BH LB Ti

%

4

i,
4 _
rr

Z

e oe

a a os

@ S.

sr ee eee

NO RIGAS RADIOFONA:

dus vorat glabties tikai pa vienu celu”

.BRIVPRATIGI“ PRIECAJAS PAR,BRIVPRATIGO“ VALSTS AlIZ-
NEMUMU—AMERIKANU ZURNALISTI RAKSTA NE AB GALVU,
BET AR KAJAM — SOCIALISTISKA KRITIKA SPEJ VISU

Matia sikum4 vairikag dienas
shindim ilgi rsadiofona stdstija par
' PSRS ministru padomes 3. maijd pa-
tludinéto 6. péckara valsts alzpému-
mu par 2 miljardiem rublu. Pilsé-
tis un laukos par &0 ,,brivpratige”
alzmémumu notika prieka mitinl.
Vagonu rapnich Sarkanais sturitis
pec pazinojuma noklausifanis Janis
Karlsons teicls: ,Més nepazistam
postu, mums nav bezdarba, mdGsu
 seimniecib4 nevar bit krizes, tapéc
es parakstos,” bet atelidmieks Gai-
Galia iztelcies v@l jGemigdk: ,,Katrs
yar lalm&t uz obligdcljam, bet lel4-
ki laime — dzivot Padomju savieni-~

“” RGpnieé Sarkané Zvaigzne jau
$ stundag pe pazinojuma  gandriz
visi bifa parakstiiusies. Lidzigi ga-
dijumi arf citur. Dzelzcelnieki, kas
atradig cela, uzzindjubi par alzné-
mumu, no pirms stacijas nositija
telegrammu priekiniectbai, zinojot
par peraketigands summu

Par fo pay ftematu bazunéja arl
visa padomju prese. Cina sava jeva-
di konstaté{a, ka zemi zibens &tru-
mi aplidojusi vEsts, ka valdibs iz-
lel% Jaunu alznérsumuy (to gan katru

gedu dara viend un tai pajé diend |
Ref,), un tdlin notiku’l mitini, kuros |

rundjusl padomju patriotu sirdsbalss.
Taji pabi sakara Cina plemin,
ka Jeigavi pérn uzceltas 3 kopigas
dstvojarnis mijag un viesnica, bet
pablaik yal ce] 2 kas un mizelju.
Sovetska‘a Latvija apgalvoja, ka
Erzemés aimnémumus izlicto apbru-
ofends drudzim un dikdlenu baga-

ag vairofana!, un kapltdilstu ze-
més darba jaudis ar katru  dienu
dzive arvien sliktak.

2. maiji Padomju savieniba bija
mreses diena un sakaré ar to runas
un raketog atkal cildinaja bojseviku,
bet ginija kapltalistisko zemju aviZ-
niecibu. E. Palrule stastijusi, ka Sur-
tuju laiké avizés ving tasijusi tikal
par modém un tusletém, bet tagad
Jesot par kolhoziem, pirmrindnieku
gasniegumiem wn starptautisko sté-
vokli. ,Man skaldrs, ka-esmu izau-

si," ;

Notasija maskaviela Zaslavska 6a-
ceréjumu, kur& teikts, ka burZuju
durnilisti tagad neko padi nerakstot.
betcsanemot view gatavu. Amerika-
ou. furnélistu darbath nevejag prd-
ta;-ginddanu un -sirdsapzinas, jo vi-
nu darbs nav galvas, bet k&ju darbs.
Nottlojamais Zucndlitis Reader's Di-
gest {undk vai visis Elropas yalodas
{vai bitu kide nenoZélo'ams padom-
fu zurnals, kag ari varétu uzradit
idzigu sasniegumu? Ref.}.

: VieBy skolds par godu bolgeviku
preseg dienai fzdod jaunus sienas
avigu numurus, bet Riga notika jau-
peines ielu skréjiens. Zurndla Bér-
‘piba atbildigais redaktors Kaupuds
ee atloru ierievu akcenty ptastije, ka
“puriuju Latvija bérni ne sapyot ne-
‘varéjusi par savu Zurnéiu. Ar bernu
presi torelz gribéts izaudzinat kalpus
-ekapiudt&étoriem.

