wee Toe RP ee ee Diena Funkkazarmiu .. . Padomju valsts un muzik otras valsts, kur muziku uz- devumi, jaietekmé masas wy darby Esmu tik daudz sav mil2S sp8lé- pati darba vieta ka vieniba izrfdijas|raksta pazistamais anglu auto’ ‘in bolkevies a ee bididams tida rind4é it} jls tedtri, ka datzreiz “uilkrievu jautajumu letpratéjs Alek-jrums makslas, ko cilvéce radijygi c “Vina jaut it el eka ur| Soergsnaa, un ai eat automates |g Vers, sniedzot paiike, aP-|gadu simtanos, dlsvalifetans a Dzives Supoles JANA LEJINA VESTULE LATVIJAI ee ee 7 Meg Me ee ial . / = . . "a ali rman a aie, rae ager i let ep remeron mw oe Pa oe ” . . . — oT - . 1 | a er ae . . at el we i . =a, oe ! 7“ " . sf . " 1 . . . . es es SC — ie oe a ee ee ee rt ae al . . vi be lap r . + oie “Tutt: tees pee mous . r . 7 . le eg wg = Fe OE a ee 7 aw Tee Tee 2 a i i ‘ st. = mm wom", “=T “0° wren a . ret . = he . "a, F 1. . ‘= - | . Fr Fr . . oo! a . . . . . Pah oP ee ee ieee, el ge gc pete ge — ig ee ey, eg eg elma ee |. : . . - . . = oe wo, . . . . . " : . Dpto como ge ag "..oem ee ook +' r 5 =o i P| 8 . L ee ee ee) raw 7 . ee o_o ‘qn 1, . 1 a elie “oat Cee . ‘a . oan ote oie . ae - Pr ' eee _. oo a me “ . ao: mre oh ghee te wg sete reels Top +" =e = rs sre at wie I= = om os il a ee Pie) == "hb FL ot i i i el ee —_ ee TT ate . = : ee “ota wt _ r- od oy a ae Te ot r . . sea = one : . ' ‘5 . " moe . . " . . oa | . . . . 7 . . “ oo: . . , . ; , . "7 _ . _—-— —_—-— —- —om . —s — oT . . . -_—_ _ - _ = . - ™ . . ——_—— oe iH : ee, 1 bik Rin Bie I ‘oar ae i. Bt I: 1" a roe” | . I i : I : ‘oa a é ne Eee skatuves biju karalis, princis — éo- dien esmu kalpotdjs, pavisam vien- karis skolas apkalpotSjs, tids, kddu ikviens atceramies no saviem skolas gadiem. T& man nebiit nav jauna loma un (4 vien liekas, ka kaut kur kadreiz jau télota. Un tieéim. Man ec) or | : : , a cn orn a ng PO . * te eer ays os ed F 1 = a Pane ete hs ; Le” pan ‘. “ "all eed a ee ee i : nas sabledribas rékina nokljuvu New-Engiand Baptist hospitalii —- viend no labikiem Bostoni. Tala stridi ap 20 latviedu daidos ama-~ tos. Patikams pdrsteigums bija, ka visu slimibas laiku sanpému pilnu algu. Pieredzéju lielu laipnibu un aizkustinoéu gidibu no savas prieks- niecibas, TA ir paridiba ko seit bie- # sastop un kas miis, eiroplesus ne- ae : : |reti noved mulsuma un nesaprasand. Skolas direktors, partraucis savas ames stundas, nogad&ja mani pats sava muréiu plukatinu. Vispdr: transit- |; nomeiné birokratiakA peptru jeb punktind uzspi dokumenta) obligitds Informé- lekcijas apmekléjot, Un klau- puniktu ib ag 56 ae kuyf roké turdét Gakiinas utt. Kads hu- micitijs mijup ejot saci- oe relz kerote labi roki. Visu miu karotite jab&% kaba- netikams man likfs kids pajauns pulsis, kas, ru- par Amerikas skoifim, gan @ po galvag un dzivi, bet bries- t&é ka m&tes jau fedroil- : jdejot tatu m&jis, jé- gult. Turklit lektors BF Ea Hie Se ret. Jina Le) att $A fafisn izcilals