LATVISA

TreSdien, 1951. g. 34. janvart

Stalinu var satriekt bez kara? ' <a

Latviesu legions

Vairdkes liclos amerikanu laikrak- Mums nav nekada konflikta ar “Sa
stos vienlaiclg! public®ta rakstu se-|pagu krievu tautu. Mums nebis arf “Saye
rija par to, k& sadrag&t Stalina im-|nekadu domstarpibu ar sapratigu un
periju, nemaz nekeroties ple pedéja) civilizétu krievu valdibu, ar taédu
lidzekja — kara. Sais rakstos paust&| vaidibu, kadu vélas krievu teutes 2
nas turpinaiuma. -cind pret bolsevismu, oar Latvijas!doma var parsteigt ASV viduaméra . Helak& daja. Ja vien piepalidzés de-

Ir jaatzist, ka legions ir nesis ari’ un visas cilvéces nakotni. pilsoni. Bet t2 nav nekada jauna ide- | mokratiské pasaule un pirmé kart
zaudéjumus milsu tautal. Péc ricibi; Nosléguma gribétos teikt visiem|Ja Krievijas apstakju tabiern paziné-| ASV, tad paéi krievi atradis evi ; ob
esollem datiem kritugo skalts sa-/{legiondriem — nekr&jiet savas sirdis,jJiem un ati amerikaénu  politiskas | pietiekamus spékus un lidzekjus, ki gt"
smiedz apm. 10000. Sie dati gan ir} régtumu par tim parestibam, kas pi- | stratdgijas piinotajiem, kas to kiusi- , nogart valdogo kliki, vél pirms ,
Inepiinig! un faktiskie zaud@jumi var|iusas jApérdzivo, kddas jSpanes vél| 54 lolojusi jau kop$ gadiem. Tagad, | pagist izralsit totalo kapu.
frontes; bit vél jieliki. Bet mums nav {e-{Sodien un kddas gaidimas vél na-| acimredzot, piendcis laiks nakt ar to
virspavélnieku feskaitot, domat par, spéiama izvirt& kadi zaudétumijkotné. Ragtums sirdi jis iznicinds|/deju sabledribas priekss.
latviel. evakulclju. Paka evakud-!bfitu tad, Ja Jegiona nebatu biits.!ka ctlykus visal dzivei, Tas fakts! Rakstu autors ir amerikanizéites
cijas gelta nekad un nekur negkiroja | Viens pats bojSeviku varas gads at- 'vien, ka mitsu ienaidnieki nedélo ne- krieve Boriss Subs, kas studétts tles-
elivékus péc vipu noderiguma. kf to| riva fatvju tautal valrak 84 30900. | k&dus lidzekjus. lai vaérstos pret le-! etas Midiganas un Kolumbilas uni-
tagad dara pie emigracijas, bet veda | Cik no vintem dzivi to nevinim. Ta-!giondriem, pierdda jo spilet! mfsu| versitatés. Pirms kada lalka vind difa
Visus ~~ slevas, bérnus, sirmgalvjus,| pat nezin&m, cik gajis bota p&e otr-| vértiby. Latvietu legionar, visgriit&-| RIAS politiskais psdomnieks un par-
Godot seviiku. pr'el:troku letiondru|reiz€jas okupficijas. Nezinim. ctk|kos dzives brites salidzini savu lik-| raudzlia programmu, ko po Berlines
plederigiem. Be'dzamai&@ posma fak-| kritudl cinotles satkana{& armija.jteni ar to tautleéu likteniem, kas g&-|noraidija vicu iedzivetdiiem  aiz
tiski varéja izbraukt tlkai legionaru!Rundjot par lexiona zaud#lumiem. | jusi bojé Latvitas cietumos, Latviies| dzelzs priekékare. Tagad Subs veic
plederigte, | |gendriz vienmér aizmirst, ka Pa-|me%os un Sibirijas tundrs, salidvifi] citus svarighkus uzdevumus Savie-

