i, 1830. g. 7. ap cit q BMS par Pay, = sburgas laiko, }Galeniece, 2ug0 Kriim A vel vine wa ds junatne,. be aros, ae . 3 ApZinigs go bili ae progescttt . par iq far i . apjautajae fe kabatg : vant to man nelayj i. demokratijas jay Gaz Gruzna nes Wi par turku tary miSlistty Frick Strid. a Sadalita bed -V2el a tk yl. ae Grtitl gals he : apsildiganu; Pap 1 varia slant f metal, kdplnot th jot ar draugu—veq 1°. tas : zlema- {sts B. métela on planoja izdot pim U Kavi", sagddijs. ajam “numuram, bef clu. Bet kad’ rita mil6ja runit we savam bledtam tuvu clea, it ka glabidamg mus. Grumam. {as atiba bija sicis ape M2tiam vel gulta esof, plenacis un pie: Gukat — yval Th sainit 50 markas?" | Flensburg, : le | Piektdien, 1950. g. 7. aprfli Prof, P, Jureviés | Me usu 3. LATVIETIBAS IDEALS = Ja s.dursmé ar materialistigo jau- a rr. ho zemju ‘kultaru jutam, ka ta di- Dinds uz gluzi kaut ka cita, neka musu lidzsinéja, tad mums jazina, ka més esa nevis paka]palikud, s bet mes esam prieksa — Sinis zemés —_ a "4 L ae eS we i} t om ~ 1 -— rr 4 Tt tikal patlaban sak uzaust gaisma, ka vinu lidzsinéjie valdoSie ideali pasi par sevi bijuSi mazvértigi, jo viss materiaisis var legut véertibu ti- kai, ja tas nak kadu garigu uzdevu- mu kalpiba. Mazveértibas komplek- ; slé@m miisu pusé tatad nay vietas, — ; més drizdk varam uzlikot sevi par f. talak tikugiem — lidz kuriem mo- r » EAP 4 hs be . rial y Ly," 3 .F,! = a om i, a - . | i ny a ra dernie elku pieliidzéii tlks tikai vél ar laiku. Mums tatad nav nekadu lemésiu nolaist savus karogus. un nay jaatsakas no ta, ko lidz sim plelidzam — gluzi otrid: — mums japaliek uzticigiem misu ideilis- mam. ; . Tas, protamg, vél nenozimé, ka r Mums nebutu daudz trukumu — un, : Varbut, pat visal smagu, un ka ne- - ®ltu lietu, kas mums bitu vel ja- i” micas. Vérigi skatoties, nebiitu griti atrast, ka tepat Vacija daudzos ga- dijumos ir sasniegti lielaki garigas dzives dzijumi-neka pie mums. Bet virzlens, kuraé més bijim gajusi, — ¢ uz cilvéka personibas un tas cienas q a yt +, aa ah / : ab Be 2 ea kk _ = ™. ua iy ae Tq. . wpe eee aut r likSanu augstak par citim lietam — ir bijis istas kultiiras virziens, un mums par sevi navy jakaunas., Bet par cik cilvéka garigd dzive ir visaugstakais, par tik ari milsu gaistibas ar miisu tautu ir augsta in svéta lieta. Tas ir misu garigas dzives priek3nosacijums, jo garigé dzive ir dzive gaistibas, attiecibas, fas pavstarpéjos lerosindjumos un izrisi- ee Dajumog ar tuviem a be | oe i | cilyékiem, un tidi palatkam ir tie, kuru dvéselés dzijakag sapraSanas iespéju notei- m% Kusi piederiba pie vienas tautas, un “1 augsana tas gara, kas nes sevi mi- ibag dvesmu. . Bet tam ir atkal says priek5nosa- E cljums: jabiit lespejal augt savaé tau- 18, uznemt tis garu, klausities ta = paudumos un sekot tiem, Tas nozi- - gkali varédams | ate ei. wun Fricis, sabijies, Re: Te md Pavis” Grats tn devils ott lel Be Tu Martu Brambergu, st tvéra spalva rod 2 kd Degaine. Sev inu Gruzna bije & 