. . . —_ oie a eee ee ee ene ee eve ee ee ee ile . a . “1 = . = 7 oo to | | Fc eee LATVUA reread aewane ye Nr, 47 (271) 1949. g. 30. april Ar estore peraxsto val lolciificm parek- afiiatos rakevos iztcikifis domas sav katré sink redakcilas doman NEPIECIESAMA LATVIJAS VES- TURE ANGLU VALODA LCK INFORMACIIAS NOZARES UZSAUKUMS Latvie3l visog kontinentes, — més esam senas kultfras ppc bi pediji pasaules vétrai izkalsiti citu tautu un civilizdciju vidi. Piend- kums pret savu tautu un t&s agi- painim cinim pagatnd un svedat- nes kfrdinSjumu nesamaitiis lat- visks gars, kas prot atékirt mizigds yvirtibas no pdralcsim, dos mums gara apiku turéties kopi un turpl- nit cInu par misu tiesibim uz sayu auvertno valst! sini trakaja laikd, kad auketasinigi tiek iznicindtas veselas tautas. Lai misu sepecifis- kais svars nebitu par mazu, ir ji- rida pastules brivajim tautim ne vien, kas esam paglaik, bet ari mil- au tautas vésturiskd loma gadu tik- stalog Elropas civilizdcijas sargpo- steni ple Baltijas jiras. Tapéc Lat- vijas véstures {zdoSana angliski ir néatiieckams nacionfls uzdevurns. Profesora A. Spckkes derbs ir U- gu studi/iu gadu rezult&ts, kupa daudzog gadijumoa pirmo reizl celti galsmi miisu pagitnea vésturiskle materlall no Vatikina slepend ar- chiva un citien avotlem. Pirmo rel- zi tle akatit! latviedu vésturnicka acim un no latviedu tautas viedox|a un, riditi kopsakara ar visas Eiro- pas vésturi, apgizZ svestautiedu vés- turnieku radito melu, niciniganas un noklus@lanag miri, S! ar dziju pietati pret savu toutu sarakstita Grimata navy sauss faktu savirkné- jurns, bet izeils darbs véstu- riakajG literdtGri kur milzigais ie- striditals materiils sniegts maks- linjeciski pievilcigd un viegli uztve-~ rami form’. Tam ir jfinonik Ilela- jis pasaules grimatu krituvés, ku- rhe lidz dim par latvicSu tauty vai nu nav atrodams gluzi nekas, vai orf tikal naldigo tautu un neobick- tivu véistumnleku darbi, kag vilto ne vien misu seno, bet pat jaundko vésturl un tendenciozl apliko noti- fkumus Austrumeiroph vicnigi no Helo: kalminu viedokja, mas pagus nostédet gandriz val par meZonlem, kas nav vé)l izaugudi un nobriedudi savai naclonflal patstévibal un val- stij, Tapat Slim darbam ir janondk ikkatrag zemes vaditaju personu fz- jasea — zinftnieku, kuitiras darbi- nicky, valstsviru rok&s, jo vin! bfis tle, kas notelka savu tautu sabled- Oo domu un nostaju misu eta mums izikirtgd bridf. Te nepletiek ne ar furnblistiskam komopllaicijim, ne ar brodirfim, bet ir nepleciesams nopietns zindtnisks izdevums, Lai Garba varétu sikt plldft savu misl- fu, sg Seat jileniik, un jalz- nak ad un pleniicig& technisk4 apdaré, jal tas nepazusatu angiu va- lodii imfkoso grimatu pifidos. Izdev&jam nav jespajams griezties pie katras organizicljas atsev!Sixl, tapat vind feaniedanal vajadzigos i!