Visa evakuicijas noriee akaidri rf-' domiu savientha Latvitl 44./45. gados; ar to likteni, kas Sodien vergo spaf-| notds valstis. Starp citu vin’ raksta:
da, ka nenotika darba spake verv6-/j{zdariia vlasu mobillziciju un Lat-| du darbu nometnés ted tava liktenis .Pé atomenergijas komisiias
dana vicu kara saimniecibal, neno-| viii palikusie bite spiesti cinittes | liksies viegls, grits un rigtums zu-: prickistdétdja aprékina, ndkamd ka-
tike sarkanai armijal derigo cilvéruj par boldevismu. Ka feit zaudéiumt| dis pats no sevis. rh dau minigu laiké apm. 50 mib-
fvikdana, bet vienkirii cilvaéku| nav btjudl mazie, lal raksturo #ads} Latviedu legion’r. nea‘amirsti gra- joni amerikanu var tikt pdrvérstl
glabfana, KA rikotos vécu okupfici-| piem@rs. 1945, gada februfirt Kurze-|taies britos. ka bez lediona ari tul petnos, Ja, pat vél plrms Korejas
Jas vare, ja tai bdtu bijudas brivas| mes front® Z. A. no Zebras ezcral varbit nebitu deit. bet gan tur, kur! konflikta tris no katriem pleciem
rokas, nebGtu biiis ffrékinas ar le-[mtisu 43. kin. pulks p&rnemot fe-] let boji desmitiem tiikstatu latviehi.| amerikaniem gaidija totild kara uz-
Glonu, paridija clivéky kerfanas ak-cirkni no vaclediem, atradia feraku-|Latvielu legiondr. est lepne par to,, llesmojumu tuvdko piecu gadu laiki
clja Rigé datas dienas pirmes tas at-| mu priek#d uz netlela laukumina ap} kas tu est. Tu eat cinijles nar Lat-| Bet val tad nav nekAdas citas al-
stidanas. LOk taj& vica kara poten-| 100 kritié Intvlefu sarkanarmiesu, | viju. tu esi bités priekdcinitdis ltela-| ternativas? Vai kar’ patiedim ir vie-
Clilam derigua viriefus. Said zind| kas saakattit! parbaudot dokumen-| a cinal par visaa ¢cilvéces bit vailnigals cejé attieksmé pret Krievitu?

Anteresanta ir Himlera ki Vacltas/ tus. n¢ebit, Man ékiet, vél ir viens labiks cei.
; sava un miisu kA ienaidnige 3

fekElietu ministra rikojums par lat- |
vieku un igaunu béglu tiesibam Va- | ka. Nevar bOt faubu, ka krievu tage;
S om ' ta tad rikosies par spiti visiem Ste.
AR KO BEIGSIFS JAUNA PADOMJU IEJAUKSANAS

Ir cilvéki, kas (zsaka domu, ka ari
bez legiona bitu sasniegts tas pats
un pat varbGt vairfik. Fs atlauios fo
domu apSaubit. Atcerésimies evakua-
Cijas gaitu. Kad yél nekas nenotika
wun nekas netike darits evakuaciias
zind, gen. Bangerskis kA pirmais, fe-
miledzot dazidus prick4ilkumus,
spieda vicu vadibu, zleme!

labé, jdatzist, ka fis dienas trimdi-{ Lai ari cik smagus zaudéjumus
nicku ciga par Latviju ir Iegiona ci- | cletis leglons, tad tomér tie radudies

Miisu pirmais uzdevums ir atjac-
not pagéjutS keri kaldinito allanst —
par krievu tautu. Krievi, kas 104, |
gada pavaserl sastapis ar amerik- °
Hiem fronté pie Elbas, zindja, ka:
Amerika ir brivibas zeme. Vini ce
réeja no sirds. ka koptg! izcInités wa
varaa rerultéta krievu tauta fegis .
vairak brivibas, Krievu teutes drane ©
dzibu pret amerikiniem nav varéiull |
starplaik’ satricin&t arf visl pedom :
ju propegandas mégindjumt fepott *
tautA parilecibu, ke amerikinf ft .
krievu Istie lenatdnieki. Ari Berll.
nes gatea blokddes laik& ee konste |
tiju padomju augstoe lerddgos on |
virsniekos tidag pat ilgas pic miere 2
un brivibas ki torelz 1945. gad§. e git
| P&e manae pirilecibas, mums Bea a
bitu svinigi jipesludina krievu teu. “Seca
tas brivibas Heta par savu ilets ua:
skaidri japasaka krieviem, ka mie ;
simtprocentig! stivésim aiz viniem, 3
kad vini méginis cin atbrivoties oo -

inner
pe lents viens OO | cialists os
fo pe lge s6u- [Bie unive
g vel rotaliea wh ear
i | Jaik-j— JO ,

blému bijuki splesti nodarboties vig-
augstékie varasvirl un izradit pre-
timnikéenu, ple kam viens no vis-
brutalikejiem — Himlers, jo ving
dija atbildigs par latvieiu un Igaunu
legionu kaujas sp2jam-

Tatl timigs bija notikums uz Lie-
buvas-Vacljas robeZaa 1944. g. vasa-
v4. Kad pa zemes cellem plistotie
mou bégli nondca ple Lietuvas-Va-
cijas bisa lrGdijis, ka t& slégta.

