taony

ae
eae ae " + i 0
Geb ek es

| = Geatdien, 1951, 9. 10, lobe

ae a

pee ane

mnais  VaSingtonas Dp =
: a Ais. Dions: Déibsons, yuk :
igjeta. atBjas. Pag. gada 4 ky
ipradi¢s Eiropa, lai par bésh®
anay: jaulajumiem ADSpTiesis
af I: pu | audeto komisary id i
Has Hetu kartotajiem Pat a

: partijas. jau lzstijuttes
betsti; sekojot parlament, deny
ram, .Krizée italy

AR invertusies tik asa, j,
ek. piymdien paredzetais

fe a, XA ari | leprieks let

is
orda laik%. no Parize,

Rén' Sialidojusi Air Prang,
seg. lidmatina Constellatio,
MA atradas. 32° pasatier;, 1,
aig-stundas- Atrums bija 5
Hiclet ~ mheparhanditiern b
i, tebkts Vatikana alcing
a. gatidariekiem un tie{ga;
‘pasaulé, jo neparbauditj ,
mi par, pardabiskam paray
minomiem .varot diskredita \
i‘ -brinumus. ; |

émju apsildzibu par Asy

im noliikiem Formoz3 UN ay ts
irikumu treSdien noraidijug
Pyugus: atprasa ASV Pad, ay
“ko: th ‘sanémusi kara laiks

a

y— 10 stundas un 13 min Oe

LATVIJA
Latvian Newspaper
Nr, 13 (457) Febr. 14, 1951

G. m. b.
Weilhaim (Obb.). Published twi

weekly.
Circulation 11.008,
Spousor ~- International Refoges
Organization.

| Uzbrukums Japanai
‘a nozimes uzbrukumuAS

LATVIAN NEWSPAPER

Dalles un Josida vienojusies par miera
ligumu

“Poklo (1s). ~ Savienoto valstn spe-
ciilais pilnvarotais Dzonsa Fosters

5 Dalles un japinu ministru prezidents

Josida oficiiil pazinojusi, ka abas

: valstis vienojusds par kopigu aizsar-

dzibas plinu. Dalless preses pdr-

: stavjtem packaidroja, ka apspriedés
| ar Japanas valsts dzives vaditijiem

parrundti provizoriskt drogtbas soli.

B Japini iztetkull vélélancs, lat art

 péc miera Hquma parakstifanas ASV

f garantétu Japinas drogibu. Pandkta

konkréta vienoSanig par to, ka uz-

+ brukums JapSnai nozimés webrukumu

| ba wun

ASV.
Joiida paskaidroja, ka vina valdl-
japanu tautas vairdkums

me silt} apsveiks’ abu valstu vienoéga-

‘okGim, velak dablijis kadu ket
4% palidzibu itik ilgi racies bh
Acamitala diend parddijusies 4
‘gaismas Sprauga. Divpadms
E yinu.atraka bezsamand, Api
m, ka Freisegera dzivibu.isdoiy
20 m or biivju sastateds
a Prancija, nogizds kads sk
cup palika nejevainots., Too
‘telefona: stiepules.
¥. dzelzce|nieku stretks apie
ag cinitaju apgti pavkeit
Anu: -mobilizdcijas _pirvels
igks Vilsons. Dzelzce)nich
iH piedalis 160,000 strddniote

ku. vietraudzt, sanémull us
in gramatinu lar sikdm pask
nar to, kB Anglija jfuzvedu
Mien: izeliputu -zilonu 20 4
“yatifa mekiem Austrumsli

tf makiéjot fideni, 11 zlloqts
yy baidiis, ka: tle var apdrivl
yatoscaugligos. apgabalus —
{plekto eksploziju sekmis
Ries: plier era izmépinde
aa, “ASV. Novérotaji kouslt
ka pedéji, otrdienas ekeplot :
SHelika ‘un jespaidigaka
-gprddzient. Pat 500 km
lolivuda. tricéjubas logu rit
ida ‘dzelzceJa’ katastrola Nite
dienas vakara prasijuei
@lvibas, Vairdk neka 500%
“yas ar fo vilcienu devutia®
“Wz m&jim, jevainot wo oy
slimnicds, ©
ok(u. paaugstinadanu AS’ |
¢° Trimens kongresa™.
‘pazinoja, ka turpmak em :
jaunt ‘nodokju paaugstiss
nas’ slepenu ferocu Boe

