a s LATVIA Nr. Th 7h oss sieges g oo, jitlifa. Ar sutora parakstu vai inicifliem pa- Faketitejog raketos izteiktis domags nav Katr’ zind redakcijas domas. LATVIJAS_ GABA DIENA Kids latvielu dipte diplomats un tIzclls vésturnieks nesen atgadinaja miisu trimdas dzives vaditijiem: .Esat seviski uzmanigi tad, kad_,tetri Velle* siks rundt par sapraganos, jo talsni tad notikumi attistisies -pret8ji virziend. Tad-t& bis zime, ke Bs er draud kara briesmas." Kad padomju pdrst8vigs Maliks Apvianess naciju pili Lake Succesé ar Déesupu par Berlines b atcelianu un Parizes kon- ferences sasaukkanu, tad rietumu ‘pasaule svinig! parakstija Atlanti- jag paktu un izstr4dfja plinug Rie- fumu Elropas- apbrunodanal, . ° Un tiedl tan! paid laik’ arf Lat- vi virds pamirdz@ja pasaules skatuves pamalité — Lielbritanijas militirh valdiba Viclja un &rlietu ministrija felfidza Latvijas valdibas Grkirtéic piinvaru neséju sitn) K. Zatiou. kop& ar Igaunijas. un Lie- tuveas sfitniem oficiill viesoties Vé- -— «cljf, dodot noridfjumus vietéjam a linn ka Baltijas sitn! uz- ioti svarigas personas (very teary lescorien persons). Kad mi- su sardzu viri Oldenburga sagal- aie Latvijas augstiko amatpersonu ar svinigu paradi, padomju virs- Riekil iesniedza protestu anglu mi- litirai valdibai- bet S0 protestu no- raid ija. Taji pasa laika. ASV driietu mi- irs Efesons pazinoja, ka piekrit Artéjo pilnmvaru neséja K. Zarina WOgumam lecelt miru34 stitna Dr. A. -Bilmana vieti par sitniecfbas va- Gitiju Vasingtoné siitni J. Feldma- ni, gan Hetveta pakapé. ’ Ab! fie notikumt.izsauca latviegu .timdas saimé dzilu gandarijumu un, seviski sftna J. Feldmana ie- celSana, plasi atbalscjis ari 4r- zemju presé, Abi Sle notikumi ra- dija véja piismu politisk! klusajas Baltijas debesis. Cik: stitga K. Zarina viesosands wands savas tautas vidi un pieda- Provaineg latviesu augstdkA politis4 a— LatvieSu naciondlfs pa- ‘prezidija ‘un Latviedu cen- komitejas’ sédés gtiprindja vienibas garu un polltisko sparu, tik ASV vaidibas dip- ‘Jomatiennts Sacha gajiens pret Mas- ‘Wavu Latvijas jautdjumaé stiprinaja , Vieu Baltijas valstu starptautisko * gtivokli un deva jaunu pamudiné- ~fumu. Baltijas tautém izturét un isciest nebrivibas jigu. "28, jOnty8 ASV rlietu ministrs Dins Efesons sviniga audiencé sa- Bema no jaunl Latvijas sitniecibas nae J. Feldmana vina fecelSa- akreditivus un abi valstsviri, 8 ar diplom&tisko protokolu, @pmainijas runfm. D. Eéesona Joti urmanigd runé atziméjami tris po- Iitiaki noztmigl momenti. Etesons 'gvintgh apliecindjis ASV valdibas taivo interest par latviesu tautas labklAjibu, ASV valdiba atkértot! ‘éteinus! neatkarigaés Latvijas valsts ‘pastavé$anu, un izteikta pateiciba Femen devyéjam ministram K. inam, ar ko pasvitrots K. Za- -augstais stavoklis, ko tam ple- ‘Aetrusi Latvijas pedéja neatkariga valdiba. - Pée 8 skumjiem gadiem §i reta gaisa Latvijas diena tautas cieJanu tumsa ‘atbl@zmo milsu acis un