Tejaucks zemes tvalde, bet jo

eevilk! leflonira generdlinapektors

un robeZa atvéris, Kad Rigé pienfca
zina, ka netiek pari Vicijas tobeZal,
visi bija jot! izbrin®jubles, Jo tant
laika jau neviens vien kudis ar mOsu
bégliem bije sasnicdzls Vacllas ostas.

Domija ari, ka Netuviesy bégl! pa
‘zemes celferm plist Vactj4, bet izra-
«Gas, Ka tas nav bijis fespéjams. Kai-

pec, to lat atbild katrs pats, Nevaru

tikal pateikt, vat péc robetas atvér-

; vel atghdina. | garu neva
“pat bile svets. i fi madina
andra taut pasa-|pplesta ne.
cikstEtles pec; séSanas,':

pm yy meltu | automatize
, 2 git un ellvéks | pasa radig
Pe massile Jeni kA, epor- ' gobrati..-

i]
ae 4
. 1
4
a.
Pr i
at '
pw 4
1
1

i!
a. °

cijA. Tas rida, ka ar mosu béglu pro- S ® | . .

poku vilciéns tae puis hotel when Teen
zis savus tagadéjos valdniekus ua -
vinu vieta nolike citus virus, kas ne -;
dibinds Krievijl civilizity valdiby, |:
Kura rikosies saskan§ ar krievu tew *
TilkstoS ezery zemé atkal trako, fans SomijA, kura beidrot spétu niekam tika vatcits, vat Vind vE} lo- “4

gniega vétras un leda'ng véis. — un{tikt gald ar zemes saimniecisko ek- | lojot kfdas cerlbas. .Ceribas?” at- )
ne tikal dab&. Politiskals stayoklis | sistenc! apdraudogs!4m algu un cenu | yaicija virsnieks izbrin&ts, .més cl- :

zemé no jauna dod pamatu noplet-: politikas kriz8m. Sociildémokrfticm! nisimies, ildz ped&jA patrona bos iz-| KE tw lal panik? — Misu pirmais
nam bazém. | kopa ar komin‘stiem {r visai Hela le-! dauta un mosu bérnt un slevas 648) polis botu ASV prezidenta evinigs .!
Jaund gada pirmajaia dienfis Romns | tekme uz arodbiedribim. Pirmajiem | Zviedrif8." manifests ,kas tiktu adrestts kriewa |
lidlauk& péksnt izkapa pak-eiz8jais | fendkot valdibé, btstamd plaisa starp| Sodien Somital nav Mannerheima | tautal un arf visim tautim pasaulh %
Somijas min. prezidents Kekonens.} valdibu un arodbiedrihim liclA m&-' imtjas. No kddrelz sp&cigds armijas|Tant bitu parzinots, ke Savienctha ;
Parstelgta diia kA ttalu valdibas. tA. ra tiktu parvaréta. Komilnist!, vient‘ tal tagad vaire tikal nleciga dala, ut) valstis veltis views savus spSkus um |
somu siltniecibas aprindas, — Par $0, pré!l orcanizéjot streteus pret valdi-| ta pati ofici&li skaitas Pad. savien!-i dos sayy plinighke atbalstu vighe,
apclemojumu tepriekS nekas nebiia; bas politiku — kura licla méré pat! | bas sabledrotais. Tatu somiem tr pa-) brivibu milodém grupim un perme. {
biils zindms. alsstavétu strAdnicku intereses saim-/{ leis kAds cits liels un urticims sa-( nim padomju armiias ferinda oun ©
Kas isti biia spiedis Kekonenu ta-;nilec'sko iespéiamibu rebezas — tl-| biedrotais, un tas ir meds. Kamét | atibos, boldeviku partijas centeald
d& stel#4 doties uz avéto piisétu un| kal sagandétu savas ta jau vailis po-! tas pastavés. Somifa nebils lekarota.| komitej’ un cites the orgenos, un art |

ival vin$ tur atrodas vél tagad, pa- | ziciias. kaut ari galvaspilaéta bis een jaU) Augstékd padomé.
gaidam vél ir mikia. Skaldrs vienist.[ To saprotot, somu komiinisti grie-‘kritus! un ‘ari cltas pllsétas guilés

ka Kettonena nosl@pumain’ aizbrau'?- | zis pee palidzibas ple Maakavas un'drupis. Bez tam pastév zindma pa- Amerikinu valdfba apnemas plink |