Milanas 1

Sastdien kadai
idien ERO ind mete)ih

jditu uzg&ja 6
cindtas, municijn ats
| i: ko rezno}a, |
ne. Tai pasa diend kada gm
“dyivokHi Redzija Eminié

‘yzieti ieroti un muncy® |

diplomatiem atjauts Ug
: departamentiem. Piln q ,
te: apmeklét . Firopas

Lielbritantjé ungar
erobeZota wustibes b Duet
ak varés kustéties viet™Z
& ap galvaspilset

Mnesernajam ungar pens !
‘radiusa-liniju ap '

faunas darbe is 1 3
hee ree ie me darba spéku mobilizacijas likumu, ar
¥ F Ko Sogad paredzéts piespiedu karta
e sagidat 251.000 etradniekus, galveno-
m kart virielus 18—45 g, v. Die Neue
= Zeiting korespondents no Berlines
= zino, ka Sai mobilizdcijal pakjaus
® galvenokart privates uznémumos no-
B darbindtos stradniekus, plespiedu kar-
f ta jesaistot tos piecgades plana pa-
m ledzétas smagis riipniecibas program-
¢ Mas izpildé. Lai parbauditu katra at-
m Seviska stradnieka desigumu, likums
# Paredz specialu medicinisku parbau-
F ci visiem, kas pakjauti darba mobili-

Meg zai jal,

tino. ASV armijas
Eiropa. Jaunas darba rath |
stacionétas. Bremen't alm
Ibergd un to piends?
skrgat kugus, ; ‘
| stundas nepartraukt! ag
litaliia, kas no jaun iat, |
”“briesmas, sniegé “sp
kalnu cejus Trienlas wa
Ba vietas sasnieds 10 va :
‘Austriia jaunas $2

thas: atkal vairake cilvem
‘wn nogriezudas 0 © hg
us kalnu mitnes UT

, ae 5
Inijas ieputinatas “ay
uz vairakam dient

avi f noskaidrota bij. Cechoslovakijas Ar-
F ety wministra Kiementisa bég3ana,]
§ Pad, savienIbas ministru prezidenta
me vietnieka Zorina paridiganis Praga
m un par@jie péd@jio taiki notikurol

Md

| oa par drogibas ligumu, kas, etarp
; citu,
| past&vigu novietoSanu Japink un ap
| to. Talk JoSida pasvitroja, ka ari Ja-
; pana pati rupésies par sava drosibu.
; Japanu lidzdalibas veidu wn ap-
| mérus notelks ealmnieciskas un rap-
i; nieciskaés uzbiives temps.

paredz amerikinu karaspéka

Nobeidzis sarunas Tokio par Jap&-

| nas miera lfigumu, Dales iziidola uz

, Divaina Pragas nota

Hefumvalstin

Frankfurte: (dp). — Vl gallgi ne-

Cechoslovakij& pievarsull politiku

mits B uemanibu -Prigat, kur, liekas, {esta-
| vitzities uz augligo plete iusies nopietns krize. Tai pasd laiké

echosiovakija lJikusl-no jauna par

F sevi runat péc tam, kad tris rietwmu
; lelvaisty diplomatiskia parstavji bra.
m 98 péc Cechoslovakijas ministru ka-
s bineta specifilas sédes pékini s6a-
pnéma nc Griietu ministra Sirokiia
® vienida satura protesta notas, kuras
g Cechu vaidiba izpauZ neapmilerind-
f tibu un bazas par pédéjS laika at-
B Ustibu Rietumvactja.

