-_-_- “i 1. ™ . rkopu wn: Via ee sunars Sprogig Aa serstr. oer Ess. | (14)... 1678 | asmani, dz, 07, _ Rigas, bija’ 15. - Beieva. Elza Vas. | 2—2, Esslingen. - - oe 1679 tus 19.-div.ke. 7 “ Péteri Cevery 7 sruno Kaktitu, erai; DP Camp 683 - 10 5 Taisen dz. a: Riga” , laidz malivaldis: Stutt- | plingen/ Neckar, Pukun, Kale. y Provorno; Dar . att! -_Arvidu Va- rovorno:: Stutt- 7 oS 1685-6 — 8. ‘tnekla Via- stciema, Aloizs gun Zing Ive ‘+ Meésen-Kas,, > _ Sage (24). 1687 en Th 10.10. 4 oy > Tornas- 44. g. miarte~ Amatera: pacbungerate, 6, : 1688 ‘pee ters ie Mbija TP Glidas ™ bernu kolonija, i i ; ata ua: 247/A DP. i | 617, ‘Buxte- bine. Pavulana: : | 7 Kolonie, Esslin- 14), 1690 “Ut, pal bat. kets 3 no azsalacas | 5; Lidija Riek- 7 iia: Sudetija pie os Medzulis: Heil- mn. m Hite :.- AI, 3 ) lav F Jigiseooka;. Pal e - Bie Canip;. KWK,, ‘Bay. (13a). 1692 ildiges ui ‘tadus oi idolfs’ Zods; a kab, m; mate... x. Sprogil, dzim, ti. -Tidenbergu, et Brispils, m. Irma DP Camp DU. (2). 16957 dain, ‘eteops, oot Driisi, dz, 13. 2. . 43, 2 9; no Ma. [ermine Ludrik- | ited -Miir - ~ 1699. " de. 23. 18, 11, Mlé Janis Ezergai-. | pealeases Dak- =O. Kalsnavas. Kalaiia no) - hita® meklé Pé-. ian DP. Camp, Furth, Bayern ~ 1700/01 , Osls. no. Karly slingeat Neckar, 1506 “th 3.6. no - pike Briges ae ; s Bergs: Langer a chile, Liibeck © oy, 15 Riteri, “da no fi, ‘ped. Ze no : i Sy. FP. L 08846. - mee mate. Luize. a mp,. ta - (Lat nz Be Ingolstadt, © 1611 | imondu Lu- 2. Riga, péd.. : jg, Warthegau’ a s.Bulgakovs | im 24, Reppner ib. _ : weig (29). 1613 M-pazinas meklé | elgavas, Augusts lin Arnolds An: Bs... DP Camp 3, Qi). 1431, ; run ety 1689 a Beat Pa Tere Gael base oe 4 ch aes ‘rk Sal ae a SE Pea sel ek A ea . a . ‘ = . A a ee Le oe ye dt Pe ee oe fetes rau patio teu flr ey mea TT a aT: = P oe ct iF aaah ee FT Le. Lt ‘ond = gh 4. Ary al ‘An re, 4 ae 2D Ei Ee, bale PL Edel “wteLs. =, 7 TZ 1 al i oe : == 5 . . bg . F, . Z = . : . mo Lr, - Sain mee has = yas fre tot EE he o's oH, ‘el Oa = A cit _ a . =r 1 4 Woe oe i: oo . =A Awa i ae eee . _ oo B Ace : a: pe a 7°. ee fhe ar a . 7 ; 5 Fl age rr , “a ie ala 7 ns a *, ee ral 7 = - . . Ce ae ' "a0 ' 7 | =". = feat Sao™ " a a7 ‘- oF al, ret meas teats we =A A tah aa STE: oro ay eee | opine oe ml ned ey! fap ate . om " . at s. ry wa " 4 . ce a hee fit he pa ae a ae . 5 “a Ao —_al eh rae ain. = yr ar = =, Nr 36 (38) | bérniem lido vitiu sargedgelis. Se eae te ted eee Maret fae 1. DERE = a= ie ea etd Ti trina dpi, oe w Sye Linz = -6whek we eee . krietna darba, Banas: un izglitibu. ka tie reiz ar godu var pildit.savu vietu. Bet..viss: tas. viniem naks. par’ Jabu tikai -tad, ja. tos audzinasit ar. Dievu un -uz oc tap OTe vinns. ) ? | liesanu Tuvéjos austrumos. — Liel- Prof. De. theol, ‘Teodors Grinbergs, | mata -lut. baznicas archibiskaps | ~ Gimenes diena — “2 maja svétisim Simenes ikon » Bint diena pieminésim vecaku -piena- | .. kumu_ pret. bérniem un bérnu piend-} . kumu pret vecakiem, Lai paraditu ve- aka pienikumu ‘pret. bérniem, man prata nak kada