4 LATVIJA Turcija un Griekija — riciumn stiprakie balsii Elropas alisiruimos / Amerikion on to sebledrote valdIbu eprindds pédéjd laiké daudz parrunits jauthjoms, kA tovik piesaistit Atlan- tiks paktam Spaniju, Turcijo, Griegi- je un Jugostaviju. The Sunday Times Vasingtonas koreapondents Brendons ~parilecindts, ka vél togad sagaidims Sav vaisto ferosindjums forméij uz- sicindt Spdniju piedalities Allantika oaktd. Par spiti anglu on franty opo- zicijas, vienofands te dbitu vieglik pa- nikama, neki par Rietumvicijes ap- brupofanu. Ankaré patlaban notiek furku militieds vadibas un polltiku sarunes sizsatdzibas jautdjumos ar brits virspavélnieku Vidéjos austru- mog Gen. Robertsonu. Jau é! geda s4- kumd Torcijas militérais pdrstavis pirmo reizi piedalijds ha konsuitante Ailantika pakta earunis Vasingtoné. Drusku citédl ir ar Jugoslaviju, kas art pali nemez nevélétos pektam plevionoties, bet vairdk ielntereséta ameyikadnu militdrds un saimaiecie- kis palidzibas sapemband bez jeb- kida pakta. Beldzot svariga vieta Balkanu aizsardztbag organizésand ir Criekijel. Vabingtona pUrilecinata, ka Griekija nepalikty mali, ja no- tiktu uzhrukums Jugoslavijei, Sav. valeth: ieskaitljudas jerind§ Heldko dalu savu aviacijag bazes ku- Gu. Tas darita, rékinoties ar to, ka diem bazes kugiem bie izctla nozime, fa vajedzés nodrotindy Rietumelropas alxserdzibas flangu VidusjOras, tapat art Zieme}jiras tein. Pabas centralise frontes aizsardzibat gen. Eizenhaue- ram lds $f gada beigdm bie riciba 24 divizijas, kag pajam sékumam pie- tiktn, jo kaya gadijum§ spékus Giri verBlu pallelindt lidz 60 vai 70 divi- zijim. Ko Rietumeiropas sizsardzibai apétu dot, pieméram, Turcijas un Griekljas piesaistivana? Turcijé komdnistiem nav nekdda jtama jespaida. Turku tautes tradi- clondié neurticiba pret Maskavu iz- pauiag prelkoministiska nosthjé, kes Turelin padaritu par vienu nu Atlan- tika pakta stiprikeiiem baistiem Tu- vajos austrumos, Turku armijas spake un nozime ifzcelta jau vairékkért Raketurigi ir tas, ka armijas parédés tagad redz jot! daudz motorizétu vie- nibu un modernas lechniskag ierices, kamér eqrak, ké raksta Times, saids parddls garém devudies vienigt saus- zemes un flotes kajnieki, kavalerja | * wun artileriia. Liela nozime turku bru- goto spiku izveldodand bijusi ameri- kdgu militdrai misijai. Amerikdgu virenieki vadtiudi apmdcibu, vairiki simt] turku. nosititi techniekai ep- micibaj uz ASV un Vacijas ameriké- Su joslu. Péc New York Times infor- midcijas, misijas pirmajos 30 darba tidénedos turku armijas reorganizdcijas letvarog apmaciti 20.000 turku. V6i jo- projim gan neplieciedem! pavairot modetno jerotu un motorizéto eatiks- mes ifdzekju skaltu. levérojot satiks- mes ceju uzlabodanu, bijls iespoéiams samazindt armijas ekaitieko eastévu, jo nodrodindte Stra trensports mobill- zdcijas qadijumé, Sle uzlabojumi un emerik4ou palidziba ari jévusi saisi- nit Kara dienesta latku Turcijé no 3 ua 2 gediem. Par grieku armijas etdvokil pateka- Pad, ta sniedz Daily Graphic specié!kores- : pondents Aténds Mannigs. KA vigs impakds ar britu pieredz, amerikapu dolariem un pasu grieku appémibu pandkts, ka Grieklial Sobrid neliels. bet