6. Vairs nebieitt ana tagad bide sevisku istahi i tums, ir pagan kt aimnieciba. — Se i dei, 1948. g. 2 ft Hstnieka godintts gadu dzimiant r méja | ar vas jubileju Gri ums bij tik! re ‘ De jubilej2. | nildru | (Us ruse r viesiem ple or ; | ioral +8rptus ell ioe aay a " 1 el fig t Tada karta miisu latvietibas ideals, kura ijetveras aril Si brivibas ideja, ir lotl komplicéts veidojums un ar i; visbagdtakam rezonancém, kura ka - , picts S fokusi mums koncentréjas un ap- vienojas vist augstakie jatu un do- mu paudumi, personigds un padrper- sonigas vértibas. Ta ka sava kodola tas nekalpo individa praktiskiem mérkiem, it seviskl acumirkliga trimdas situdcljaé, tad var teikt, ka taa jerindojas idedlo vértibu katego- rijd: tas ir miisu garigo slapiu, mu- su dvéseliskds dzives pilniba, mitisu ekalstences dziljuma un reizé plasu- ma ilzu izpausme. Miisy latvietiba mums Sai:zina ir aptveroSals, aug- atakais idefls, un tapéc alzrausanas ar to un padeviba tam prasa tas dvéseles speias, ko saue par idea- Hsmu: spéju dzivot jtitu un domu priekSstatos, kas atkldlas ka pievil- cigi pasl par sevi, neatkarigi no ka- Glem materialiem leguyumiem. Bet te alzridis, ka ari materiAlas vértIbas nepiecie¢samas. Bez fau- bim, Jai cik bitu dzilas miisu afek- tivas saittes ar Latviju un latvietThu, ar to vien nepietiek, fal pastavétu latvieSl, val tas biltu dzimtené, val trimd&, bet ir Wl vesela rinda ari citu visai konkrétu nosaciiumu, un atarp tlem ari materiale vertibu tu- réganag nosacijums. Bet tas ir ta- das grasa patiesibas un tik ponuld- / Laty yr Grimata par dsimteni, Ed. Tomass. 88 Ipp. P. Mantnieka apgdds 1950. g. Javkajal Ceja maize lasimerimatal pie- vienojusias otya Ed, Tomisa Latv'ja, kas (idzigi pirmajaf bitty obligSt! iiekama Smallest cela soma, jo seviSki gime- Td it grdmata par dzimteni — tis *6- | a Ografisko stavokli, zemi, dabu un tautu, ! 7: Gala virda pats autors saka: ,,Fridas B skolas, kidas bija Maz Sim, vairs nebiis,“ Un Konstaté, ka, ja gribésim ko latviski a lamfclt saviem hérnlem, tas bis }3dara a Palicm un tikal yarbile retas vietas to F . ae -, ' . 7 i : oor 1, . _ sat on, 4 re | . rr io 7 “a ‘a ae en ‘ay “E 1 ‘ 1 My atl elie |= - ary "ay "a S “rata Fi - ow - Ta aT Fa d ea | sae - ee . +e) a i s i a Aw Fr *. a i aT : ry J = ~ mal d BY #1 folkloras nozare, tinat ka | a4 / velka svétdienas skolas skolotajl. Latvija tad arl dadkart sausd geogtae 2 we Vela padzifinata ar télojumiem no | Meerdtaras, tautas telkim un patrictisko zaju, = Viss tas, Htetpratig! ‘lekdrtots, Usbur jJaukas alnas. Pieméram lal minam “Dodalu par kainiem ar Jékahsona neaiz- Mirstamo Birzlm rotate Gaizing, par Upém ar Skaibes Biira Lieluné, par ftir- Uom== af Jaunsudrabina un Janwevsha sivigajiem aprakstiem, Sava ursvare te art daudzajim teikam. kas cltidt diezin bérnam kititu pazi.tamas, fo tatsnt trimada gandriz vat aizmirsta eetiem Grimatas vértlgumy vi) pavalno karto- Bo grammas, diagrammas un bagatais ilust- Thtivals materliis gan teksti, gan