Tresd.en, 1951. g. 6. janija ARVIEN LABAKAS ATOMBUM.- | DAZOS VARDOS BAS AGRESIAS ATVAIREL | @22¥iici. Franci iV republika... Lelia vidusce|s ASV icinteresctas | Papagosa saligsana vieSu apg@rba Navabs Safavi. uz kurs Bae vEl; nogalinaja lianas omunsstry Prezideniy Al: Rarmaru. rae oe oe a a ee ey ae yates eee fa An ae a ie LL == _ T Pee Mtoe _— | - | { ' { | ee ee . . ee oe . .. "er " eel = eee eee a ee ‘. I . Gag + . oo " : Fa : F 1 . _ 8 om . . 1 a 7 -.) = Las e Po, === “ao ee . . aso: * ene 7% an . 7 . 7 7 va a ee x, 1% = . Piped = = 7: . aos ot . sooo, * . oer . : = . . oo =. ai, 3 : ae ne . : a oe ‘=. . Se ee eer a . 1 1 ‘ cee Hy Pi =, . = poe "soa a ee a) sey Pa om mes Soe T iin eel Dir, ace An. as ‘= ron, . wo F “ie ao eRe “pout - a 1 +e wap 7 ih - => p= “ae ia 2 Tle a. E " ct wu rm he et I oy SO 2 a — 9 . * . ' re Te z . ee oe i ol eee fa. a wv F ‘— z a. ‘ad pe "o. Sl ite Ts *s alien r! ao oh 8 weet ot oa 3 4 a mtr ww ari a ri r 5 5 F ? T Lert: a =F F; ie a ue re . Bo - . . “= wos * =. Sate eT eS et hoe sr r CF, . r mpe= if: =A 3 + en oer a “ae "os = mae 1 2 "a ait . ie 1 ee . = as oo . = oe r, qq"? : i i ar aT SE ees . - i "ae . ' 4: eT wm - ™ = 2 Sey aT al hi nal mi rea = " eee eee _ ul mg oo . roe cr 2 = PC ie = Or lot . 1 = i 1 tr hal pte ™ = - 4 iy ee ee a 7 Fi 7 X * . - * 7 . . = - rye 7 7 "bk ; 1 er i. oot ee woul el aus " eer ee) r il ee i Le eT ye me a ie . a ae a a, rout . ate er =, _ Hon 4 ee t. ot; nl a Paks" "® ; krar ha Lia. 1. Ae : a Le . . . J "7 rw * 4 ea . . , : , - = : . . F .—* - . ere . . . 7 L eee He . at . - . Pad ? f, 5 ey eo = at ar Fr : _ — r ‘eit! : en aL — . “rau - es. Poet ye) Fe et - Hr chi a = rir or. wi . . er =o as _—— ais ' ee so ll el —- = of 2 oe ae J L. “TT " . J pa ce Tat E L ? mee Tome _—_— cok ed =, 77 Is " at lien To Oral . cH mains 7 Pu , = " =" . , ; 7 . ad = a Sh inE toe a ene - ‘- briesmas {Turpindjums no |. pp.) varu’, lidzsinéjas republikas viet& yélétog city rezimu, kura valdibai un tds galvai pret parlamentu bitu ne- galidzinami Jielakas tiesibas neka ta- gad, Zindmos apstakijos gen. Degols art bitu gatave vadit valdibu ari bez parlamenta un pat drpus savas zemes robezim, ki vins to jau darija pedéja kara laika Londona. Tresa francu grupa sastadas no centra partijam, kas veido Skietam: idedlo zelta vicduécelu starp abiem | ekstrémiem — koministiem un dego- listiem, To médz apzimét par Fran- cijas demokratisko grupu, ,,i{reso spe- ku’ vai [TV republikas aizstavjiem. Bet aiz Si ,,tresd spéka” nestiv ne spéciga centra pattija, ne stabila koa- eija. Si koalicija, uz ko balstijas ari IV republikas pédéja, péc skaila 14. valdiba, apvienc polftiskus stravoju- mus, kas ir visinaz tikpat pretéji ka konservativie un léboristi Anglija vai republikéni un demokrali ASV. Vieng no jielékajiem jaktoriem saja grupa ir stipri religiski ievirzita tautas repub- likagu partija MRP, kas pastavigi ir pretiskibas ar abiem paréjiem part- neriem -— soclélistiem un konservati- viem radikdliem, kas pret religiju nai- digi resp. vienaldzigi. Tas tresés gru- pas etdvokli vé!l sarezgt. Sados apstakJos IV republika sava pirmaja posma Joti izcilus pandgkumus var atzimét galvenokart tikai arpoli- tika — aktivu piedaliganos