siksia armija — labak§, kada tai jebkad bijusi, turkidt tai ir lieldka kanjag pieredze, nekd jebkurai cita: armijai Eiropd. Savu efkatumu grieki pierhdijusi piecos karos pédéjo 40 gada laikd, turklét vé) smagajas cipads ay koministy pertiziniem. Grieku ar- mija orl ir pirmd, kas Eirop& var at- timét uzvaru par koministiem. Tas izveidodand visiielikie nopeini ’ britu militarai misijal, tSpat ka amerika- pie Turcijé. Britu misija Grie§ijé darbojig apalus eedus gadus. Anglu virenieki seviiki izce] qneku armijas augsto apmdcibas standartu ua individudlé Kareivja lielo discipli- Hu un augsto cipas mordli, Grieku ka- savire pieradis pie dzives, kas, péc VAI GAIDAMA SPANIJAS AICINASANA ATLANTIKA PAKTA rietuma mérogiem, ir trilciga un skar- ‘ba. bet toméy ne ekarbaka, kdda grie- ku kareivim ir vina dzimtajé ciema. Grieki ari gadiem pieradufl pie div- qadiga obligaté kaya dienesta. Grie- Kijas armijai vienigi trikst vél vai- rak ierocu un techniskas iekartas- Jauni sitijumi tomér piendkudsi visu tiemu, kaut gan daja Griekijai pare- dzéto amerikdnu ferotu sutijumu bija janovirza uz Koreju. Svariga trikums Griekijas aizsardzibas tespéjas nepie- tiekamg dzilums telpd starp bistamo Bulgdrijas robezu un jilru, -~ tikai 30 lidz 100 km. Bet ja izdotos pandkt, ka Griekija. Turcija un Jugoslavija sa- prasteg un apvienotu visus savus spé- kus Balkdnu aizsardzibai, tad visas tris valstis kopd varétu atbalstit rie- tumos ar 90—100 labi apgad&tam di- Vizijim spéjigim atvairit jebkadus koministu draudus Dienvidaustrum- eiropé. F. M. Ko redzeja brigadieris Zeltjaks un ko angju jurnicks Berrijs BADA MIRSTOSI ANGLI AR STALINA VARDU UZ LUPAM PATEICAS PAR PADOMJU JORNIEXA PASNIEGTO MAIZI... o&viedrija un Holandé plosas hez- darbe un nabadziba.” Ta raksta kads tvaikopa Biruta jirnieke Sovjetskaja Latvija 7. Janvafa numur’, Kant gan straédnieki mainds strédé visu dien- nakti, bet par nakts darbiem tomér nesapem vairdk maksas neka dienas maind. Starpiba vienigi ta, ka dienas Zviedrija nav bijuai fejaukta abos pé-|maind jeklist vairdk partijes virl un d&jos karos, tai saimnieciskais sté- voklis tomér esot nespskeuzams, un Gétedorgas falas varot redzét cilvéku pilus pie velkalu durvim ‘idzam maizi... Zviedrijag kapitdliatiska val- dibs, t& raketa jdrnieks, neesot spé- figa sagddét tautai pat nepiecielamé- ko — darbu. T4 pasa lsikraketa 12. decembya nu- wurdé Rigas ostas strddnieku brigadie- tis G. Zeltjake savukbrt apraketa pa- domju jfrnieku , pieredz8jumus" Ang: jd: Matra padomju kugl angju ostas felenc izbadéjis pdile, Sanémudi no padornju jOrmiekiem maizi, bad& mir- stofie angli ¢ukst vienu vienigu pa- teicibas vardu: ,,Stajins!’ Turpretim Pad. savienibé, ka tas katram zindme, qaligi lzbeigta nabadziba, trikums un bezdarbe...” Diezin, ko par diem ,leliska}iem” aprakstiem btu teicis anglu jairmieks G. V. H. Berrie (ving gan Sovijetska- ja Latvija jalkam nelasa}, kas péc apclemmojuma padomju ostds aajuts neatiiekamy vajedzibu véstulé Dally Telegraph fasitajiem (17.2) pastéatit, ko vins tur redz&jis. Kad anglu ostes strddnieki reiz atjégs, cik tabi tiem kidjas, salfdzinot ar vinu aroda bledriem citds zemée, bet it saviski aavieniba?” vaica angju jar- nieks, teroginddams, lai anglu ostnie- ku strelku vadonus un vinu Ifidzekré- jéjus nosiita uz Pad. savienibu, kur tie pasi varétu parilecinaties. Berrijs nesen kad Helékaé padomju osté izkravis Australijas vilnu un uzpémig padomju labfbas kravu Ang- lijal, Vigd starp citu raksta: ,,Redzéju tAdus ostas strddnieku darba apstdk- jus, kd! Anglij§ nebdtu pacieaty pat pirms 50 gadiem.’ Padomju ostas Bikses no maisiem un krekls — no arzemju servetem DESAS NO , KAUT KADAS” GALAS -—- ZOG PAT ZEMI — GALU CEP PAGRABA, LAY CITT NESAOSTU — TRUSADAS VESTE GLABJ DZIVIBU VACU KARA GUSTEKNA PIEREDZEJUMi PADOMIJA Kaéds vacu kara gisteknis, keg ne- gen atgriezies no Pad. savienibes, stista: Pédéjos pusoltra gada biju kaya gi- stekou nometné ziemelaustrumos no Kazagas, No gusta mani atbrivoja ti kai pa@c tam, kad ilgdku latku vdar- gulofu ar tisku. Tai pusé vél pelike tOksto%{ qisteknou, dala vinu straéd§, bet dala, tiskas nomociti, gul bure- kas. Mirstiba ir liela. Tie, kurug uz- akatfia par ,vesellem”, mitindjds remnicds, kur nepiotasti stingré sale dé] dzivoiana necielama, kaut arl sie- nae aplik§m sindm. Es, tdpat ka daudz citu, darba apsaldéju rokes un kajas. Uzturs vieamu)$ un pardk ne- pietiokams. Darbg ark4rtigi smage, un to izturét gruti, Miisu narvi biel! sabrirke, un cilvéki htateriski raudaja. Tikai tiem, kas veica misu spékiem pérmérigo darba normu, deva divi stundas atvalindjumu. Lai iegdtu kaut cik papiidus partikas dzivibas izvilk- danai, gaju stréddt pie kéda krievu temniaka meza darbos. Ati vigs dzi- voja &rkdrtigi nabadzigi: tam trike pat element&rako lietu. Nopirkt viné nek4§ nevaréja, jo visa bija aérkartigi dargs, vai ari vienkarsi nebija ko pirkt, Vispdr — viatéjie jedzivotaji Cinu gadijumu, kur kSda sieviete sa- néma no drzeméim sainiti, kur bija gervetes; no ltém vita iziuva sev krek!u. Péc profesijas miesnieks, es dazkart palidzéjy aavam saimniekam gatavot desas no trudu un ..vél kaut kddes’ galas, Sis deaas par lielu naudu ving Slepeni pardeva, bet man par darbu deve patst. Kolhozu gal apgabald praktiski nebija. Zemnieki patvarigi parpéma kolhoru zemi un sadelija sa- vé etarpé. Notika pat zemes z&dz!- bas, t. i. — slepus pdrvietofot rohetu mietus, lai iegdtu sev vairaék zemes Protams, tas atkiajds, un zaglus ne vien piekdéva, bet ds2kart pat apstra- daja ar citvi. Arf kothoza priekésé. détajam nodalija eavu zemes qabatu. ufi, lai vigs nenodotu patvarigos ze- hes parpémeéjus, — zemnieki bez at- Ndzfbas apetrddaja ari vina lauku. ledzivotaji baidijés viens otra un visu slépa. Maja, kur es dad tad stra. daju, drivoja vairikas Gimenes. Ja kads no iedzivotdjiem bija dabiitis Sev gabalu galas, tas vdrija vai cepa to Kaut kur paqraba, la: cit] nesaosty galas smariu, Citédi skaudibas uz- gumdia atriebiba bija nenovéréama. P&e demobilizécijas majas pdrndkusie vipu draugi, Darbus ost& uzrauga da- tdi Komisdri un atzimé katru strad- nieku, kag drusku léndk kustas. Ka- mér dala strédnicku bija apgérbti sa- mérd pieklajigi, daudzi cit) stradaja angiu kuge kravae telpas, aptinusi kdjae veciem maisiem. Kugu krévéju vid daudz sieviedu un jaunavu, kas vele visus tos pasus darbus ko