uz at- mz sevitkim krita papita lapAm. s dannajam izdeyumam pievierota art = ska admintstritlva karte. TSs cena DM m4, ugskatima zema., FVinis Sudrabing ras, Ka par tém runat tiesam nav ne mazakas vaiadzibas. Turpretim do- ma, ka, lai latviesi pastavétu, vaja- dzigs ari iiels idedlisms, {4 ir visai daudziem gau%! neparasta, divaina un nesaprotama lieta. Tapée tad arl ple tas ir vajadzigs pakavaties, lai attaisnotu musu tezi ka misu pastavéSana tagad ir pilnigi atkari- fa no musu idedlisma spé‘am. _ Viss jautajums tagad ir, vai mums ir pletiekami daudz cilvéku ar s4- dam spéjam, un tas tad arf iz8kirs musu likteni — nevis majas, veikali vai rupnicas Amerika val Australi- ja, kas gadijumu vairumd darbosiles preti musu ka ipatnéjas tautas pa- stavesanal. Nay Saubu, ka daudz Sadu cilvéku nebiis, — masas jau O, Kampe — Dzirnavas Latyiji% palaikam ir materlAlistigas, — bet pletiktu, ja bitu kaut neliela iziase, -kag biitu gatava dzivot mlsu idea- lam, — ta tad uzturétu to dzivu, at- gadindtu to citiem un vismaz pa da- lai tomér tos letekmétu. Tada velda, piem., vidus laikos realizéjas kristi- Saig gars, Ta ari mums, lal més pastavétu, ir vajadzigi Sadi cilvéki, kas gatavl dzivot tikai miisu ideflam, noliekot visu citu ofra vieta. Jaboit kadam skaitam ,nesamierindmo” latviesu, .fredentistu®, aktivistu’ —, kas dzivotu tikal milsu naciondlai Jietai. Sadi cilvéki mums jau ir Latvija, - ile ir partizanl mezos, kas dzive Vesturnieku liktenis Padomju suvieniba Visiem vé!l bus aimina laikraksios Sava laika atzimeta Fadomju Latvi- jas) jauno vésturnieku ,gréeku sii- dzésana", savu nepareizo pilsoniske uzskatu atsaukSana un skolotaju no- liegsana. Lidziga vesturnieku tiesa- Sana sarikota ar! Maskava un Le- ningrada 1949. g. pavasari, bet ta versusies nevis pret jaumiem neple- dzivojusiem padomju pilson:em, bet fan pret gadu desmitiem ilgi atzi- tiem vésturnieklem, akadémikiem un svarigiko vestures katedru va- ditajiem. Vainigie ir ,saujina bez- dzimienes kosmopolitu“, kas izplati- just antipatriotiskus uzskatus, no- liegusi bolSeviku vaditas lielis krie- vu tautas lomu Eiropas atbrivoSana no fasisma un tautas demokratiju - nodibinaganad. So ,nekrietno“ uz- skatu paudéii ir akadémikis J. Mines un profesori: Rubinsteins, Lurje, Vainsteins, Vipers uc., Lelako tiesu viri ar nekrieviskiem uzvardiem. Vinu kritizétaji un tiesataji turpre- tim bijusi Grekovs, Udajcovs, Sido- rocs, Hvostovs uc. Negaidita karta abu apspriezu lé- mums iznacis diezgan mé€rens; iz- skaust kosmopolitismu, antimark- sismu un antileninismu véstures nétigand un méacigana, pildit savu piendikumu pret ,,misu helo tautu, miisu partiju un karsti mijoto bied- ru Stalinu." Neparprotams ir Sis komédijas di- véjadais noliks: apmainit sveStau- tiesus, kas savu stavokli bija leka- ro‘usi bojevisma internacionalisma laikmeta, pret zindtniekiem ar 1stu krievu garu, un Siem savukart pie- kodindt visur izcelt ne tikai krievu tautas, bet ari bolSeviku partijast lielo lomu. Si