Atlantika pakté, Rietumeiropas Unijda, Eiropas padomes radiganu un Sumana planu, kas var k]Gt par spécigako sadarbibas balstu vecd kontinenta valstim un pa- sargat to no draudosam briesmam. Gan ari iekspolitiski gil} nenolie- dzami pandkumi jaunuzbuves darbé, pateicoties Marsala planam, tacu pie- minéto pretiskibu dé] daudzi svarigi jautdjumi vienkarsi nobiditi mala un atstati jaunas valdibas ziné. MERKIS ATTAISNO LIDZEKLUS Ar gandrjz akrobatisku veiklibu valdibas partijdm izdevds panakt jau- oa véléSanu ukuma un budzeta pie- neméSanu, ka ari atlaist Nacionalsa- pulet. Vélésanu kKampaga sakusies pil- ma sparaé, un if. jiimija Francijas pil- oni varés doties pie urnam katrs la- baja ticibd, ka ar savu balsi palidzés valetij tikt pie jabaéka parlamenta un labakas valdibas. Agrag vélésanas Bkiet ndkam par labu valdibai, jo ru- denf, xad jztrikums: budzeta biitu ji- tamaks un remas lauksaimniecibas ra- zojumu cenas un varbit art elikta ra. ta pastiprindtu sartigtindjumu zemnie- kos, ,tres# epéka” izredzes bitu vél mazékas, Degols jau netieSi izteicies, ka i7. jinija isteniba notikgot tikai parejas kabireta” véléSanas, kas sa- gatavogsat celu jaunam, ,,istim” vélé- Saném rudeni, kas dotu varu vinam. Loti iespéjams, ka generajla ceribas ari piepildas, jo koministu apkayotais jaunais véléSanu likums péc ilgam pulém beidzat pienemts t&da versija, kas komiinistiem un ari degolistiem pagaidam visnelabvéligaka. Kamér lidz Sim proporcionaélaja véléSanu si- siémaé katra no 100 véléSanu iecirk’ niem ievelamos 2—11 deputatus sa- dalija proporciondli katras partijag ie- gito halsu skaitam, tagad katra ie- cirkn], izmemot Parizi un apkartni, vi- su paredzéto deputatu skaitu ieqis ta parttja vai partijas koalicija, kag bie pandkusi absolite balsu vairdkumu. Komunistu un degolistu pretiniekiem ta dota ieepéja veidot péc patikas koalicijas un péc iegfitas uzvaras sa- dalit vietas Nacionalsapulcé sava starpd, kamér Parizé spé@ciqadkajiem komunistiem bis jaapmierinads tikai ar zinému, kaut ari lielako daju no deputatu skaita. LIELAIS NEZINAMAIS Jauna vélasanu Hkuma_ kritikiem noradits, ka stipra, demokratiska val- diba, kas nosargitu zemes robeias, demokratiskés brivibas un novérstu socidlas netaisnibas, ir pietiekami céle mérkis, lai attaisnotu visus lidzek]us. Noradits ari, ka lidzigas vélesanu si- stémas if ar) Lielbritanija un ASV. Ja valdibas koalicijai Kelaja spélé lai-| meétos, ka planots, no 624 viatdm Na-| clondlsapuleé iegit ap 400, ta varétu triumfet. Bet véléSanu Ukuma ir ar karali Paulu Atémas foc). — Protestejot pret Griekijas armijas virspavelnieka feld- marsala Papagosa atkapsanos, nakti uz ceturtdienu Afénu garnizona v-e- nibas, augetaku virsnieku vadiba, te- péma galvaspilsetas raiditaju un lenca parlamenta éku un atseviskas ministrijas, Ministru: prezidents a:- cinaja paligé fe;dmarsalu Papagosu, kam ari izdevas atrunat augstakos viresniekus no nodoma gazt valdibu. Divi brigides generaji un pieci pulk- vezi apcietinatt, Ari ASV atbalsta feldmarsalu Pa- pagosu, tadel amerikanu véstnieks Atenas sestdien, tikka atgnmezies no Sav. valsiim, apmekléja Papagosu un péc tam karali Paulu. Ministru pre- zidentam Venizelosam veéstniekg pa- ékaidroja, ka ASV ,,loti