1
att

| Rrtit pe
pem DY |

Sanas masy bépiicm, td pallka atvér-
ta ar! Hetuviedlem vail né,

Ja kids vélas, var papttlt stkak
Hetuvielu. trimdintéky ‘skaitu un sa-
stivu. Lietuviety trimdinicky tr apn.
Us pusi-mardk ka misu, kaut gan
Lietuv’ bila 2.5 milfonu fedsivotaétu
un tal bila loti plaks sauszemes ro-
beZa ar Vactju. kas praktisk! saga-
Gija daudz labakag béssanas lespé-
jaa. Ja no Lietuvas trimdinieku skal-
fa atnemsim nost 42./43. gada spaldu
karti izaitites, koncentrictias no-
metnes ue un galvenim
kartim kKlalpediefus, kas notikumu
norises lalkS faktiski {etllpa Vaclja.
thal tad dabisim Isto plirskatu, Tad
tAdu trimdinieku, kd! esarm més, var
jsrGdities gauzim maz. Kipéc? Té-
pbc, kn Hetuvielicm nebita legtona.

Demiju, pletiks skaltlu un faktu,
lal drofu pr&tu telktu, ka bez lezto-
na Jatvieiu trimdinieku saime kom-
plektétos no 42. gadf IzsOtitajiem un

gana no Helsinklem notika ttesi lai-
k&. kad paélatk noritéia nozimitas
sarunns par somu valdibas pirveldo-
Janu uz platas kealicl{as bazes.

. Tatu ir dali pleturas punkt!, no
kurlem ple labas gribas yar {7lohit.
ap ko {sti grozas pablaile lel® pail-
tiska sp@le, P& ticimam znim gan-
driz viend tafka ar Kekonenu Hel-
sinkus atstilusl fespaidiek somu ko-
monistu vadone Herta Kiis'nena un
oficlAlals Somitas komfnistishAs par-
tiias§ generfilsekretirs ‘Ville
Protams, yinu Roma bila Maskava.
un tur arf tles briedinfti plan! tala-
klem notikumtem Sem!ff.

Pirms paris dlenfim Maskava at-
kal fr rundfust, un Helsinkt bilus
snlesti gribot negribot klausities. Pat
absurdikle pnadomiu pirmetum! so-
miem ir iinem par plinu un jimé-
rina novérst talos apridités  nebi-
fanas’, Soretz par tadim ..Pravda“
deklaréjust fkietamo somu valdfbas

Peal | mi

to ar} sanéma. kaut art pagaidém ti-
kaj pleminéta .Pravdas' rasta vel-
da. Tatu alz té slapjss redla vara.

kura somiem vinu pagreiz@id neap-

skauzamathi salmniectskalé un polf-
tiskala stfvokHl — par mijitdra ne-
maz nerunaiot ~— jdrespekté, Saru-
nas par Konlictlag valdfbas izveida-
Sanu momentaéll tika pirtrauktas, un
parallél! somu komdnistu vadona vi-
zitel MaskavA nica Fras élm vél ne-
izskaidroté Kcekonena fera§anis Ro-

A,
Padlaik briest Scmiiai bistami no-
thkumf. Tatu som!) nenervozé, jo tas
nav vinu daba un, cerédam! uz fa-
biko, gatavojas uz jaundko.
Somu-padomju zlemas kara lalk&
1940. gadi. kad Mannerhelma linijs
bita jau pdrrauta un Somija nezi-
nila, kd t& parcietis nfkamas ne-
déjas un ménedus, kidam sormu virs-

jausands varbOtélai palidzibai no rie-
tumu sabiedroto puses.