Lidsiga padsiavinidands ki par
-preel bija arl par padomju varena-
{Jem samiegumiem radiotechnika.
Drozdova rakstaé teikts: ,Musu zeme
4y radlolck&ctjas, radiosakaru un ra-
diofonijas dzimtene. Radlo atklasa-
‘fa misu zemé nay nejausiba", Ka-
-GB clth vietd teica, ka ltalu inderie-
ris Markon!, anglu atbalstita, mégi-
najis vieur noniecinét krieva Popo-
va izgudrojumu. Ciga uzavéra, ka
nekad Latvijas padomju republika
nav gatavote tik daudz radio apars-

tu kA tagad. Tomér neizpilda bate-
riiu aparatu ralosanss planu, ko jal-
da kolhoznieki. Radio komiteja levé-
rolot darba jauzZu prasibu par
leketiu skaita palielin 4-
danu matksism& un Je
BRinilam 4.
Sava tiesa raidijumu bija veltiti
ari jatviellem arzemés. PSRS minis-
tru padomes repatriacijag nodajas
priekSs@détajs Voldemars Alkanis
Zélojas, ka daudz jatviedi arzemes
nespéj izrauties no melu tikla, ko
aué tie, kam rokas aptraipitas asl-
nim un kas tagad sta/usies anglu
un amerikinu imperialistu kalp[ba.
Katra godiga latvieSa vieta ir dzim-
tené pie savas tautas; cilvékam ne-
var atmemt dzimteni, ja vien vins
pats neatsakds no tas, Univeraltates

rektors Jurgens aicindja: ,Jis sve-
Bumd esat padotl tautu niknako ie~
nalidnieku — angloamerikanu 2elas-
tibai. Jfis varat glapties tikal pa
vienu ceju, kas ved atpakal uz dzim-
teni. Més neatstumsim nevienu."
CK sekret4rs Pelée: ,ASV «like pie-
vice no visim malam  saniazistus:
Romas pivestu, Cangkaibeku, patla-
ban ar! burZujiskos latvie§u nacto-
ndlistus — gen. Bangerski, Svabi,
Bruno Kalninu un dazadus Prima-
nus, kas kalpoja hitleriestem.“
Tevérojam! progresejusi bolgevis-
tiska kritika, sasniedzot isty socia-
listiskd supermateridlisma pakipi.
27. aprila Cind PSRS sagides mi-
nistrijag galvenag automobilu p4r-
vaides Latvijas automobiju transpor-
ta tresta parvaldniexs V. BaSkatove
raksta atzinfgu krithu par Zurndle
Oktjabr publicéto Anatolija Ribako-
va rominu Soferi. ,,Pirmo reizi lite-

rir darba pardad&s Soferu, mecha-

niku, automasinu remontstradnieku
un automobilu transportu sa!mnieci-
bas vaditiju téli," raksta Baékatove,
»kuru raksturs mums atkiajas vinu
cing pret visu veco, pret rutinu dar-
ba, pret savu latku pardziIvojuio, Ri-
bakova romana patiesi un alzrauyosi
pastistita par telcama kollektiva ik-
dienas darbu, fis romiins palitiz pa-
domju cilvékiem audzindt un veidot
raksturu”. Talak kritlkis” nordda
arl uz interesantiem romina dialo-
giem: ,,Vérsiet uzmanibu, Michall
Grigortevits, uz nobraukuma radi-
t8jlem: 72 proc. ar kravu. Tas keut
kas nedzirdéts pils®tas darba! fet
plana pavisam tikai 65,” lepni iz-
Sauicag Popovs, -~- Nobeidzot kritilcu,
Bagkatove saka: ,.Visiem autobazes
laudim, kag pardditi roméand Sofer!.
valsts intereses ir pirmajé viela, un
tfas viniem {fr Jot! drgas. Ta ir Ri-
bakova roméng princnialz un &ue
dzinoé4 nozime. Loti ieteleams izdot
So gramatu ari latvieSu va‘odd, lai
viea misu lela automobilu transper-
tu saime varétu to izlasit un no tis
macities."