noraizéjusas par notikumu attistiby Griekija”. ASV valdibas aprindas Vas-ngtona paskaid- roja, ka Papagess baudijis piimigu Sav. valvtu valdibas uzticibu un ka ving turéjis stingri savas rokas Jab apmacito grieki armiju. Papagosa atteikSands no armijas virspavelnie- cibas varésot turpmak nopietm ap- draudét ASV militdéro palidzibu Grie- ki jai, Helgolandes vieta ang|i ar mieru izrau- dzit citu bumbu merki Hamburga (al). — Pag. nedéla 16 vacu zvejnieku laivas aizveda uz Hel- golandi vairak neka 100 omaru zve}- nieku, kas nol@émusi salas tuvdkaja apkaimé pievérsties savai agrakajal nodarbiba;j — jUrag vézu zvejosanal. Zvejnieki asj nosodija parttju poll- tisko propagandu, seviski FDJ jaunie- Su lzricibu, kas Helgolandi gribéjusi immantot propagandas nolikiem un apnémusies palikt sala tik igi, ka- mér tos aizvedis ar varu vai angju bumbvezi apmétas bumbam. Kids zurnalists, kas nedélag no- qalé motorlaiva apmekléja Helgo- land!, zino, ka dala zvejnieku celot pagaidu majokjus, bet citi jau iz- braukusi jara uz omaru iveju. Vacu vaidibas parstavig Kilé piektdien pa- zinoja, ka péc anglu militéro jestazu informacijas, turpmak ap Heigolandi netraucéli varééot zvejot sestdiends un sv@tdienas, jo tad bumbag nemeti- sot, bet nosodija jauno jnvaziju, jo td apdraud fabvéligu iznakumu vacu- anglu sarundm par salas galigu no- dosanu atpaka] vaciesiem. Slézvigas- Holsteinas piekrastes policija izsuti- jusi motorlaivu ar cetriem kartibas $arqgiem uz Helgolandi, Jal aicinatu zvejniekug atstat salu. Anglu augstais komisdrs pazinoja Bornes valdibai, ka Helgolandes vied Rietumvacija varesot anqlu bumbvezu izméqinajumu lauka vaja- dzibam noradit kadu citu vietu. Bet Sarunas par so citu vietu, ka arl par Helgolandes atbrivoganu pirms pare- dzéta 1952. q. 1. marta, varésot sak- ties tikat tad, kad atbrivosot salu no zvejniekiem, kas tur pag. nedela ie- rddusies. Pirmdien ari bija jau viss sagatavots, lai zvejnieki uz laiku par- celtoS uz sauszemi. | @ @¢ Mongolu invazije “ae ‘ec Tiringija Gots (al). -- Vacu karasp@ka ap- macibu laukumos pie Eizenachas, Bu- chenvaides un Veimaras uz vasaras manevriem ieradusas lielakas padom- ju karaspéka vienibas, kuru stiprumu vérté uz 75.000 viru. Par padomju ka- réviru vardarbibam 7ig0 no visiem clemiem, kur apmetusds padomju vie- nibas, kas galvenokdrt sastédas no mongojiem. Daudzos ciemos zemnieki ta iebaiditi, ka iedrogindg iziet lauku datbos tikaj helakdas grupas. Par jeradusos kaysaspéka vienibu Skaithsko sast&aévu precizas zinas ie- gulas no Tiringijas tirdzniecibas un angddes parvaldes kam jarupéjas par 5a] apgabala izvietoto kafaviru uztu-: | visdazadakie atomieroci. Nujorka {ip}. — Kongresa atom- energijas komisijas priekssédie sena- itars Mekmehons intervija Newsweek parstavim, resumé@jot neseno eksperi- meniu rezultatus. deklaréjis, ka ASV ie- | tagad agresijas ‘gadijuma spetu ar atomieri¢u palidzibu verst pret ie- naidnieku daudz smagakus sitienus neka agrak. Sav. vaistim tagad esot No tiem | dai gan vél konstrukcijas stadija, bet cilus jau sak raZot lielaké éxaita, Senators ipasi pieminéja atomiskus artilerijas $avinus, kuru driza lieto- Sana apsvérta Korejaé. Vins ari pie- metinajé, ka taktisko jerocu arsenala laikam driz vien