Porkalas apgabals, kuru Somiita ar
mierligumu nodeva Pad. savienibas
ricibA uz 99 gadiem, kopé tajé pir-
moreiz kAju spéra sarkanarmied, vi-
slem parétiem ir kijuvis visiictakals
un, varbit art bistamikals noslé-
pums. Zindtalt stéstea par milzigiem
padamju aspéku koncentréjumiem.
Dienas viicieniem, kas no Helsin-
kiem dodas uz Turkd. Saf apgabald
iebraucot tlek aizsiégtaa durvis un
ar déliem riptel aizsisti logl, ple kam
pasazier! top bridinat! neurbt détos
eaurumus. Tikat pac valrfik neké
stundas tle drikst atkal skat!t savas
zemes debesis un brivi elpot tas
gaisu.

Un neviens nevar pagaidam pa-
teikt, kad un vai vispdr kadreiz tas
klis citddl.

méré atbalstit arl visus citus padome =
ju valdibas iest&dijumus, kas 4
rikotles, lai atvietotu politbiroju er *

agaidu valdfbu, ka apnemtos nodis ©

inét itkumigu un paties! demokras, :
tisku valdibu Krievifa. me ”;

ASV manifests earl paskaldroty yle :
slem krieviem, ka més esem uzsliikw -
Sf So akciju, zinidami, ke vinlem ir’
nepieciefama mdsu palidziba pazaue 4
d&ths brivibas atgOganal, Més arf els “
nim, Ka uz krievu niclfas atgriela- :
nos piréjo tautu salmé dibinds yiga +
vinw un mfsu ceriba izbégt no jaue :
na pasaules kera, | ai

Manifests ari aplecinatu ASV cles =
do apnSmibu redz&t Krieviji nodible: +
hamies tidu valdibu, kas tur atlaye
notu brivibu, p&c kS krievu tata =
i, 1908. un 1927. gada revolée “%
re 8, . paiey

méfinfiumu .pairtraukt normélas un
labas attiecIbas ar Pad. savienfbu un
lerrizt Somiiu tieiA cell berdibent".

Protams, Hem parmetumiem nav
nekfida {sta pamata. Ja Ketonena
vyaldfbal -—- tipat kd fepriek&{4im
somu valdibim -- kaut ko varétu
parmest, tad tA drizAk bOtu parak
lielé v@l@ankis vienmé@ér par katru
cenu sadzivat ar Maskavu. Sataucot
frnolitiku ar iekSpolttiku, ir md?!-
nfits vienmér stiprinft valdibas vi-
jas pozicitas lek§vemé ar = atsaulsa-
nes uz to, ka valdiba ir labi leredzé-
ta Maskavd.

Thdejhd!l fodlen SomiJa ir non'i-
kust paradoksi, ka nesoctilistiskas
partijas ar Pad. savienlbu uztur la-
b&kas atticksmes neka soclilist! un
faunaial padomiu pretsomu kampa-
nai Ista's cBlonis — lai cik savfidl
tas neizklausitos — ir Kekonena vé-
sands lesalst!t pagreiz konservatl-
vo acrdriefu un fiberflu dominétalé
valdiba soctallstus.

Somu = soctildémokratu vadon!s
Vaino Tanners velti var atgadinat.
ka vin’ sava laikd pie sevia naslépts
un izmitinaiis Leninu, toreiz cela uz
Krieviju, lai organiz@tu tur bolfevi-
stisko revoluct}u un liktu pamatus
patiomiu iekfrtal. Sodien Tanners
Pad. savienibai ir nevlélams elements.
tapat visa vina partija, Totles Pad.
kértu, c} Maksla talsit revoliiciju, d)| savieniba savu labvélibu un simpatt-
Diktétdra — komidnistu dzives for-]ias velttiue! pilsoniskatim partijam.
‘ma, e) Padomju savieniba — pasaules| kv-as savé lalka pret koministiem
revoliciias kurin&taéja — Komentars| ctniludies k& pret savu nives fe-
— Lielais zvérasts — Avotu saraksts | naidnieku un katré padomiu chroni-
un piezimes. ki joprojam tiek apzim@tas par

Saruna ar Stalinu irndks 1951. g.|..asins suntemn“ un ,.stridnieku slep-

NO RIGAS RADIOFONA
Par godu Sta'inam izslauks 3000 litru

KOKMUIZNIEKI PRIEKSGALA — KOLHOZOS CELS MAJAS PEC
PILSETAS PARAUGA — VELDRE KANDIDE UZ MASKAVU — ,AP-

STRADATI TVAIKONI |
_ 68s un dot zemntekiem feepéiu brivi :
Léyina virdé nosauktais Kokmui-| nots 20.600 kv. m dzivojamas platt Jevbléties zemes Ipaduma navel Nike