- azeklus nevar izdot dirgal reklimai dienas pres®,. Bet publikdcijal va- jadzigh miizu summa ir jasavae, un tas fespSiama tikai subskripelju vel- GB. Tike! tidd gadtjuma, ja visas daudzas Jatviedu organizicl!as bez novirzienu izSkiribas — sabiedris- hfs, kultiiralis, politiskds reli#is- kis, profestonilis, jaunatncs, spor- fa utt. resp. to vaditilas personas apte novérté un izpratis Latvijas Véstures englu izdevuma vajadzibu un Zosiea ar deklarativiem lémumiem vien, bet patiesl ar! gri- bés aktivi veicinat grimatas taepda- nu, — dikal tédd gadijumad izdosics Ssavakt neplecieSsmos 800 parakstus un svarigais darbs tiks vecikts. Tipée LOK lidz visas latvicdu ‘rimdas organizacijas un draudzes. rapat ikvienu inicifitivas sp®jicu tautietL katra vietf, kur dzivo vai- ‘uki latviedl, wenemties subskriben- ViitSanu. Ja kida persona val rganizicija iztelktu véle§anog at- valstit izdevumu ar ziedojumiem, tle iostitam: latvieSu organizdciiam vai Yrstavibiim, kas ligtas kvitét sa- vemtos ziedojumus presé. Par sa- ‘tedoto naudu grimatas rnodos Lat- ‘ijas sUtniecibam un nacionaliem fondiem, kas ta: fzlietos Latvijas Topagandal starptautiskds konfe- rences un lidzigos gadijumes. Apzingdamaéas kA uzdevumea svari- gumu, t& ari val gaidamas griitibas, LCK griefas pie visas misu tautas un ple latvieSu karaviriem — rak- tuvés un fabrikds, mezcirsmas un farmu tirumes Anglija, Australija, Kanad& vai ari kada cit& pasau- lon malé. — atbalstit gramatas iz- vk8anu ziedojumu veidi vai pa- sakstoties, Prof. Dr. Arnolda Spex- kea grimata History of Latvia" iz- née ja pieteiksies vismaz 800 sub- skribenin. SUTNIS JULIS FELDMANIS IERA-| DIES LONDONA Kartojot daZas formélitStes, Lon- don& jeradies jaunais Latvijas. sut- niecibas vaditiis Vasingtond sitnis} Jilijs Feldmanis. Sarund ar ,Lon- donas Avizes lidzstrddnieku vins itteicis: ,Skalas un plasas dekla- racijas nav gas, bet daudz svarigdks ir darbs, ko diendien& da- tim° _ SUtnis uzevéra, ka pasreiz visa vé- riba pievérsama ne atsevisky per- BOnU UN nogrupéjumu pretenzijam, bet tiem nozimigatiem faktoriem, kas mums starptautiskajé Jauk& vél palikudl, un tle ir —- efitna K. Zarina pilnvaras, vina st&voklia un ti at- zigana no anglu un amerikfnu pu- sea. Pieskaroties latvieSu karaviru jautSjumam, jaunals eiitniecibas va- ditéjs pleziméja, ka vina ferosini- jums reviddt [RO projektu p&e kura tidlem, kas brivpratig! Vaeljas pusé, naicis {sti lalki, jo IRO fenerdipadomei bijis nodoms v8} valrak paplaéin&t skriningus, . Jai atbrivotes no Heli béglu skaita. Ka zinfms, tagad karavirus uzskata par bona fide bégliem un skriningu le- stidém palam j&plerida pretéjals. Sarunags nobelgum4 sitnis J. Feid- manis uzsvéra, pa pamest Eiropu nav letefcams, bet jfpalikojas p&c darba {zredz@m Francijf. Jaunals latvieiu Hetved srieZas ZenévG, lai no turienes maiia sikumd dotos uz savu jauno darba vietu VaSingtond: ASV Sinis dienis atkal at- Sparnus | SOTNA K. ZARINA APMEKLEJUMS INVALIDU SAIMEE DOD JAUNU TICIBU DZIVEI