Prigas valdibas notfa pauZ nedibi-

me Nitas bailes no Vicijas, norfidot uz
fF to, ka ,Cechoslovakijas droSiba at-
B ketlqa no jebkidas v&cu agresijas
e lespéjas novérsanas”.
e
* kiem", kurus atbalstot Adenauera
me wtevansa yaldiba’ un nacistiskas gru-
me pas agrako Hitlera piekritéju wadIba.
m Vacija atkal atjaunojot savu kafa
& potenclalu, un notiekot pilnigi atklati
4 ~ remilitérizicija. TaAdel
rie r. | cat Ae: Vakija atkal fitoties
oatklaj gandriz. va : fig: Notu tekst NEL rete seviskas ba-
 Zaa par ¢echu emigrantu darbibu, kas

an vient! a esot apvienojusies

Nota noradite
wietumvalstu agresivajiem mér-

echoelo-
apdraudeta.

ar izraiditajiem

Cechoslovakijas vicieiem. P&c Pr&-

gas valdibas ieskatiem droSibu varé-
& tu dot éetru Helvalstu sadarbibas at-
B jaunoSana, kida tA pastivéjusi péc
S kara beigim. Tad8] Praga ivate
| uf faim: Vicu problémas atrisinfSanai ¢etru
terobedota Sage nne eeufame Valstu konferenct, un pilnd mér& at-
Biietu ministrija, Bri ‘tae balsta padomju priekSlikumu par
F brlietu ministry padomes sasaukSanu.

Darba speka

‘Me Mobiizacija austrumu
|dibes *) e

josla

Herlfne (11). — Padomju joslas dar-
ba ministrija patlaban sagatavo jaunu

Jauna epeciala akcija padomju tos-

& 14 ievadita ari darba spéka sagadei
B wane raktuvés. ;

Filipina galvaepilsBtu Manilu. Mtera
ligums atdos Jap§nai pilnigu suve-
renitdti un tlesIbas padai rpéties par
savas zemes aizsardzibu, paskaidrofa
ASV specialais pilnvarotais pirms
aizidoganas no Tokio.

Smags nelaimes
Gadijams latviesu
sardzu rota

Ludvigsburga (ls). — Pagju-
fo treSdien, pulksten 7.30 rité,
atgrieZoties no Milakeres, no-
tika smage nelaimes gadijume
ar latvieSu sardZu vienlbas vi-
riem. Starp Ilinganu un Vaic-
hingenu automobilis, kuA no
dienesta atgriezis septini lat-
viest, atsperu lazume dé iegi-
‘268 ogravi. Katastrof{ nogati-
néja Laimon{ Rump! un Anto-
ny Lazd&nu, bet smaq! ievaino-
Ja Gothardu Janbergu. Ar vieq-
lékiem lJevatnojumiem uz slim-
nicn nog&déja Robert: Pastaru,
Raimonu OSkalnu, Soferi Vol-
demaéra Brachmani un Valdt
Dzeni. Ar pilnu sparu fedri-
Zotles grivi, automasina par-
sviedusies uz grivja uzbéru-
‘mu oar riteniem uz augSu.
Amerikanu catikemes policija
noskaidrojusi, ka katastrofa

| wainojams makinas atsperu ji-
tums, bet na foferis; tas arf
nebija Wetojia alkoholu, ka to
‘pleradija tilitéja asinu analize.

ASV razes kajnieku
atomierocus
Vaiingtona (is), — Drizi lalkd
amerikanu armijas riciba bus artile-
rijas municija un vadimie talsavin!,
kas pilditi ar atomu spragstvieldm,
paskaidro ASV armijas generalstaba
Sefs #en. Kollins Zumala United Sta-
tes News and World Report, Si jau-
nf atomu municifa daudz jfetekmigdk

atbalstifot kajnieku cinas nekda lidz-
Sinéj@ artilerija un aviacija kopa.

