9, septembrt . Sestdien, 1950. g. 9. septembri LATVIIJA $ LULRS PAKCUAT ROPIBA ’ xo besa tesads. —— , ¢ to Wien exe | MUOSU SPEC Io i itajiom pret em, Palictin no- ! Aitas jannas ko S rasbu — | Mazas republikas liela svetdiena ga NEDELAS NOGALE KADA AUSTRALIESU MAJA TALKORESPONDENTA VESTULE VESTULE LATVISAI NO AUSTRALIJAS | kldet nemierige. Vina nesthy pie 'Eiropas tinijas padome savu sesiju Tk picktdienas vakaru, kad vecals plits, bet peletas durvis us édam- partraukusi lidz novembrim, neiztiy- z6jot lidz galam vissvarigiko — yj. ropas liktena but vai nebit. Delega- «tiem, Skiet, pietritka drosmes ker- - es ple padomes statitu grozisanas, _'. Jat-atbrivotos no ministru padomes ' Jaizbiidniecibas“ un panaktu radi- _ Blu vienibu Eiropas valstu savstar- pejis attieksmés. Visuma seslia to- whér bija diezgan pozitiva, un varti- Hepieciekamibu ar logiskim kon , . Vacu Junghansa modinataja _pulk- venice Un tomér paaglien stenis nostata Tielo raditaiu odie viel Dija 27 Saubigie un 5 noteikti Mleka apajumam, Jonas Vistokas at- pretinieki. Un ja ari ¢4 nebitu bills. gruti pateikt, vai ministry padomes apspriede lémumu skatity eauri jau Sava nakamajé s&dé vaj Vienkarsi noglab&tu to atvilktné. Cik zindme tad pirmo sé%y lasik ministru pado- Bredleja kundzei. Ties! plecpad- smit mintites vélak virtuvd spaigt hosvilpjas kanna ar varite ideni, un 4 ir zime, ka Jonas édis vakarinas. Kad atskan trauku &kindona, ik- slédz durvis un pasaka labvakaru! tes pari pleciem. Tas notiek tik reguldri katru plektdienu, ka es siku pie th nie rast. Kad Jonas grie maizi, en pa- rasti néku no vannan istabas, all- tuma un tidag tviksmes apdvests,] > Ka tik skali uzsaukt labvakaru Ka- mér més sarundjamies, pulkstenis piekapis bez piecdm minitém pus- sesi, un Bredieja kundze steidz ga- istabu un gaiteni. 1 kundze atver | eis 82 plektdienss gad: KA j0- ties, milais?" Aci atbilde ir viena un ts patl: Noladét! tabi." : Ee pe tan atspieios ple loga un ‘dom&ju: misters Bredleja brauc ar veceu Sevroletu, verdams kiegelus, bet uz darbu un mAjas vizinis savé Sigada auto. Tas spld un laistis. TApat visdafidékajos tonos ir Bred- leja kundees kleltas, sarkanals un guliziiais mételis un pelékbaltds, melnibaltis un briinibaltis isk- lezge KAN favot vakarinas. Tad vél bri gikals taji bija, ka atklajas atse-. nate bija sandkusi slégts sédé, kurd viens mismajas iemitnieks zina, kal llelais ‘aati jau canvas orl | has ee Emusi savu gee 3 yalstu nostaja Eiropas armiijss| iju partraukt MHdz pulkstenis ir turpat divdesmit ming- em, Youtdjumd D rmijas oktobrim. Otrkar Zviedrijas de- nh pussesi bet Bredleja kundze Britu stradnieku partijas parstayji eats bridino’i atgidinBja, ka Eiro- _ ss ade) oie jusU saule nav norietéjus: * ‘ 34} Dpas padomes statitas d ajzstivéla sava premiéra Etlija uz-|miiit paredzeéts, ka satu, Ka Anglija neatrausies, noltne vlc sete jautSjum! neietilpst Eiropas vienotibas, kaut fan negribé- Tikpat neaugli ga bita darb ae 3 Bias. Taisniba Skiet A. Filipe ks LATVIESU DRAUGS UN LABVELIS ANGLIA Eiropas padomei jakliist par patiest gribétu organismu. kas spéjigs re Heth S Se | | adas kurpes. Vintem ir milzige FT- ae Elropu. Ja to nepandks, meres tr one : = oy a lipa radioaparita, autornatiskais glue veltigas p]@paanas klubu. KaAdreiz : cae tikal viena istaba... | pasaule saguta par Padomju savieni- Lidz pulksten seflem Jonas vir- bas bezgalige veto virkni Drogihas tuvé cendas jestéstit misteram Bred- padomé, izskirot svarigus fautaijue lejam, k& patiesibA izskaidrojam! Br) | Mus. Tas pats noticis ari Stzasburgi Stalina jaundkie politiskie pasiku- o, | bez padomijas: Anglija pasludinaju- mi. Ja ari sarunas jedeguils it kar- st savu noteikto no pret Simana stas. plecas minites péc sediem tis pianu un Elropas federdciju, Sian partrauc & gadus vecais Dicks dinavijas valstis.