Viegli fedomfties, ar kidu satrau- kumuy, prieku un pag lat- viebu, igaunu un lietuvieSu invalidu saime Bedburgas parsicloganas cen- ya, Adztautle vanagi atical ceili spir- nus. Ticlba n&kotmnel Bedburgas saim& gan nekad nebija zudual, bet shina K. Zarina virdi — centleties un mfcleties padi un esiet drogi, — par jums domé, {fis nekad neaiz~- mirsis — deva jaunu eparu panest kara britu sekas. | Bedburga ir maza alimnicu pilsé- nes. Yalrikas nodotas invalidu rici- bf. Pirskolofanas centru vada igau- niete I: Soodia, kas anglu joslé daudz darijus| bliuSo karaviru at- brivodani un invalidu arodapmfc!-! bu noorganiz&$ana. Daudzo darbni- cu techniskals vaditGja V. Hazners ir latviedu grupas dvésele. Paéreiz jaunu prasmi plamérotes arodos ap- gust 120 latviedu, 70 igaunu un 10 Letuviedu invalidu. No baltletu pir- skolodanas centra Bedburgd pée mi- lithrfis pairvaides rikojuma se&k vel- cdot starptautisku pashicumu un no paréjim DP tautibim jau wznemi! ap 100 invalidu. Arodapmicibag notiek 11 da2idu arodu darbnicés 8 laivielu un §$ Pastiprinati meklé darba lespejas DP zinatniekiem | SARUNA AR LUTERANU PASAULES FEDERACIJAS PARSTAVI DR. HONGO : Vairik neké 150 zinatnieku ijera- dusies luterinu pasaules federacijas specials zinatnicku parbaudes ko- misijas s@dés, kas notika Minchene, Gelslingend. Eslingenf, Bad Kisin- geni un Frankfurté, la{ eventuali ar lutcrinu organizacijas palidzibu ZUtu jesoéjas izcelot un strddat sava aursti kvalificéth, bet Saurl speci- Alajd darbi. Pec tam, kad beigue sles zindtnicku itztaujiSana un _sre- tistréSana amerikanu josla, t& patl ic as 10. maija saks darbu ang}u osla, . Komisija, kurfi luterfnu pasaules federacijas parstivia Dr. Honga va- diba darbojis latvieSu prof. Dr. T. Celms, igaunu jurists Dr. A. Alins un lietuviesSu matématikle Dr. O. Stanaitis, ar ldzSinéjo darbu uh parbauzy rezultatlem vispar ir ap- micrinata. Dr, Hongs péc komisijas darba no-~ beigsanas Bad Kisingena sarunf ar wetvijas" parstav! izteicis, ka lu- terinu pasaules federdcija jau sen atzinus! nepieciessmibu rast sakarus starp augst! kvalficetajiem spékiem DP vidi un dSauri specializétajam ma&cibas iestadém, kas vienigis va- saruniim, luterinu pasaules federd- clia grib méginaét uznemtles starp- nieka lomu dgis nepiecleSamajas sa- Ais runis. Dr. Hongs izteica cerfbas, ka darbs eckmiésies, lal gan pagzidim wuzska- tams par tikko fevaditu. Zindtniexkl nedrikstétu lolot pirlieku Helas ce- ribas, lai nepieviltos. Kad nobeigsies patrelzéjals komi- Sijas darbs amertkinu un = anglju josla, tuterdnu pasaules feder&elja publicés jaunus papildu sarakstus Uz kurieni parcelsies DP gleznu izstade no , Hasgas | DP gleznu izstade Haga beigusies, zino A. Prande, bet to uz Belfitu nevarés parcelt telpu trikuma dé. Saig diends iz3kirsies. vai §o0 Eiro- pas DIP miaksiinieku darbu klastu varég parcelt uz Sveicl, Gad{jumé, ja art tas nebis fesp&jams, jiintja