Austrumeiropas
trimdas politiki
apsudz
Padomju savienibu

»Demokratiskis pesaules totala
diplomatija ir spéjiga alzsprostot cée-
lu turpmakai komiunistu agresijai,"
saciia ts. Zalas internacionales
{Siarptautiskfis zemnieku apvienibas)
prezidents, bij. Polljas ministru pre-
zidenta biedrs Mikolaitiks savienibas
Otral gadadiensi veltitaja konferen-
cé, Konferencé bez Polijas, Cechoslo-
vakijas, Rumanijas, Bulgarijas, Ju-
goslavijag un Ungarijas zemnieku
partiju vaditajiem darbiniekiem pie-
dalijis ari Lietuvas un IJeauniias
parstévji. Plagé rund apvienibas pre-
zidents Mikolaitiks prasija, lai rietu-
mu demokratijas atsakis no izolici-
jas po'itikas, tad anspiestas tautas
skaidri bitu parlecin§tag par rie-
lumvaistu. spéku un  iz8kirganas
pe ju. )

Stalina veikums
24 gado-

LEondona (ab). — Ukrainu informa-
cijas bijetens zino, ka péc dukuman-
tiem, kag kluvusi’ pieeiami otra pa-
saules kaya jaik-i,¢eka no 19171941.
Zadain nosivusi: 28 biskapus, 42.300
macitajus, 75.500 tirgotajus un rup-
niekus, 390000 bij, armijas karavi-
rus, 9000 arstus, 7000 skolotajus,
815.000 technikus un 129,500 perso-
nag bez noteiktas profesijas. Tai pa-
$8 Jaiké 18.637.000 iedzivotaju apcie-
tinati un nosutiti uz koncentracijas
nometném JekSkrievijd un Sibirija.
Dokumenti liecina, ka 4,877.000 no
viniem miruS: alz bada, smaga dar-
ba, sltmibam vai sargu noslepkavati,
Ukraind 1938. g. no bada mirudi
7.496.000 iedzivotaju. 24 gados pa-
domju reZims pavisam  prasijis

edzivotaju dzivibas.

el ee eee =
Ey

| Rietumdemokrathjas vista: ,,Sakiet, kur jis tidi esat gadijuSies

miisn gimene?”

E. Rirdana mm.

‘Berliné ir tom@r daizasg vietas,

Cilveki prieks-
pedeja piestatne

SIS UN TAS PAR SVEINFURTI

Musu bégulibas vésturé vienrei-
zéj4 nometnu éra Vacija tuvojas
beigu. posmam, kuya joti rosigi
sakuSi darboties visi
centri. Piem., Sveinfurté viss iexar-
tots td, ka DP 4 dijengs pec sifdosas
lentas iziet parbaudes un stajas kon-
Sula priekSa. Otrd diena pec trans-
porta jeraSands jau izdara parbau-
des, analizes un nonem asinis, bet
treSaja jasteidzds pie viena no trim
IRO arstiem. Kam laimejas, tas

tiek pie vaigd ziedo$as un sirdi laip- .

nigés latvietes Kleinbergas. Tad
kadrta galvend Arsta vietniecel A.
Silinal, Gr@jZ staji mazliet pabar-

gai, bet péc jekSéjag struktiras jot! |

izpalidzigai tautietei, kas visadam
mediciniskdm eplgrammdm izraibi-
natos papirus virza talak wz ameri-
kanu arstu. Sis kungs tad nu vél
cik spédams rauga sameklet kaut
kur kddu noslépusos kaiii un —
beidzot DP miesa top pasludinata
par izceloSanal noderigu,

Pats DP tudal uzpoéas ka augetos
svetkos. Noskuj bardu veselu cen-
timetru zem adas, ritpigi saondulé
Balvas apmatojumu un uzvelk vis-
labak&s dr&nas, TAds vin§, uztraukts
un pacilats, pastalgaiag pa nomet-
nes galveno prospektu, gaididams,
kad skalruni, dro&i vien divaini sa-
grozitu, izsauks vina vfardu, Iai ar
skubu skrietu ple konsulflemm.