uzdevuma veikSanai, nratams, pat mazakais objektivisms bitu ,véstures zindtnei kaltigs. LATVIJA + o™ [ie pastavesanas nosacijums bezgala gritu, briesmu un ciefano pilnu dzivi. Bet vini ir nesamieri- nam un upuré sevi idealam. Val’ trimd&, kur apstakli nesali-- dzinami viegliki, ari nevar8tyu at- rasties Sadi cilvéki, kag atbilstu partizaniem dzimtenes meZos? Skiet, Ka tadi tomér ir. Viss atkarasies no ta, clk to bis, un cik liela biis yinu izturiba. Ja jatvieSiem ka latvie- Siem navy jaizziid, tad j&atrodas vi- sur, kur ir vinu pulcin’, kidam, kas nemitigi atgadinaétu misu idedlu, kag nelautu iesnausties, p.erast, sa- mierinaties, izdarit nodevibas: kaa letu no majas uz maju un klauvétu ne vien pie durvim, bet ari pie sir- dim. Kada veidé lai katrs to konkréti daritu, tas jaatstai fa izjOtai, taktam, pratam. Izcila un izskiriga loma te varétu piekrist musu macitajiem, io tle bis mums vienigais paliku- Sais kopdzives in- slittits, kam bus piendkums un /é€- spéia uzturét saka~ rus ar visiem lat- viesiem ap sevi, ta- eet sitalotajs, stu- dents, jo tiem ari vél saglabajusies sava organizacija, lai ari cik valiga veida, Tiem, Kags wz- nemtos §Sdu lomu, nevajadzetu taisit nekadas kalkulaci- jas par panaku- mu paticamibu val nepaticamibu. Te ir sti vietd tel- ciens: nay vajadzi- gas ceribas, lai uz- saktu to, kas jauz~- sak, un nav vaja- dzigs pandkumu, lai to turpindtu. Tiesi, ja dara kaut ko bez drogsibas par panskumiem, pandkumus glist visblezak. Bet idedlismu nevar ne uzspiest, ne jestastit, — varbut vientgi daios gadijumos modinadt un nelaut ap- dzist. LatvieSy liktenis galu ‘gall vinu pau rokas: ja tie gribés — tle bis un pastaves. Ja tie nepastavés, tad tas bus tapec, ka tle to nebtis gribejusi vairak par visu, bet bis ta gribe-usi kaut ko mtu, — un tad sekas arf ir japienem. Minoritatet tas dzill sapés, un tas dzive bis lauzta un sadragta, bet tai bis tas jApanes. Ja par kulttiram ir tetkts, Ka tas rada cilvékus, kas tim atbilst un par kur.em tds ir atbildigas, tad to pasu var telkt arl par tautim. Likten! nav '. bart. Ee Latv.. yeologt un arstt jaungvineja ee Sinfs dlen4s uz Jaungvineju dodas latviesu geologu paris Janis un Irma Rade. Vini abl stradag savA specia- litat@ Jaungvinejas zelta laukos, kas pieder ple bagat&ikajlem pasaulé. Seit abiem latviedu geologiem ne tl- kal atvérsies plaSas fespéjams lepa- zities ar modernajiem sasniegumiem zelta mekiésan& un izmantosana, bet bis arf izdeviba piedalities Jaun- gvinejas kainaju geologiskajA pét- niectba, Uz Jaungvineju aizbraukusi ari vairaki latvieSu Arst!, kas tur jau darbojas sav speclalitaté. Lei gan Jaungvineja atrodas tropu josla, to- mér salas kalndjos, kur sastop arl jielakAg zelta atradnes, kiimats elro- oiesiem plemérots. Abi latvieSu geolog! dabijudi dar- bu Jaungvinejas zelta firmA pée jot plagas korespondences, ko tle jau Vacl}4 noorganizéjuéi ar levéro‘a- mam kalnripniecibas firmim alz- jtird. — Labs plemérs latviesi uz- némibai! H. L. Atkal