Aa,
a TT oon

ae foe, oP or é
- 2 2 im 4 vi r of
: he al rT ; ;
ha 7 eee ! 1. a7 a
se 2. 26. Ole

. as Se me ra | eee

ay .
4, r “ey =,

“Tu

44 'rl
Lal
at pe
eto,
. “15
a

fe

r

Yo 4-0 We rd
ee: er hee ee |:

io *

|

7

="
L

rans all
atin
Tae te .

1h

_ att. prokurétiras.

Rada V

BN _ Vasingtonaa
-Balona © dokumen-
me Prisilla go. sglonu :

’% °% janvarl —

"1
4

> Vines paias leci-

de

lang darbs nu if

a: | ee
tn Ua el i aa) Ho :"
4:--4 ial. & .
Bs he sew
eee |
iy 7 TF oe ;
a 1!

> .
.
t
.
.
.
_ .
. —
.

“4

gm. reblizicija atduras uz datadaim tech-

. t
. : _
a -

7 Z  ‘Trekidien, 1950. g. 26. junisa

NAN @ MAN e /47.@ ONIN Op 79,

aa.

: Prof, P, Jurévits

eerie ler

_ ff jau runits dlezgan daudz un {>-
projekti. So’ projektu

“niském un materidlim — griitibam,

fl ar _gaivena karts tapéc, ka tiekam iz

Noa VE
us 7 i
oie

«Ralsit! pa visu pasauli. Bet orin-
‘edplalt 81 probléma fr vairil ‘tkal

4 1 .
thd wy
| er ks
ety

i
i 4

.,

a

yal kad tlem apk&rt ir tukSums. Tle
yienmér ir sakaros ar vidi, kup& tle
dzivo, un ir neizbégam! padoti tas
jetekmel. Tapat ka sve8as vides ie-
tekme latviedu valoda blezi glu
Irarikatarala veldd izpauzas valodas
kropjojumos un rupjos. barbarismos,
tapat ti parveido ari milsu garu un
ienee tan! sveius-elemenitus, tlixal tas
te mazak novérojams ka valoda. Kas
dzivo Ameriki, tam neizbégami Jja-
dom’ Ide amerikanu domas, jaifit
ifdz ‘vinu jatas, janem daliba vinu
inferests, Jabit visai nafvam un ar
gaudi maz pieredz8jumiem tautu

- psichologtj&, Jai domatu, ka visa tas

paliek tikai viramas parédiba un nav

bistama. Pamaziim un nemanot vide

mtis jesic seévi, liek aizmirst sevl un
savu pagatni, un, kad palet gadi, més
esam jau cifi cilveéki. . ‘
Pagijuios plecos- gados latviskde
nometnes, par spiti visiem to triku-
miem, glaba mils. Tagad tas bis ci-

x tid, Tied. radofie kultfiras darbinie-

kei, sevidki rakstnieki, atrodas kjGmi-
gi stavokli: tiem griti radit, jo tle
nedzivo lidz savai videl un neiekjau-
jas tani. Ta més tad ari redzam, ka

daai no tiem jau sak rakstit par sve- | #1

Siem Jaudim. un lidz ar to domat ari
svefag domas,.just sveSas jitas un
ta k}Ust nevis par latvietibas uzturé-
tijiem, bet veicina tas zaudésanu.

Tapée nevar bit Saubu, ka vienigé

. vieta, kur trimdas laika varétu bit

latviesu centrs, ir tikal Eiropa. Bez
 SaubZm, Eiropa vél nav Latvija, bet
ti tai ir Jott tuvu, jo mdsu gars Ir
daja no tas gara. Kamér Amerika,
Australiia un ‘citas ,,jaunas" zemes
 d@zivo gandriz pilnigi val nu tagadne

wai nakotné, Eiropa ir ta vieta pa~| yards ranka,

- sauté, kur kultGras vartibas ir krh-

; _f tas gadu tiketosiem un kur t&pée sie

_ gadu tikstodi tdd ‘ar! vél izpauzas un

| khist defvi. Eiropa fr senu pieredzé-

. at .
a we
. .
a
< =a .
t
‘s rt

jumu resp. tradiciju zeme, tani
spilgt] dzivs ir pag&tnes faktors, kas
_ tr tik. nenozimigs aizjiiras zemés. Ei-