giezna un proti: efige- Lis nes. aizmigusu mazu bérnu no de- besim uz. zemi. kada gaiti apgaismota loga un nodod tur’ savu dargo nastu, un ienes nama | pricku - un laimil. un Dieva svetibu. Vind - pieklauvé ‘pie Ta ir tikai glezna, bet glezna, kas fetvef sevi dzilu: un skaistu patie. *. sibu.. Tie’am, berni ir Dieva davana. _ Mazs berns ir debess viesis. Mums tas jauzlako . par Dieva milestibas kilo un: ZImMi.. ' Kas bérni ir vecakiem un hadi pie-| aikurmi: vecikiem ir pret bérniem, tol’ ~ pilnigi sapratis tikai tie veciki, kas . gacis: Mes esam tévs un mite tikai] no Ta Zélastibas, kam vienigam pie- nikas svétais Téva. vards un kurta’. sirds ir milestibas. pilnigaka neka visuzticigaka: mates sirds, Un. man -atkal nak prata kada glezns. Divi ‘bérni, zéns un) meitenite,. rotalajas aaa bezdibena ‘mala. Bérni viens:otru_tu- _ . ta piv. rokas.. Meitenite sniedzas péc . pukém un-neredz, kiidas briesmas vi-. hai draud, un-zéns ijzstiepj roku .péc —taurifa, kas. lido pari bezdibenim. ~ “Vél viens solis'un abi bérni nogazi-. sie bezdibeni! Bet glezna tomér ne- pilda miisu sirdi ar izbailém, -jo par “Tr jauka’ doma, ka Dieva sargenge- “tis ir nomoda par ikvienu bérnu, Bet, mitie vecaki, taisni. jus esat aicinati bat par sargenpetiem saviem bérniem! Jitsu acis lai ir par tiem nomodi, jisu rokas lai pasarga tos no” bries- |. main, kas: vitiem- draud un. ko tie ol. RAVE. nespeka neredz. Mums ir sargat bérnus ‘no briesmam | Jasu uzde- pie miesas un dvéseles. Jums vini. j4- .” garga no tiem. bezdibefiem, kag driz vien atvétas bérnu dzives ceti. Jums. vint jimica ar dro&u soli paiet bezdi- . benim gafim, {ar gaisu skatu. vérot --pareizo celu. Un ja. jis nevarat visur pie viniem bit un tos vadit, ‘tad. uz- ticiet’ tos fam Vadonim, ‘kas tos ‘ne- kad neatstai, uzticiet savus bérnus. lielajam: bernu draugam Jézum Kei- 6tum, Gadajiet par to, ka vini nestu Dievu siva ‘sirdi, vaditu ti, ka. tie nekad neaizmirstu ’ tas acis, kas arvien. par viniem ir -ne- moda. Rupéjieties, ka ari uz jiisu bi T- ~ niem’ zimétos vardi: un vins suga uh pieliémais gudriba un’ piemiliba pie ... Dieva un -cilvékiem, | | Lai: jums,. milié vecaki, Saja die na jo dzili ieskan sirdi Jézus vardi::,,Lai- diet bérnus. ‘pie manis nakt un -nelie-| .. .dziet tiem, jo ‘vitiem pieder Dieva >. walstiba.” Tiisu. uzdevums ir vest. bér- “pus pie Jézus, vest-vinus pie Dieva wn at to pie visa:laba.. Bet to jas va- résit tikai tad, kad pasi nesisit Dievu . -gavas -sirdis, kad jums pasiem. Jézus dizenunis un godiba bis pilnigi ane: -. rotama. .: Nav svarigaka un svatigaka darba par. audzitaganas. darbu’ Kris tus garda, un Zé], ka daudziem atliek maz laika ar saviem bérniem. nodarboties. Bér- mem ‘ir. tiesibas’ prasit. vecaku- milé- stibu, laipnibu un nopietnibu. Piera- diniet ‘SAVUS 'bérnus. pie veikla un Dodiet bérniem zind- Maciet villus. ta, audzinasit par Dieva .bérniem.