-- pret suverénité- Mekdonalds, kiusl ienikdams un tes ziedoSanu un Eiropas armiju, Va- nostidamies virtuves durvis. cija — pret okupacijas statita utt. How are you?” vind nopresa. Beidzot Zviedrijas delegats Olings leteica Francijai kop& ar Italiju un bs a et ec comtinda te ; Rietumvaciju dibin&t ,,paraugfedera- tiksit no Dieka vai, skaldrodami, ciju“ Sauraka mérogé un ar savy kes kell. Un tad vind vél cleSas sadarbibas pieméru iejtismi- os n . ree Semoes hat paréj&s nacijas pievienoties vé- eas 0 ss gas ape 4 lak. So priekSlikumu konkratizéja sg te cree oa! ee | Bido, lai vismaz siktu pirmo etapu ue egg naa epirt : * cr! Spi A tém valstim, ta ne ka lat 90) ales pee m to : - ir pad franti fa cae phage LATVIESU DRAUGS UN LABVELIS PROF. MORGANS MOSU TAUTU | liekct traks un seja plenemot rill luksiedi, kas 98 rag ae oi Pers MEITU VIDU sarkanu krisu, Dieks joprojim ir M, Falkenburga, prof. i. Morgins, N. Mikelsone an] spirgts un plecas dienasg ned@li sti- ze8 uz savas Adas baudijudl vienoti- K. Spiguja foto ida pukes un apgried driviogus Mel burnes parki.. 7 i : -. 5 *, @ | . = -_"- te ~ ; es = = ; - — 1 - = - : - = - BE = i 8 - wy. -—.r fa . _ + 1 . . 1 = Le 4 - , > it A FES f.. pe : _Bpalbee Cerftls rund tu atzlt Mnijas atrisinajumu federa- listisk& organizicijaé. Briesmu gadi- No kreisis: A. Timmermans, Zz, Sinberga. : bas trikuma sekas, Tiem pievienojas vél 8 aiz dzelzs priek%kara palikugo ay 7: juma ta nenoslégtos savas salas, bet kG isti elroplesi nestu savu dalu upuru kopéjai Eiropas etal, Tada pat garh vestijumu kritizéja anglu konservativo partijas delegits un prasija kopsapulcei MelAkas tiesibas. tautu parstivji, apliecinddamt gUréja ari Latvijas sitpa Bel#ija Dr. M. Valtera yards. Atblldot uz me-~- morand& prasito padomes stattitu to kopsapulces prezidentam Spikam ie-' sniegtajé memoranda. Vinu vidi fl-: Arzemés latvieSiem ir daudz pa-toramatu, un tur netrilket pat latvie- tlesu draugu un labvéju, starp ku-| su gkanu plagu, skatu karfu un tam. riem dedzigdkie ir tie, kas pas! S8= 1 Ari patiaban prof. I, Morgans ir val- vam acim skatiju$l misu zemi un | gipas referents kultOras un skolu Jaudie Latvijas brivibas gadu dzivé.|tietks un {eto katru izdevibu, lal Viens no tadiem ir prof. I. Morgans | daudzindtu Latvijas virdu un festé- nas Par Tiklidxs Disks pirnicis, msmi- jas sikas svétdiena, Vist ir mitds, un nevienam nav jistridd sestdie- nk. Té ir liela atviegiindjuma sa- jita. Misters Brediejs ar kundsl Sanu. , > Wipa domes: par Latvijas abkotal sagatavojas nedéjas nogales Izbrau- kumam. Vispirms vind iziasa iaike tinas uvizé un piesit pirketu baro- tMetram, tad febrawc aute e8ti, uz- jblida benzinu un ellu. IstabS nike dams, vind neretl uzmekié mani un stista, ka kaut kur leba prieképil- sét{ izdevigi pérkama jauna méjina. groziSanu, Spike starp citu izteicis, yelsietis un 1937.