sirdis neat- ‘Karigis Latvijas laimigas Valsts dzi- veg 99 gadus un pilda miis ar ceri- bu gaismu, Saja diené latviegu kri- ‘ts. elpo fo wma més neesam aiz- Mirsti. $0 padomju valdibai ne- patikamo un pat naidigo ,ricibu ‘ASV. vaidiba ir atkartot] nostaju- -alea apspiestds Latvijas pusé, un sniedz.mums savu roku. Mas neSaubigi ticeam taisntbal un ‘Latvijas brivibal. Més visi veéla- mies piedzivot to dienu, kad atbri- votaji Rigs Latvijas valsts prezi- denta savai pilf atkal pienems ASV sitna akreditivus, sveiks vinu lat- vielu tautas vidi un pateiksies ASV nScijai par tas palidzibu Lat- vijal grata bridi. Lai Dievs piedkip musu vaistsvi- ‘yiem gudru prétu un spéku vadit eae lietas tik tabi, ka &i bez- gaia ilgot& diena pienak driz. Mu- su piendkums ir visiem spékiem bin ac palidzét. Vv. Lambergs LATVIJA Hslingena parskolojusies lau ‘ AQOO latviesu Jalijd saksies jaunt uni kursi 11 nozarés IRO parskoloSanas centra Eslin- genaé nupat nosiédzas atkal viens 3 ménesu apmacibu posms. Devi- Héis dazadas nozarés jaunus arodus iemacijusies 155 latvieSi. Straujas ermigracijas norises de} daja kur- santu jau izecelojusi, tiem apliecibas izsniegtas agraék, an 56 vél Sinis dienads notiek parbaudijumi, ta ka svinigajd ‘kursu nobeiguma akta Pilsskola pagaj. nedé]a apliecibas uri diplomus sanéma 64 absolventi — automechaniki, galdnieki, pilen- sailmnieki, mrnieki, Suvéjas un frizieri. Drizum& saksies' jauns ap- micibu kurss 11 nozarés. ParskoloSanas centra vaditajg {nz. A. Vickops cildinadja kursantus, kurt laiké, kad skola! nficles parva- rét valrakas gritibas, starp tam bijus! ar! parvletosSanis uz jauném telpam, darbi parddijusi Isti lat- Visku energiju un izturibu. Koloni- jas padomes priekSsédis K. Kalnin§, sveicot jaunes arodu pratéjus, at- ziméja, ka visa darblbas laikd Es- lingend parskoloSanig kursus bei- gusi ap 4000 un tag liecina, ka Iat- vieSi apzinas, kada nozime turp- makaj& emigréciji ir arodu zind- Sanim, kas reizé ar savas dzives nodrosindjumu palidz arf tautas stiprindSanai. IRO parbaudes ko- misijas priek&sédis prof. Burkevics véléja, lal kursos giités zindSanas biitu pietlekami labs pamats na- katné, jo miiisu ritdiena ir migia tita un tamdé| mums jabrunofas ar labiem ierotiem, lai varétu pasta- vet. Sviniga izlaiduma akta noslé- Zuma visi nodziedaja darba himnu — Nevis slinkojot. _ Parskologanas 'centrs, lai uzska- pe Pavesta apsveikums bij. sutnim Dr. O. Voitam zelta kazas Freiburgas latvieSu dzivé izcila diena bija Jani, kad bija ieradies mij§ viesig — archibiskaps prof. Dr. T, Grinbergs. Janu dienas diev- kalpojuma bez archibiskapa runas dievludzéjus iepriecinaja vél prof. A. Teichmanis ar ello spéli un Irene Ebersteine-Bérzina ar dzies- miim. Archibiskapa iera8anas saisti- fis ar kddiem vérAi Hekamiem i- menes svétkiem ~— vina studiju biedrg Dr. med. Oskars Voits, kas . ar saviem 83 miza gadiem vecuma” un cieniguma zing stav Fretburgas. latvieSu