a "7 is air Zan E . or a ae ee . — * : | tdien, 1960. g. 21. oktobrt —_ \S KUSTIBAS NAS relze, kad fiziski salty cist: sitieniem, par ko Rein. "oF oe " d Myce; ] . . ' r =a vat i i . ber Bag —_ , , 1 a | [ * A —_ at t a kas puigiem nebija izdevies | ities, Bet aril tas yél bitg kums. | niki manas kamerag {émj kaits bija audzis, kit siios ltn’ S. un wv. V., kas vig ralnotl lidzigos nodari aka, ka‘dalitas bédas oe ad vél jo vairdk to izjutu eg nies no saviem Hktenbled garigu stiprinijumu. Kas vel pirms divi dienam viba, ari zinija tuvak pa ar k&du interesantu lictu, ko { biju dzirdéjis jau agrate tiem dokumentiem un armi. andiera parakstu un zimogy anarmijas nollktavém bil, 1000 autenu ar attiectgy a. Tani ‘pasa dienii “ldztga ) citaa noliktavas fegiitas art idtas. Tas sagidaja NKVD vas’ sapes, at bija zinimgs.. H& pastiv pretkomfinistiska ganizicija, tatu nekfdi na renamas tis pédas, kadé] de is katrs' latviedu patriots sridnieks un spiegs. Un tikaj tiem izdevas hotvert pa is pidnieckam, ka tas bija no- sfdw ‘itn. J. pazinu, ple kura isanas tam koferl atrastag dai domatas rokasgranatas.., nikoss nakts manas lletas anf nedeva.neka jauna, lai atkal sirdigi apstridaja ks fires, t&. zdbaki un smagas me nijas — NKVD inkyizitor mus} jet. vél talak, h notika péc nedélas — die jJabl neatceros, bet, Iekag, iwwidiena;.— kad mani atkal mopratinaganu, Soreiz manal a. nakuSi klat. jauni apvai- elu atlidzTbu sanémit nu?" izmeklédanes Seehanis autaja. . n-sava dzivé ar spiegofanu nodarbojies," atbildéju tada ‘pade} arf nezinu, kidu ho- piegiem maksa. Ja nu jis miarbojies. ar Si jautajuma Vad, art. pats. veicis lidzigus | Lear ae rhc al aan laba, . tad drow .. 5 is fo maksd tautas node- — val tulks gludi ti patetca, y tieanesis pietvika un nikal eee salauzuSi lielaku viru ai pandktu atzi§anos,. més tiksim galé vél atrék!” nomierinajies,. vind ramiku pflda: ,Es. tomér ietelkta ot. paréjos pagridniekus. Tas - igak. Pastastiet mums, Kut itisu centrs, no kurienes sa azekjus un norddijumus.” - Adm lietam vispar neké nevaru paskaidrot,” clk ‘vienaldzigi atbildeju. ari bija diezgan. No blakué henfica Getri viri, kas iika irbties. Saprasdams, ka pre. bitu veltiga, es darfju ké anas rokas saslédza dzelZos, tia kop ar tapat sasiég- iim, caur sakabindjurma Miza koku, ko divi sargi pa- nugtu, bet paréfie sfika ap mani gumijas nfiijim, neseu- ot pa kAjam un rokam, gal- leclem, kamér eg nevarig# gaisi, Dzel#i neganti laut m, nespédams paciest m enus, siku kliegt, mitéjas. stzistaties, ka esat pagrides ijas loceklis un nodarboj:es pbanu?* | nu splegojis un arf nedo darit!* es atelsu. sika dauzit mani no jauna kad no mutes man paradl- yup neclegamas sapés sdku rékt, — spidzinfganu pat n mani atbrivoja no mocoda tikai rokas atstajot dzel- mani aps@dinéja un saka dit, PratindSana ilga — ve iris, un kaut galva, pleci UA kli neganti smeldza, Nija salauzts, un atzities ne Mt izmekléSanas _ tiesnesis pacietibu un parskaitles 1 turpindsit Hegties, jums pazistas ar citam metodem ietigu ne vien jiisu metodes, ; val naves sodu, tatu vale smu!" | | a briesmona mérs Dis mapat puskailu