Tie ir yeseli divi un abi milzfgi
zinkarigi. Vispirms vinl grib zln&t,
val jis pats maz atceraties, kad
esat n&cis pasaule, cik reiZu precé-
jies un vél visddas citidas bi%anas,
kas jau daudzkart®jos skrinings un
aptauju lapis atiiku likdm apceré-
tas. Ta teikt, notiel Ista atminas
simnastika. Kad kija un méle ne-
kur neaizkeras, pirmals konsuls sauc
— Okél — un jis tiekat ple zvéré-
Sanas. Otrs labakS gadijuma z-
taujas beigis nesaka nekd un sa-
baz aploksné jiisu  papirus, kuru
kaudze visu Jaiku augusi ki layfna,
no kalna veldamas. Tagarcl nu vél
émigrantam lidz transportam uz
Gronu atliek dazas dienas, jal iz-
mazgatu sasviedréto velu un saktu
bailoties par jGras slimibu...

Visi tie, kam tik svarigdrn nodar-
bibém ljaiks nav japatéré, pavada
priecigus vakarus emigrantu klub4,
kur vairakas valodas skan vien4 lal-~
ka un viend skajuma. LatvieSy kA
jau censonu tautas balsis gan alle?
makenit mégina paceltles pari ci-
fam... Kam laiméjusies mazika
un piemiligaka dzives telpa, un te
saviem tautiesiem tespéjami pretim-
nacigs ir 10. €kas ,veta" paligs.
1805. g. cinitajs wn trimdinieks A.
Rits, tie kavé lalku klusi un mierit-
gi. Piem., flegadieals Saeimas kan-
celejas dir. Cepuritis ar prof. J. Si-
linu stundaém noséZ ple Sacha gal-
dina, neizrunddami neviena virda.

| T. Z.

emigraciias |

LATYVIIA geetdien, 1950. @. 20. malja
}

Cah gadi aig gly pinbshona (2)
Manigrib pataisit par nodeveju

RATS UN SALSODENS. — »BRAUKSANA AR MOTOCIKLU"

Pac divim nedéjJim mani izsauca
no kameras. Tas notike vakaré, un
tApéc es neparedzéju nek& laba. Ve-
da mani pa gariem gaitenlem, ko
vairakSs vietis sadallja dzelzs stie-
nu vartl. Tos atvéra slédz8{i. Sta-
vu zemak mani ieveda lielé telp4,
kur atradis pieci virieSi. Vedejs
telou atstija. Vieng virietia sédéja
pie galda. Tas bljr armijas unifor-
mi, un vina dienesta pakfipe bija
daudz par augstu, salfdzinot ar ve-
cumu (pée izskata vért&jot). Ving
pacilaja kadu aprakstitu papira lapu.

 »~wacietis?”

wae

»rastasti man, ko rund poll tava
kamera.“ :

Sapratu. ka no manis grib@ia, lai
es klitu par poju patriotu nodev&u.
Bet taut ko atbildét vajadz@ja, Kad
bridi kluséju, polis plebilda:

Ko vini rund par valdibu? Par
politiku?

,rar poliiku. vinl mnerund. Ari
par valdibu neesmu dzirdéjis ~un4-
am,"

. ,Ak nerunfi? Neviens? Ar! virs~
le{tnants (vind minéja uzvardu) né?*

 »Né, Es nezinaju, ka tas ir virs-
leitnants,” es meloju.

,Gan jay zindii. Pastdstl, ko viné
rund. Ja pastastisi, jau ritdien tiksl
no cietuma lauka.”

ws neesmu dzirdéjie, ka vind ru-
natu par polltiku.”

»Un arl par to n&, kApée vind ir
cletuma?

Ne,"

,bs tevi jemfciéu runft, velna
Svab!"

Vins plec&las un plenica man KIAt.

»Apsésties uz gridas. Atri!"

Sésties val nesésties, domaju. Ja
nesedifos, mani sitis un, varbut ap-
sédindis ar varu. Apsédos.

»Nelzstiep kajas, celus pievele pie
krutim!"