virie- hi. ,Nekad eavés 38 gadu jirnieku qsitss un neviend citaé ost& visa pa- eaulé neesmu redzéjis sliktdkus ap- stakjus,” nobeidz savu véstuli angju jlmieks, ,un nekur, lzpemot varbit Australiju, neesmu redzeéjis Jabaékus apstakjus nek§ Anglija.” No_Rigas radiofona qretdien, 1951. oY. -marg 7+ Sarkanas zvaigznes peinieki CCOKAM SKUJAS, BET AITAM ZAGARI — ORDENI NEVIETA — LOR BARIBA JAAPSARGA CELS 157 ELEKTROSTACIJAS — .ZINATNE™ PEC CK LEMUMIEM — | INSTITOTI PALIDZ REKINAT UN Lauksaimniecibas ministra viet- nieks Kalnips atzinds, ka Madonas, Gulbenes, Césu, Gaujienas wu. ¢. fa- joniem jaaudzins simtiem _tikstoie jaunlopu. Ja trikst laba siena, tad kg vitaminus lielloplem, cikém un putniem ieteicams dot skujas un — ka labu papildbaribu aitam — kiave un osy Zagarus. (Zagari gan loti no- derétu pasai Kainiga ministrijai“!) Sr simtiem kolhoznieces, kas caurméra imslauc 3000 kg piena no govs. Ari citim kolhozniecém jaseko Sai kusti- bai. Gulbenes rajona kolhoza Kop- darbiba slaucéja Marta Sémule die- nam un naktim nopamas pa kuti, je kada gove sasiimst. (Latvijas lauk- saimnieces to darija katra, nemaz nekladzinot par to laikraketos.) Sému- le apbalvota ar Lenina ordeni, jo !2- slaukusi caurméré 4806 kg. (Sava fai- ka par to gan godalgoja govis, bet ne slaucéju'!} — Atsevitkos rajonos lopi pérziemo neapmierinosi; iy gadijumi, ka lopbariba nav zem jumta. Jdap- stiprina Jopbaribas apsardziba. (Val gan ari té jau dumpojist} Lidz 15.4. vita lopbariba japieved pie lopu mil- ném. (Agrék gan tda sauk&ja pa kd- ttm, t8 ka jddomd, ka zudusi starplbe starp Jaidariem un cilvéku mitek- Hem.) Lopbaribai jdatrodas aizsiégtas telpas, Divi nedélu Jaik§ jésakom- plekté lopbaribas brigides. (Diez, kas tad tos kopie lidz Sim?) J&nodros.na baribas u. ¢. plegade pée plana. :SPECIGAS BRIGADES” Pavasarl sapemsot 320 jaunus trak- torus, 500 traktoru arklyus, 50 linu kombaigug un 100 pashraucéjus-kom- bainus, Vietém sék!u tlramés masinas stavot dikaé, kmé@r ir rajont, kur iztt- rites tikai 1/5 séklu. Daugavpill feri- kota Glavtorgzerno baze vairdkiem rajoniem. — Jelgavas rajona partijas komjaunatnes sekretdrs Zeniin$ «td- DEGOSA ZEME ~w Jf «= Vv, - Latviesu gaitas francu arzemnieku legiona VIRS AR BAMBUSU Vél nav alemirsuéies baltie krusti, ko tik daudz redzéidm otrS pasaules kayé, un nav aizmircies ari gists lsiks pie franciem, kad més — 3 bij. latvieéu kazaviri -— atkal esam legio- hdti un tidojam uz Ziemelafriku. Al- tira ir misu putna gala mérgis, ka- mér mis pagus vél iesedina vilciend un ajzvizing lidz Sid:belabesai, kur 1.000 jiedzivotéju un prdvs franéu drzemnieku legiona garnizons. Jau pirmajé diend sanemem tetér- Nu un citu tuksnesa kapaviram nepie- clesamo, un mus iedala vientba. Seit vél ir mierigi, kad@] vai vies laiks alzrit apmdcibas; tikal retumis j4iz- braue patruld. Tad kadu dienuy rotas komandieria man pazino, ka esmu norikots uz In- dokinu, Viens no maniem draugiem dom4, ka tas esot jauki, otrs noriic: .Ne velna,” bet es saku vakt kopé un likt soma savaa mantas, lai jau fitu kaptu kugi... Ta ir Saigona ar saviem 100.000 je- dzivotaj:em -— miau pirmé apstdda- nas francu Indokina pac 27 cela pa- vaditam