~ Gimenes dicna atpadina’ ari bér- = niem, kadi-ir vinu pienakumi pret. ve- - eakiem, Bérniem japarada . vecakiem iste birnu milestiba, ir tie jagsoda un jacient. Barni na ‘yecdkiem saiémusi milzum daudz milestibas: uputu. Tite. jaatmaksa ar tidy paSu pretmilestibu. _- Bérni nekad nedrikst bit asi un par- = ~~ gudri pret 'vecakiem..Tiem jabit. ar- Be wien. pieklajigiem | | Ari Se piepildas Dieva vardi: wAugst: un pazemigiem. pritigiem Dievs- turas preti, bet paze- BB : Migiem vins dod Zélastibu.” , (Beigas 3. lappusé) | ka. Vitia gars tos LATVIAN NEWS BULL ETI N- Authorized by Milftary Gushiadi and UN RRA | Redakeije Bator Office: Hotel Convikt, . DilingenDonss, B Bayern (38) “Tantk divi reizes nedats - - Published twice a. week.” Va Ania las / ‘Amerikinu Be armija indod instru Baltijas-| .| valstu pilsonu - karaviru atbrivosanai no gusta Turpinot hee tae Sarkana | beast direktora ASV: okupacijagjosla R Liepifia un citu latviedu parstavju ilga laika neatlaidigus centienus panakt. latvieSu kataviru -atbrivosanu no gd- steknu. nometném amerikanu josla Vacija,; LSK feneralsekretara: viet- hieks Maksis Ratéermanis no Es lingenas, Virtemberga, un zv. adv. tJékabs Kalnin§’ no Augsburgas, Svabija,. maija sakuma apmekléja -ASV okupacijas joslas mititaras par- valditajes — 3. amerikatiu armijas Zeneralitabu Heidelberga.: ministre . konference, 16, dienai sakoties, joprojam atradas strupcela visas “avatigakajos Italijas miera liguma jautajumos, péc -tam, kad Savienoto Valstu arlietu ministrs Berness ieprick¥eja vakara. bija iero- digo Italijas- Dienvidstevifan robeZjau- tajumu_atrisindganai, Apspriedes par Triestas jautajumu pirms tam bije| palikuSas bez sekmém ministru. 10- guruma dél, ka izteicds kids amert- | kanhu novérotajs. Divi jautajumi, ku- ros rietumu valstis no vienas un Krie- vija no otras. puses. aphémusas nepie- kapties ne par spridi, ir Triestas un 9. -dienu. de. italu koloniju liktenis. batés. un kompromisu mekléjumos Molotovs skaidri pieridijis, ka Krie- vija: aphémusies nodrosinat Triestu — svarigako Viduseiropas ostu Adrijas piekrasté savam’ sabiedrotajam Dien- vidslavijai. Ka Savienotas. Valstis, t& ‘ari Lielbritanija tik pat noteikti pa- radijusas, ka nav ar mieru -ielaisties kompromisos Triestas jautajuma, — atl tad né, ja par to tim piedav& piekapSanos citos jautajumos, ka .to 5. maija sédé pirmo reizi bija licis manit, Molotovs, Par itatu-kolonijam debates nav bifudas tik ilgas, bet neiz- ejamaia strupceli: radies ari Saja jautajumi. Krievija aphérousies . gat bazi Tripolitiniji’ un neielaist tur anglus. Abas angliski rundjo3as’ naci- jas-ir tik pat noteikti pret pet etier ielai$anu Saja territorija. -Berness. ierosinajis sarikot teutas nobalsotanu, aeute ihe Dienvidela- Aagvider ees viciski rund- josie iedzivotaj atkartoti. tiko ‘de- monstracijas pret 4 lielvalstu arlietu ministru konferences lémumu atstat Dien vidtiroli Italijai. —. Palestina un é Vidéjo austrumu. valstis izsludinats arabu .generalstreiks un 15.000. liels histerisks arabu pilis-devies. pa Jeru- zalemes ielim, saucot ,nost at ang- tiem. un amerikaniem”, lai protestétu pret anglu-areerikanu izmekléSanas komitejas ieteikumu péc:iespéjas tri atlaut 100.000 