mani nones ‘kur jaunajam spidzina2” dam bija {ekartota {pas * ——_ ikofaji turpinijumd: NKVD MOKU KAMBARI Fp punkt: — splegofana un fe- at nekAtlu. krajuniu nebija. i gestdien, 1950. g. 21. oktobri andréds Iksens JOLIJS JANSONS 1919, gada pasd sékuma Latvijas aidu valdiba no LiepAjas pa jiiras & komandéja uz Tallinu specialu de egaclju ar pulkvedi (toreiz kap- ini) Jorgi Zemitdanu priek&gala, lal 4 ar Igaunijas valdibu organi- atu naciondlo Latvijas karaspéku yy saktu valsts atbrivoSanu no zie- gejiem. BolSeviki tad bija jqu iené- qui visu Latgali, Vidzemi, Rigu, It un daju Kurzemes. Pagaidu qidibas parzina bija tikai saura mes strémele ar Liepaju ka gt, tik maza territorija, ka dzej- gieks Edvarts Virza kad& nemirsti- ‘dzeloll varéja pateikt: i 2e¥ priekSA bangojosa jira, ais tevis — nakts un ijenaidnieks... gemitins savu uzdevumu veica midohl. Tur gan bija japaraksta kids Ifgums, kura noteikumus zie- melu kaimini bija izredigéjudi stipri yienpusigi sava labd: par palidzibu pret kopejo ienaidnieku tie bija pie- prasijusi vairdkus latviskus paga- tus. Sint sakaré vélak Satversmes gipulcé = socialdemokratu _ frakcija pirmeta Zemiténam, ka paraksti- dams ligumu, vinS neesot redzéjis lak par spalvaskata galu, bet velak iss tomér abpuseji nopludindjas, Zemiténs Teérbaté saforméja vese- lt pulku is& laika, jo tur bija vél daudz latviesu, gan vecie strélnieki, gan no Vidzemes sabégusle karaviri un laucinieki.. Pulku nosauca par i, Valmieras pulku, tads nosaukums S bija te8its ari vina pirmata karoga, kas bija nacionalag krdsis un tika lenésats pulkam lidzi visos Latvijas yéjos un frontés, Vélak Sis karogs bija novietots Rigd kara muzejd, Par 1. Valmieras pulka. komandieri {e- eéla plkv.-ltn.. Juliju Jansonu, loti brasa izskata karaviru lielim dzelte- ném Osim. Pulks skaitijads Igauni- jas 8, divizijas virspavélnieciba. Pul- ka dzimSanas diena, resp. gada svétki ir 18. februdris, kad tas nekavéjoties devis kaujas, 3 Pirmos ierotus apgadaja igaunl, tapat nepiecieSamos vezumus, Ap- erbu zind gan gaja vaji, igauniem 3 Tapée Pirmie vitmieriesi izskatijas raibi ka dzeni ziernag mez&.' Apmacibam ari nebija laika. Par laimi lielaka dala bija vecie strélnieki un pasaules ka- ra‘ veterani, tie tad jaunajiem tur- pat pargajlenu laik4 ierddija nepie- cieSamas Sau$anas gudribas. 3 Kas dienvidus fronté bija Oskars Kalpaks, tas ziemelos Jilijs Jansons. Ja Latvijas brivvalsts laika Jansons un visl ziemelnieki mazak glorificéti, tad ne patiesiba, ne vinu nopelni no la neko nezaudé, Savu pirmo dienu fronté tie sika ar kaujadm un ta sa- vas kara gaitas arl nobeidza kautkur ble Gréku kalna Latgalé 1920. gada vasaré, Trofeju skaits zlemelnie- kiem bija liels, vinu pargajienu ga- fums visliclakais Latvijas robezds. Vint pa dajai paSi sevi apbrunoja, ferotus kauja atnerdami bolSevi- kiem, Kadd uzbrukumd nevien iz- nidinija un izklidinadja veselu pa- domju pulku, bet atnéma ari ta ka- fa‘kasi ar apm. 700.000 rb, cara nau- di, tipat bagatigu kara laupijumu. Protams, bija art sapi¢l upuri. Jau pasis pirmas kaujis krita spejigi komandieri, kapteini Skretja, un