bisot ari talvada- mas raketes ar smailés jevietotiem atomiskiem [fadiniem. Atomkomisijas priekssédis visuma optimistiski izteicis arf par ASV iz- redzém iidenraza bumbu gatavosand. ASV zindésanas atomierocu§ lauké, taktisko atomierocu palidzibu ASV tas vienmér spés iznicinat. Senalors uzsvéra, ka ari Pad. savienibas rici- ba jau tagad ir zinadms krajums atom- bumbu, un té drudzaini censas pro- dukciju palielindt. Nopietnas bries- mas ASV draudétu bridi, kad Pad. gavienibai atombumbu biutu pietieka- mi daudz, laj ta varétu uzdrosinaties riskét parsteiguma atomuzbrukumu ASV. Gromiko un Dzesups iztirza maksker- nicku pancmicnus Saipus un vinpus dzelzs prickskara TEJAS STUNDAS — SVARIGAKAIS Parize {oe), ~— Nozimigdkais poli- tiskais notikums pag. nedélas nogaie neapsaubdmi bija tris rietumu valstu priekslikums Pad. savienibal piekrist cetru lielo konferencei Vasingtona 23. jiinija. Ar so notu sabledrohe viend réviend gribéja panakt to, par ko tris méneSug Parizé lauza sképus 4 frlietu viceministri. Spéko$ands Roza marmora pill sakum& saistija nedalitu brivds pasaulée uzmanibu, bet velak, ieilqstot lidz apnikumam, neviens tai vaire neveltija nopietnu interesi. Ari paSd Parizes pili no- pietnag noskanas mainiids ar. jautré- kiem briziem. Svarigakais notikums katré sédé bija téjas stunda, ti. 15—20 min. ilgs partraukums, kuysaé izqajea dzelzs priekSkars starp austrumiem un rietu- miem. Pat p&c karstakam un nikné- kam debatém delegdti salika savus papirus portfelos, lai -pievérstos drau- dzigam un népolitiskaém sarundm, ijt kd nekadu dometarpibu nebitu bijis. izcils meistars §aj& noskanu maina bija Gromiko, Laiku pa latkam ame- rikénis Dzesups sarundjas ar vinu krieviski, Jai papildindtu savag vajo- das zinasanas. Abu. iemijotakais te- mats bija makskeréSana,. un siki jo sikji tad tapa parrundti makskernieku panémieni vinpus un Saipus dzelzs priekSkaram. Gromiko turéjée péc iespéjas télu no Parizes vilindjumiem. Statistiki zino tikaj par diviem teatra apmeklé- jumiem, divam kino izrad@m un par Gromiko klatieni Eiropas meistar- sacikstés basketbola. Vai filmas, ku- fds padomju delegdts noskatijas, bija ar krievisku izcelsanos, pat to stati- stiki klusé, toties téjas etundas Gro- miko ar saviem rietumu kollégim siki iztirzaja redzéto luqu saturu. Darba kartibu padomju delegacija, Sklet, bitta izstradijusi ar vislielako Tupibu, Pieméram, Gromiko, iepazis- tinot metummiekus ar kaédu jaunu priekslikumu, médza atskirt biezos aktu) vakus, iznemt kédu papira loksni un pasniegt to krievu sekreté- rei, lai t& ,,jauno priekslikumu” pa- valro rietumu delegadtu vajadzibam, Rietumu zurndlisti un citi novérotaji konstatéjusi, ka pagaiddm izhietotas tikar divas tresdafas no biezads prieké. likumu aktu kaudzes. Viena tresdala palikusi vél Gromiko ricibé. Aizku- lisés tadé] spriez, ka garlaicigad cini- S§anas Roza marmora pil! turpindsies vél vismaz pusotra ménesa. Tas ari notiks, ja Kremlis noraidis rietumu naotaé. | ,Japana uzvareja pedejo karu“ f Jokohama (gi}. — No Brazilijas ne- jtendencem. Benzina galonas NOTIKUMS ROZA MARMORA PILI Konferences sakum§ Gromiko bija loti centigs un nebija ar mieru sé- des beigt pirms pulksten 8 vakara. Laikam starplaiké Parizes klimats to- mér bija atstajis , vieglpratigaku” ie- tekmi ari uz padomju delegatu. Vice- ministru jaunakais eports bija 6&2u il- gumu nodzit lidz 30—120 sekundeém. Delegati p&c kartas laipni paskaid- roja, ka tiem nav nekd jauna ko teikt, — tas nevienu ari nepareteidza — un jautré vienaldzibd, smaidigam sejam. tie piecél§s no apniciga kon- ferenéy galda. ~— T& tapa pasaules vésture Rozé marmorta pill. Japana aug nacionalistiskas tendences Londona (fd) .