Zidiem iecelot Palestt- na. VaSingtona _ prezidents ‘Trimens- noraidijis anglu ‘priekSlikumu. izteik- ties par Savienoto Valstu palidzibu Palestinas parvaldisana. WAP" -zifo: tio Nujorkas, ka lespéjama Palestt- nas jautajuma parruna&ana Drosibas padomé, lai ar to. noverstu asins iz- britanija un Francija pazinojudas, ka, saskana ar neoficidlo Vienoto Naciju priekSlikumu, tis atvilkusas. visus. sa-. vus. spékus no Sirijas un pilnigi. ‘evakués kataspcku no Libanonas lidz 30. janijam. Kaira arabu ligas parstavis pazinojis, ka. Palestinas ara-. bi: grib -sitit delegatu : uz Maskavu. lai lagtu: Padomju Savienibas atbal- ‘stu Palestinas jautajuma- debatés Vie- noto. Naciju DroSibas padomé. — P a- domju Savienibaaicina teutu | parakstit 20.000.000.0000. rubtu ..aizné- — [mumu ,,Padomju Savientbas ‘naciona- | LatvieSu. parstayjiem | sa pride pazinota Parizé, 5. maija (UP). | = Arlietu| apsprieZu ir sen miruSais Majakovskis.° ziedznieka~ tipu.” prieciga un tik tot gaidita vésts: Bat- tijas valstu pilsorius = kafavirus, kas atrodag ASV. okupicljas joslas gi- eteknu | nometnés ° “Vacijai, tagad iz- lemts atbrivot. AtbrivoSana no gista attiécinama uz ‘visu pakapju. katavi- ‘tiem — kareivjiem, instruktoriem uri virsniekiem. 3. armijas senerilitabs baltu kafa- viru atbrivoSanai izstradajis tpasu in- strukciju. Ta jau izsitita visas ASV okupacijas joslas amerikahu armijas diviziju 8tabiem Regensburg, “Augs- burga, un, Bad-Vildungena, kas kistos atbrivoSanas formalitites visiem bal- tu kataviciem to parzita esobas kafa- gisteknu nometnés,. Pie katras divi-| ; zijas patlaban rada baltu kafaviru atbrivosarias komisiju, kufa piedalt- sies pa 2 parstavjiem no attiecigas amerikatu, divizijas un ari atbrivo- jamo kafaviru naciondlie parstavji, Sig. komisijas stki noskaidros katra atbrivojama baltu kafavira piespiedu | { mobilizéSanas ‘un citus apstaklus, lem- jot par atbrivoSanu atseviSki katra individuals ‘ gadijuma. Atbrivodaflas komisijas pie .amerikaty divizijam siks darboties tuvaks laika,.- A. i Parizes konferences strupcels j joprojim bez i izejas vijas. pierobefas iedzivotaji | izdkirtos padi, vai- tie. piekrit amerikatiu . vai pedomju projektétajai: robedZai. Ame rikanu Grlietu ministrs. izteicies, ka vilid varétu piekrist ari anglu prieksti- kumam par robe%as novilk’anu uz rietumiem no amerikatu projektétas ‘linijas, bet-ar noteikumu, ka Dien- vidslavija tad atdotu Italijai moder- nas ogtraktuvju maSinas, kas atrodas ap Albernu. Péc amerikanu. projekté- tig robeZas, Alberna ar. tas ogtraktu- vém un Polas osta: piekristu Italijni. 2. maija, zifoja ,AP", arlietu mini- stru konference piekritusi atdot Dal- ‘méacijag. salas -Dienvidslavijai. . “3. maija. UP" zinaja stastit, ka Ita- lijas. Tepardcijas Parizea | konferencd izraisijusas ilgu un niknu divkauju, ASV. arlietu Mministrs Berness ar. uz- avaru deklaréja,. ka Savienotas Val- stis. “nemaz nedoma - maksat - labos aimerikatu dolarus, lai segtu citu vel- stu reparacijas,” Arlietu ministrs Mo- lotovs tai pat laika liedzais atkaipties no