—-1939. g., bidams = hee péc vine domim patlaban vél Ljelbritinijas referents Aarzemés kul- butu paragra, bet piekrita britu de- taras un skolu lietas. yairikkart ap- 3 legita Makmilana feteikumam {pagas mekiéjis. art Latvily, - Ar: prof. 1, {Taksturo sekajedi -vairdl:.. weitos komisijas dibinddanai, kas apskatitu | Morgana gadibu saya laiké ‘noorgs- redzét jasu zemi: ur tautu atkal ori+ Anglija, Par nopelniem Latvijas po-, ada t& bita agr&k. Jdsu uzlécodé komisij& tad attiecigo tautu parst&ji! varetu lidzdarboties ké Metpratéji ~ puldrizéfana ving apbalvots ar Triju | #aule neddt nav nortetéjual, tikai uz Franeija un Italija izteica nodélu, ka konstruktivu :. priekSlikumu vieta saimnieciskos, socidlos un polftiskos jautijumos: ministru padome llkust prieksa ptilnsapulcel virkni protoko- Ju bez jebk&diem getter giacrsrsig Francilas delegits A. Filip? pat’pte- ' bilde, ka ar savu véstiiumu ministru padome esot rakstiski apliecindjusi sav nespéju darboties un neko ne- esot darijusi laiké, kad komiinistis- kés briesmas Eirop’ auguées. To no- virganal nepiecieSama Eiropas dinija. Talék vind prasija visieléko steldza- mibu vienotibas rasand, dibinot ti- das institicijas, kuram biitu patiesa vara un fesp&ja darboties, atbildot ylenigi véléta Eiropas parlamenta priekdSa, | - Art P, Reno uzsvéra, ka atsevidics més katrs alzietu boja, bet, ciedi sa- sléguales Eiropas @nijé, bisim iz- Skiréjs sp&ks, kas ne. tikal atvairis katru agresiju, bet novérsis to jau nasé sdkumd. Sai noliiké katral val- ‘gtij jdatsakfs no dajaa savas suveré- nit&étes kopé@jas lietas taba, ko Angll- ja negribot darit. Patlaban vairs ne- . varot apmierin&ties ar kara uzvaré- Sanu beigds, bet tas janovér$ jau sa- kuma. Runatdjs prasija: Elropail ko- péjus brunotus spékus un kopéju aiz- sardzibas ministru, pie Siem yardiem noradot uz Certilu. Ja kopsapulces griba un gars tik deudz neizpaudas balsofanaés un |é- mumos, tad visnotal to atspogujola @aZido partiju parstavji savas runas, kur cauri partiju dogmam skanéja Kids iepriecino$s motivs — vairak _kopeji eiropejiské uz politisko par- tiu rékina. Tas, protams, Koreias Nepelngs, kad aktuali kjuvusi ari briesmu draudi Rietumeiropai. Tatu par spiti jusmigajam runam un ap- lausiem svarigakie priekSikumi, ka __ Siimana plans un ierosindjums par . Kop@jiem Eiropas brunotiem spékiem palika neiz&kirtl .. . ; Kadé]? — Daléju atbildi uz 80 jau- fjumu deva britu delegits Mak- keijs, sacidams, ka ne tik daudz val- hojama ministru padome ka pasi de- legdti, kas savu valstu parlamentos hav pletiekami pilé‘ugies, lai tedzi- - Vindtu, agrik pienemtaés rezolicijas. Tadé| ari $i saniksme neesot nekads Eiropas parlaments, jo tam trikstot “@utoritites un neesot ari sava minis- tru kabineta, kas Jémumus varétu ledzivinat, So tezi sava rund apné- mis labot Certils, strikti apsolot britu parlamenté no jauna ierosin&t Visus Eiropas vienibu skaroSus jau- tajumus, lai neatstatu bezceriba, mil- joniem cilvékus, kas gaida Sis idejas tedlizéSanos. Ja Filipa un Reno ru- his doma par kopéjas Eiropas armi- ‘Jas radiganu gan izskanéja, bet pa- lika it ka gaisi kardjoties, tad Cer- fo notvéra un formuléja jau no~ ‘priekSlikumos, pieradot tas padomdevéji. Tas ir patiess jegu- vums Strasburga, kas dotu mums le-| spoju asistét oficialas starptautiskas institicijas darba. ka 8&du komisiju Strasburgé nodibi nds jau novembri. . Sesija beigusies neizskirti. OficlAll tal bezdarbibu pirmest nevar, bet vilusies daudzi, kas ceréja uz sp&ciga zena“ dzim&anu, bet pledzivoja nmatu skaldiganu“. Ar noélu ja- konstat®, ka Elrope, neskatoties uz notikumiem, vél nay miacijusies ska- tities briesmiim acfs. Jekams Angli- ja nav gatava pledalities, Francija atsakfs telkt savu jf un slégt ,,tu-: bralibas ar nesenajiem ilenaldnie- kiem — V&ciju un Italiju, lei gan Francija Sklet vienigi, kas sik an- tvert notikumu asis konsekvences, »¥isu uz reizes jau nevar," telca Spaks sesijas beigu preses konfe- rence. ,agajus& gadi run&ja, ka ii gada august Elropal jdbGt vienotal, ' un rundtaji turklat vél plebilda, ka viss j&dara uz relzi. citidi nekad neko nepaveiks, Bet tas nebija gud- ri. Eiropas vienotiba ir uzdevums, Kas prasis vél zinimu lailcu.