Izdariju t&. Vieng no kldtesogajiem
pienesa metrus divus garu apalu
koku. To pabaza man zem celiem.
Abas rokas vajadzé‘a salikt zem
koka ta, ka elkoni atradas tle&! pret
to un pirkstus kéju priekSpuse sa-
krampet. Rokas augspus delnam ar
isu, bet stipru. siksnu saspradzéia
kopa. Tad ar dvieli man aizséja
mutt, Divi viri katrad gala satvéra
koku un céla uz augsu. Ta galus
novietoia uz diviem galdiem. Uz
katra gala uzs@das viens célejs, Tad
mani spécigi rava atpaka]l. Nepaliku
karaéjoties ar galyu uz leju, jo otrs,
priek$pusé nostijies, tvéra alz gal-
vas un svieda uz augsu, Pirmais sa-
graba atkal alz apkakles un rava
uz leju. Tie bita Jabi lestraddiusiles,

ee

sarkanarmiesi Beri

Jau pagajus! sesi ménesi, kop§ Aus-
frumvaciia stacionéta padoraju oku-
pacijas karaspéka virspavélnieciba
aizliedza sarkanarmicsiem apmekiét
Berlines rietumu sektoru. Aizliegu-
ma pavéll izdeva péc tam, kad ar-
vien valrak sarkanarmicsu neatgrie-
zag savas vienibds, bet pievienojis
polftisko béglu ,armi‘ai“. Rietumu
kur
stajina kapavirus var sastapt. Viena
ho taddm ir pilsétas dzelzce]a mezela
stacija Vollring Westkreuz. Flektris-
kaja vilclena rietumu sektoru &kér-
sojosiem SarkaaarmieSiem tur ja-
parsezas.

Gandriz katrai krievu grupinal l-
dzi Drauc virsnieks, kas savus apaks-
nickus uzmana ka !abi dres@ts aity
suns barina sadzitus jérus. So ,,jé-
ru” bijiba rada gandriz vai 2@luma
Sajuitu, vinu pavadona  izturéSands
turpretim gluZi citadas jiitas. Gan-
driz katrs ir sarkanarmi‘as virsnie-
ka ,Standarttips", kura Helmantza
Staja (rokas bikSu kabatds, cepure
uz vienas auss un cigarete zohos)
smidina rietumu  berlinieSus. Nay
SVarigl, val fas ir leitnants vai kap-
teinis. Par Siem ,,iznesigajilem”™ Sta-
oo virsniekiem ne tikai amizéjas,

et amerikinu kayaviri tos ar! foto-

grafé.

Ne katru reizi sarkanarmieiiem iz-
dodas tikt cauri rietumu sektoram
bez starpgadijumiem. Karnevala lai-
k&, kad vakaros rietumu sektori va-
mja sastapt simtiem jautru berlinie-
Su, un kad spéléja un dejoja gan-=
driz visds pilsttas iekSéjas gatiksmes
stecijas, Jau minétajd Vollring West-
kreuz kada grupa jelenca vairdkus
sarkanarmiesus Tie rddija isty ne-
laimes putnu sejas, jo nespzig izvai-
rites no jautrim berlinietém, kas
veléjag salaist danci ar ,,brivajiem"
padomju déliem. So nevainigo joku
kads austrumu sektora avize par-
véerta par — uzbrukumu sarkanar-
muesiem rietumu sektora.

Ir divas vietas  rietumu Berliné,
kur sarkanarmiesi veie dienestu.
Viena -- komlnistu raiditajs Sarlo-

| tenburga, bet otra — Spandavas cie-

ines tie‘umu sektora

tums, kur sodu izcied Hitlera valsts
yduizi". Pirmaja vieti, ka zino Tele-
graf, sardzes piendkumus jau kops
pagajusa gada novembra pdrnémusi
Specidia taytas policijas vientba, bet
Sarkanarmiesi atstati tikai nepare-
dzétam briesmu gad{jumam. ,,Var-
but kriev. dom4. ka angli Sarloten-
burga var izdarit to pagu, ko frandél
lzdariia Tégeli* (uzspridzinéja ko-
munistu raiditaja anténu mastus),
saka berliniesi, |