Pirmie vadimie tA'f4vint bis ar-|

mijag riciba jau nakoSo0 18 ménesu
laikS un tos nodos ari Eiropas aiz-
eardzibas spéku ricib#. Gen. Kollins
nordda, ka jaunie feroti levérojami!
atSkirsies no atombumbam, jo tie dos
lesnéju atomu spéku koncentrét vie-
ni zinam& velam& punkta un tadé]
loti labi Wetojamt ka ,taktiski lero-

¢i” jienaidnieka k@jnieku apkaroSa-

nal. Atombumbas taktiskads kaujis
bistamas ari pasu vienibam. Gen.
Kollinga raksts devis jaunu vielu bau-
roam it kai Nevadas atombumbu z-
méagindjumos parbauditi ari Sie jau-
nie atomieroti, ASV atomu energijas
komisija pazinojust, ka vish drizuma
La Vegas tuvuma notiksot jaunt!
atombumbu méginajumi.

Malenkovs slepena
apspriedé Berline

Berline (il). —- Pad. savienibas ko-
mitnistu partijas generalsekretars un
politbiroja Joceklis Majenkove pag.
nedéla bija ieradies Berliné un pie-
dalijis slepen& apspriedé padomju
kontrolkomisijas priek’séZa gen. Cui-
kova mitné Babelsbergas pili. Malen-
kova droSibag laba dienu pirms vina
jeraSanads pilsétas dzelzcela satiksme
no Vanzé uz Potsdamu bija ierobe-
Zota. Babelsbergas un Gribnicze
stacija bija privatai eatiksmei slegta.

Bez Malenkova un vina pavado-
niem apspriedé piedalijas austrumu
padomju kontrolkomisijas wn = citu
krievu p&rraudzibas iestazu vaditaji.
Ta kA k}St bija arf ts. Vacijas ek-
spert] no padomju rliietu ministri-
jas, Berlines politiskds aprinaas pér-
liecinates, ka viens no évarigakiem

Srrunu tematiem bijuei Cetru valstu
cites:

LRS cer nogadat

.*

| ASViecelojusi jau 24.000
luferanu DP

Ari furpmak viniem palidzes baznicas

organizacijas

Nujorka (NLC). — Sava gada sapulcd Nufork’ Nacion8lé luterinu pa-
dome (National Lutheran Council) pSrrumaja Luterinu izvietodanas die

nesta (LRS} lidzSinéjo darbibu un pienéma rezoliciju,
baznicu organizdcijas jeep&jami atbalstit

kurS aicina visat
specialo programmu ts. grit! i-

vieto}amo DP imigracijai ASV. Tdpat izvietoganas diesnesta turpmak visidt

atbaletis lecejotijus, palidzot viniem labik ieklauties

darba apstixlos,

PlaSy signojumu par lidztin®jo dar-
bibu un nékotnes planiem sniedza
Luterfinu izvietoSanas diemesta va-
ditaja Kordelija Koksea (Cordelia
Cox). Galvojumu eagiddSanas akcija
praktisk{ tuvojas beigim, turpretim
Jauno fecejot&éju atbalstiSanas darbs
jaturpina vismaz vél vairakus gadus.
Tiem japalidz {ekjauties amerikdnu
dzivé td, ki tag abém. pusém visiz-
devigak, JAcer, ka galvojumi, ko no-
sutis uz Eiropu februari, val biis lai.
ka, tomér ari ~éc tam sanemtos gal-
vojumus nositie péc piederibas lai
labvéligd gadijumd v8! varStu izman-
lot arl tos. Ja pasreizéjo DP jece-
Jo8anas likumu nepapildina, visiem
jecejotijiem sev jdnodroSina vizas
lidz 30, jinijam un péc tam {ano-
kjiist ASV tetru ménegu laikd, pirms
izpeldzas vizu deriqume.