“ Skiet, ka Slem pag&juSd gada ru- natifiem tomér bis bijus! taisniba. Strasburgaé, augusta beigis. Juris Mikeisons Saslegsimies cina par brivibu Ir pamats cert, ; ‘ga dzivokli redzams daudz no Latvi- lalku aizsegta makoniem, kas aptum- Sojusi vienu dalu zermes jodes. Es jau saskatu isu saules starus lau- lxamies caur blezajiem méa&kontem, un driz t& atkal izpeldés pie Elropas debesim." K. 8. zvaiginu ordena III sk. Anglija sis latviegu draugs lastils anglu skolds un kursos daudz refe- ritu par Jatvieiu tautu un zemi. Vi- jas atvestu gleznu, kokgrie zum, Muziga milestiba — lidz Australijai Véstule Latvijai no Adelaides sveiks, kanak! Vai lepns, vai?|siaista sieva, gan p&c tautibas vi- — ejot uz vilcienu Adclaides sta-' ciete... cijA dzirdu aiz sevis pazistamu balsi.| tn tad arf dzirdéju vina bédu Atskatos un redzu garu sausu viru, stastu: , Vecene mart atstaja, io ta sadriivusu seju un neizdevusos| dzive, kddu es vinal varéju dot, ne- smaidu uz iipdm, Man lab! 4-!snaja to apmierinaét. Esmu negantl jeskataa, pirms tajJ& atceros VecU yvilies Kad Vé&ciji iepazinimies, pazinu — latvieti B. vina man &klita tlrais engelis. To- »Vajé gan esi kjuvis," ka paSl no! peiz strad&ju darba rot4, un man sevis nak mani pirmie vardi, uf|netrika ne &okolides, ne cigaredu. més virzamies caur jauzZu drizmu ! Vina man solija milZigu milestfbu. uz tuvaka sola pusi., un mOsu k&zu brauciens caur pil- »Redzt, draugs ~- nav vaira neka-} sétu izvértas par veselu notikumu. da prieka dzivot.“ Bet tagad, Australiji — strédiju Tas mani parsteidz vél valrik, jo smagu darbu, — lik, kidag mamas atceros vél pirms gada to priecigo'rokas. Cigaretém un bokolédei te cllvéku, kdds bija B. uz kuga Goya,! vairs nebija td loma ké dipiu lai- kad kopd braucim uz Austcdliju.} kos, kAdél nopirku karavinu un Toreiz vinpam blakus st&véja jauna,igrib@ju tur lekirtet laimigu gime- nes dzivi, Uzdavinaju vinal pat zelta pulketeni. Bet vine tomér pievila mani un aizgija. Ea esot par vecu, wi dzive karavini per gauru... Nejauki pledmauca mani Bet man vél joprojim jaatbild, ke nav tik daudz neudes. Vé&lAk. ,All right," vink nosaka un aiziet. Vipnam mfajas nevajagot. Etropiedi esot slim! dei zind. Es nevaru to noltegt. Més ar Jonasu piektdienas vaka- ros perasti neesam méjée, Art Fredjeju paris pazid. Daireiz vini alziet uz kino, citreiz dejot St. Kil- das Palmgrauné, bet pagijufi piekte- dien4 bijusi Hotel Australia, kur ce- nas krietni piparotas. Maéjais pa tam kA urvarétdjs riko- — jas Dieks .Mekdonalds. Vink sir savii istabd, dzer vinu, un vine gra- mafons atskano ekotu margu, kidu spelé Londonas paridés. Ja tad urliek Diekam roku uz pleca, vind nosaka: ,,forelz Edinburgi...