priekSgali, 23. jiniji at- skatijds uz 50 gadiem, ko tas ar savy dzives bledri pavadijis lJauli- ba. Zeltkazu gadijuma gavilniekus svétija archibiskaps T. Grinbergs asistéjot prof. L. Bérzinam. Zimi- geis gadijums bija modinajis plagu Interesi nevien latvieSos, bet ari sveStauticsos, kas Voitu un vina fimeni pazist un prot cienit no tiem laikiem, kad vin§ bija Latvi- fas stitnis Vacija un dazis citas valstis, Dr. med. ©. Voitu apsvei- kuSl pavests Pljs XII, Sveices val- diba, sitni K, Zaring, J. Feldmanis, ©, Grosvalds, A. Speke, Visbadenes pilsétas galva un daudzi citi. L. B. Nometnu dzive VIRCBURGAS centralés nomet- nes lkvidéSanas akcijia ievadita junija beigas. ru valraku gadu laika latviesu ro- kas bija izveidojugas, izbuvejusas un izkopusas no kadreizejas drupu un netirumu kaudzes par cilveécigu mitekli un rosigu sabiedrisko un kulttraio centru krietnai musu trimdinieku dalai, tagad ar IRO ie- stazu rikojumu paredzets lidz 1. sepiembrim parverst par emigraci- jas transitnometni dazadu tautibu DP. Jau 27. junijd 700 Sis nomet- nes iedzivotajus, galvenckart ne- stradatajus, parcéla uz Traunstei- nu. Amerikagu darba vienibu — lo- ceklu piederigos paredzéts parcelt no Vircburgas uz Karlsruhi, bet parejos centralas nometnes iedzi- votajus uz dazadam citam nomet- nem DEDELSDORFA nodibindjusies Nacionalas Latvijas atvajinato ka- raviru biedribas kopa. Ta 21. jt- nijf sarikoja Césu kaujas atceres svinibas ar dievkalpojumu nomet- nes baznich un koncertu. Diermzél, tautiefu atsauciba kritu$o varonu atceres sarikojumam nebija seviski Hela. Partizaniem pievienojies pedejais Lietuvas - katolu biskaps Roma (£). — Vatikina raiditajs | 0 eg artiziniem pievienojies a jais lichen katolu. bDiskaps Bernite Paltaronas, kuru draudé- jusi apcietinit MVD. Biskaps kddu laiku ar Helam gritibam vel varéja - {zpildit savus amata piendkumus un vizitét draudzes. Pédéja laika ari tas valrs nebijis atlauts un ko- ministi aizvien cle$&k savilkuS! ZNaugus. Raiditajs piebilst, ka Lie- tuva vien apcietinati yairdk neka 1000 katoju priesteru. PlaSo nometni, ku-_ tami paraditu savu darbu, Pilsskola sarikojis skati. Taja vairakis tel- pis reprezentéjas visas skolas no- zares ar fraksturigakiem maéacibas lidzekliem un izstradajumiem. Gli- tus darbus, .kas liecina: par latviesu roku éaklumu un prasmi, nécds vérot ikviend no plasajam telpam. Priecinaja gan Suvéju un galdnie- ku, gan murnieku un citu kursantu darinajumi. To visu skatot, nak prata V. Kaminska vardi, kas kur~ Sanituu varda pateicds skolas vadi- bai, TRO un skolotajiem: ,Liktena véji miis izkaisa visas pasaules ma- las, Vienigais paligs bis Dievs un més pasi ar savam zindganadm wun spejam. Esam sagatavoti cinal par eksistencl, jo mums Seit ir rokas dott leroti ar kuriem izcirst ceju jaunai ‘dzivei. " Moderni iekartotas darbnicas Neiburga IRO arodskola Neiburga pie Do- Havas pirms gada sdka darbu ar 78 kursantiem, 15 macibas spékiem un 1 