RekSans, tapat dazi jaundkie virs- hleki, Vélak, jau Latgalé, krita bra- aig izliku vadonis kapt. Zile, Ber- monta kar& ari bija upuri. Bet vis- skaistikd varona ndve parsteldza ferzantu. Aneraudu, ko lode sasnie- 24 uzbrukuma ejot sava téva maju thelddrza kaut kur aiz Aldksnes, kit toreiz bija fronte, Tads gadi- lungs Latvijas brivibas kara vésturé am vienigais. ¢ Valmieras pulka numurs, péc abu pu apvienoSands 1919. g. vasari, formédanas vecdakuma kartiba izndca Celurtais, jo pirmos tris numurus -“‘PleSkira Kurzemes divizifas pulkiem, kas sakomplektéjas no Kalpaka ba- aljona resp. Baloza brigades vieni- im. TA tas gija talak chronolo- a seciba. Latgales fronté kddu laiku valmie- Siem pretim stavéja kdds pulks, fa bija ari sarkanie latviedu strél- hieki. To konstatéja pée 84ddm pa- Zimém: l) fronte vietém bija tik tuva, ka vareja pat sakliegties. Kad sarkanie va minu un ta péc vinu domam labi trapija, tad vini kliedza: .,UI- Mani, sanem baltmaizi!« Miséjie atkal pretim: ,Trocki, §e pataru stamatat* 2) No otras puses naktis ndca pari audzi parbédzéji pilnd apbrunoju- a, tiilit stajas valmterieSu ierinda Ve bija labt karotaji pret bolsevi- spa To viniem ari neliedza, bez ~.¥inu atnestis zinas ari bija vittigns, aa Tadu_, dezert@Sanu* bija laikam bamanijis tn atzinis par Saubigu to- AUNIE reizéjais boldeviku virspavélnieks Leiba Trockis: latviesy vieniba driz vien nozuda un tis vieti jeradds mongol, kas bija gludi stulbi un &5- va lidz beidzamam, izkliegdami pa- zistamo frazi: ,,sovjet postavil, sov- jet snimajet (padomes lelika, pado- mes nopems), Istenibd vinus nocéla latviesu lodes, dzivus gusta dabit “fas Ue par denim ation tadus neizdevds. Pulkvedis Julijs Jansons un vards nav skirami ei . no Valmieras pulka un zieme|nieku gaitim un vé- stures. Atzidami vina nopelnus un vadonibas noziml, valmierie$i vinam kada jubileja 1925. gada uzdavaja sudraba portsigéru, kuram apkart bija zelta monogrammis zimétas Val- mieras pulka apsveikSanas marga no- tis. So marsu komponéja popularais Valmieras pulka kapelmeistars Lud- vigs Grieza. Satversmes sapulce 1921. gad, apbalvoja arf pulkvedi Jé- liju Jansonu ka vienu no pirmajiem septiniem Latplésa kara ordena ka- valieriem, reizé fecelot ari par Or- dena Domes locekli, Péc nobeigtam kara gaitim pulk- vedis Jansons isu laiku bija robez- apsardzibas prieksnieks, Kad robed- Sargus parforméja par policijas vie- nibu, ving aizgaja no armijas un ap- metas dzimtaés majais NainleSos,: Al- viekstes krasté Savienas pagastd. Biezi gan bija redzams ari Rigi, se- viski armijas svinibis, tads pats brags, iznesigs un smaidigs, Kada negadijuma vin§ savainoja Kaju, radas komplikdcija un asins saindéSanas, no ka pulkvedis Jills Jansons mira Rigas kara slimnicd 1937, gada. , | So nekrologu atlaujos nobeigt ko- raja vardiem: ,Dievs labi dar’ ko daridams...