paredzéta izstades atkiagana Parizé. rétu vinu patiesis epéjas un zina-[. Sanas izmantot. Palidzibu Siem speclalistiem lute- rénu pasaules federfcija Dr. Honga lerosmé gfkusi jau vatirak neka pirms gada, kad séka yakt zinas par DP zinatnieklem, lal lzdotu par tiem brogtiru. Pirimaji brodird, kag iz- nica fsu Jaiku pirma jauni ASV imigriclias likuma $pienpemanas, mineti 280 8aclu zingtnicku virdl, Starplaika dazi zinaétnicki jau alz- braukudi, pa lieldkai dalai tikal t&- di, par kurlem aizrunéjuSi personig! draugi val kas izeeloju$i par lauk- stridniekiem, s&tniekiem vai taml. Raksturiga atbiide daudziem zi- ndtniekiern. kas rakstijusi véstules aizjuras augstykolim, ir bijusi ta, ka augstskolas vadiba apbrino §0 zi- nétnicku st&Zu un zinfiganas, bet varétu tos plenemt darbd tikal péc personigas sarunas par svarigiem jautajumiem. TA ka DP nav jespe- jams alzbraukt uz ASV personigam ' 2 Pateiciba gramatu ziedotajiem Iesaku sirsnigu pateicibu tautie- Siem, kas ziedojuSi LNP bibliot#xu fondam: —. Ansbachas latv. kom. — 116 gram. un furn.; M. Grins Valkos nom — 1 gram. un 10 Zurn.; Ebenveileras latv. kom. — 136 gram.; P. Kiploks Antverpas nom. — 28 gram. un Zurn: R. Caks Pfullingend — 40 gram. un Zurn.; Fuldas laty. kom — 199 gram. un zurn.; Vircburgas Centra- las nom. latv. kom -~ 2480 gram. un zZum.: K. Kriklitis Veidené — 40 gram.; Giflenes nom. laty. kom. — Ol gram. wi urn. : Ar saviem vértigajiem ziedoju- miem tautiesi paid veldot svetigu kultiras darbu trimda, par ko sirs- migs paldies! TurpmAkes ziedojumus indzu adresé?: LCK kancelejas priexsniexam J. Venneram, (13a) Nurmberg 2, Lettcnlager .Valka". J. Celms, : LNF prezidija priektsédis ar dinfm par DP zindtniekliem un vinu kvalifikacijim, ka ari méginds uznem tiesus saksrus ar 25—39 lu- terfnu kolledZam ASV un Kanada. Ir ceribags dazZos gadijumos palidrét zinatnieklem atrast darbu ari citos Kontinentos, isi gan tur vispdréjo lecelojanas noteikumu dé} grutibas ir lleliikas, ra tam, kad esat redzéjudi visua S09 cilvékus, gribas braukt uz ASV un dibindt augstskolu kaut vai tam- dé] vien, lat varétu Soa izcilos virus nodarhinat,” tesaucds Dr. Hongs péc | jautéjuma, val komisijas darb& iz- Hiicls satikties ar tlejdm izciliem speidein, Vins plemindja iatvieh maékslas profesorus Kugu un Annu- ai, Ko saticis Esiingen&, un plebiida: alan) sirds sip, iedomf&joties, ka- da izskérdiba ir nenoclarbinét ‘Svs spékavirus vinu speciAlltité tikal tamdé], ka tiem nejaudi nav draugu, kas par tiem aizrunitu , Dr. Hongs sarun& vél paskaidroja, Ka pats drizum& atgriezisies ASV, lai atsiktu darbu Sv. Olafa kolled2a Minesutas diata Nortfildi, kur vind agrak bijis maecfbas spéks, Izcelo- Sanas iespdéju sagada§anu zinftnle- idem ving turpinaSot ar! tur. Vel juteranu pasaules federactjas parstévia plebilda, ka ty vidi, kam jau izdevies darba lespijas sag&dat, ir vairaki latvieSi. Pats pirmais ir bijis