Zags kolhozs gatayojas kolhozu izsta-|bas uzceltas 40 méias, patlaban cel; area:
dei Maskava. (Paviseam Valmieras(4-stévu skolas namu. 3 gados atvér- tay fe is gp ore hate a
rajond 28 kolhozi). Kokmuiliniekl| tas no Jauna 3 miicibas jest&des, un cel. Kad vial bes rlekdnotelicu oy? _
sojo citlem priektgalé. Centra 9-sti-|skoinieku skaits palielinGjies par zpiiditi, un ye b alaisinieg a sao nk
vu éka. labas kitls, clema (sidZas)' 2000 (krievu Invazijas sekas). saute +5 alld: ar to sie costs rata. |
padome novieto‘a 2-stavu @k&. Vadi-|— Venispils ost& ziemas navigécljas kumigd un ‘ pineenuiiva vara ede
taje Gustave Apinis, zoolechnike —jietvaros pirms termina .apstradati"| rrieyjig, Be an
Murniece. Pavisam kothoza riciba ir|tyaikoni Zoja Kosmodemjanskaja un |
200) ha. no kuriem guse aramzcmes. Gen, Bagramijan.
Lidz g#im urceltas ciku kitis, bet
1952. g. cels kGtis 80 lielloplem.
Kolhoz4 pavisam 270 &imenes. Visas
dzivo koka mffinfis. Farmas vadits- | MASKAVA PAREGO SEV UZVARU
Ja Emilija Tiltlpa. 12 slauchmapardtl! saaeuava (rs). — Pad. savienibas
pérn no katras ge Ec ilar iz~| alvaspilsétas laikrakstu un raiditaja
slaukusi 1700 litru. Sogad. par godu poresoiumos 1951. gadam skan ne-
Stafinam, slaukSot 3600 litru. Kolho- , maskéta parlieciba, ka kom@nisma
24 309 licllopi, 165 cikas, 166 irgi.|‘ vere visa paseulé sagaidima jau
Par darba dienu kolhoznicki pemitivera nakotn’. Péc Pravdas do-
sapémusl: 4 rublus naudi, 4% KR! nam, pédé}ie gad! pasaulej skaldri
graudu, 5 kg kartupelu un 3 kg lop-) pieraqifuat, ka padomfu valsts iekar-
baribas. ta ir parSkA un tipée socialisma uz-
Rézeknes rajona kalhomleki gri-j vara visé pasaulé ir droga. Kapit4-
bot celt majas pé@c pilsétas parauga | lisms sabrukéot straujil. — Maskavas
(sAdzas apnikugas). Turpretim Ogres! raiditdju paregojums lidzigs. 1951. g.
rajona kolhozs Latplésis spectéli no- | sipigus zaudéjumus cicti§ot rietumu
devies zirgu audzéfanal. Tukuma ra-' pasaule, bet progresivie spéki giigot'
jong 34 siko kolhozu vielé raditi 34 | lietus pandkumus celd uz vispasaules
specigi, no tiem 2 zveinieku kolhozl.jkominismu. Pagajusais gads bijls
Kolhozs Veldre terindots kandidStos| Azijas tautu brivibas. sikuma gads,
janvara beigda, bus apm. 4 icspied-] kavim”. uz Maskavas kolhoru lzetadt. nule sdktats téds biSot daudzim cl-
loksnea bieza, gliti izdevuma. par! Vérigik feskatotles, Izskaidrojums| LiepStas tzpolkoma pirmaj{é sesijf: tam pagaidim vél apsplestim  tau-

mérenu cenu. Apgada Tatviesu na-l .Pravdas* un vispar padomiy no-, priekbsédetajs Ezerin§ konstatéjis. tim. .Pasaules miera kustiba" 1951;
cionSlais fonds, Stockholm, Post- j staat vyisal vienkdrés — Maskava | ka plis&té 3 gados rupniecibas rajons  gad4 lzveidogoties par
box 108.

baidas no stabilas valdibas izveldo-! palielin&jies divarpus reizes, Atjau- cigdko organizdciju.

tddiem, kA 44. gada oktobra sAkumé
RigA uz telas sakertlem. Nebftu mi-
mi sievu, nebdtu misu bému. nebitu
misu vecéku. NebQtu misu kultdras
darbinieku un nebitu ari misu pa-
fu. IkKatrarn laivictim, kas atzfst, ka
labikl bit Selt, bet ne aiz dzelzs
priekbkara, j4b4! pate!cigam lefio-
nam. Ikkatram, kas atzist, ka midsu
trimdal if nozime Latvijas nfikotnes

ott been sports ir saim-| zledofuml 5

visllelako
AS

bit elo vinneatu;,| ta
tg en oe Vals ti-|
Fate bet jau
1 un Apripes.