“ Vien Dievam zindms, kadas mokas un nave Jiilijam Jan- sonam bija paredzéta ,péc plina un grafikas“, jo ving Kremla neeilvé- kiem bija ne mazaék vértigs medi- jums ka Veckalnin§, Helmanis, Gop- pers, Prauls, Legzdin§ un daudzi citi, - Mariie Andrejs Irbe LATVIJA Peteris Ermanis === KA SAPNI Un tad nica jaunais lirikis J. Zie- me|nieks gara, lidz kaklam cie&i sa- Popata svitraind mételi. Acis aiz dzam, bija zindma lidziba ar pirmit redzéto noguruso Zarinu. Bet mani Ziemejnieks pamanija un sejé vi- fam noplaiksnijas zéniskigi jauks smaids, Jautaju, ki klajas. Ek, vaia- dzétu atkal opija. Japamekl&ot tida aptieka, kur vinu vél nepazistot, Un, roku padevis, vin’ ‘aizgaja, ki savu likteni tverdams _ Arl man jaiet pusdiends: brokastis fatu nemaz netika éstas. Kurp tad cltur ka Sukuba, atpaka} uz Merke- Ja ielu. Si tipiska rakstnieku un gleznotaju édnica un kafejnica 20. gados mani majigi uznéma, ka jau ikdienas viesi. Raibas, kubiem, ri- Pam, rombiem visddds krasds ap- gleznotas sienas, balti kldti galdini gar sieném, vidi un stilros, pelnu traucini, baltas garenay édienu kar- tes. Dzijakas telpas, kur kafejnicas ipasniece Sutas mates un vinas déla gleznotaja majoklis, skanéja anglis- Ka SUpuldziesma. Tur angliete, Sutas mates vecaka déla jiirds brauc@ja sieva, aijaja savu mazo bérnu. Pa- vidéja, gan vannas istaba ieskrie- viete gleznotaja Belcova, trausla un melnigsnéja, Tenaca slalka, gliti noaugusa tumé- mate pasniedzéja Lonija Saule, burtlita un baletdelotaja Ridolfa saules masa vai masica. Ar Loniju man izndca visida kircinfSanas un amizéSanas, Soreiz vina par kaut ko bija uz mani tada sapiitusies, vésl, oficidli jautija: ,Ko lat jums atne- su, Ermana kungs?“ Prasitais. driz acenem kita it kai maz ko sare- = savu jerasanos. Tad ne- = karti un pamatigi pétija, la- | dama, gan Surpturp nervozi Saudida- | mas Sutas mates otra vedekla krie-— formuléjamu skanu, nostdfs, parial- da acis édienu kartei. Sédeja, sika garl vilkt: ,Put, v8—é—é—é€jini," ta pacietigs sauca sava strunkiskaja Jargond: ,.K~ko ti... nenak! Zra- tit (t. i, @st) gribas! Bet tad jau na- ca Lonija. — Pek&ni man tika bri- numgaigs prats, jo jendea Karlis Kriza, Baltd avota autors, dzejnieks ar zoda bardinu un garajiem (t& sauktajiem ,%ézes") svarkiem. Vins lénim sniedza roku Strunkim, kas vinam pasvieda divus pirkstus, iz- griizdams pirmitéjo skanu. Kruza, mazliet acis plemiedzis, smaididams tuvojis manam galdinam, sasveici- najis, apsédGis man preti, panema sidams pats sev priekSa. Tad izvilka zimuli un édienu karté §0 to izlabo- ja: daZas vietds bija kifidaina rak- stiba. Tad vinam atnesa édamo, vin éda, bet pa vidam més runajamies. Vaira neatceros neko, zinu tika, ka saruna bija laba un tikama. Tomér ar vienu aus! es uzkéru &0 to, kas rundts pie Strunka galda, kur vél blja apsédusies Marta Lie- pina-Skuime. Vini nokjuvusi jau ple saldi édiena, kas tids balgans ar sarkanu mérel, Un Sim saldédienam nu Strunkis atrada tik spligtu un drausmigi neparastu, kaut sava zina pareizu salidzinijumu, ka Liepinai- Skulmei vajadzétu skriet proj&m, bet vina, ki jau fsta dima un bohé- miete, tikel maziiet savilka pleri. Tenéea Marting Gaillis, aktieris ar pipi zobos, ar raksturigo degunu, aktieris, kas gliti téloja mazakas lo- minas Nacionala tedtri un savus gli- itos feletonus parakstija ar Ludviga bija klat, sakdis @Sana ar lielu bau- ‘Santeklera vardu, Vin’ apsédis pie du. Tad iemets pats modernakais ta laika gleznotajs Niklavs Strunkis alias Strunke, degunu raustidams, ‘Kriizas un manis, pahéma 4] rite Latvi un, atradis kida maz&k pa- zistama autora dzejoli, tadu palielu, dzivis nekaunigis aéeles Saudidams, nosacija: ,Garh dzejolie. Bet kapéc vél gludi vasarigi #érbies. Labdienas nevar sacit: resns? Val zi‘, tas labi vieti vind pret mani izgrida griulti aizlido NO BAIBAS STASTIEM Buc! —- Baiba gul smiltis visaf Baiba ir noslépumaina. Noslépu- piecsprizu garuma un skatds, ka pari: maina ka ta dzive, no kurienes vina kapu grislim aiziaizas vasara — zel- taina un caurspidiga spire. Rit vinas vairs nebis jirmala. Rit agri-vilciens to aizvizinaés atpaka] pie mates un vecdsmates laultos, zemes vidiend. Vina dzirdés atkal govju mavienus ka senak, klausisies, ka naktis pauks dbolt turpat aiz loga — un Sis Salcéjas jfras nebis, Turpat divus méneSus vina elpojusi to. Un mu péksni — rit vairs né. Skumigs makonis alzmigio acis, un ; grislis sapliist kopa ar debesim zi- laind virpuli, | »oaid'! Baib‘l" Tas jau Juris. wal” — un smilgainas rokas {Iz- berzé acis, 3 your tu esi?“ yout." »Kur?" — un nu jau ari ving fr kit. ,»brauksim ar laivu!" Juris ir pusotra spriZa garaks un drusku vairak nosmuléjies neka Baiba, Pari krelsajam vaigam {iesar- kana Svika -— kritis vakar no abe- les tieSi upenu Kruma, vai tu zinl, kA tas ir — milet?" wwe” yas zinu.. Juris ar cienibu paskatas Baiba, »prastasti." »&o tu man par to dosi?..." »Vizinasu ar laivu." wi lei?™ Ja — un dosu tev giiemezvakus.” »Labi — brauksim!... Tad pa- teiksu." | Vinu laiva nav liela. Talu jau art nevar — nedrikst... Labi, ja drus- ku pari otram sékiim. ,Pastasti nu, Baiba!“ »Né — kad aizbrauksim mala, Es nevaru izstastit vien. Tas japardda.” rad brauksim tulit., .° Tu solijies mani vizinat.* Vilni Stipo laivu, un kaijas met cilpas un iekéreas turpat pie galvas. Ta jabu spridi Tad kilis atduras lie- daga smiltis, un abi braucéji izlec krasta. Soli soli vini brien pa kapam un brinds, kapée viss tik kiuss, Pat nutni vairs neklaigd tik skali ka se- nak, vienigi miezis sasitas un atiec ar savadu dziedosu skanu. Baibai uz rokas uzlaizas marite, nez' no kurienes. Bridi pastav, tad palavigi sakjau} kaula lidmeétel. Tekd no vienas plaukstas malas uz otru, no viena pirksta cita. i? 1 n a »Nu,“ agatjaizas Juris, ,stastt nul’ atnakusi uz $0 krastu. Vinas draugs no ta nav skiries ne dienu. Kad mil, tad to neviens nedrikst redzét," beidzot vina saka. »las Vissi. . ye Val .. »Un tu visu zini?“ Ja ,»4a tu to zini?” ,nedzeju ... Dzirdeju... Krust- mate teica tévocim, ka vina to fot milot — lai vin$ to pavizinot laiva. Un tévocis teica — brauksim vakara, tad mazak JauzZu. — Un kad nav Jauzu, nav ari kas redz.. .” Vini sojo klusédami. Pa vienal birst prieZu skujas, ka alzsapnojusas, un saule, nozuzdama apvarsna vidi, padarijusi visu ap- kartni tik savidu — it ka t& bitu izgrebta jird guléjusa sleksté, kuru, mala izskalotu, bleZi apciemojis sau- sais austrena véjs. - Balba,“ ferunajas Juris. ,Turl miritl sauja un saki — sizsiz ma- rite, teic kur busu rit!... Kurp vina aizidos, turp ari tev bas 4ja- dodas.