leitnants, kas no Rigas aerodroma pacélas moder- nakaja struklas iznicinatajd un no- laidis Zviedrija. Ari vina stasts, kas pa dajai paradijas turienes pre- sé, bija lidzigs iepriekSejiem. Tas ne ar ko neatSkiras no apmeram 14.000 zinojumiem, kas Sodien gia= bajas ASV un angju okupacijas ie- st§zu skapjos Rietumvacija. Tie visi iy sarkanarmijas dezertieru izteiku- . mi par apstakliem un morali Sta- lina kapapulkos. Pi. ,elain Talk" maija izdevumd at- rodams vertéjums par pretestibas kustibu sarkanarmija. Tas skap aril Viasova armijas likteni, un pirme kas pilnigi preléjs lidzSinéjiem amerikagu ie- skatiem par sabiedrotajiem pasa Krievijaé, ja izceltos kar$ ar Pa- domju savienibu. Ka sarkanarmija ir spécigakals oretbolSeviku pereklis, to péc ASV militaro zinu analizetaju uzska- tiem pierdda ROA — Viasova ar- mijas vésture, Si padomju gene- raja dzive lidz pat 1942. gada pa- vasarim, kad vin’ krita vacu gu- sta, bija veltita sarkanarmijai. No bo|Seviku revolicijas asinspirts Vla- sovs iznaca ar pulkvezZa dienesta pakdapi, Vins studeja Frunzes kara akademija, kur vina klases biedrs bija #eneralis Gregorijs Zukovs. Kad sakas kar$ ar Hitleru, Vla- sovs atradas padomju virspavél- niecibas Staba ar #enerdalleitnanta uzpletiem. Ving bija tas, kura ko- mandéta 2. armija atturéja gene- ralu fon Boka un Guderiana ofen- sivu pie Maskavas vartiem. Ja ‘ toreiz Maskava bitu kritusi, teica ' Hitlera generali Nirnbergas prava, Padomju savieniba, laikam, bitu sabrukusi. Loti iespéjams, ka Sta- lins, kas tapat ka Hitlers sava re- Zima pedéjas diends, sturgalvigi pa- lika aplenktaja pilséta, no tas vairs nebutu izkjuvis. Viasovs izgliba Stajlinu. Vinam pileskira Lenina or- deni, godinaja par Vissavienibas dizvaroni un nositija 1942. g. sa- kuma uz Leningradas fronti, Vél Sfodien nav skaidribas, vai Viasovs pats pargaja pie vacie- Siem, jeb vinu tiesam sagtistija, Pec vienas versijas Viasovs pats ple- teicies kada vacu bataljona $taba, péc otras ving kontuzéts atrasts gulam kada zemnicé péec lieldka vacu caurraviena. To ari laikarm nenoskaidros. Toties taldkais stasts par Viasovu un vina armiju ir pie- tiekami dokumentéts visog siku- mos. , — 1942. g. junija Viasovs Budlera iela Berliné parakstiija ligumu ar vacu . virspavélniecibu. Generdlis Kettels vinam nodeva Hitlera piln- Varu organizét Krievijas atbriyoga- nas armiju, kupas divizijas cinitos kopa ar vaciesiem pret sarkanarmi- ju..Ka to amerikanu avoti tagad apsiiprina, Viasovs toreiz vaciesiem pietickami skaidri licis saprast, ka vins neatbalstis naciondlsocialisma rezimu un ta politiskos mévkus, bet visiem Hdzekjiem cinisies tikai par Stalina imperijas gaSanu. AVUDDENSGUUDERLSOQSREFEQUGDECLUAQQRGRAUSSU0RI08 Norijams foto apai ..1s nosaka kunga slim‘pas Life zino par jauna veida foto kameru, kas izgatavota- ASV kunga Slimibu noteikSanai. Lai gan pati ideja nav jauna, tikal péc 20 ga- diem beidzot izdevies pagatavot lie- fojamu meodeli, kas mazaks par damu Jipu zimuli, viegli nortiams un God skaidrus uznémumus. Lidz- sinéjas ,norijamas kameras" lield- ko tiesu nebija lietojamas tidél, ka kunga sulas aizsméréja objektivu. Slimniekam reiz@ ar kameru janorij aril tievs vads, kura gala atrodas spuldze. Arsts pa $0 vadu