bojatu virpu, bet tagad skold 17 nozares macas 410 kursanti 51 sko- lotaja un instruktora vadiba. Au- dzekni, kas tagad nak ari no l. (Frankfurtes} un 4. (Ambergas) ap- gabala, 35 proc, ir ukraini, 26 proc. cechi un slovaki, 18 proc. latviesi un mazakas citu tautibu grupas, to vidi ari kads turks. Dir, A. Lin- des un piedzivojusu arodspecialistu vadiba, starp kupiem ari jaba tiesa latvicSu. inzenieru, skolotaju. un meistaru, skola gada laika izveido- Jusies par labi organizétu un méa- cibas lidzekliem bagatigl apgadatu parskolosanas iestadi. To rada darb- nicas un audzéknu darbu_ skate, kura redzaml gan atslédznieku, gaidnieku, elektrotechniku, tekstil- krasotaju, Suvéju, drébnieku, ste- notipistu. u. ¢« veikumil. Nozarés, kuras paredzétaja 15 nedelu miéaci- bu laika nav iespéjams pilnigi ap- But izveléto arodu, pleméram radio nodala, apmacibas vada ta, lai kur- Su. beigusais vismaz butu spejigs stradat kadu vienu detalas darbu. Telcams pasdkums skola ir psi- chologa HK. O&Sa iek&rtot& psicho- techniska parbaude, kas iesta&joties jaizdara katram audzéknim, Péc a ages Bris lee konstatet aus * d3ékna — - arodam, a s atzinums fr ari’ pleturas sinks turpmakaja darba. skolotajiem un instruktoriem. Tikai gadu‘darbojas ari 7. (Min- chenes) apgabala arodskola Ingol-. Staté, kuru pagajusa nedéla bei- dza 4. .kurss. Taja, ievérojot apga- bala dzivojbSo DP tautibu sastavu, latviesu maz, val arl tie kutri par- skoloties, bet Hielfkd kursantu daja ir poli, ukraini un kalmiki. Izstade, kura redzami beiguso kursantu .diplomdarbi", rada, ka ari te stra- dats ar sekmém. Nevien vecie mel- Stari latvietis J. Kalejs var lepoties ar savu' audzéknu, afslédznieku precizajiem izstradajumiem, bet ari jaunakie instruktori, piernéram, P. Silin’; kas pats pagajusa gada parskolojies par miurnieku Aro. send, saviem kursantiem pratis ie- macit pietiekami daudz no miré- Sanas noslépumiem, par ko liecina Zlitais kKamins un vive. Ir skaidrs, ka parskoloSanads kur- sus beigusie pée samera tsa, kaut intensiva maciSanas laika nekddas kalnus jaunaja aroda gazt nevarés, bet tomér ar droSu pratu un labu gribu nebis pavisam bez pamata zem kajam, nondkot jaunaja zemé, kur eksistence bus atkariga tikai no praktiska darba. MIRIS INZEN. KARLIS BRANTS Hanavas DP slimnicé 27. janija miris viens no Latvijas vecakas paaudzes inzenieriem buvinzenieris Karlis Brants. Nelaikis dzimis 1888. g. 16. marta Blomes pagasta Valkas aprinki. Macijies Biomes pagasta skola, péc tam Rigas pilsétas real- skola. 