{més priet
ProblEma fr
Melaka aproy
18m tr Vict

JAUNA GRAMATA AREJAI
INFORMACIJAL

LatvieSu nactonGlals fonds Zviedri-
j& sagatayo gramatu anglu valoda:

Stajina zvérasts — Saruna ar Sta-
inw par komiinisma agrest{u (Sta-
in's Cath —-A Talk with Stalin on
Communist Aggression A. Leme-
ais),

Autors atkifj komiinisma mérkus
un cinas panémienus. Komentari ap-
skata problému, vai Stalings varétu
grozit komunisma afresivo politiku.
ja vin§ to gribétu. Stalina athildém
izlietoti ari visjaunakie materiali. kas
rietumos vé} nay pazistami. Tekeh
paskaidro i!lustracijas.

Grimatai Sadas nodalas: Priek§-
virds ~« Saruna ar Stalinu: a} Par
pasaules revoliciju, b) Ar kapitd-
lismu Statins saprot rieturnzem/iu ie-

Atsaucoties uz Nirnbergas privas 2a.
precedentu. mums bOtu janodibina ae
starptautiaks tribundls, kas tlesite ae
Jozefu Stalinu, Lavrentiju Berlfd, ge Saen
padomiu slepends policijas un ken- jetty
centracijas nometnu virsuzraugy, 6 am
Georgiju Malenkovu, kominforms 3
faktisko vaditéju. Vini tiktu tiesdifé
par pirképumiem pret cilvécfbu un 2
par sazvérestibu pret pasaules mie 2)

Reizé ar to muma bity jégriefas af 3
Ipagu uzsaukumu pie padomju brie 7
noticm spékiem. kas visvairik sagee
favoli tieSai militérat aketjal. AP.
dumposanis garu jau ir seindéta-:
padomju armija Austrumvdacij&, lu :
rf ir 300.000 viru un kura kare gee:
dijuma noderێs par avangardu Ste a
jina triecieram pret Rietumelropu. &

Bet ka tai sasniedz krievu tautu 4
miésu manifests? Par spiti vislem par 3
domju ralditaju traucéjumiem, Amé- |}
rikas Bales raldijuml joprojam if -#
sadzirdami Krievija. Bet uzlabotas:
elektriskas ferfices un jaunie pailafk.;
pasaules spé- | bavejamie raiditaji Jaus mds tur 4 22

labik sadzirdét“ ar

° ; di tse asim.
Ba tte
wt?

=. i thortg sturipn
3 apripes biroi
Viens amertks ;
Valdes zing ic
hotas Zem vie

was.
eS Ne

ce ate 2 og . . te ‘ — ae" 4 a. <7" ._ . . .
aye Le 5 a . oe ‘* ey A 7 ee ee | oe eps a: eo - : ae -—" soa i. . i _ .
ee ae ae ° Sh yo Se . ee He ‘o_o ea ee | ce os ie 2wTar I, re a 7 .
wat ca cal ws a et =" ‘ —r — = "oN os ‘ me " a é . as. Lat Ar 9 wom oh gt -

oe a, mews : = =. a= . Peer. or os a owlb, s ace i iat Ra FP ar es * “3 * a " ‘ge a en 2 ee Mae Le 7
PA ee oes | iy he * rt *. fe nZ are wean +3 thers - ane pet 1a Ld ae ee oe a i r= Ly : Pir

‘4 ay" a fags a= hag” rou. # d La : 4 oe 5 =o =

teas . ’ ’ . : :

.
See oe .
- 7 ms

: Oe ie
eek ee
” . : +. mt ! ris
iAidr og 3 SMES Re
oF oe be - rt bh Lt

e ae a
1 . =, [=
ee i ee
cee eh ache.
a Lae . eee 2
ree ee ee
ee oO ee eee Sm
* poms ee ae IP SF

ee ore a) .

a _— SE es

i
sara
ee a