skatuves mikslinicks siridd par skolas kaipotiiu. it méjis, dzimtené palika manuskripts pasikta tuga Dzivite, kurd attélots kids veces apkalpotijs, kam divas pleauguéas meitas — studentes. Sal vidé tad ar! noris komédija prieké- niecibas un apaksnieku ’ attieksmés, vipnu klGmigajis oficlilis un neofi- ciflis gaitas ple skaistaiim apkalpo- tija meitém puspagraba dzivokli. Val neesam fodienmaztiet Ifdzigé sil- tuacija? Lai saka kAds, ke dzive nav teftris! Cits jaut3jums var bit — labi vat slikti sp@lét, tag nu ir katra cilvéka talanta Heta, Vai es bisu. tas neapdaévindtikais? Tép@c ar daudz ko esmu samierinajies. tin val esmu viens lidzigi stivokil? Né, desmiti un simti man apl@irt. Vai retums, ka zindtnieks fodien velc s&étnieka ama- KAltu? Makslinieks — majkelpotais, in- ‘virdu ,dekins", béd&jais: ,KS lai jums izakaidroju, kas ir dekine. dfs jau nemaz nezingt, kas ir fe- kultdte, Val ils to cinfit?“ Man dite. ka vind taisni uz mani rada ar pirk- ctu, un es sabijies notukstéju: 0, mB, es jau nemaz nezinu, kas ir uni- vyersitate,” OHNO xtvérdilem. Ja nekisighitu barni, nemanitu neki- pie vil pirrund spéles slkumus, lids ap- klust. Vél kids pe miegam nosaka: ,»Amerikinu drsta“ val ko lidzigu. Tad dsirdima tikal guiétéju snakia- ne un deudzro pulketepu tikéké- = en 2 5 eee ee — Se ee ee fenieris — vienkaris stridnieks. Srsts — d&rznieks. Parasta par&diba. 6-; Kadrelz, sandkot kopa llel&kai gru- pal go cilvéku, risinfa dzivas saru- nas. Kopéjs liktenis daudz ko izl!- dzina, — Neko p&rsteldzofu ne dzivé, ne darb& seit neesmu atradis, vins it k4 jau reiz bijts, reiz redz&ts, Varbit vienu otru reizi seit manima it k& lielika dzives @rtiba, Ipatn&saki cil- véku raketuri, savidika pagas dzives izpratne, kG tas ja bleti raketita JO- sa lalkrakstam véstul@s, Piederu pie nemilerigajlem cilvEkiem un dzivokil (ne darbu) esmu malnijis jau tris reizes. Dartju to, mekjE&dams lieliku personigo netkaribu un patstévibu. Esmu sadiries arl ar viesmagilko misu problému — siimfbu, jo darba nejaudl kritu, lauzu kaju un divas nedélas biju splests pavadit slimni- ci. Man bitu klafies Joti gritt, jo, palaudamies uz stipro veselfbu, ne- kur nebiju‘ apdroginijies, Par talmi | kaundses un! gg & Christian Belence Monitor Boestond, pieblistot, ka: auto slimnicd, Lik‘, cits piemers. Kadu dienu skolas darb& pienéma tikko jebrauku%o tadu pasu nelaimes putnu ka es, jatvieti inzenieri Z. Vi- pa palielo (5 civ.) gimeni tad nu Sefs mitindja savA ne parliecigi lielé dzivokli ilgik par ménesi, nédodot vinu riciha pat savu gujamistabu {(pasi mitinajis pagaidu gultés ve- randa) un édinot no personigiem li- dzekliem, lidz atbraucéjiem atrada piemérotu dzivokli. Délu skolas di- rektors uzpéma savé privaté akol& beztnaksas skolofana un sieval un meital izgidfia piemérotas~ darba vietas. Gimene, protams, laimiga, det ligu laiku jutusies mordliska pardd- niece. Vasaras brivlalkd man atlava pPirlet dzivot tie#i