Be ropas cilvéks ir ilgas pag&tnes pie-
dzivojumu veldots, un ta tas ir kju-] yal

vis ipatnéja individualitate, un tada
pat karté Eiropas tautas ir iegudas
gavu nacionalo raksturu un iedzivi,
— un lidz ar to vispir clenu pret

visu individualo, nacionalo un véstu-

ré veldoto, Amerika tipat ki Azli&l dr

cilvékus nivelé milzigas dimenzijas
On liell skaitli, bez tam te nak vel
kldt milziga organizacijas maSinérija
un dzives puls&ctja, kas visa vérsta
ug tagadnes un n&kotnes izmanto-
Sanu un tapée ieklauj visus dvéseles
Spékus darbiba, ta ka jitu dzivei ne-
paliek nekas, un tapat domat tur var
Vienigi par vaiadzigo, derigo, resp.

2L17 NNN

psiches pastiviga un {2%

tiem, kas jdinem vara risinot o| | 3m

_ .

M

par clementram instinkttvam pra [-
bam, kuyds individuaiss at8kiribas fr

nenozimigas.  Aprina par cilvéka

es Bp. rigo nozf-
mi tapéc varéjust. uzplaukt tikai Et-

ropa, jo gadu simtenos, svarigii-
kg matertaélo vajadaiou hai dersine
gars te ir spéjis p ugt pari mate-
rialat Caulai, part dlement&ram vaja-
— un kjit patstivigs un note-

8.
_Tépec vientgi Eiropis gars var
bit labvéligs latvietibas uzturésanal,

2 °
Lae | x e, <
a : “

oe

am
pe Sa

geese be
Ry aa

re ‘ a aD " wt He
Ste Re Re ee ee, oe ae
ee BERETA olin ag a a ee

#

Ras ita
un tas lesp

Viss, kas te notiek, skar arl mis, ir
dala no musu dzives, no misu pa-
gitnes, un met starus ari miisu naé-
kotné, CieSa sekoSana Eiropas dzivel,
ari dzivojot Arpus ts, mums fr pil-
nigi nepleclegama.

Bez tam ir jau bie#i teikts, ka tau-
ta Ir miisu pag&tne, m&su sends pa-
audzes, = un tiedl te Elropa tad arf
palick laba dala no misu trimdas
saimes vecakis paaudzes, — ki dzi-
va musu pagdtnes lieciniece, Te ari,

E

SASSI EY ANY AS,

LATVIJA

@\ ; Par miisu trimdas dztves re
eer os . apntativa politiska Organa radiany

dzimtenes elpu un atteiksies izkust

roku,“
no 1

PFO NPN EAN SALLE LONNIE OO OWN IA LAS OF

~ PARI ROBEZAI

NO KABA ATMINU TRLOJUMIEM ASINAINA GAISMA AUST .

. vada 1. grupas.

wuaikam gen,” plebalso
strélnieks Skuliss Bez mums jeu

Sheed? qe “Gos” a oh +i: raf ; Bat ht a
Tite Prete patel ciate #. Yuor = L. ers rs
pane, ik : a De aa A . :
did eekpel aie ant >| Vacledl ne
. u* i! 5 sag i “ : *. bi . .
re i =i “A” Be. 178 7:
. . me mt = ~ 0

waevise! jJau bez tevis.”

Nu , val tad td nav?" vink turas
pret.

we un ne“

wl vienmér tas gudrais. Iedod la-

Sb cmanaiet we bak cigareti Pusdteni nosmékéju

fi 1 al BORG 4 1 "E hk caf ye i f: Fy: ny rr : +S P s ce aoe 7 : : “rah J c .
x ae r ba ' rl] apy 4 a) eee Ae) one Se ee hE ale an * «mee Pee es . .
ee : ae id aa oe ee | one es RAS

a Pe ait ey hf 4 ° ts - 7 a r ‘ oe ; Beye ve

pédéio".

Aivptpojuli, vii vairs nerunS, bet

alzie} izmazgit katlinus, tad ripigi

| ,Ratral vajadztbai,"
{bataljona karnandlerts,

r

sveso zemju lauzu fara, Visiem lem

politisma. Anglija, Zviedrijh,. Vé-
cijf — seviski divi péd@j/is — bitu
vislabakie nosactjum! A4du  miisu
tautiskas dzives organu uzturésanai.

izalauka un piespridz® maizes s0-
mam. |

 Pien&k Krasts: j8efot uz prieklu,
gaitaries) jau Receal a
fet pirmie.