1907. g. rudeni iestajies Ri- gas politechniska instituta buvinze- nieru nodala, kuras pilnu = kursu beidza 1914. g. maija. Pée augstsko- las beigsanas stradaja Sibirija Tom- Skas guberna ka civilbivju inie- nieris pie! vietéjas kara apgabala parvaldes. Miobilizéts ari Koléaka armija., » 1921. g. yasard K. Brants ieradas Latvija un iestajas valsts kontro- les dienesta. Sini iestad@ ari nori- t@ja visa ‘K. Branta darbiba brivaja Latvija lidz pat 1944 g. oktobrim, Kad vigs splests atstat Latviju. Peé- déjos 2 trimdas gadus K. Brants straidaja 8850. Latv. darba vieniba pie amerikinu armijas. Studiju lai- ki K. Brants piedereja bij. korpo- ricijas Talavijas saimei un vélak bija tas filistrs. Ar K. Branta navi LatvieSu inZenieru saime zaudé spé- jigu darbinieku, bet darba rotas vi- ri mifju, sirsnigu un izpalidzigu dar- ba biedru. _fadot, ka. vini . neatbild oa bu -nometnés krievu abm tus, farmaceitus, laborantus, Grib pastiprinat luteranu DP iecelosanu Church World Service ceréja_ 1. laku akeciju, ko aprila beigas atkla- ja visos ASV Statos, lai panadktu lielaku luteranu procenta uzneméa- nu Savienotajas valstis. Pirms 2 menesiem ASV protestaitu organi- zacijag saniksme Nujorka atzina, ka luterani lidz Sim darijusi parak maz. savu ticibas obraju atbalstiS$anai. wa jus esat zidu DP, jums ceriba. izcejot lidz 1949. g. beigam,“‘ teica Mr, Snovders pieminétaja sanak- smé, ,Ja js esiet katolu DP, jums ceribas izecelot desmit reiz lielakas neka luteranim.“ Ka Christian Science Monitor te- gad zino, Sie Snovdera vardi radu- Si plaSy atsaucibu. Luteranu c1ga- hizacijas atzinuSas, ka atlikusie 12 ménesi lidz IRO darbibas izbeigSa- nai ir joti {ss latks un jizmanto katra fespéja galvojumu iesniegsa- Mai pietiekama skaita, Lielais Bo- stonas laikraksts publicé ari dficia- lo DP komisijas statistiku par §. g. pirmajiem trim méneSiem: péc tici- bam iecejojusi 34 proc. zidu, 33 proc. katolu, bet tikai 7 proc. lute- ranu. Procentuali vél mazveiksmi- gaks bijis Church World Service darbs. Tds sagadito galvojumu Skaits bijis tikal 4 proc. no kope- jiem 80,886 galvojumiem. Tan! pa- $a laika péc jau mineta laikraksta zinam, Vacija un Austrija dzivo- joso 800.000 DP sadalijums nemaz neéatbilst iecelotaju procentualajam attiecibam. Pieskaitot 200.000 pri- vati dzivojosos, no visiem DP 493 proc. ir kato]u, 33 proc. protestan- tu, bet Zidu 18 proc. : Krievu aktivitate Dani- jas beglu nometnes Danijas latvieSu delegatu 7. s§a- naksmé, par ko jau isuma zinojam musu laikraksta (26, 9.), LAD pr-ks V. Briedis savd zigojuma starp citu } atziméja, ka pédejas nedélas béglu mometnes Danija atkal sékusi ,,ap- clemot* padomju agenti gan perso- nigi, gan ievazidami nometnés agi- facijas literatiru par repatriaciju. Sakara ar §0 krievu aktivitati bal- tieSu parstavjl.stidzéjusies IRO, no- kagti- éjumu Taika, ‘No IRO puses tomér norf- dits, ka nevienam nevarot liegt privati apmeklét béglu nometnes. Zinotajs uzsvéra sadarbibas ne- pieciegamibu ka ar latviesu centra- lam organizacijam Vacija, tt& ar Zviedrijas latvieSu Nacionalo fon- du, Par Déanijas tautieSu parstavi LatvieSu centraliajad padomé sa- naksmé vienbalsigi ieveléja mag. oec, A. Abolinu, bet izraudzit par- stavi Latviesu nacionaélajA padomé pilnvaroja LAD vadibu. Tapat no- léma, ka jaatbalsta earl Latviedu naciondlais fonds Zviedrija. LATVIESU BISKOPII