skold, un tA ¢s tris ar pus ménedus pavadiju jauka skotu pili, bidams tur vienigals le- mitnieks un baudiju kuplo parka koku €n& patlesu atplitu un mieru pirmo reizi trimdas laik’. Dazas ne- déjas ikdienss viesis pie manis bija gleznotiis prof. J. Kuga, kam iz- prasiju vienu no tuksajim klases telpim kadas Helika formata aitdra gieznas nobelgSanai, par ko sirmais meistars bija itin lepriecindts. Seit ari pa lalkam pulcdjas aktieru sai- me, Padrrun&jot savas aktudlitates. Skolas laikam s&koties bija jameklé auns dzivoklis. Tatu vise pamazam zkirtojas, Jipierod pie apstikiem, tapat ki pie ciivékiem. Nepraktiskle eskunstnieki" ar laiku apmaina pir- més neizdevigis vietas pret lab&ékam. Un viens otrs jau var palielities ar gavu dzivokii, kaut ari ne pillnigi le- kfrtotu — k& pirmais Birzgalu Rei- nis, Dzive pati skolo, un labu varbé- tibu nemaz nav tlk maz. Aktieriem tomér griti pdrliecinities, ka dzive nav tedtris. No prdta neiziet Jana Jaunsudrabina vardi, nupat.’ atrak- | tit] no Vacijas:. ,Jauki, ka esi ar $avu pagaidu dzivi mierf, Ple manis satek daudri dzives pavedieni un es priecijos par katru, kur8 mak ap- stiklus piemérot sev un par visu furnSo parkl&t gaismu. Ta jau tilkai interesanta eplzode tavi un mana un tautas mQZ4, ne jau kads nolidé- jums. Bosim priecigi par katru stun- du, kas nav pdr&k smaga, par katru dienu, kad esam vesell." Bostoné, novembri. Jinis Lefink tu domju miizikes divi. Par muzike Pad. savienibaé dzivi in- teresdjas ne vien iedzivotaji, bet art valsts. — gan sava ipasé nozimé. Lidz 1948. g. janv. mizika bila vienigé makslas nozare, ko padomju vaists kontroléja saméra maz, un iz- cilakie komponisti, ki Sostakovics, Prokofjevs, Mijaskovskis un Hata- turians, saukti ,,tetri Welle“, vareja komponst saméri brivi. Bet tad krievu mizitkas dzivé ar elu trok- sni ielauz’s valsts val, parezik sa- kot, koministu partiia tegad mirusa Andréja Zdanova persona. $i fejauk- Sands atgidinala zllona izrikoéanos porcelana veikalSi, Minétos Getrus komponistus, kurus pitms tam stla- véja vai debesis, pékSni apsidztja ,formalism& un ,dekadencé". Zda- novs noteica jaunas, Joti primitivas »vedlinijas", kas nosodija kompo- nistu kipSanu ,parak lelos augstu- mos, jo padomju miizikal esot 1abit vienkdrgal, melodiskal un viegli at- minamai*. Zdanovs pasa sasauktajé kompo- nistu konferencé 1948. g. janvari tei- ca niknu runu par So jaut&jumu, ti- lit p@éc tam koministu partiJas cen- trilkomiteja dekrétA nosodija uz mfizu mizZiem ts. forma&listus mizi- k4, un komponistu*savieniba pledzi- voja reorganiziciju no viena gala Hdz otram. Nevélamos komponistus izsvieda no savienfbas, visos atbil- digikajos amatos fecejot cien& néa- kuzos ,fst&s tautas milzikas auto- rus", | | Péc komiinistu priekSrakstiem kat- ra veida maksiai javeic notelkt! uz- KULTURAS CHRONIKA Prof, Teodore Celms girédi par milcl- om eptku Augustanes koljedé% Rokaillen- ak AgY, Giezmnotijas Noras