* Vins ta rund, vin$ nezina vel — doma knipa, bet paSai llekas, ka lidz ar saules sarkano zeltu jurfi nogri- musi ari vinas skaista vasara. Ta, ko vinal reiz solita ziedoSs lazdu krfims un sakritis sniega virs, Un vina.pa- ce] delnu un ¢ukst: .9iz, siz, marite! Teic, kur biisu rit™ Kuksinis pagrozas, tad nopietni feplé§ sparninus, pacelas un aizlido. Aizlido tiedi uz otru pusi, neka nak vilnu galas Mdarite aizlidoja ..“ saka méi- tene, un reizé kapas atskan tals sau- ciens: ,Meiten — uhi! Nac nu majas!" Krustmate ., .“ saka Baiba, KO darisim rit? Ak ta — tu man naraidisi, ka tas ir, kad mil, . .“ Baiba stav un sparda smilti: ,Nevarésu rit... Rit braucu prom — agri jau... Uz majam. Bet tasirta.. “ Un vina satver savas plaukstas abas Jura ausis, pieraujas klat un Atri noskipsta nosmul€étos va'gus. wra,” — un soli dipédami alznes meiteni, tikai sarkanais gleburs vél kadu reizi pamirdz starp priezu stumbriem, Ka marifel... Juris stav bridi un skatas, Tad seja savelkas Skibs smaids, Det acis jau pavérusas, un viena aiz otras rit siltas !ases, noskalodamas drau. dzenes Jiipu pédas smiltenu metras. Siz, SZ, MALE + 1 oy ‘izklausitos: resng dzejolis.* Un vind sméjis par savu aspratibu. Kruza panéma resno dzejoli un rupigi no- lasiia savad klusaji balsi, kas viet&m tuvojas tukst@anai. Dzejoli vins konstatéja go to negativu un nedze-}. fisku, Iendca Jékabsonu K4arlis, snie- ‘dza Krizam roku un gribéja Kroizu .par Sacha partneru, Bet Kriiza smi- néja vien, savu roku nedeva, puri- naja galvu. Jékabsons piiléjas pieru- nit: .Nu Ké&rll, ko tu, vail tad va- _kardienas dB] més nevaram Sodien spéeléet!" Kriiza. joprojam sminéja un liedzas. (Vakar tepat Sukub& Jékab- sons bija zaudéjis partiju, tekarsum4 apvainojis Kritzu nepare!z&i spélé). Neko darit, tagad stiri pie 4acha galdina Jékabsonam par pretspeléta- ju sédis Santeklérs. , Jicejas, {Anokfrto ar Loniju mak- sa par pusdiendm, jaiet. Célas ari Strunkis no kaiminu galda. Ar Lie- ‘pinu-Skulmi vinam bijugsas runas par makslu, pat par literatiry. ,,Lik, tas sssiudinadtajs, tas ar t& dedede- venerata grumbainco papakausi,“ ving béra, stostidamies, uz mani rfdi- dams. ,Ppappagaidi, kad iznaks man! dzdzejoli ,Pirmais kulkuikuila récieng latviesiem.* Un pirmaja lapa bis: ne sssludinat, bet rékt!" Un vind noskOpstija Liepinai - Skulmei roku un izsviedas pa durvim, Neatceros skalidri, val péc Sukuba ‘Pusdiendm devos uz Skolas felu, At- ceros sevi atkal Krigsjiana Barona iela tai pusé pret] Vérmanes diarzam. Lik, Parka iela, Tur Latvijas Ka- reivja redakcija, Bet tur vairs ne- bija tés dzivibas un pievilcibas, ki- da bija, kad es vél pats biju kareivis ‘un skaltijos par Sis avizes redaketjas locekli, Né, fur es neiegriezisos. Pa- skatijies uz Vérmanes d&rzu, redzé- ju, ka gar to k&da sileviete stum! slimnieku ratinus, bet ratinos 8&2 [Zenta Maurina, filoloéijas studente un jauna kritike, mana jaund drau- ‘dzene. Sajutu sird! k4 dz@lienu: ja butu gajis gar darzu, btu Zentu sa- ticis. Val vina mani ctrpus ielas \pamanija? Laikam né, sé2 nekust!