groza ari Kameru un péc kartas uznem kunfa Sienas, atklajot visus iespéjamos jé- fumus, audzéjus vai glotadas p4r- veidojumus. Lai dabitu pietiekoSi skaidrus wuznémumus no visam kunea sienam, slimniekam papildus pa baribas vadu kun? pos gaisu, to izplesot. Arsti sagaida, ka jau- na kamera Joti atvieglos kunga sbi- mibu neteiksanu un arstésanu, ? —ests. »Katra gadijumd ROA bija jot pretkomunistiska.. Tas dzinéjspéleg dija antikomGnisms, nevis prong- cisms,* saka ,Plain Talk". Viasoy neizskirds par cinu pret kominis mu tade}, ka Stajins nebiitu pie. liekami novértéjis vina spéjas. View sova ricibu nevar izskaidrot ari ar Slavas vai goda kari, Visu to vinam bagatigi bija devis Kremlis. Vlasovs Savu paktu ar Hitleru parakstija! tikal noliika gazt padomju redimy, t. i, Stajina diktétiru, lai atbrivoty krievu tautu no bolSeviku verdgt.! bas. Uz to nordda ari pats Vlasova: kustibas apziméjums ~— ROA 4 Krievijas atbrivosanas armija. Gen. Viasovs ar saviem mérklem! un centieniem nebija vieniggis! sarkanarmijas virsnieks, kam Stali- Na vards sadzinis asinis galva, Pie} tek atceréties vina Staéba sastévy Stiba priekinieks bija generdima. jors-Trucflins, kam tada pat paki. pe bija dijusi pirms kri§anas vieu gusta. ROA avidcijas priekinieke bija generalmajors |Malcevs, bij, Sarkeanarmijas Talo austrumu ar. mijas pulkvedis. Viasova pronaé:! gandas sefs bija generilmajors Je. ¥ i bije j generalmajors Maliskins, kam bila # visaugsték@s goda zimes un t&da Jinkovs, galvenais inspektors pat pakdpe sarkanarmij&. Pirmis Viasova divizijas komandieris bija generaimajors Meandrovs, 2. divi- 4 ziju komandéja gen. Zverevs, Vlg- sova izlases pulka komandlerig biig : Pulkvedis Sakarovs, vina galvenals : adjutants pulkvedis Kromiadi--grue zins no tuvakas Stajina apkértnes, 3 Sis sarkanarmijas zieds savu gale | veno stabu lerikoja sékuma Daben- | dorfa pie Berlines, Divi gadi vélak, } kad Viasova armija bija jau sae | sniegusi t milj. viru, Vlasova gale } venais Stabs p&arcélas uz Karlsbad, : Lai gan viasovieli nesija viicu are | zimotnés 3 Krievilas ; Viaso- @ Sar= 3 kanarmijas dienesta pakdpes, vinu 4 runa, pat izturéSands un fréjis pa- § razas né ar ko neatSkirés no pare § kanarmijas tradicijim, bet tle sava § mijas uniformas, savas tia rotéjas caristiskfs baltsarkanzilajdm krasam, viedl paturéja visas agrikas gara bija parliecinati Stalina pre- tinlek?i } Tapat ka padomju prese. kon Viasova kriganas giisté 1942. gadi j ne ar vardu nepleminéja go nepa- 3 tikamo gadijumu, ta ari tagad vél ; 5 gadus péc otri pasaules kaya bel- Sam, nav paradijusies neviena gri- mata vail plaséks apceréjums lin amerikaniem, tapat ki krievlem pasiem, archivos atrodas vissikdkie materiall, tle netiek publicéti. Tam ir savs iemesls, Padomju savien!- b& atklatiba nedrikst uzzindt, cik milziga nodeviba varéja {zaugt gar- kanarmijas rindas, angliem nav ne- kadu tieSu iemeslu Viasovu cild!