— Samazinoties oku- pScijas iestdzu kontrolei, Japénd ve- rojama bistama reakcion§ru un eks- trémj nacionéiistisku organizaciju vai- rosands, zino The Sunday Times ko- respondents no Tokio. Japanag gene- rSiprokurors izteicies, ka zinaémas ap 600 Shdas organizacijas, bet vél citas darbojas elepeni. Aréji tis savos mer- kos raketa cinu pret komunismu, na- ciondlo aizsardzibu, ,,Lielazijas” ideju. u. c., Val ari maskéjas par bij. kaya- viru, rejigiskim vai citim nevaini- gam organizacijam. Pastév ari ,,briv- pratigo korpues Formozas aizstavesa. nai’. Sensacionala _,,cenu kauja“ ASV Nujorkea {la}. — Nujorkas lielaios precu namos pag. nedéla bija véroja- me gluzi sensaciondla cenu krisanas, kas dazim precém sniedzas pat lidz 49 proc. Cenu pazeminajumu ievadi- ja pasaules lielak§ precu namu 6a- biedriba Macy ar pazinojumu pag. oirdien, ka 5978 prieksmetiem cena pazemindta par 6 proc. Otre lielakais Nujorkas preéu nams Gimbel atbil- déja ar saukli: ,,Gimbela cenas nav parspéjamas. Péc tam céenu pazemi- najumam plevienojaés daudz citu lie- laku precu namu, un veikalos notika drkartéja pircéju drizmésends. Vis- lieldkia cenu pazemindjumi bija radio un {alredzes aparatiem, ka ari texksti- liju, sporta piederumu, medikamenty un grdmatu pozaré, Lidzigas paradi- bdg bija vérojamas ari daudzas cit&s ASV pilsétas. Ari lielés benzina fir- Mas plevienojas cenu pazemindsanas (3.4 | céna pazeminata par veseliem 10 at tiem. Visparéjo ,cenu karu’ izraisija ASV auqstakds tiesas 21. maija Jé- mums, kas atcéla 45 Statos izdoto Ii- kumu mazumtirdzniecibas aizsardzi- Trfs amerlkagu Thunderboll F 47 tips gy. nitindtAji sadlras Gais@ sestdien vit Logg. gilendas, Visas tis lidmasinas nogdris. Amerikine krituio pieminas dienj ASY satiksmes nelaimés qatu dabiliusi titan’ 3 persona, 28 nosliku$as un 1? mirugas titny nelaimes gad3jumos. Kopéjo upuru skaitg 116 iestades atzim€ ka zemako kop& kara be'qam. Lai plevelktu gorillu, cilvéks nedodag yy vingtotavu, lai Uztrenétu sev muskulus,” ba. da rund izteicas Dons Fosters Dalles gorg. Gidams. ka ASW sava planodand nebdiw va idvadds no pretinieka sp&ékiem, bet drivdy te pasu spékiem un pretinieka vajumg mér. auxias. Ja padomju Valsts @rtt sp&i rages: 100.000 tanku gad&, tad tas nenorlmé ayts. matiski, ka ali mums ja@razo 100.000 lanky gaia,’ ozteic&s Dalless, ietekkdams labdy mexi@t pretinieka vajas vielas. 176 datadus JpaSumus $1 gada pirmajos § ménesos nodewuSas atpaka} vacieSiem amar. kdnu iestddes, to wid 43 lres namus, in smatakas Gkas, 7 viesnicas, | skolu, 8 prady namus 7 biroja €kas, 5 kazatmas, 4 veikalus, 6 qardé#as, 8 restoranus, 2 fabrikas. 