dienam. Tatu gala mérka — Phanranas sasnieqéana prasa vél tris cena kratisanos un svi$anu dreiz- Cela vagona. No stacijaa mile aigved uz forty brugotd apsardziba, kas deit nemec:e- sama ik uz sola. Pats forts — ar miri apjosts Cetrstiris ar jierotu lizdam un form: vien&S stiri talakas apk dst- hes hoverosanal, het iekdpusé — v4)- rakes saimmniecibas un dzivojamd éka. THdé] art podamies [fdzi vecafiem. Uzdevume: izlikot tuvo risa fauku; novérots, ka tur ielet un paslépjas grupa brupojugos anamitu. Eiam virkn’, jo lauks st&v Odenf, un virzfties var tikai pa saurajiem uz- bérumiem, kas to ¢adala vienddos kvadratos. Otrd stunda, bet misu pilém atrast pretiniekug nav sekmju. Jau sékam Saubities, vai tte maz ge vairs atrodas, kad atskan $4viens, pavisam tuvu gai- vai aizspindz lode un jevaino piecé mdn prieksé ejoso biedru, »Noladéts!" ving lzgriZ caur zobiem un mekié parsienamo. Kads piestei- dzas un vinam pelidz, kamér pdréjie kidstam divkart uzmanigi. »NuU, tepat tiem velniem jébot — hu tikai acia valdi” ¢aka komandie- ms, ciedu skatienu vérodams lauku. Gausi velkas miniites, bet joprojam nek& nevaram ijeraudzit. Tas kaitina mus un nervozé, bet tad... wLik, lak!’ piepesi sauc virs, kas stav musu virknes galé, un rada ar roku uz priek§u: fidene dazus metrus No uzhéruma vel viegli vilgo, -- Tur vigs tikko pacélis un etkal pazuda? Vecie jau zina anamitu ,.dkus", un valrakas rokasqrandteg reiz® aiztido Un spragst noraditaés vietas tuvumé. Augéetu uzsitas fidens un diinas, «a- jJaukdamas ar tole dimiem. Kad tie izkiidusi, netirs un asigains miisu prieksa izcejas anamits ar bambusa niedry roké. Tas vignu parastais papémiens: ar , 4 ma 8 Ss LASIT — EKA BEZ XARIEN sta. ka saskap’ ar CK l8mumu, man | darba centre esot brigades, Tédas spi. cigas brigddes noorganizttas visce kolhozos, un katras centrd — sarka. nais stiiritis un bibliotéka. (Tad jan no gan ir spécigas!) — Latjuglesa Le. | pajas meiu ripnieciba nositijus jaunbivém un Dombosa fachtém divi. ekalonuge Dbavmaterialu. Daugavpils xolhozi ixpildijusi meka materidla ty ; vedanas planu, bet jékabpiliesi nesa- matinot tempu, turpina izveat virg pians. Xolhozy ciemata jauncelines pla ivvestas Dobeles rajond. Stalins virdg kolhozd jau vairék neki puse pire) lusies uz ciematu; ir divi kits 16; lopiem, ciku kite un dzirnavas. So. | gad paredzéts uzcelt 30 jaunat Gkaz, N&koiajd gad& pilnigi likvidés vie sétas. Kothozé N&kotne jau utceltas | (6 Shas, vél] jéuzce] 22, Kolhozd Sta: : lina celé bivé ir 10 dzivojemés Gkas, Pirmo reizi kothozi lieto izdedtu be : tonu un mdla wei, izlietojot rajonl atrodamo mélu. — Dobeles rajona : komjaunatnes eekr. Ivans Krimind ar: stipru krievu akcentu stésta: Colom pirmo agropiisétinu republiké. Jive ; ce] 1500 kolhosu sabledriskds un dzl- vojamdg kas. Patlaban beidzom sk: las Skag bavi Dobelé.. Ralons facie tis 106 proc. no plana, bet izwedis 1@ proc, Visas rajona maéintraktora sta; cijas izremontéjuéas traktorué. Uz. Barzes upes paredzéts celt elektro: etacifu. RO'-PELNIS .PARCENTIES" Cina ievadS raksta: Zindinu akade : mija ir zindtnes templs, ko nodibink ja pirms 5 gadiem uz Stajina ierost ndjumu. (Padi btu dzivojuti tums, s4'l) Ta