Lidz Sim Luteranu izvieto8anas die-

nesta (Lutheran Resettlement Servi-

Ce) nositijls uz Elropu ap 25.000 gal-
vojumu, Lidz janvdra beigim ASV
jau bija ieradusies 23.948 DP, kam
galvojumus sagid@jugas luterfnu or-
ganizicijas, bet ap 7800 atradis tz-
celosanas fprocesi Ejiropi. Pavisam
“Sav, valstle DP li-
kuma ietvar&® lidz 35.000 DP. Ti
ka luteriny péglu izvietoSan8 pa-
Ndz@josas arf citas baznicu organiza-
cljas — Church World Service wn
National -Catholic Welfare Confe-
rence, tad kopigals ASV izvietoto
luterinu skaits lidz noteikbajam ro-
beZterminam sasniegs 40.000—45.000.

Miss Kokse nor&dija, ka dalai no
lecelojosam gimeném biis vajadziga
ar] turpmaka palidztba vai vismaz at-
balsts. Tadé] LRS ir savi plan pa-

jaunajos dzives un

Ndzfbas programmas izveidolanat tu-
vakajos gados. Palidziba var attlek-
ties uz lecelotiju ieklauSanos lute
rénu baznic&s, pavalstniecibas doku-
mentu jeguganu, valodas mici§anu,
seviSski vecikiem jaudim, palfdzibu
socifla! nodrofinddanai slimfbas ga-
dijumos un sabiedrisko jabtericibu
izmantoSanu. T& k& jaunatbraucéj!
makéa visus tos pafus nodoklus, ko
ASV pilsonl, tad viniem ar! tidd pa-
Sh mér& jabit pieejam&i visim pub-
Hskaiaém labiericIbim — méclIbas
jestadém, klubiem, sporta laukumiem,

(Turpindjums 8. lp.)

Sakusies latviesu

atbrivofana no Elisa salas

Nujorka (L). — P&e § mén. inter-
néjuma sikusies to latviedu bOgju at-
brivoSana no Elisa salas, Nujorkd,
kas pag, g. 29. aug. ar kugi Masen

ieradas ASV no Zviedrijas, Par béq]u

atbrivoSanu Vasingtonas lestidés vai-
rakkart jest&jles sttnis J. Feldmanis,
lidzot bégliem patvéruma’ tiesibas
ASV. Atbrivodana sikie pe

kad depytits K.O. Amnstrongs bija
jesniedzis tautas vietnieku nama
ikumprojektu par patvéruma tiesfbu
pietkirdanu, Tam. sekoja emigraci-
jas komieira Vadingtong Mekleja
Tikojums, ka no Elisa salas. atbrivo-
jami vist tie bég}i, par kupiem lemak-
sita drofsibas nauda 500 dol. apméra.
Starp pirmajiem atbrivotiem bija ari
prof. K. Cakstes atraitne ar meit&rm.
Par tiem, kam nav galvofumu, kopl-
giem spékiem jdrilp@jas latviedu or-
ganizacijam un sabledridat,

Huvers prasa neatkarigu
-Vaciju un Japanu

Nujorka (!]}: -- Bij, ASV  prezi-
dents Herberis Huvers pias radio-
rund pag, piektdien nostajés pret
amerikanu kajniexku vienibu @iitifanu
uz Eiropu. Hilvers pasvitroja, ka ti-
ka{ pilniga Rietumvdcijas neatkariba
var garantét Eiropas aizsardzibas
spéku sekmigu izveidoSanu, un noso-
dija Vacijas apbrunoganag jautaiuma
stiepSanu garuma. Amerikal galvena
vérlba javelti sava brunoSanis po-
tencidla kapinadSanai, it sevi$ki avia-
cijas un flotes zinad, bet jaatturas no
kajnieku vienibu stitisanas ,Elropas
vai Kinag kapas”. K&ajnieku vienibu
ofensiva nekad nevarégot dot uz-
varu, un Stalinam nekas nevarot bit
patikamaks par amerikanu kajnieku
ievilindganu sauszemes kara.

ASV 4arpolitiku Havers fetvéra
astonos punktos. Tajos galvena vé-
riba veltita brumoSanas kapinaju-
mam, pastiprindtal juras un gaisa
epeku izbuvei, Formozas, Filipinu un
Japanas aizsardzibai un pilnigasa ne-
atkaribas qarant@Sanai Rietumvacijai
un Jap&nai. Ceturtais punkts no-
saka, ka ASV faatturas no armijas
vienibu sutisanas uz Eiropu.