prof. Dr. J. Primanis, kas tagad ir macibas spexs Pitsburgas univer- sitaté. Labaa iespéjas raditas ari matematikas profesoram Kaufmanim wn duiedonim Priedniekam-Kava- ram, kas ar sekmém micot dziedi- Sanu Gustava Adolfa kolledZ4 Mi- hesota wh nesen saistilies ari af turienes simfonisko orkestri. Iztaujasanas komisijas loceklis prof. Dr. T. Celms izteic3as, ka lie- lakais vairums no tiem zinatniekiem, Kas tagad ieradusies komisijas sédés, bijusi latviesi. Ja dala pazistamo latviesu zinatnieku, kas dzivo ame- risagu josla, to neesot darijugt, tad tas, acim redzoi, izskaidrojams ar to, Ka Vini nav iemaciiudies anglu valodu | igaunu meistaru vadiba. Atkariba no darba spéju zaudéjuma_ invalidi izvelas plemérotu arodu un miicds 12 méneSus. Padreiz darbnicds stra- Gai 162, bet paredzéti paplasinajumi, un parskoloties varéa 250 invalidu. Kopmitnés valda spodriba un karti- ba. Invelid{ dzivo értikkeos apstéicjos neki daudzis nometnés. 24 stundas karsts un auksts tidens, atpitas tel- pas ar dazidim spélém un galda tenisa lericém, plais parks pastal- gam, moderna ambulance utt. Uz- turs péc siimnica devam. Katru dienu ir 6 praktiska darba stundas un ft anglu valodas stunda. Slimnicd invalidl sanem speciilu 4drstéanu Dr. G. Primana virsuzrau Sne- cidlas masizas, vingrosana ti. tiem, Gdeng dziednieciba, moderni fekartots zobirstniecfbas kabinets, ar vardu sakot — gadfts par visu. Valas brizZos var iegriestics ari uz kausu alus pie viena no trim Bed- burgas vacu viesnicniexiem. Invalid ir naski arf uz defoganu, pat tle, kam kar$ atpémis abaa kf- jas — jauniba prasa sevu. Amputé- tie uz ambulanci stalgisanas vingri- nijumu stundim bijuli javed gan- driz varitém. Bet tad masinas fedo- majusais, ka dejoSana patiesiba ari ir staigasana, un rikot! ,deju kursi™. Un ,kursantu" nekad nav trilcis. Sestdienu deju vakaros lielajA sarl- kojumu. zil8 Bedburgas un Kléves vicu meléas laurtin leufas. Notlek art volejbola sacikstes gacha turnfri, teitra {zrides, dziesmu vakari. Té ir Bedburgaa saulainiké dala, kur& tie, kas cletuél visvairik, cendas alz- mirst kara rétas, LatvieS{, igauni un Hetuviesi deivo zem viena jumta. Rodas jautajums o-"-Zirarsaticibu? Ugunis riditiem viriem taéu alla? ir ata valoda un tra izriciba. Te nu vislabaiko no- skaidrojumu deva sftnia K. Zariné, kopigh téjay vaker& rundjot par Baltijas tautu sadarbibu: ,,Latviedi, lietuvieSi un igauni nedzivo moder- n& laulfbé, kas driz tzirst. Mé&s ne- Skirsimies nekad. Nav miig dzivo- Sana, ja kadreiz nepakivéjas." Savas nikotnes veldofand Invalid strada ar Helu nopietnibu. P. An- tonovam amputétas abas kAlas, arf vina brdlis Gregors ir invalids. Abi mifcis par kurpniekiem, Viens tal- sta virsas, otrs altis pazoles, gan jau ma{zt nopelnisim, ‘ aptimistisk! aprie2 Latgales z&ns. | Lidzig)§ dom& arf dailamatnicks bez abam roku delndm, virpotAil ar vienu roku un citi; visi vini dienu diendé citigi