sazarojusies 16 instititos, (Tie: madi vecie vien ir, tikal atdalftl se LU.) Taged jr tO augstskolas un &; technikumi ar 26.000 studentiem, 793 vakarskolas stradnieku un kolhoznie! ku jaunsinel, Bet kadd clita raidijumé: Rokpelnig apgalvo, ka studentu esot 30.000. (Viens nu ir parcenties!) ZinStou akadémijas sekretérs Peive: raketa par akadéroijas darbu 5 gadas,: Uz 150 mazim un 7 vidéj’m upém cels lauku elektrostacijas. {Cik gadu: desmitos vaj simtos — nepateica.) Vie}! stures instildta uzdevume — wzrake stit Pad. Latytjag vésturi. (Kas na} urdrosinasies erties pie $f darbal}; Prof. Dr. Krastin$ uzrakat!jie par (905,; g. revoliciju; Drizuja redakcija esot} Manaseina revizija, (Protams — vith Latvijas laike darbi ,,jépdrredigél); Folklorag institits savacis 22 mill.! dezédu folklorag materiglu. {Tas nj gan bas Latvijas folkloras institita: darbs!) Nodibindtas 65 micurintemag Jaboratorijas kolhozos, kur labiteg arly 170 lekcijas. Jduzlabo zindinisk sie pél-3 niecibas darby saskagd ar Vissaviee4 nibas CK iémumiem, (KA gan cithdlg padomju zinétnieki var etradat!} Jact-4 nfs pret jebkuru burzujiskd nacion&% lisma izpauemi. Augsnes zindtnes un zemkopibas institits studé galvend; JauksaAimniecibag kultfiru raéibas % augstinaégenas problému, Sastéda kok? hozu augsnes kartes un palidz kolhe- | za Miturina Jaboratorijam. (Bet kbs misu laukeaimateki 3 tika gali ar visim problémém bes: Miéurina un vipa laboratorijam!) Kole3 hozos pladi levied zaliauku slet&ant,: palidz izveidot pareizu viremésioju: ma sistému un ‘eteic kolhoziem, ki: legit sugstu radu, Zootechnikas af 3 zoohigifnas inetitits izstrad&jla s¥a-- rigdkos jaut&jumus majlopu attletist. : Interesant{ esot pétijumi par mikro organisma nozimi lopu barogand, (Tle! mikroorganismi jau nu bitu, bet darle ’ bas, lik, trfiikst.) Medsalmniectbag inst 3 neiet, {8 neiet: tits izstrad&jig metodes, kd no 28§0 skeiddm jiegGit lopbaribas cukuru us institdts atrisinGjis ; jautajumus par vitaminu pielistoie: hu cilvéka uzturd. (gi tomar risink - jugil} Tikal padomiu gados Latvifé: izvérties zindtniski pétnieciskels darve astronomijaé, (Te laikam dombta eat ; kanés zvaigznes vispusiga apiikote: rausus, Uztura ina un pétisana!) Fizikas un ms | Pa kreis{: Anamfia hepavira terol daikdrt c2! tr arf loke az bulte. Fe lati: Frante torte. kas institdta darbinieki daudriem uw: pémumiem snieguit konsultdclju. (Ar: rékiniem jau nav jokif) Valodas 8. literdtdrae institGté veikti darbj late: vielu valodas studégandé, patlaban atréda pie latviebu valodas vardalced . un liela apjoma krievu-latvielu vir& : Nicas sastadisanas, (To gan vajadséte ; illustrétu, lai ,braligo tautu valoé - fiekiem” kaut kas bétu ari eapre : tama!) Zindtou akadémija kjuvusi pet : patiesu zindtnes centru republika, kas : deh allt, bet ne valrdk. r me heats brival bat? dual. 31) viru it am tie, tikmer 4 So ee It} apliecina : $4 viea latviest ‘kad pulkv. @-Jupuri wz te | 80 garu dziv iecitwa ari” | pulkvedi, tu 7 ‘mizigi, taps ce] uns, tap Ivi-| zemé ir jasl pig ot 1 § dienu BY. im 6, marta ri: F ee al salauzot €ar- raga prdescoe ple Skrundas rennet wotlk vajadanu. ip tars brivs, pultvesa ach yen lrtoes