Ar oiknu un koncentrttu

Latviefu rotag . ati oe
a apsteigd-
dams virus, kas bez norad!-
Juma izkalsijuiies pa nelidzeno, kri-
mietn afzauguio apvidu' std val iz-
stlepusies guius. )

_Tomér vajadziba nerodas,
sifbst un nak. pavéle ienemt
Ses pozicijas kidu kilometru dienvid-
vakarog no.#is vietas uz kalna gré-
das, kam ‘aizmuguré upe ar vecim
dzirnavam. : ;

‘ate

Ar lafku, bez Saubam, eri seit svegii.

vide saktu pamazim,. k& sveSd zle,
parmakt miisu tévu druvas s®jurmuy,
— het Skiet, ka Eis briesmas nek|is
aktudlas, jo més stavam atkal jauna
miusu liktena pagrieziena priek5a:
pasaules notikumi strauji nobriest,
un musu trimdas iaika beigas, skiet,

Tai cik vaji, tomér vienmér nonaks klist jau saredzamasg, -

{rrr eg ape eatin rere niet

Dr. 3. Sanders
yA erie ies

Profesora E, Bleses raksts Par mils
valodas sthvokil citu ‘radu valodu starp§
(Latvija Nr, @6) sevidkt dint viszi
noderige, ked misu tauta nik avelu tau-
tu lespaldd. Mfleu svarlegkals plendkums
plelietot visus Mdsekjus, lai paceltu mié-
su nosplesto tautieko padapsinu, Te nv
valodat ki tautas gara darbiniece! biakus
reilgifal visiielAkA nozIme,

spirms jinoskaldro masu valodas sti-
voklis citu radu vaiodu starpl, ki to
prof. Bicse dara an k4 arf es esmu ¢en-
es rakstos tn daios referltos. Paralzl
kungs prot, Blese lids ar prof, Endzeligu
noraida daiu valodnieku domas, it ki
miisn sentl btu cflulles no coplgas ala-
ga clits. Tomér vin’ norida us dandsiem

ka,| angstik minétos

us domi, ka tle
neu un Slavo Bene
Ka
&
Eu (ind leiu}) tautu valodim, Virds
galva Ho eo vivda kal —, kails, fer-
minlem pasacdgts un tai vietd plegemts
latipy caput — Kopf, Latinn valoda arl
atrod§ms kalyus, Vards roka ari nav cé-
lied nao slava-krievu kopdsives jespalda,
Vicleliam un mumea uosglebijies pirm-
apinu un vinogu stiga, no

et!
xa sie

oeenae
oa kel vu valodé, piem., masa acs kriev
€ .

oko, iatin, okulum, vic, Auge etc. Dav-
izh cere tar pred ar laika rian Big
Irmatiajais mieia nota ’

nzelabRyten tikai th un senproiu
Va) coums urglabijuiies vaird!

oda,
jau ip
Li teleten! un konstrukecijas vard-
celties nejanht, tidét] jleviro valodu

a

Towed

bitu pametual, jo valodu

tautis bi med ee ee nindgan, Sjaya-
ieee ce

au un té va "ante — avto,

arvers par he
sev — sucha. salts

kas | tiem pallteust

(TEVIETOJAM PARRUNAM)

un th viets jenemti divi o ar konsonanto
vidi, plem., galve

pirgrosita: golova,
Varti: arhegay a r§ a vienkdrs
par o, plem. #
Atékiriba AG es
ka sl. krieyu valedi vardlem vairs ne-
max pay garas un faag allbas, bet tika!
Isas, piem., mien virdam d§vit — kr.

od, radft: rodit] etc.

favat}: misu stivét — kriev, stojat), ma- |

au brdlis — kr, brat uc. &L krievu valodi
= yay} i , seat} a
nan LU P i. : a, ga gat), F
kto, ult. Ja ny miau sentl bite bra
no ke, slayn cilts, Pah avrl no vinu kor
Gzives, tad mfisu ¥ shanty nevia De,
bet ne, nevis nest, bet pest, nevis eveu,
bet aviet, noe ledus, bet jed uc. Arf citus
ints on nésa-

skanas misu senti no si. krievu kopibas

skaldri skanods a dandr virdos =

Miisu slavoklis ariesu radu fautas —

altiela valodim ari téda,| sermigu hend

alt. leit, tas
pee valodniekt rj

aleyv "
stiyv stirp op epg Wn & =

. fu tantim, nebil @
Sevieusi cital, To" plerada valid biakes
a ab 5 arp

Dp
Ekiroties bita panémudl ids. Misu vir-|

da nem¢ mifksté isrunat pemt jausiki
lalki pie mun jenkkos! kaimina krieve
legpaldd: esmu dzirdéjis no dale Latvijas
apgabala tautd rundijam ar skaldro cieto
ni memt. Kersemé, ki tindms, runk jemt.