Padomijas 300 miljardu dol. repa- raciju prasibas no Italijas.. ba-kabinets, likas ievadam sengaidito izrékina’anos starp Krieviju un Rie- tumu Sabiedrotiem. Jau paS§ sikuma Bernese parsteidza delogatus ar pil- nigi jaunu.priekélikumu — revidét pamiera Hgumus ar Italiju un ass sa- biedrotim valatim,. feskaitot’ ari: tis, kas ietelp. Krievijas iespaida sfaird Balkanos, attiecinot So reviziju lidz galigo .miera ligumu noslégéanai, jo tie, p&c Bernesa apgalvojuma, nesta- sies speki vismaz vel i vai 6 mene- las aieiiieiGus’ atjaunoxanai un ta- lakveidoSanai.:. Maskayas radiofons nolasits ari ministru padomes dekréts, kufa teikts, ka naudu izlietos .,,piec- gades plana izpildidanai” un ,.valsts militaro un saitmniecisko spéku . tala- kai stiprinaganai.” ka padomju lidmaSinas 19 gadijumos apsaudijusas vai citadi apdraudéju- kas amerikahu transporta lidmaSinas virs Austrijas: Amerikanu militaras iestades krievu. atbildi- uz “generale ‘Klarka protestu uzskata par jot neapmierinosu. oe Berliné amerikiftu un anglu iestizu ‘neapmierinatibu ra- dijusi ‘ktievu Primata ar ‘dzejam. par Henriju Fordu, Bruklinas: tiltu un ve- neriskim slimibam. Gr&matas autors Ameri- kainu un anglu iestades liguSas . So stimatu iznemt no apgrozibas. Tas ari protestéjusas pret kadu Solochova ro- manu par Ameriku. — Londona pu- bliceta Balta gramata atklaj, ka Liel- ‘britanija 4 kara gados kop 1941. g. 52.430.842 marcinas Secret Service: — izlikoSanas dienesta vaija- dzibam. — Nirnberga militara_ tribu- nala sédé nolasits Hjalmara ‘Sachta paskaidrojums, Kuta: Hermans Gé- izdevusi- rings nodévéts par ,nemordalisku no- jies 50 Vacijas kaidreizéja valstsban- kas - prezidenta - paskaidrojumu, tad papurinajia galvu un zimigi piesitis St infor- mativa séde, kas notika Bernesa dar-. — Vine pazifots, “Gérings noklausiz. sus. . Bernéss uzsvéra, ka pamiera no- teikumu nekavéjoia revizija ir nepie-_ cieSama, ,laf novérstu visus SkérSlus So valstu dzives. atjaunosanai.” At- bildé: uz Molotova uzstajibu, ka Krie- vijat neesot nodoma, samazinat: savas reparaciju prasibas, Bermess pasyvitro- ja, ka Italija jau. gantmusi Savienoto Valstu-un Anglijas palidzibu 500 milj. dol. vértiba‘un ir sagaidims,. ka UN- RRA. tai gadas vél 400. milj. dolaru, kufug,uzsvéra -Berness, nevar. nodot citam valstim reparicijis. 3 4. maij&: arlietu’ ministru eadiee noklausi}as zihojumus pat apstridéto Italijas-Dienvidslavijas . ‘tobeZu, Péc informacijas no anglu avotiem, Molo- . tovs aiistivéjis Dienvidslavijas, pra-|-' sibas kg ,pilnigt pamatotas un taisni- gas un kritizéjis paréjo. 3 ‘Erlietu ministry priekSlikumus, apziméjot tos] par kafe ‘laika. sabiedrotas — Dien- vidslavijas, sodiéanu. | Bernesa snikni apstriddja Sadu apgalvojumu un -aiz- |} radija, ka,.péc amerikdnu, anghu un francu. priekilikumiem, -dienvidslavi dabiasot . Fiumi,. 