2 teStpag, kA atl daudz daZddu cilu €ku, temes gabg. lus, ddrzus, tenisa idaukumus, laivu mains utt, MakSa Pianka mediciniskds pé@tniecThag institdts Heidelbergd driz sanems atpakea! savas fizikas laboratorjas. Vacllai plestit!s felgumu uz 1952, gad, olimpiskajdm ziemas sp&élém Oslo, paskaid. rojis Norvégijas olimpiskas komiteias Beng. rAlsekratars Petersens. SY zinta urshathme per sensdciondlu, jo norvégi Ud¢ fim nekd nevél@jds dzird&t par vdcieSu piedall¥anos, leliiqgumus izsiitts jlijja shkum&. Ziemay ipa ls qaida ierodamies ap 1000 sportistu un ¢ 2700 pdrstavju un treneyu. RIkotaji noldmeli jiesprest 800.000 jeejas kardu. 2.408.760 clvilo lerédnu rmaija abkuml po. darbindia ASV valdibas iestades. far&igy skaits aprili vien pieaudzis gandrlz par $0.00. Gandilz pusea visu ierédou noderbindt! mil: tHris mimistrij&s: visveirak pasta mintatrijd (0,5 milj.|. armijas, flotes, avidcijag min: striid un kaya veleranu parvaldé, Tris dienes rlkl® leké@rsea dimants beideo! bija jaizklepo kfdam LosandZelosay vért}- lietu zaglim, kad policijas detextlys wrgbja Bo zagtas mantas si@piuvi Ar dilpu parvadijama, injaucama hellkop tera produke!ja uzsikta ASV brunote spbtu vajedzibim. Nelielo lidapardtu lietea apvi- dus izlGko&anai yn sakariem, {9 amago aulo kravas ar davanm, pukés un teleqrammam sanémusi Anglijas karaligns- mote Métija savaé 64. dzimumdienk, Franéu gen. lelin. Plers Fafa flecalty i Firopas brunoto qaisa spéku fthba pried nieky aizejo8A anglu avidcijan marlala Brite vietd, Kauja slarp poticlia os kontrebandiston notikusi Dienovas apakdzemes Odensvads w kandlizacijas tunejos, kad kontrabandisti gr: b&iugi 48d% veid& cauri muites rajonam o¢- dt lieldku vairumu medikamenty, cigare uv, uzvalku u. c. Cina beigusies ar labl hrunoto noziedznieky uzvaru, un tikal ar pa pildap@ku palidzibu policistiam izdeview (ekid no jamatam, Savy transportiidmadinau oosavoll ameriké- nu gaisa sp@éku turboiznicin Ata): vires Japiaes jQras, kad moteru bojdjuma dé} apkalpe ts bifja atstBjusi, bet HdmaSina tomér Hdojume furpind|a. Feldmarsals Montgomerl|s attelcies satlkiles ar ASV brunoto apéku apvienoto Habu dele Ken. Bredliju, kas iuvika laikd ieradlsles gen. kritteb fie Eizenhaueru. Bredlijs eat feldmardaly sava qramala pet pagéjale keru Ar radaru t@méjamus pretaviiciies lisiga- - balus-lietojat kKinie§u vienTbas, — iztalkulles amerikanu avidicijas apeciflist!, Lieldkl dale ho notriektajam 700 lidmaSingm ir noglsta ar Siem ilelgabaliem. 3 milzigas séra alrednes atkldtas Sav, val- ails, Teksasa. PedbJo sifpélumu cindrm Kore]% angio ve- olbas ieglist Honkongas apmiaclbu laeukos. Certila dzlslia rit viens divdeamitl daja frok@zu atlyu, ic pitms 6 paaudz@m kids no britu valstsvira tiehiem senéiem bljis precé- jies ar pusindianieti. So zinu presal nodevis vieps no Certila braléniem. Jaun&i vietnamle&y ofensiva dianvidop fe Hanojas sagadajusi frandiem lielus zaud&(u mus. KopS pag, ned@las 45.000 komflnisty ur brika frandtu pozicijim, ko aizstdv@ja 4000 kapaviru. Vairdkus ienaidnieka uzbrukomus atbalsttja art oartileriias un grandtmetSjo uguns. Cela uz kadu forty frontes turumll Kritis franty virspav@lnicka dé&ls leitnents Bernards Detasinjf. Kore{i UN bruyotie eptki atke! atkarojudl pozicijas, kur ties atradis komilnistiskds par vasefa ofensivas sa&kuma aprilf. ‘Sarkands Kines blokid! seniita aye pieprasija amerikinu jOras epéku kthiba priekSnieks admirdlis Sermens. Blokitds jie sluding UN kopsapulcei. 