vingrinaés un macis, lal vélék pasi sev nopelnitu mailzl. Lat- viebu invalidu eaimes vienpratigo domu izteica V. Hazers, apsveicot sitni K. Zarinu -— ar savu darbu més celsim sev nélkotni, stréd&sim par godu sev un saval tautai un, ja bus pienacis laiks, lesim ari vél ci- na par savu valsti ar a ja Nometnu dzive > LATVIA, 1949. g. 30. aprat par Baltijas — qa valstim | Amerikanu armijas izdoté ..Troop Information and Education" 3 mai. ja numura fevievots plasiks apcerk. jums par triju Bailtijas valstu lik. ten! kops vacu krusinedu ordena februkuma lidz bojSevixu okupaci. jas laikam. Ipagi izeelts 8 remjy neatkaribas periods, uzaverot sam. nieciskos un Kultirflos sasniegumy un garék pakavdjotles ple Baltiias valstu trafédijas otri pasaules ka ari sikaék wpcerot bolSeviku var. macigo aneksiju. Izdevuma pédéias nodalas veltitas Somijai un t8: ao. F zimei paireizéjé starptautiskaj§ gh. j tudclj&. 3 Latviesu berni un Zelsirdigas masas dodas uz ASV Pirmie pieaugusie DP. kas saske ni ar imigrdcijas likumu devutig tledi no angju joslas uz ASV, bija divas latvielu Zélsirdigiy mis — 30 g. v. Elvira Gada un 41 4g, ¥, Aline Klabe. Abas devas piri che- &nam otri ,barend gaisa tila“ 14. maging, kes ateté{e Hamburgu 2. april, vedot uz jaunu mfijvietu $5 bira bérnus. No tlem 46 tr latviedi, 6 lietuviesi, viens igaunis, viens dienvidsiave un viens nesinimas tautibas. 53 no bérniem jzraudsit] AizSautie vanagi cila |Amerikaniraksta Bip eng}u josiags nometnés, divi n&leull. | no frantu josies. @ bérni jaunikt par § gadiem, bet paréjic 5—10 ¢g. ¥., atskaitot vienu 18 g. v. melteni, Bérnus lidmaging pavadija 4 ne- vadoni no DP vidus. Divi pavedo- ni — lauléts Hetuvielu pfirls — at. griezisies VActji, bet ebas latviety Mmisas pé& bérnu nododanas Nujor- ki pasas dosies uz jaunim dzive vietim ASV zea piisttinu Masatuzetae StetS det Alfna Kiabe uz Northemptonu Pen- slivinijas stata. VESTULES REDAKCIJAI AL. Kimboltoné NO SIS SALAS ATGRIEZISIES VISVAIRAK LATVIESU Kidreiz. misu nometnd savilno- | jumu radija zina, ka més esot felt atvesti aiz huminiem iemealiem DazZi gan torelz protestéja tuviniekiem liedzot Anglité braukt un tAd&l padi esot spiest! atgriezties Viiclii. Més t&dug no- rijim, ~— sak’, ko nu liels cilv&ia péc miites vairs igosies, Latvielu | meitu te nu gan nav daudz bet : anglietes tatu ir tlk dailas, tik bur vigil amaida, un vai tad té ilicla ne- lalme, ja péc kfizim viram pajam jamazgi vela. Velas pulverl tadu visur var dabiit pirkt. Nebdtu Gaudz ko ievérot ari to slimo let- vielu protestus, kurwe pret pamu gribu: alzsiita atpakal uz Vicilu Vini varég tur atpistics. Ar interesi lasijim par plky. Ja- numa iespaidiem Anglija. Es at- Jaujos toa vél papildinat. Ne mi- ‘jou, ne kalminu nometnés nav tidu FLENSBURGA Antverpas nomet- nes padomé piedaioties 90 proc. vé- 16tGju, fevéléts priekSsédia A. Blan- kers, kas ir padomes ioceklis jau kopé nometnes