- ga, acis nolaidus{. Sleviete stimsa ra- tinus talak augstskolas virziend, Un eg tau biju ple ta nama Baro- na iela. kur otr4 stava Ansa Gulb- ja, apgads un tolaik vieniga literati- ras meénesraksia Rituma* redakcija. Uzkapsu, apjautddos, kas bis Rituma nakamad burtnica. Gulbja apgadsa priek&telpa blond&, runiga sekretare Emma Platace zinoja: pats kungs esot pavisam nelagd om4, Rituma redaktors Rozitis gan Sodien tiri 1a- dzigs. Pieklauvéju, jegaju kabinet&. Gulbis sedéja tiesim idzigs, balls, runa vienzilbigs, tis pagas zilbes no- ruca gandriz nesaprotami. Ving ne- jutas vesels, reizém pabraucija, pa- spaidija — varbfit sdpofes — gur- nus, Griz célais un aizgdja Pavils Rozitis turpret? tleSam bija labsir- Ges Bis wd ics io avangy Ko!, man viendien solijis, es varot da- bit, ving izrakstisot kviti. Es pacini- jos ar sevi, padomaju, atzinu: labak sanemt maziku honordru neka Helé- ku avansu. Nu, kies gribot—Kas bus nikamaja Rituma? Busot abi mani rakstnieku apdziedijumi: par vinu éu, Roziti, un par Svabi, ,,Un kads staste?" — ,Stasts bis atkal Jilija Rozes: Simjiida lieta. Stasta varo- nim par prototipu bijis grafikis Stenders, ko vacie$i noSava. Es ceru, ka Roze nopietni piegriezisies stastu rakstniecibai.’ — ,,Ta, 8,‘ — Rozl- tis izndca man lidz priek3telpa, kan- tori. Nez‘ ka runa izgadijas par ma- nu sastid&mo jaundkds lirikas, anto~ lofiju, un Platace jaut&ja: ,,.No Paé- vila Roziga laikam bis paSl skais- takie vina dzeioli?‘ — ,Man visi dzejoll ir pai skaistékie, man citadu nemaz nav,” Rozitis pagapzinigi no- teica. Tad es soloju Elizabetes Jelai pari. Tur uz Marijas felas p&si palika Brivas Zemes redakcija. Bet Janis Fzerin$’, izdevéju atlaists, vairs ne- stridaja redakciia, paSlaik bija iz- braucis laukos, Un ar Virzu, kas ta- gad bija iesédindts Ezerina krésla, man ta fsti nesaskanéja .., unm ne- saskanés nekad, Bet, lik, nams, kur otri stéva Latvja redakcifa. Uziesu nie Grina, tedogu jaundkos dzejolus. Vispirms iegriezog kantori, kur na- cis sanemt tadu drusku honoréra. Kaut ko igni noriikdams, naudu 1iz- maksija kagierls Zarin’, kas stivl kustéias ar kruku palidzfbu, Vind vispir nebija sevidki laipns cllvéks, tapat vardos strupa un paskarba vl- na sieva grimatvede. Bet, laikam liktenis pret viniem ari bija izturé- jies nelaipni, strupi un paskarbi. — — Redakeij& sédéja, ka jau parastl, Ja- — nis Gring un Hermanis Asars. Grine steldzigi kaut ko rakstfja, roku ps- sniedza, galvu no papira nepacélis, tikal pasacija: ,Labdien, Pjér Bez- uchij,“ — ta vins reizém mani uzru- nfja, Tolstoja romdna varona vérdi. Par dzejoliem pateica paldies, parS- va atvilkini, iegrida tos manuskrip- tu blGki. Un rakstija t&lak, Asars apjautajis, ko es te Rigd darot, kidi man laukos apetakli.. Ak ta, tvs vecs un griti slim, mite arf veca, bréju un masu nav, zemi ap- stradaé graudnieki? ,,Vai zinat, brau- ciet nu uz saviem Planiem, séciet saimniekot, ko iis te pa Rigu,“ Asars man jeteica. ,,Ta tie saimnie- ku déii te pa Rigu plento un tévu majas tlek nolaistas. Bis par to jé- — uzraksta avizel kade ievads." ,oltajam gan saimniectbu nevar dot rokas, no Sitd iaukeaimnieks ne- izniks,“ Grins mani no praktiskd viedokla raksturoja, galyu no rak- stima nepacélis. Tad Asars apjauti- jas par daZiem plinéniedsiem, ar ku- riem viend laikd gajis Valmilerd sko- la. Ar sajismu rundja par Péter{ Knapi, kas atsacijas no teole#jas studijim, nodevies agronomijai: »2 a8 tr tlesam ists un lets idedlists!