Spandavas cletumé aiz kandla un
augstiem viduslaiku cietoksna ml-
riem sarkanarmiesi mainag ar rie-
tumnieku sardZu vienibum. Kag tos
redzéjusi, tie stasta, ka $0 sarkanar-
miesu vidi bravdrigo ,,standaritipu"
neesot. Nav Saubu, ka rietumberli-
niesiem nepatik sis sarkanarmiesu
vicnibas ,,viesoSanas" vinu sektora,
bet debatéjam par to nedzird. Ka
komunistu raiditaja sargus (un aril
pasu-raidita,u) vajadzétu izmest no
rietumu sektora to turpretim berli-
niesi pasaka atklati. Tapat vini ne-
slép} savas domas, ka to paSu vaja-
dzétu darit ar tiem sarkanarmijas
virsniekiem, kas rietumu sektora no~
iré;usi sey dzivoklus. Pédéjos pa-
matoti uzskata par komtnistu Sple-
gu un spiegosanas uzdevumu deveju
gatikSands yietiim. Par tadu uzskata
art polu militéaro misiju, kas atrodas
Kuno Fisera jeld, tiesi pretim rietu-
mu Berlines magistrata polltisko
béglu kontroles un apripes dalal.

No rletumnieku puses nekédi
$kérs|l nekave sarkanarmiesus iepa-
zitleg ar Berlines metumu sektoru.
Tie var brivi nakt un brivi iet, pro-
tams, bez jerotiem. Ja kads rietumu
karavirs turpretim feiet austrumu
sektora, tad tas var bit gandriz
simtprocentigi dross, ka atgriczisies
tikai née ilgdka lalka, iepazinies ar
cletumu vai koncentracijag nometni
un koministu pratinfSanags  maAk-
slu". Ta divéjida politiské brivtba
valda Berliné. Rietumu sektor4 to
hauda vist bet austrumu — tikaj
komunisti un vinu lidzskréjéj{,

Rs.

tas jasaka. Mani grieza ka ratu ap
asi, un tas notika Joti Gtri. Ko és
sajutu, to griti aprakstit. Biju par-
liecinfits, ka sirds neizturés. Galvé
diica. Cik ilgi mani grieza, to ne-
zinu. |

Vai tagad pastastisl, ko virsielt-
nants runi?*

Es nedomfiju par runéganu, bet
lieliem malkiem riju gaisu.

»rastist{si?

»Vin§ nerund par pollttku."

»Weilter fahren, verdammter
Schwab!"

Man aizséja atkal muti un vél
dazas reizes apgrieza ap ,asi. Tad
apturéja ar galvu uz leju. Viens
pienesa Hiely piltuvi un febfiza man
vien ndsi. Otrs jéja no pudeles pil-
tuvé kadu Skidrumu, kas, riklé je.
plddis, stipri koda. Fs nevaréju liga
norit tik, cik plida klat. Ked pudele
blia tukéa, tad pac@éla man atkal
gaivu uz augsu un atbrivoja muti.

Val tagad stastis!?7"

Histi joe.

»atblidit*

Mian nay ko stistit.”

»parlbi vél griezties?“

we. Bet ko stdstit man nav."

Valrak mani todien nemoctiia.
Atbrivoja no koka un Java drusku
atpusties. Tad iesauca to, kas man!
bija atvedis un lika nog&d&t atpakal
kamera. Gaju ka pledzéries.

Mani ielaida kamera, bet lzspauce
virsleitnantu. Apméram divas stun.
das, lidz tas atgriezds, es baldijos,
ka tikai ving neatzistas. Vinam, droéi
vien, méginaja jegaivot, ka esmu to
nodevis, Mamér virsleitnants bia
projam, mani apetaja paréjle fesio-
dzitie. Ka es biju ,,fizteki pratinate",
to vini redzéja, Pateicu. Kapéc tlky
mocits, to pateicu tikal vienam, ka-
dam advokatam, ar ko virsleitnanty
visbiezak sarunajas,

»Nayv tik jaunt. Virsleitnants ne-
aizisies, lai saka, ko grib,” telca ade
vokats. :

Vins tletin nebija atzinies, Kad
advokdts ‘virsieitnantam pastastija,
ka blju par to nobatijies, vind pie-
naca ple menis. .

»yJOs mocija manigs dél? Zé. Bet
es jau neesmu valnigs, ka esam viée
na kamera. Man, protams, teica, lai
es neliedzoties, jo jig esat jau visu
izstaatijis. bet tik viegli mani nevar
plemulkot." |

»Vai jus esat par mani tik labds
domas, ka eg nekad neklitu par no-
deveju?"