dabijama latviedu Voldemirs Dambergs Lizums mflsu Urikd iy leziméjies jac agrik. Jautijums negrozis tlkai ap drejnlefg un drejnieku dsimsanas da- tiem, bet ap veselu radifanas sistému, usdevamu on inteikemes lidzek|o Mmaigu; on ne tikal ap to, bet ap veselu lak- metu miaign mfisn taketoeciba, Vairikkir, man bijusi isdeviba aisrd- dit, ka Misa rakstniecibi patlaban no- beidzas lalkinets, Me unsibe Laikne ue a é un vi nikodaig — redlistlski telojokals val, vil precizik definéjot, re- Alistisk! t&tojolas prozas laikmets. WNo- mainas divi posmi, kuriem katram sava plinkgi Fpatnéje seja, $1 diference da- bigi radijusi tieksmes parvériét vertibas. Un MA Uteririakis Glskusijis, tipat arti ores® tas ir izraisiile dzivu domu lzmai- gu. 8p pirranu kopiespalde — janno dreiniatan un dze¢jnieku darbu skarba krittka, Kuri viniem biskus motivétiem jAdzird arl nepelniti parmetum!, Méegl- natim novilkt dafas vadiinijas un dot teorétisku Ikéragriexumd. -Vispirms fixonstaté. ka dzejag laikmets maings ar progas lalkmeta = (rediictisk! téiojloiis prozas talkmetuj. No #8! fakta izriet tas, ka klasiku isikmets deeii lr stipriks un vareniks par télojosds pro- vas laikmetu, Pata par sevi saprotanis, ka klasiku laikmeti nav leslégta prota un télojodds proscas leikmeti — deja; tikal abu fo lalkmetu radifanas fokusl koncentréjag katra uz saviem lztelksmes dzekliem, Starpiba astarp kilasiga un rediietisk: telojosis progas latkmeta dzeju ir lz teikemes Udzeklu jeb formas stiprum, >>> > 64444 94444 Kuds epilogs Vakar aizbrauca mani pédéjie draugl Es paliku viens, y.ens, viens.,, Jlgi vél nespéju normueriné- ties un astaigiju pa ietvi Surp un turp, kur vel pirms dazém minuteém bija stavéjis sarkanals emigrantu autobuss, Bija ziedi, davanu sainisi, paraleti roZainim un gai8l zilam len- titém, lalmes véléjumi, aspratibas, smaidi un skGpstl, un.ari asaras. Ari asaras. | Sajita bija t&da, ka jASkiras ne vien no draugiem, bet j&skiras no kdda gabala tavas pasa miesas, ka- da gabala, ko th sauc par savam majam, kadas dalas dzimtenes. Pekéni tu esi kjuvis nabagaks un vientujaks, tu esi kluvis vajaks un neaizsargataks, Draugi.. Sim jédzienam svesu- ma pavisam cita skana un nozime, ko patiesiba apzindmies tikai izski- re'os brizos Draugs te ir vairak ne- Ka draugs. Draugs ir mana maja, mana atputa, draugs ir mans mieri- najums. Vin$S ir manas tagadnes Spoguligs un manas paget.es at- spulgs. Draugs ir ta saite, ar kuru esmu pilesaistits kopibai Un nu vina vairs nav. Dads telktu, tas ir liktenis ja iikieni varétu pie- hemt ari ka netaisnibu. Es atcercs pirmos gadus, kad tapa musu Hela latvieSu nometne. Ka radas jaunas saites un saistibas, ka nostiprinaj&s vecas. Kas ve} Seit leradisies? A, tas un tas. Tagad més jautéjam: val ari tas jau prom?... Toreiz mé@s centam cy savakt visus draugus ap sevi, un ar paziniam, ar kuriem dzimtené nebiiim gadiem redzé'usies, sastapamies viend no- metné, Un tad bijia tads vakars,- daudzi daudzi vakari, kad sed@‘am v.si ko- Pai