30 takthaks aviictjen gropo ASV gale Bpeki varot nadot Atlantika pakta brupoto sp€ku sicibd, paskaidroja amerikigu avil- Cijas ministre Finleters. Griekifas brunoto aptkn virepavélalectba parnémis kartalis Pauls péc tam, kad atkl pas feldmarSals Papagoss. K&da brunotu ke: Taviry grupa bija iebrukusi At&nu raidstact jd, Pieprasot svitrot no xzindm informlbelju par Papaqosa alkapSanos, Uz Rletumvacijas dztesmu avétkiem, kas 00- tiks Frankfurt no 15.—19. jOnijam, dzelzcall izsniegs hijetes ar 66,66 proc. tarifa pazetml: nfjumu, ja braucieni notiks lieidkis grupas. lnogrides Bergmanes un Roberta Roselinl laultbas par nelikumiqim nolémual srsludinkt Romas prokurdtdra, jo Jtalijas Jikumi drze més Skirlas laulibas atzIst par spéké esodds. S000 t rolacijas paplta Francijai pleskirts VaSingtonas jzejvielu konferenc®. So papira varés jepirkt par normaldm titque cende ASV vai Kanada. Alus paléring Rielamvaclji pieaudzly pat veselu treddalu, salidzinot ar pagdju§e gadu, un tagad sasmredz 18 mil). hektolitru gad Vél 38 personas arestétas Rletumberilad Par neleqalu skiejlapu izplatfanu, propagad- Eiropa, lai Parfr@ un London apepriestos er { at to turpime ts NO “oy ia, kas youn un pirat! nikfot ki wy iniltracijas 4 ‘ah rijpnieciba. veiactt Notiesdsar pamatprincipe oi aeietilpst So i virdus lef yrr sluecinat, rf deméginaja a top nelikumigu 2 ein Tollts ti g idole Smita i i timindlnozt jis pepe PUT mnkcioniry oe a pH W, va Komini Lbs ,ielver ses fiw’. Ar 6 mre ating Lenis mm itudy. Perédi a prieks. day gus dokument M fete un Dug mi Rurvelta 1s fidiy Comis un r i Lesa aizvirelj A MRD ot cilyi an ASV satvers se Parstivite Wis itsey lien : balzraisis ] déjot komUnistu organizéto ,,laulas nobalse Sonu” pret Rielumvacsjas apbrunoganu. Spanlja uzpemla par locekli UN pasatles vescilbas oarganizae.a. No Cechoslovakijan urana raktuvém or Rie tumvaciiu caur Hofei atbéquéi 7 kelnradl kas stradaju8i OberSlaqverias darba some! n€é, slarp Karisbadj un Mariendadi. Nometné atrsdoties 1400 qOsteknu. lo vidG 300 agtdko vacu SS viru oun policistn, Cechi begdenal lzmantojus: rakiuvju ventildcas Bachtu, SE persona Jevalnota policijas un demot- Strantu satduismé Dienvidafrikas Onijas parla- menla nama priex$a Keptauna, kur pillis de monstr€ia pret valdihas jauno vélé4anu likue mi, kas iercheto négeru un indiedu balstie Sihes, un beigds apmétaja policistus ar dé gosam japam, 0 Jndiinu spectitatu ugensgréku apkayo ana no helikopteriem izs@dinali Ontario pte vincees plagoja meu uqunsqréku rajona, ap Gadati ar p&rtiku un uqunsdzésibas piederu- faiem. fndianiem jdierobezo ugunsgréka iz platigands vientulicajos mezu apvida#. Anglu kafa ministre Stretijs, kaa neset bal; lJikums noliedza pardot preces par zemaku cenu neké to noteicis precu razotajs. ru. Td ka Sis uztura prasibas jdizpil.,| sen dzimtené atgriezties nolémus; 114 da bez ierunam, tad vietéjte edzivo-| personu lela japanu grupa, kag karu tani jau kops vatrakdm nedélam nav pavadijusi turienes japanu kolonijé. sspémus; neka no savam gajas de-j Liels bijis preses parsteiqums, kar vam, Gala dajeyil aizstata ar svaigam ; repatrianti, ierodoties Hongkonga. zivim, Un