»>N@é, ta as nedomaju. Bet mani
nodot jits névarat, jo esmu sveds.
Jug manu lietu nezinat, bet rundt
es daudz nerunaju.”

Divas dienas vélik mani izsauce
atkal, Alzveda turpat, kur feprieksé-
- reizi. Soreiz telpd bija thai divi
Viri,

»Kapbc tu pastdstli{ citliem apecle-
tindtiem, ko més ar tevi darijim?“

»Neesmu stastijis.”

wile yelna, nemelo tatu!

sas nemeloju.”

wal mel. Bet saki, val vira-
leitnants, kamera atgriezies,  teijea,
ka patlesibu no vina neizspledis?"

»Né. Vins vispar neké nerundja."
Pée briza:

woaki man, kad tu péd&jo reizi
brauci ar motocikly?

pAr motociklu ., .7

,Ja. Man ir zindms, ka tu esi brau-
cis ar motociklu. Kad brauci pédéjo
reizit®

Es domaju, ka jautéjums ir no-
pietni domiits un nu saksies prati-
nasana. Tapéc pateicu, kad pédélo
relzi braucu. Izradijas, ka pratini-
fajs mani mulkoja.

»Kadag firmag motocikls bija?

Paieicu

wCiK speécigs motors?"

,290 Kubikcentimetru.

wWai virsleitnants teica, vai netel-
cds Patiesibu no vina nelzspies

»wVeteica,”

Pratinatajs plecélas.

vAk pedéjo reizi tu braucl ar 250
kubikcentimetru? Tagad braukel ar
piecsimtnieku,"

Man .paviléia uz priekdu izstlep-
lam rokam 500 reiZu notupties un
plecelties. Eg netiku jidz 200, kad

valrak nevaréju. Paliku uz gridas
séZam.

»Val virgleitnants teica, val ne-

telea . . LP

»Weteica *

_Es sédéju uz gridas, bet pratind-
tajs miksta klubkrésla. Bridi klu-
sejis, vin§ lika man -piecelties un
lesauca pavadon!

»Alzved to svabu pie velna.

Péc ned@las virsleitnanty aizveda
uz tiesu Vinam piesprieda
Gadus, bet uz jau notikugas 1947. g.
amnestijas pamata atbrivoija, jo vi-
Ra .nNodarijums" bija noticis pir
tam.
rm nnn ee a |

Nikamaj& torpinajuma |aslet:

KONCENTRACIJAS NOMETNE
es ee ee

mHeCus

: py UVES
ee wjuta jaunu 2¢-
un asineina

le a aig
tetetas pe LINKIN paligu,

bia us ko cenit

gieen|, skanlelet

ehgipeves ysiem. Nepa~
Kinuiry epeattdia ja tHlit ne-
tes tls m@ ~nenosava,
iy oometacs Giteod un Plavinag,
A by powies par zvéru dar-
Artin: Yeckehind jute . aicinaju-
Pu ad they atvietis, savas tautas un
moos dély ua patricts, No uztica-
milo kept hiedtiem un drogiem pa-
thin wid apkiring vin’ organizdja
preesibes pulcnu un alzgdja mezZa.
Fuse mites bija nomajas lauku
ngs, meta blecokni un siena Skii-
Farime a -vitums — za] egies
aribt pie cepures. No ta laika

} Tula polega datibniekus sauca pat

“tag pala vadilajs kluva

Mo vim sléptuvém vind uzbruka
rene ae sikakam vie-

: id KOMUnas un driz
tinh a par ‘du biedu bolSevi-
‘i lg (Ws jau visur apdrau-
ae 9 Skalts Kluva arvien iie-
on tajons plagaks, “bet
jay wbruka Gulbenes tribu-

Paradies vienmér tur. k
he Vismazake Baidija. Vini bija
i Wn henotverami. Bo|se-
My iia dabdsa redzét tikal tad
Ai ibis ‘tee oo
by: lielg

e nelidtig makSkeres @ésrna
katrg

‘ Atests

: . Ko g
lin ari biitu het meza hebija. Sarei

e areznume Arto
et . ATirs
Si ti u un. noteica art
mo Savienu.

) “Mm lespraud
komandajq mierg, aa
Val divdesmit