RAKSTA KANADAS PRESE LatvieSu palidzibas vieniba ({Lat- vian Relief Association - adr: 47% Larch St. Halifax, N. S., Canada), mekléjot iespejas, ka popula jatvieSu darba prasmi un palidzat Sagadat darbu un iecelosanas ie- spéjas Kanada lielakam latvieSu skaitam, radusi iespéju ievietot Ka- naédas biskopju zurnala ,,Canadian Bee Journal specialistu rakstus par biskopju darbu Latvija. Ar Sadu Takstu ievietosanu cer pieverst uz- manibu musu biskopiem un radit lielaku jeveribu sludinajumiem par ‘Jatviesu darba spéku no Vacijas. LRA aielna latvieSu biskopjus, ari tos, kas uzturas vé!l Vacija, iesutit tai rakstus par Latvijas biskopibu, jespéjami ar ilustraciiam. Par ie- vietotajiem rakstiem perpaneNs ari honoraérs, ARSTU UN MEDICINISKO DARBINIEKU IEVERIBAI [RO galvenas mitnes veselibag dala pazino: Tuvaka laiké IRO me- dicinisko arodzinagsanu komisija iz- daris pédéjo parbaudi DP medici- niskajam persondlam. Visiem me- diciniskajfem darbiniekiem, kas Saja komisija nav vél parbaudijugies, {e- spéjaml driz iiiesuta tai (RO Me- dical §creening Board, Manteuffel- Kasern@, Bad Kissingen) sekojosas zinas: 1) uzvards un vards, 2) adre- se, 3) aroda katégorija, Komisija pee tam ar rakstu informés parbau- damos par ierasands Jaiku un vietu. Kvalificétajam mediciniskajam personalam $f bis pedéja jespéja parbaudities komisij4, Parbaudé pielaidis arstus, zobarstus, dentis- labo- ratoriju technikus, veterindcArstus, farmacijas asistentus, zobu techni- kus, rentgenologijas technikus, fi- zikalas terapijas specialistus un feldSerus. 1 TreSdien, 1949. g. 6. JOU, Baltiesu cara aa da rbinieku vestulg ASV za rnalistieng 1 : Lielako Savienoto valstu lalig stu parstavji sava apkartbrauq pa amerikanu joslu dazas stuf uzkavéjas ari Geislingenas ne né, lai iepazitos ar igaunu un vieu makslinieku sasniegumiegiy Gara darbinieku vardi igal Takstnieks H. Visnapu nodeva @ rikanu Zurnalistiem vestuli, & starp citu, uzsvérts: »ravestiet amerikanu tautal,# tgaunu, latviesu un letuviedu | tas Baltijas telpa tukstoS gadug™ nijusds pret Vacijas un Krie ekspansiju un, nefaugoties uz pastavéjugas ka demokratiskas | tas. Tagad Baltijag zemés norii nezéliga tautu slepkavosana. kiet amerikanu tautai, ka Azijag ciBlisrns velas pari Baltijas likiem ari uz Rietumeiropu,3 ASV, ja to jau laikus neieroly Ygaunu, latviedu un l[etuy rakstnieki un maksliniekl, kog nisti un zindtnieki, kritusl, re uz Sbiriju vai aizbégusi no dzige nes nevienlidziga cind, aizsi rietumu kristigo kultiru, dem¢ tiskés brivibas un cilvéku tle Ticiet man, ka komunistiskie: tdtori, kas izskiezZ milzigas sur propagandai, apbértu os cily ar zeliu un ordeniem, ja tle 4 liegtu savu parliecibu un nodot® vu genialitati komiunistiskas if kalpibd. Bet tagad diem raditiim gariem, par spiti vinu ciesa draud posta dzive Vacija val r mérotais un nesamérigais g stridnieka darbs ASV val Marg Palidzésim limajieg Vacija slimnicas, gan ari nome tadi misu