Lat tisies rity et Hedi sint lai- | prieki par uzva- teks ev vidi goli pa 80°) ae Latvijas brivibal, 4 iy torisindties vel vienal a By aikt vel vienam pulk- ldebrties un Varoggara pal- a ai fe pataliona p Wa SET Pe an taulas. dikdkals ths pabredis Kalpaks. Latvijas i a enemutiktenis vinam bea tnpmik vadija ge- Bi hetis, bas no. Kalpaka paz; is ats sevu ira tildkém j bialels pulkvedis pec nepil- me rirdia okaflt jau Zilupes Adve m bataljonu vietd- bija okin Latvijas armija, kas Ae le pullem uy divizijam. pipe vadita, ti bija paveiku- ie Ascinidanu, Lids ath Uropurésands ) Hedosanis Ma guroat Tpeiu j8qu un arta bia are bie Meopepulkvela du. abe! Val to netraucd svedu Pe eATS dindona un evesn Mar klabops, apepiestis ‘un lautas: asarda un 0. gadu- latviedy con Mitls pulkvedi! V8] Jat. lanl dandz vin, kas nes an Ai, ry Alpe alkas L, u tautai un ae fies vitiem gpiu ed licorangas, ba latvia. te i emo, moka jz eles as krastos Mi owt dlena, kad tu va. ‘yjedu dzieex La Brivajé ‘vyalatsviriet juristiem un audzingja .Le Hela nozime radajam stu di mums vi jificéti wa Ke tagadéja cig wairdk neka bils vajadzi Latviesu. daudz —~ pa materialajar vai atsikus ju partraui biezi vier ‘pat vietsjos un trikst 4 un kopeja piemita Lat | biedriskaja versanai' mi kara beigas Gé}a- jatvied universitate studentu + pamatojas ditajam ies tur .studéje konfesional Ciiu atski cijé vien | latviesu st G, apvienoj Lai gan zime wn ar déjosas fa 6vesds uni juta,. ‘ka I. Oentrala cija, kas pi ditu visus o domu okupétas | Cu joslas, 4 Latvitas wy Ceres diens lo savienih Tddija 9a p&c netlga viesu'¢ +, Gady Vacija A shiedzot ar Un citur: étipri Lani. Studentu « ap 400, Ls najusi lats lzveidogane tagad Lats Pastay: Austrija B hada, Vai més, kur | SaV lis bars ciets Arkartiqu trdkemy. Skaudiba, naids un zadzibas bija parastas pa- radibas. Daudz virieéu staiqgaja no maisiem $ftHs biks@s Ja kads retu- mig ko sanéma no drzemfm (no tie- tumos etacion@tiem karsaviriem}, piem., apgérbu ~— to tidal nosiépa, jo valkdt baidij&s. lai cith nenozaqtu vai ari nenogalinadtu dranu valk ataju. Pslidz koministy partijal risindt ko: minisma celtnieciby misa zemé Ie ; vérojamu palidzibu sniedz Vissaviesh : bas zindtou akadémija. (Tapat ki CK — ar pavélim un rikojumiem!) Zink Du akadémija tipst k& padomfu tae la Visug spékus velt] tadas &kag wh } celéanai, kur nebfitu fespéjas kasiem . (Laikam gan domata kolosdla kramw® - torijal} 3 kareivji, savaés dzives viet&s palike =m 1 Aa | loti isu Jaiku, lj nepagity majinie-! Tikko esam novietot, kad atskan niedras galu muté palist zeétm udends kiem izstastit, ko redzaju8i citas 2e-| ere Lh jate! patrulds. - tk igi. kamér vajataji garam, lai tad més, Parasti tos tiilin parcéla darha!°/*) jauratbraucéj:em# kdds n0/¥ai nu uzbruktu vai nepamaniti pa- uz kAdu city atthlake apgabaiu. Perms | TYMs lejaulsyas. paises A un ae REROSATT, fad japae Citur varétu protestét vai vismaz[ (Nékogajé turpinajumé: eas Mahal Krav Saimacece: nas: méqindd calt kadus cebildumus. het de APSANAS KAIN S98 Man pasuvus: tresddas vest: | pazist kai paklausibu bee erundm. | aecumeneemr name ee istog izma jek tiv; tk no Vie darbi an i) y ha latvie