Senita &rpolltiskas komisi{as
priek§sédis demoekratu senators T.
Konelijs, ko atbalsta demokratu vat-
rékums un daudzi republikani, nostd-
fies pret bij. prezidenta uzskatiem un
nordda, ka Hivera lsikam vélas tik
ilgi atturét amerikdnu vienibas, ka-
mér briva Elropa bis pazaudéta un
kar$ Elropa beidries.

Ceturtdlen senfta Griietu un mili-
tArajé komisija Sai jaut&jum& savus
uzskatus aizstavés aizsardzibas mi-
nistra Marsals, Atlantika brunoto
spéku virspavélniekea gen. Eizenhay-
ers, generalstiba Sefs Omars Bred-
lijs, GrHetu ministrs E¢esons uc,

Atkldjot sendt& debates par fo pé-
déjo jautajumu, senatore Tafts letel-
ca uz katr6m devinim efropleSu di.
vizijam uz Eiropu sutit vienu ameri-
kapu diviziju. ASV nedrikstétu sittt
uz Eiropu vairak nek& 20 proc. no
éava kajnieku vienibu kopskaita un
ne vairak par {0 proc. aviacijas.
Arl Nudiersijas sen&tors Smits, kas
lr sendta 4rlietu komisijas loceklis,
leteica. kongresam pienemt lémumu
par kaujas vienibu siuti§sanu uz E!-
ropu, turoties ,pieklajiqgi attieksmé
ar elropies: vienibaém”.

Laikraksta LATVIJA
apgads un redakcija

er i, g. februdrl parvietojusies un misu jacnk
adrese ir:
(13b) Grafenaachau/Obb., DP Camp,
Lettische Zeitung Latvija

Ladsam miiso lidzstridnickus, abonentus, pirstévjus un
apgida kientus visa korespondencl, naudas pairvedumug uc.
sitijumus turpmak adresét az augiminéte sdresi.

TT

ta

;
L

Pat
iu

@akeijas adr.: (136) Grafenaschan
(Odb.}, DP Camp,

Mums navneviena

di
latviesu drauga
Ja Skalbes milzis prasta lasit, vin?

Liskipta no pasakes, panemtu Latvi-

jas pagijugo numurd, kuré ievietota
mark Kirje Gusta véstule, on savi
miliziskaj& labsirdIb% priecigi lesauk-
toa: Ekur kokalals] — Tata necildi-
nisim Ipadt ne Karli un Andréja Gu-
stus — fos divus Argentin’ drimu-
Hos stnus, kas Latvijn nekad nav re-
dz8juli un tomér prot latvisk!, ne arf
vinn vecikus, no kuriem tle drirdBja
pirmos latviedu virdus un kas viniem
ledeva rokig atslégu uz paghini un
nikotni — valodu, bet izmantosim
gedijumu, lai palikotog paki savii
ment&itté: 81 gimene pati ir ki at-
sléga, ar ko ver virtus uz misu tau-
tas dabu, kes lalkmeta burzgujos ne
katru bridl ir acu priek3S, Un ver,
nevis lal trimdinieks pats sev pesap-
zinigi noglauditu kritaiu, bet lai pa-
ridita, kur tad Ist] vll ir kids aptke,
kids jerocls, kea var dft noderigs
masu kopighs darbodanks mérkiem.