18.900 kv jad%u jau- nas territorijas un 375.000 iedzivotaiu. Moiotovs, . piekritot ‘tam, ka ‘Triesta etniski ir italiska, pieprasija pilsitas nododanu Dienvidslavijai, jo ta. esot nepieciesama un atkariga no piegulo- | ‘Ras territorijas, kas etniski dienvidsla- viska. Dienvidslavijes Arlietu ministre |] Kardeljs Padomjas delepacijay mitné sasauktaja presea konferencé izteicda, ka vina valdiba .nekad neakceptéSot 4 lielvalstu lamumu, kas Dienvidsla- vijags tautas. nodotu citai valstij.” — | The Stars and Stripes | ~ Nemiers Tirole un n arabu pasaulé sev ple pieres. — “Lulevills, Sivas: tis Valstis, 71 g. yeck négeriete Em- ma Klarisa Klemente piehémusi pago- dinajumu klat par. ,amerikanu mati 1946. gadam.” Vita ir 7 bernu. mate Viens no vihas déliem ir kolledZas pre- zidents, -— Francijas véstnieciba Lon- dona paziio, ka Francija atjauno tirisma kustibu. Taristiem, iebraucot | Francija, izsniegs ipasas atlaujas par-| tikas un benzina jegidei, — Milant nazinots, ka Komo_ ezera krastf at- rasts kadreizéja dutes déla Bruno Mu- solini sievas -likis. Itatu policija pie- | hem, ka ta.noslikusi kopa .ar. divi] nepazistamiem sabiedroto kafaviriem motorlaivas katastrofa, — Feichta, 13 km no -Nirnbergas,. nakti uz 4 maiju ada. vacu' municijas: noliktava noti- izsttusi logus kusi ekuplozija,. kas, daudz jidzu. apkartnt. Eksplozijai se- koja: ugunspréks, kufa ierobeZoSana bija Joti grata. Pec United -Press” zinam,. noliktavas atradusies 29.000 kg spridzinamo vielu. izteicies,.ka noliktava atraduSas ari vismaz 200 , bruku daias stundas pec spradzienu sakSanas, GlabSanas akcija nogalinats viens amerikanhu kafavirs..— Stutgar- ta. militéra tiess sodijusi. 2 vaciedus ar Or ménesiem cietuma un Kadu trebo / Beiges ™ leppus) Kads kafavirs] .V-2". bumbu: 2500 VACU. civilistu —~ apm...70° proc. no- Feich- ‘tas iedzivotajiem | parvietoti. uz Her- : hina sestdlen, 1946, g. 11.\mai je : - parcels uz Bavariju? — | ~UNRRA’s vienibas vadiba Velden’, of Augipfalct, pédéja laiki. noskaidro iespéjamibu_ iekartot te jaunu pirvie. . toto. personu nometni bij. vacu armis jas gistekniu kazarmas, Mitnes esot— yajadzigas 2000—-2500 personim, ku- fas uz Bavariju parceléot no Austri- jas. Tada gadijuma iespéjams, ka Sa-’ Pe NO jh skaitd bas: art 'misu- tautiedi. “Int J. Kelaifs “of (i Kultiras fonds vids premijas — ‘ultras fonda seevaide ‘creed | LCP sesijas. laik& paredzijusi piedkirt prémijas par lnbakiem jaundarbiem. ‘| dailliteratiri, kas pirmo reizi publicé- ti atsevidke gramaté 1945, gad& lat-— viesu emigraciji. Kultdras fonda par- valde |adz godalgo8anai paredzétos — darbus ‘pieteikt fonda techniskal kes? tnisijai, jesdtot no pieteicama. darba Vismaz |. eksemplaru. Darbus var pie-—. teikt k& autor, th, art orgadizncijas\ Palle Kultaras fonds. parvalde paredzéjusi | godalgot ari lgbakos darbus télotajds =. makslas, skanu maksla. un izcilakos) sniegumus. skatuves maksla. | nisko pritiou dét godalgosanas Isteno- Sana fonda ‘ pirvalde jidz .makslas | lietpratéjus un. maksliniekus ‘nakt: ar. ierosindjumiem un priekSlikumiem, ka godalgofanu vislabak veikt, Pieteiku- - ‘mi an priekSlikumi_ adreséjami KF parvaldei:_,,Prische | Quelle”, Hidde: sen bel Detmold, Lippe (21). - ‘ae . aa IB Detmolda | Labis sparna balsis noraida _Francijas kon: stituciju Fe sparna blokes Sodien.