“ Un tad es sevi atceros Brivibas un Latpléfa ielas stiri, Tur té skaista un stalta nama augs@j& stiva Bri- gaderu dzivokli majo’ Anna Briga- dere, Vai uzkapt, apclemot? Labu lalku neesmu bijis. Parunatos par Maljas un Paijas festudéjumu Na- clonijajé tedtri; mégindjumi Sinfs diends tet plind sp&k4. Rakstniece pastistitu par Palju Spilberges uz- tvéruma. Ak Ludmila, mums ablem tik mi]4, tik apbrinojam4 makslinte- ce! Varbut rakstniece papauzZ ko par saviem tildkajlem nodomiem? Bet... jalet caurl vairikam istabim, var- bit, jAsastop JAnis Brigaders un sir- mai Maija, j&klands, j&sasvete(n3s? Varbit ple rakstnieces pagialk ciema kads sveés kungs, val pat dama? Né, labaék sorelz vis neuzkipsu. : felas jau tumst, rudens diena vairs nav gaya. Tad atceréjoa, ka jAlet uz Dalles tedtri, jau laikus jalegiddias bilete pirmizridei, kas bie pec da- zam dienim Kasel jau vajaga bit atvértal. Naciondlo te&tri gandriz visl mani pazinas péla, Dailea teatri céla un elldindla, bet es to t& {atl nespéju femilét. Reali psicholos#iska- 4 taty aktieri varéja dzijak, spllg- tak izeelt savu personibu, tirt tedtra- laji teftri visizdevigak pl&titles re- zisoram af saviem trikiem. Bet kad nu tik interesants {nscen@jums, kad no E. T. A Hofmana dzives un stastu motiviem savitie Kapelmets- tara Kreislera piedzivojuml, tad 44- let, {askatas, Bet kas tas?. Tas navy vakara ga- tumsums vien, debess plefag aizvien drausmig&ki tum&fka, tads ka pus- nakts un negaisa melnurns kop. Véla negaisa rudeni? Né, né tas ir kas cits. Pékini gaisd iekauc&s stiprg, baismigi 281s vaja gaudojiens. Tad dhurpinijums &. lop.) oh 3 eh oy aa spr io irre . . . = - . - © hal ha . a -. os ™ = ~~ ai r 7 _ . 2 ? . . aie nai ane _ [te Coa ier ee ae : . a ees . LINAS oh 7 = ; -* “ ure fee . . fi he HA ee ihe a5 Ta TEE de fee ae . ae i Ss et * _! Toy . we “4 in . ns ws OH all =) : ete P aie wT 7 a = _ : aa oo, = 1 5 . “has TEL, Lr, .. le a? Pt ge Pest eae a. ‘ _ = . Eten! rig oes es Ok ne wD eed L eo paar oe woh ao: .o a . “4 . . i . oo i . ——- . er Fe a nara 7 a _ he ity ue oa 7 -F . Ty tL; . Pe wo: rt ae ee ee ee ge ee eee meta soe wee om -—- = ony ah to hog _ = u [aio = : = = = F . parc m-0 Gea eons oe ec en Pt ee ; : ; -_ - ee oe . aan » 1! . , . . " “ . = . = 1 . . - . me ig Pf * A ™ 5 a = . . . = . . _, . . ro . r aa " - oe i weal . 1" 1 iu te =. rs . el ee " peg) ee ot she fe s Ur + . = . r = ies =" Pai ie csi a= — i a 1 a _ . a a . mi T pees PAE SLAM ERA acti, ED Bot tes Po! eons fy hs - Se aa -P Po ae se det 1, . e . ett =y i. [| ro Par] — mu ’ 1 - hn ar LA ae - 2 we + psi bei ‘aha =: " = aoe a, es” 7 a - ‘any re | pear Ge ee ea ees = tare aa " I i" : . = " Par . ed Saw Ir 1 ey ak . r ,, Le ee eee a i dog * ee LL ‘3 . + 2 : = soe ee ee ae a . ce ee ee eee ee . er os ee - ee! eed SE ee - 1