dibin&janas, P. Dria- gals, A, Terin§, ind. Krimins, E. VI- toling un agr. Rugéns, ki ari viena lietuviedu parstave. BAD MINDERAS sanatorijas lat- vieSu siimnieki izsaka rirsnigu pal- dies visfm organizicljam un fkvie- nam, kas vinus apdAvin&jusi, bet ipasl Sengvardenas un Giftenes no- metném, kas slimniekus ifepriecind- fusas valrakicdrt, EITINAS nometnes komiteja no- dibinéjusi paspalidzibas fondu, ial rastu lidzekius trikuma& nonfkugo tautiesSu atbalstam. Fonda lidzekj! sastidas no straddjaig riedojumiem, atpirkganis makeas no nometnes no- rikojurniem uc. Nometnes dimu ko- miteja savukfrt uznémusies vienl- niekyu apripMam ~~ . TESPEJA KLUT PAR PULKSTEN- TAISITAIU Aprila beigis izbeldzas lkurs pulkstentalsitiju akolA Eslingen’d un jaunals sikeles 2. malji. Kursa il- gums 6 méne3!. Macibu leika@ kur- santi sanem strad&t&ju devas un ci- garetes. Audz@imiem, kas nfile no citim nometném, iekdrtotas kopmit- nes. Pleteik§anfis un trvdka infor- macija parskolofanas centri Eslin- genfi, Hindenburga ieli 35. Pac ple- teikSands centra {zsiita uznemSanas aniiecibu parcelSanis formélitasu kirtoSanal. Beidzamals ierasands termins skold 15, maljs, Pirvedot mums nsuda pa pasta. neaizmirstiet oz parveduma talona otvi pusé atsimét, par ko JG@s meaksijat kiusu stOrigu, kur uzrakestit kaut vai vOstull, Ir gan plaaikas telpes galda tenlaam un sarikojumiem = ¢ Gulamtelpig dzivojam pa 8—10 vi- ru viené nodalijum& Laj gan eseam 6 tautibu pirstivji, tomér lab! satiexam un zabekws #kérsslenal pri vis nesvielam -Labums val tas, ka Gtri dabiinam zinit visu, Kas & notieck. Esam piletle- kami turfgi, lal katr& istaba bfitu radio aparats. sities, var iet Gra pastaig&ties. - lijé cauru gadu ir tik gilts. priekrocibu dé] no miisu hostels saimes tikal 3 ir sajukuil pritd wa viens izdarijis (Maditis no Trikates). oasiimis stridnieke Anglija s@- nem pabalsty 26 4. nedéa. Je slimo mazik neki 2 nedélas, pér Pirmajim 3 slimfbas dienim ne makei. Vientgi Inukeaimniectbas hosteins p&c 8 ménefu nodzlvodanas eki sanem pilnu algu. Te nu atkal jdenka, ka latviebus, ki pir mos fecelot&jus un labus stridnie- kus, lidzigi victediem, spied slést ar saimniexiem darba Heumus tle Hl, bez komitejas starpniecibas. Rel- 28 ar to vini zeudé miné&to atbalstu no hostefa resp, komitejas. Vinu' } le a , Kam nepatkk klauw q geez #57 BE Latvija" lasft® informacia per l&hkim dzelzcela bijetam hosteju stridniekiem var radit pérpratu- mus. K&dam retam citos hostejo bija. gan lalméjies ths dabit, bet misu atkfrtoto pleprasijumu norai- dija, jo tidag biletes esot tas tika] bérmniem veeciku un sievu apciemodsanal Mas priecijamies, ka plkv. Janu- mam ir patikus! mtisu braSd st&jé Nekas mis nesalauzfs, Ari darbi né Un kad k&Sdreiz pleniks laiks, daubos, val no kadas zeme atgriezisies dzimtenaé tik daudz iat- viebu, ki no dis saizs. | Bet i ee a =: - 3 iii | a x kojuma: n ae or eats Fxe Hii SY a a= ee