un parspriedam to. kas bijis un kas bus. Uz galda smaréojia pasu cepta maize, tada, kadu to mais ce- pam, kriize kafijas val giaze vina, un més rundtém un runaiam. Un bija labl. Brinums, ak péksnl klu- va viegli Més runaiam par musu bédam, bet més nekluvam bédip4akl, még runajam par mus. nahadzibu, bet jutimies bog itaki, més runajam par SkirSanos, bet domdtam par at- kalredz@éanos. Un nu vinu vairg nav, ne draugu, ne to stundu. Tagad vini ir Australiva, Amerika, Kanada, Angilja, Jaunzélanwé. vVél pirmis véstules- més esam he'dzot felt — jaunajd krasta! — Un no hr fas tr ari pédé’as un visg, Sarkanais autnbuss pizveda emig- rantus. Es esmu palicis viens. Man lr sajuta ka zivij diki, kura por-a- zam nolaiZ fideni... [ka Sie | OC = GRAM *™") GRAMATA brdju Kaudzt$u 1 niebu bak; nesalsinits izdevums ar Edv. Brencéna 56 origzindlilustricijim uz krita papira. Cena audekla séjuma DM 15.~. Atkalpardevéliem parasta atleide. Gramatu izsutam tikai pret sa- maksu vai pilna pécmaksa. LCK apgids LATVISA Esslingen/N ., Breite Str 4. Germany. | Sal naktl liels outents Salidzinijumé p&ec papemsim Ed. Viruas Naktsparides & pusrindas: Par eaten no Kura beg cliveks, un reti lomaidisa vis, Up dieztn cik tas fice at ge yO negalsy Te pat : Svelp}, gaudo, un gauds anlegs Un sriekus pa gaisiem un zemi, Ko skivulas bailes un milegs. un astopas Elzas Kesberes drejola ..birdy Hebletas valrs pusrindas no jauniand. kui krdjuma Aréslainie spog Rs kaini urkiptu lk vakaru un rina, Lal talal drimtenel turp svelkas alzsftitu. Caur migin palsenu un tiles ilgiem tvalklem Es vinu saskatu no bakamajiem laiklera Ja Ed, Vireas pustindig jitams makale mat! Hels deelas epeks, Kag jute -as va- ren& patosd, tad Elzas Kosberes citttis jGtama vienkiria sirsniga dsimtenes mil- lestiba, Ed. Virzas Gxeja ir suvertna, El, Kerberei th ir vinas jOtigas drejuie- ces dvéseles un airds lzpawsine, ple kam Pt: ai i sh I wy *t *., ees Tes : re oe eae ee eae PN Sage : -= , vy, La oe Bee ‘i Bie a er ea eae eee te oe “ ” : et - : w BS eae abe datbse un pozlme ir predectinttl, ne Virza varéja rakstit tl, ki raketa = FI. Kerbere, neds El. Reubere — (un ne ti- kaj vina, det nevienn fo mow juordt dvejnieku on drejnieta pasudzesy) — th, KA raketlia Virza. Var m@tinit ar iri. jiem ‘Iidgektlem sasn'egt Virgas patoss varenibu, bet tas bie mlkslots patoss, Ed, Virzum tas ir dablen an leriet oo lekf€jis formas. Bet pedtii tav ne at- aniedzama neda grozima: vina ir Gide, kidu to ledvesmes bridl drojnieks, s- part, Bet grozima un Hdr perfekeljal att's- tama ir Grt!i furma kaa ir dxejuieku ca zejniefu melstariba,’ darba lauks. 