“ Vé- lu vakaré, viens palicis, vind uz ek plat! ar skumju skotu melodiju un atekano to tikad reizi, Bredleji aizbrauc sestdienas rité ap desamitlem. Jonas tad parastl gul vail jau agri alzeteidzies uz fab- riku peinit sestdienas naudu. Dicks vel nav radijies. Vind virtuvé sik grozities ap vienpadamitiem, pirms tam izsteidzies pagalmA ar padusé jeimiegtu papira saint. Més visi zindm, ke tur tukdas pudeles, bet iziiekamies neredzam. Vienigi Bredieja kundze zina, clk pudelu vina pirdod uzpirctjam. Tas nav virs ar maisu plecos un noskiebtim kurpém, bet brauc sr auto um sa- krauj pudeles kirtigi kastés. Aicinajums tautieSiem Francija tévzemes lab&. Un Sodien tle faut, kadé] nekas nav darits, lai 50s spé- kus apvienotu un koncentrétu. Fran- cij4 aptuveni rékina ap 1500 latviedu, No visiem kontinentiem wun 12€- mém, kur vien latvieSl atradusi sev pagaidu majvietas, olenak zinas par biedribu un pasikumu dibinasanu, organizéSanos un apvienosanos. Tas ari saprotams, jo kaut cik pilnigu;jauzu iesaistiSanai kopéjiem meér- un tas nay maz. Jéatrod izeja go Skotu marie laiku pe laikam at- skan sri sestdien’. Veco pudelu tvertné pagaimd legujas viena otra jauna, un atkal tikai vienreiz atekan skumj& melodija, ked Dieks dodas neni Man liekas, 1 skotu ga- nu dziesma vinam ir svétike per Anglijas himnu. Jonas Ziemevétkos tas engelis.s Un tagad man dzivé nekam vairs nay nozimes,” 3B, dri- mi nobeidz savu stastu, un ap mums lestijas neligs klusums, »eatiaban mans vienigais mieri- najums ir viskija pudele... Siapst, dzivi més trimd& varésim vadit ti- ' | lat visiem kal, piekopjot savu nacionalo kultd- | laiks 7 ‘not un atbalstet visu fpati;miisu tautas eae Tadél Francijas prasa organizéSanos un spéku kopo- nevar {Sanu visu latvieSu ilgu piepildiju- latvisko, kA ari stabilizéjot savu po- litisko pasaules uzskatu. Par tautiediem Francij& to sacit, jo Se vel VienigS organizicija ir Latvie- §u palidzibas komiteja, kas péc sa- vas uzbiives ir materiflas apriipes organizacija. Cithdl Sejienes tautiesu dzive padota paiplisme! un perso~ nigai iniciatival. ari iespéjama Francijas saistifanas misu kopéja Ir fe Jaudis, kas degtin deg tiski. latviedu ie- cinas darbi. } kiem un uzdevumiem. ae Sr eae ae Par fo tematu jau rundts un rak ] un -{ Par : aptversi aye Se i gtits ari agrak, bet reizl jandk dar- biem, kamér vel nav par vélu. dos apstakjos nav | Francijas bacha jau spert! pirmie soli latvielu apri- nijanas un vien strad&t| ke penskumi neizpallks Ir pédéjais latviesiem saslégties atpestiganas darbam. tautiesi noteikti ne penija," So vina vélé4anos diemi#] nevaru izpildit, jo plenfcis mana vilciena atieSanas laiks, un es steidzos at- vaditles. Aiziedama nodomiju, ka mans pazina varbdt pfrcietis savu nelal- mi un atkal tiks uz zaja zara, ja vien nenoaliks viskiji. Lai nu kA, bet sis piemGrs der par bridindjumu tiem latvielu jaunekjiem un vien- tujajiem viriem, kas sve/um& me- klé sev miZa draugu. Adelaidé, augusta Rob. Dambitis ~- cinai par Latvijas brivibu. Lion a. H. Misips Redakectjas pilesime: Vériem tautielti uzmanibu uz A. Apses razstu 2. ipp., no kupa redzams, ka For- ofanas virgiend. Ceram, -- derétu glize alus, bet kabaté nav . Tas ir vienigais iemesis, k&d&| vind stri- d& sestdlenis. Novembra beigés bis gatava vina mijina Melburnas priekSpiieétd, Mitemé, ar vienu sie- nu tiros stiklos dzivojamii istab4 un skatu uz Dandenongu kas kainiem, kA zaja pauguru jira pledas ple ap- Varina. Svétdienss sajiits mOsmi {ds ir tikai plektdienas vakar& un sest- Visu pirmem kiusums pirms pirm- dienas darba. | Melburnié, eugusta. Bim. Aide " " | - . "as 1 . " 1. . . a 1 7 . ‘een - .e oy . . . . r _ a o-oo 4 Se le de ee, . . ee og . . . .. - . 1 do. . _ . . . . ' . = , . = a i ge gad ma Hepp gd ke Bgl = ar ry ln a ga af k= ar ll aaa ae 1. Ren Or - . ; . aT 2 om Seine! : = - er ; . a . ;