ari tas parasti bijusas bo-; par vienu no atgrieSanas iemesliem jatas. Sviestu) Tiringijd sanem kal | minejusi .faktu’, ka Japana uzvareé- uz zidainu kartitem. jusi [TT pasauleg kayu, kade] tai tagad daudz atbildigu pienaékumu = visas Azijas jaunuzbivé. Sakuma Zurni- listi domdjusi, ka runa ir par kuriozu $0 milj. marcinu | iznémumu, bet péc sarunas ar. ciliem og gid jugoslavijai kuga pasazieriem izrddijies, ka sada Londons (el}. — ASV. Lielbritini- parlieciba iT absoliti ¥13. jas un Francijas parstavji Londond; Kad kugis ieradieg Japana, daudzi Vienopusies par rietumvalstu saimnie-; jaungkie jau bijusi cites uzskatos. ciskiig palidzibas garantesanu de Taéu 65 g. v. Kantaro Nakano, 14 slavijai 30 mil}, marcigu apmerd., bérnu tévs, stirgalvigi palicis pie Péc etpratéju aprékiniem, si palidzi-!eava ari tad. , Visas Azijas zemes ir stiprindt Franciju tiklab tekséji, ka ari) ba ‘zsn:edzama piemaksu un nevis; brivas, un t&s atbrivojs Japana,” uz drieni -- ka Atlantika pakta unj| aizdevuma veida, un 62.5 proc. no sis: apgalvojis Nakano, lidz ieraudzijis pa visas E:ropas aizsardzibas sistemas! summas jasedz Sav. valstim, 25 proc.. jelam patruléjam amerikanu militaro storakmen:. G, G. | Lieibritanija:, bet 12.5 proc. Francija:.| polesju un kjuvis saubigs. Skl6", --- nevienal partijai vai parti- Ju grupa; neiegistot absoliito vaira- Kkumu, altieciqaja iecirkni deputatu vietas atkai sadalamas proporcionali. Sis apstaklis var levérojami sajaukt valdibas koalicijas planus. Kaut ari degotisti, aréji nostada- Mies par visu pretkomiinistisko parti- ju vienotibu, atteikusies no jebkadim koalicijam un, lidzigi saviem navi- gdkajiem ie¢naidniekiem, iziet cipa vienj pasi, vinu uzvaru uzskata par daudz redliku neka komunistu. Ge- neraéJa Degola nakSanu pie varas ap- sveiktu diergan plaSas aptfindag ne tikai pasa Francija, bel aril darpus tas. Lai ka, — svarigakais 17, yuma ve- léSanas ir tas, fai Francijas jauna valdiba bitu spéjiga nodrosinat un Jauna pretestibas kus- tiba Cechoslovakija Minchene (oe}. — Péc Brivas Eiro- Pas raiditaja informacijas, Cechoslo- vakija izveidojusies jauna pretestibas | kustiba, kas dévé sevi par Cinas gru- pu pret necilvécibu Cechoslovakija. Jauna organizacija piesita draudu vé- stules cechu komiinistu vaditajiem, bet jo seviski cietumu un vergu no- rica direktoriem. Cinas grupa easta- ius? ari [pasu sarakstu par kom- | , , 7 parfiyas funkciondriem un scotia cts MC ee Schein algadziem, kag rikojusies necilvéciqi nenta apqadas.t ar jauniem modermem it: pret saviem tautiesiem koncentraci-; Ci¢™ ~ 27 Koresa parnauditam un moder. | - _ mirélam .harlkam | tanku aokafosanai, bi )as nometnes un ari citur. - Qf jaunu motomz@tu aztileriiu. aia ty ; Te Dey ' r nm . . “17.7 . h 2 vps r oe ee moo 7 " —_—." bee Lk «= omnonwyg a so” Cn | _ Pe i a er) . . . . va: oe “eae ft ot. . soos . ee vt . . =" .H " 7 F-=a a= ‘re Te et at _ = = tae woe eo r er el be 77 etree t 7 7 = =e ial ' ee L. 7 . . ~ = = 7 wo E = mio - . ae - ae : rey ne pree aa a oe [es . a L Pee ar a . Rowse “FI "5 1,7 at -— 8 . , a Z : Y in . rays he ‘2 . Pa 7 7 . . " LS a a a | a] + ie ao ee Ie oe is . ‘a. Tous 7 7 7 . a a oe PE See totes Hy Bt ST ee ae . eae ii . 8 t . ee UTS ee om Fh-"