tautlesi, kam nepa Sams atbalsts un materiala pal ba, bet ASV ir atsaucigl judi labdaribas organizdeljas, kas ; prat palidz triikumcietéjiem Eig So palidzibas darbu var kaggl ipasi ja ir konkréti materi hk : kupiem operét un tad arl pandlg ir vislabakle. Lai vaktu Iida slimajiem latviesiem un triclgog menu atbalstam un par siem. dim ieinteresétu ASV viel paaee ee ganizacijas, Baltijas sleviesu pe “mes tatviebu delegécija lidz. nag Qu yeditijus, organizaclias un -Nicas, kugu-riciba. butu .mate nar tautleliem, kam palldzTba = piecieSama, tes plesitit BSP ; delegic. vaditajai T. Endzlnale} manei (14a) Esslingen a. N.,.9 nenberg Str. 5—6. Vélami pler uznémumi un konkrétl dati « valoda ar personu adresém. ae ional, ka ar : vida ari tadl, Wiausibas, Grit! «dk latvieSu tece- eniits kara sakumam, ai jeskallitl vai nu " Hetuviesu kvotes. sverumiem 60 - notelkt apmeram cslotffu gril- agy nay centusies pois Tie gan pul- het tiem nav povisioumu | yajonu, - ‘pitas tautibam. apis vem labvieslem og 4 pilsttis: Nujor- femme fond, Fiiadelfija un - B 9) strodami 6 Statos: me ixiwe, Masatuzetas, udtersijas un Kall- Mi pelgrantu galvena no- freee OY Vidz fim bijual emer eens 7 ‘fe par mecha- VES? ULER REDAKCUA MUSU SVARIGAKAIS cya IEROCIS Par to, ka Informfcijas un pre gandas darbam ir Hela nozime ka pat daudzi augstkas sablec angli un amerikani nepazist be t | visma isto seju, nezina sarkan§: Tora briesmigas metodes, Ig notikums, ko nupat piedzivoju.& bachas izcejoSanag nometné. - clemos pie savas meitas, kura # da IRO dienesté, ieradag angliete Mrs. Oven, Vina a cela no Anglijas uz Indiju un. déjo véléjas sasniegt caur Pad. ¥ vienibu. Vinas meita cienijamo + diju iepazistinaja ar misu brog LUT LLL bs Kolonistu Biss ak ae | . _ ay a tl »We Accuse the East and We Waa the West", Péc tam didciltigdé -s liete saSutuma grozija cela nm rutu un devas uz Indiju neska Pad. savienibu territoriju. prombraukSanas vina ar lespaldj broguru iepazistinfja arI amert tos Baltijas vaistu bi acer tent. Lal Dievs dod spékus mdsu_ ae trélajam iestédém sekmigi turpig arkartigi svarigo arzemnieku inday fie 24 mésanas darbu, jo tas ir masu 1. 7 rh > wk ; bow. a ‘ . toh Ee of - fat agar a cas 7 é "e = hiiaig art pu virsniekus un ieinterestja (eee Wdig' ae Ridds ee ladzivo nema lz- llecing, ka at ' DAVY hekida dienas svarigdkais cinas jerocis, quia ¥. M., Br oP ya NEVIZIBA / Nupat nopirku A. Kalnaja, heima, izdevumu ,Skolénu kor. j dziesmas". Parsteigumu piedzivd atskirot pedéjo lappusi ar Lietut himnu. Teksts gan saskan, bet Jam tikal pig kur pielipinaéts atl} melodijas atlikusies puse, teksts, it ka otrs pants, kas sape “s tams tur neka nepiestav. Gratl a cét, ka solids. apgads var ple tadu nevigibu. Ari Latvijas hima 4 teksts sagrozits un cik var ve tad ari Igaunijas himnas teksts z bez k]ludadm. Kungi izdevejil Mut nav tik daudz marku, lai ar ee | maksdtu par. izdevéju kjidim! 74 J. Kreichergs, Lérté