Visu to fevérojot, jiataist, ka mista va! 1,
lod uzglabd] sonikas skaidrikes rir- lap

du formas nek s). krievu valodi, To at-
sist art pasistamalse § S&rlevu valodnisks
igls Fortunatovs,
jipiemin ar], ka no krieva valofas
te mume Jeapledusies viepiréje ofonitivs
etofana pic negacifas visnotaj] Vidsemt;
Kurtemé ti vil mas

Moms,
dzirdama, piem., tur
qsaka: vipa nay mali, bet: vigd pay

B !
mijis, Genitiva ple neghtijas ltetojems
ea ini aprimétanai tenes! —

titivus, pleti., VipAm BaVY NAUGAS. No ag-

em senindiem-sanekri-

Interesanté s84Eana ar

tiem misn valodi.
Meena  Diceas, DITA Delvas, ean

evs, le eval, Dp ‘

Dalvas; nakis sanskr. nakts, dfena skr.

(ti ki latgallski), medus — madus,

akr. pida ~— ki latg. Val

Jidomi penindu-san-

da neki si. krievaT Neviena

Cetr- .
Mahabarata, latv. paghdiSana, sastradi-

. Toseikta mflsn valodas un tautas
vyokli cita iriela radu tautu .

eki saglabi sinimos virdos
ig (ec hj, bet austraumiesi: san-

akmens,

‘Diskus virdi ar kK en

es valriki, piem., suns um kus
Ba, lat, kanls, griek, Kiionm, sanekr, §van,
on salme, k) an slépt; Kirnit

teket un tecmens

Dall virdi fe- jais

un Sabiie uc. TA tad mise senti daivo-
juli apgabali, igiris rictaumiell un
anétromiedl,
Par prifiem jipierimé, ka vino taatis-
i 2 osyv gigél sudoal, jo vinc star-
valrikas im

pledertia ple manas dran-
dzea Rigi up sevi neturije par vacietiom,
bet par pritiem. |
Ka mfr penti bijndi tuvt kaimist ar
senindicm-sanskritiem, to pleridas a
daiesmia pamtmére, kas iy tids
milsu tantdzlegra dm:

Asid ridin Nilo nama

' - - Wiras§ia sut bail, L =
Karals bija virdi Nilas
Ki Virstna déls tik stiprs.

es, Vini arf aiz-|{

niecIbas jumaé. Ja, & |
un labt sav die Intviebs zini no dé«
demitas ) 3

Let hee

Tatu tas ir tikal sdkums
kaujai, kas risinfs visu dienu. Noe
kaitinat! Lele lem agaiypenicar
krievi jau shkumé er graujods
materiilu nikal. usbdrak
vis& sektoci latylelu v&jam poalele
jam. Artilérijas Sivienu un nomesio
aviicijas bumbu skaits uz emago: le
rotu novietojumiem un. vienigo ap-
gides celu ar katru stundu aug. tiie

Veins, ki plaucd,“ rte Tirums af

siem pSrakréjientem

no vienas savu viru
toe un bitu

LE ;
bedré ar
iS

uth
vaimlerleti. Kad
via Lisidtents Mides
a eau 4 vind viens bija tede.
Ari tagad vinarn acis deg
vinl nevar segaidit, kad
tomér: nepatikama
ar ofim nepirtrauktim
cijim, un kad beldzot

nila.

ir drird’jusi dat virl no vada,
— kungs ple leitnantat*

sNekave ee dom&dams,
G | ui

vink alcinits Ides reed
pArstet, sik meklét kabaths plc sa-

i,
fhums nas. CO.
a dzveinieks lome tautas
tists Pidéjals
hers nolasija dzejas, bet Em. Skujenieks
novell Kolekte, ~CHLs.

—s = pe, ae | 7 4 - "
eed - wee oa at 7 . -
Pe Se ee eerie es — 1 ~ ees” "oie ee ee

wey a ae