4&4 tad arf krithka ir plinttesIga atsiiret legfto un ajzridit uz vélamlem labo‘u- miem, No ifs fréjds formas pilnibas val trikumiem bSle#i tr atkariga dzejas iek- Stj5 véirtiba. #e, protams, jinem vé & fas. ka &r@ji forma: nav tikel elementi- rie panimére. atskanas, ceziras, Kd uf bistamam zemiddens klintlm jJaunaj dzej- nlety un @zejnieku paaudze)] var nork- ait uz ,paticelgumu' (pédinis)), rep, Jédzicnitk! pareizu vircy un apzimiéiys mu Mekléianu, atemir ‘or ¢o, ke dzo's nay jédzlenu, bet fo": né¢ un ftloaoftia ir } pieméram, Elzal Kez! t jtdxien!rm, uz Bardslvajumy jad. Klem = kansiz-= tumtem halstis dzejoiis Nives ime (501. Pp} Rinda, »Téev nives zime plaminekiie celts j@- dzicniski stiprik iztelkta oski dreji: ki, = neredz palu pleminekii. Sal, no dre- jas viedokla raugoties, negitival paridt- bal par femesiu, vienk&rt, ir rediirtl: tl tinjitnirka vai pritnieciska pasaules us- tvere un, otrkirt, cledd sakaribd ar to Pirkk augsto HWdzlenyg vért@iang, kas starp citu lzpautas deklamfoijas mictibas loflskaji akcentd. Protame, augld telk- tals nav jipirprot taji nozim#, kha j€- dzien dzeji atmetami ~ tas bdta abe vie Tiom thal ir jilerida attieciga Girs cilia un Haribda kes drand dzrejniekam, Ir konkrétibas saudéienat JAfticc€jot dzejas rindAs p&rdsivojun, saffitas, nojautas, novkanas, drelolie nee baittds pats ux saviem pamatiem, bet It kai autora dviseles un gare atspatgs, K3 piemérs €Ada veida dzejal ir Elsag Kezberes dzejoil Seng emaria an Krit nirl nakts (80. un $1. 1. pg. fe dees nleces pairdzlvojumi ir cled{ eaistitl ar notelktiom pledzivejumlem kuarus nerzie not dzeioH paliek tum! on neskaldrt, 2 Alctedora Nunkane sevi autohiogratak’ grimata Mana dzlye reksta: ,.., mare artistes dzive Un manas domae por MAik-lu fr attist!julds it ka Erpus mants un jr (zauguday par patstdvign nealkarizy Organismu,..,* tad ise atéieciIndme uz klaslky dzeju — vinuw miksia ip saves rena Bet, KE fas alzridiiu. dzejnieka daerha tn radisanas veldt ic predestingel, atia- tigi no talkmeta. kas viniem jipfepiine. Un ja misy jaune dzejniety un deetnie- Kit panuedzet ir veleam!? citl ~ jaunt tz- devuml, tad vinal nay jdatsakds no tlern par jabu uzdevumlem, kurus ir tag vet» hud) Rainis un Virzst Bet gan ie ff vairas no kifidim kas apdraud viaus Garba da-laju;, Fizrag Kezherer fauntenskald detain krimata Hré-fatale apogull pleder fim Oiram raketidanas veldam Atvérdama savu sirdl an dvéseli an atsnogufodama Savas Notkanas, nofaatas visijag on pnar- dzivoajumus, drejniece divinkjas! latvte- Su Gtejas clenitajiem daud: suattty on veTileg dze'o'y, Viens no skaletiklem NWakts Imoreaijaa, Cik shatdrg un viegl, ziméfums, cik Gzidras un caurapidigas krisas un of¢ Skietama kréeu prieka clk dzeliska ¢ he siedTeat Tipat clk small (fittel attalots Skirkands pairdztvojams dzejolf Par véla, un ¢ix kr4su bagdits un ptatiska lr dze- lolis Artvacara. TApat arf sekoindals COsky céta, Skaists, ne the gleznains, bet rindds leslégtu domu veldota un dzitt izlusts tr dzejolis Drauglem Gud cith togu Karta. bet janka (r rzejolis Katri- ne dusmojas, Act an dritt tr Isats tris cain panty veldctal: Ar dalo oeple- eg, 81 neltela formita Ishi frdoth Elsas Rertheres dzelofu erimata ‘eteteam+ vi- ‘lem Waa mill dzoio, Fir: Kerhere le levirzijucies msn faunds pasudzes drej- niefy pirmaji rindd, ‘toda, ZinA*. ‘) valoda! Ta