Maxzais Karlig Gusts, Sls viens no
nikamis Latvijas, izrunijis vardus,
kas wetiedit atgidina kEdu novadu
tautag raksturi: ,Mums navy neviena
latvielu drauga”. Ta ir izolicija, ple-
splesta norobeZodanks no latviski. Bet
aktivé forma th Ilek atcedties misu
Gzives astiln mijis, masa viensélas,
kas noder par argumente misu indi-
vidudlisma pasvitroganal. Un vienséta
nozimé saiml, Bet saimes kodolK tr
simene, | |

Mums tis jtdziens nav tik plais ka
slave val rom&pu tautim, tolies kon-
centréts, Paliikojieltes atpakal Lat-
vijS, paltikojieties tepat trimdd —
latviskZ gimene tr veckki,. bémi un
bérna bErni, Th parasti neméds 1:-
plesties biekue Jniju sazarojumos.
Un latkam taisni tur ir tie spéks, par
epitt visam, ko per sevi gtam pagu-
voli fails selos gados pasectt sliktu. |
Mari Karla konsta(EJums noved miis
ple atklajuma, cik Isti stipra var bit
miisu gimene. Tes paties! ir atkli-
jams, jo Zviedrijes plemérs un balsis
no ASV it ki ron& ko cltu.

Gimene ir plecs, kur plesplel gal-
vu, kad dzive nodarijus! gauii, Gime-
ne ir ka sl@pta nostiiris, no kura var
drodl kritizét kaiminus — neizlikest-
mies tatu labSki par citim tautim.
Bet gimene ir azl cietoksnis un fina,
kur krijassspéke dzives ciniyiem un
medus atputas brifiem,

Nav rindme, ar kidiem I{dzekiiem
Gusty gimene saglabajuel dzivu valo-
du, par ko saka, ka ti esot mien na-
clon&lis eksistences pamats. Varbit
léves un mite pastivigt atgidin&la:
run Jatviski, tipat ki bérniem vis-
mar er to pala energijas pat&rina
médz atkirtot — nekEp ur galda, no-
Slauki degunu, Iespéjams, ka Zvled-
rlji un ASV tas gritik irdarims. Ta
iznik, kha galu gal& izikirtja nozime
biis bifust gribai. Ne svedu Jauiu, bet
paiu majas gribal. Un nik prité te-
gad bieki dzirdétais teictens par zivi,
kas sik pit no galvas. Kidus 8] pro-
cesa simptomas Mérnieku laikos jau
urradija Svauksts, bet Isteni redzams
tas kjuve, kad izveldojis kirkla vi-
ciefa tips, Un tas, ko atveselola valsts
brivibas gadi, tagad atkal savardzis
asimilcijas draudzi, un nav vél ri-
oims, ki vijiniekem izies, T& viets
ple ving durvim, kur citkart Kr, Vai-
demars plesprauda sava iepno vizit-
karti, tagad ir vismaz tukfa, ja vien
tur jau nerégojas kids city apzimé-
jums, Atkliti sakot — muna ir par
tiem, kas tikaf t& ,privitt’, pa virtu-
ves durvim, ir jatviedl; par Jauku gru-
pu, kupas garigds sejas pirmi pazime
ir skepte — skepse pret visn, bet
ipadi pret to, kas nes virdu_,,tau-
tisks”. Un 13s pakalzsargitanis lero-
cis ir indigs un droés — tas ir smins.
Supermoderda, mondéni, gandriz kos-
mopolitiskaé latviela smins,

Ko mazais Kirlis un vinam ifdzigie
lesiks pret tof Ar savu Jepnumu pret
apkarini, kam vaire nay gribas? Kaut
tle nikiu no visstiprikim tatvieiu
gimeném? Vienu var sacit jau tagad
— fa vind pallks pie Kr. Valdemara
stiirgalvibas, tad vipa celé bis Jott
grits, gritiks neki Valdemira |ia!-
kos, kad cinitaj{ un saucéji stavéja
pasi uz savas zemes. Griils, bet var-
bit arf slavens. Jo visa miisu vésture
tatu tr tikai viena vieniga ciniianis,
ko pavada slava. Uo kur cininé, tur
nedey skepse, tur vajadzigi tadi, kes
paliek ticigi ari tad, kad nav nevie-
na latvielu drauga.

Ta kukainis no sava lafkmeta spl-
jém un izolacijas pats izangs par mil-
vi, kas spés kalnus gézt, Un bfis ari
ka gazt. Paévile Klins