- nat, bet amerikani lidz sim kautré- jas izrunat ROA vardu, jo ar to sal- Stas viena no lielakajam jadam, kadas amerikani pielaida savas mi- litérés uzvaras nosléguma Eiropi. ROA bija labi organizéta, pilniga armija. Tas gaisa spéki vien ap- tvéra 3000 pirmékirigu. lidot&ju. Visi Sie Jaudis néca no krievu kara gusteknu nometném, kur vinus lz- raudzija Viasova komisijas, Cini- ties pret Stalinu pieteicis pat t&di Padomju savienibas varoni kai ma- jors Antilevskis un majors Bié- Kovs — abi pazistamakie ,,Stalina Sarkanie érgli‘, kas katrs bija no- triekusi desmitiem ienaidnieku gal- sa kauja, Vini Egera apmacija krie- vu lidotajus rikoties ar vdeu lid- maSinam. ROA izlikoSanas un pro- pagandas dala bija tik labi organl- zéta, ka vacieSi, neraugoties uz vi- Su gluzi dabigo nenovidibu un ne- uzticibu, tur sttija apmécit ari sa- vus a#entus, ipasi Viasova splegu skola Nr. 6, kas atradas Marien- badé, pag. kara paveica gludi netl- camus darbus. Starp citu ROA spile- Bi atradas arj marsala Zukova gal- venaia Staba un Hitleram plegada- ja visus krievu ofensivu planus, ‘Tie bija isti un bitu varéjuSi vairake . kart glabt atkapjosas vécu armijas, ja Hitlera ,fenialas paveéles* nebu- tu visskaidrakas lietas saputroju- Sas. Kad Vilasovs bija savacis 1 mil- jonu viru, vacu virspavélnieciba darija visu, Jal panaktu gis kustl- bas aizliegsanu. Ipa$i par to ci- nijas Himlers. Tapat Ostlandes mi- nistrs Rozenbergs vairakkart drau- déja demisionét, ja _ ,,bolSevikiem atlausot talak organizéties uniformas“, Vlasovs piedzivoja smagas krizes. Vinu divreiz pat ap- cietindja un atstaja majas aresta, — bet tad stavoklis frontés vinu gla- ba. Vaciesiem Viasoyva karaspéku vajadzéja. Bez ta cina nebija ie- domajama. Ka tas Nirnbergas pra- par 3 Viasova armiju. Lai gan angjiem 3 q “ae pret Stalinu, ig vien : ni a just E che i ae lis a iis 7a) AA 15 u an ‘1. "AS | s ! i” cet e “He Metin > Viasoya to: ° q va tng Pipe beidzamas vacu Inzig spele 10- ap a sa. 7 summa likes, - ala tenisa pa- pfansnciKstes Vimbledona t amerikanu hegemonl- wht {i neizdevas, ~~ NO ple- atyier « tka vienu ieguva nin, Sungu vienspeie Ud eeilh ug Ve kalifornielis wa cina findla pie- shen Drobadju, kas jepriek- 3 pirllecinod! hija ticis g vielen oretiniekiem, Damu — & uyatitija kjuva paga- gu melstare Luize Brova, avaty pret bavu tauliels a Diponu; abas pari uzva~ df dima bubultspélé. Darnu bes sekola atl Gonzaless ar bi usvarot kungu dubultspele, ig Dienvidifrikas parstévju msefirddesa uzvara jaukts oe ‘“ pirtraukt ameri~ | wnty, Jespbjams, ka Virn- die gajlem epekiem Sre- bai Drcbnijam tas bija padé- itis cinas, jo abi sanémusi ot 4 os Ss MeBtiite pledivijumus no pro- mol menedzeriem, | iia «view - viduadistantu As Vichelmers syétdien Frank- Gra 8 m starptautiski ie- fel 1310 min, laikd, bet ci- NGny gada labakos sasniegu- 3 : Waridbavarljag meistarsacik- fam’ “ilkija Stegers tajlékSand Gi lebékals Eiropa) un Lu- BBM 0 ~ 216 sek, ee eS Nodeviba sat Hep linhts, Viesove viegli bG- | i lvakt no giisteknu no- 7% 3 miljoni Kaujas apéjigu WHem to biitu atlivudi., — bija pret to. Rozen- a MNES gakogtic al : tat : m zoblem, lai a * bhai Dieradijumu Ostlan- DA un tis mérkus. leram cite}, zinoju- ti kur austrumu fron- i weet un dezer- le arylen me a biekik —nilniet ~ ka lagoviesi cette a] $ar- nolan, ad Dde jae Dina | mita® henlemingja. _dienas ir dita Pec tam, kad via- saprata, ka veleinds arj agu. Apgal- du laiku co. “Ugoslaviju, Lai ath Nchailovitam, Pé- uzbrukumié, | eg ee ee eee 2 eet —_— t s a: ee ee ee 2 ") : p= |