- piedzivoja | .visnepatikamiko — neveiksmi kopé | Francijas. atbrivoSanas, jo komd- “nistu- un socisligtu -atbalstiti kon- stitacija Ceturtai republikai galigi noraldita. 'Tautas, nobalsofana 93 departamentos, leskaitot 3 Ziemel- afrikd, “pret. konstiticiju nodotas™ | 10.632.883 balsis, par. 9.280.386. No | Francijas- registrétiem 25.063.490: balactajiem kreiso” partiju Azstri- | datas konstitdcijas. pretinieku bal- sodani bijis par. 1.170.497 vairak, YS ka atturéSanfs no balsoSanas nebitu pietiekams . izakaidrojums | Sidam_ iznakumam, tad jasecina, |» | ‘ka pada koministu un: socialistu partij&, jkas: pilnd mérk atbalstija | - ‘constitactta.: —notikuai kelanas. Méten&. novirziena un faba spar- | na laikrakst). Parizé Rodien gavilt par konstitdcijas .referenduma. iz- nékumu, kamér sociflistu un ko- | ministu prese nokarusi galvu un |. apmain’s , parmetumiem vtenibas | nerespektesand. Noteikti liskas tautas republika kustibas: organs ,.L'Aube". raksta:. .Frandu tauta parddfjusi savu nevéléSanos kiat par franéu tradicional’ .brivt- bas ideala nodevéju un nostijusies pret. diktitiru, ko ti saskatlia S8- di koministu dokumenta.”. Galigi labs novirziena organs ,,L’Epoque virsrakst® baka: »Francija nebalso- jusi- pret sarkano- faSismu.” Laik- | raksta. priekSpusé sniegta karikata-— ra, kufd frantu koministu partijas lideris.. Moriss Torezs attélots vel- kam uz. gultu’ puskailu, protestéjo- J. fu jaunavu, Socialistu: partijas of- J cialais Jaikraksts »Le Populaire’ KO” vada Leons- Blims,: konstitacijas noraidisand vaino koministua, sa- ‘kot, ka tauta saskatijust komini- atu: diktitaras briesmas.. ‘Visnelai- migakais laikraksts Sorit ir. koma-. | nistu. organs ,,L’Humanite", kas-iz- nacis ar vieneuskiitolakien ‘vire- [- 3 rakstiem. Koalicija, liekas, guy ust vAaju- veitekuntn tas saka saviem | lasttaji en. ‘Saciehictiom. Sia organs parmet attcikSanos no vienotas kampanas ar komanistiem.. | ‘ ar: 7T he Stars and d Stripes Si al a ee Tpit bel ek cael el Pilar Laka Boe Lede Ha LAPD | i a EA A RR a EC Rel dat ee be . Tech- = Partaé, 6. mai je (AP). — Kreisi - -kato- 4) 7 i or arpa Ay AE aie elt ne siciabei ab ee - att ag 0 Laetitia Aibabchaape nigh dotith sey ETC wee RT PADDY HH ecg age ent a A _ Bo ae he ke Bs on ue ay), wdeuF.! i Tihs ph EL nes al 58 dept ae ayes yp Se n fetes Oat eb ae eg hat ee ee elas ENE ae c . a e . . : i . . . : it i . i i . a icy - ree te ee ey . tee ee .'m ose gl re Or ee ee Le es “ Feeds on ae rekeegpe iia ar age oe aa aia ‘ . . . . . "a .f cers rs : ‘ " a et oa. is pes re "oe a rs eet, L.* Soe . " ae . ce ee an | ee Fe re . er 1] = Saaaare sat wee Mehta tey CRON the St ee ge adage ite tf Mebas i Mapes bea be oe bt tes ge ee a ae RT es et a ee gt ony abel Tina ce Sgt gi ie ete, et ee a eee RR ADP eg an ee ay ee a et te leggy) Sect ha ad a Da ee eee Bs 4 STL ee AMET] Meee eee eon og, ots eae etc oR CT et Ta] an Ul SORTER EORTC OL, TR Teco soar nea ae aT LS LA aaa a A a a ca i Cree epee Rare ve elle bs a