Draptes darbu Is- stide notikus] Kalamazi ASV. Skaté pa- visam 45 darbl ar ainim no dbégja dzfves, kiuse dabu up portretiem, Kalamart del- vo ary prof. Rudevics un Janis Veselis. Boston’d noticls Bailtijas tanta pirmals Milzikas un. deja festivals 156 apmekié- ong Taji piledalijies lietuvjn. Koris, béitta un tautas deju ansamblis, latvieio $ rau ¥a af ig u trfelnioks Virkhe dsiedi- tija Keskula un vijoinieks U. las. ‘Vijolnleks Janis Kaléje un pianiste Fe- licita Mairite, kas darbojas par mlicibas spikiem Aria universitit’ Ranaedi, nesen pledalijniies sezonag atklijanas koncerti, Prese tn radiofonse mikslinie- Kiem velti atsinigas atsaukames. Jaunakis paaudses glernotijs Mirtin? Strovaids, péc dienesta sardéu vienTb3 Reinzemé, tagad pirctlies az Zviedriju, Kur stradd kid& tekstilfabriki on gata- vojas pirmajal patetEvigajal lzstide!l Stok- holm&d nikams gadi. Pew eee eee eee. ee dee, nederigu. Tapée ari, pieméram, kids padomju Bodlére butu giuzi nejedo. - majams, tapat padomju Dostoj Ari liela daja Béthovena mij Iipasi vina péd@jie kvartetl, no a viedokja ir izteikti ,,pretkoministi;, © ki". To paSu varétu teikt pat. pep - Caikovski, ja atcerus vina 6. nijas findla skurnjas Hh ae Koministi tomér etingri a sikus un tagadnes ten oe | k] nistus. Logika tida — t& ka nedzivoja padomju iekirtd, tad tiem, protams, nevar parmest, ka vini i. tubles nelaimigi. Bet ja depresijuy pesimismu pauZ Kids padomju kon. - sts, k&, pleméram, — aava &. simfonijé, — tad lai: vinam stv kidt visi labie gart! ‘Pédéjos pdris gados, bet it mon p&c komfinistu uzvaras Kind, Krem. lis sevisku interest lzrada par Arijas tautim, un tas lzpauas ari milzites lauka, kur tApat cenSes uzsvért brs. lou starp krievu un Azijas tautim un tidé] intensivi kultivé Szl&tisrue motivus miiztké. : P@d8j4 laikd sklet, ka pat ju makslas tvs noteic&it yom just Zdanova drakonisko {erobedp. jumu nelabvéligo ietekmi uz talantt. gakajiem padomju kom Rezultété jau rasts zinima veids kompromiss:-starp ekstrémo Zdanova generalliniju un ,.ielo tetru“ pausty, istas mazikas kuitiru. Nostaja. pret viniem Kjuvust jau: pielaidighka it Tpadi, Ja tie ir ar -mieru n&kt vismaz pusce]& pretim partijas 3 prasthiim, Dag} rietumos gaidtja, ka, levérojog =. jaunos, labvéligékoa apetiklus, §8o. takovits p&c sava slavend treS& stiga - kvarteta varbit.laidis klaj& atkal kaut ko no partijas lnijas neatkari- gu. TA vieti tomér Sostakovi milzigajiem apm Padomju savienibd, Izeilals vectis paaudzes komponiste Nikolajs Mijaskovskis [si plrms sa. vas nfives 1948. g, vél tapa nolaméte par puteklainu formfallstu un akeds- miki; bet tagad vinu atkal cildins par ,,vienu no Hel&kiem misy latka | komponistiem". Daudzaé no iy. cilajim 27 simfonijim &rzem@e mar pazistamas. Paghjudé gad& Miaskov- skim pat pleskira Stalna prémiju r-vina pédéio Cella sondtu, kas péc . {Zdanovea vadliniian stéy bezgala i- © ty no lstis padomju thutas miik- alas bija viens no tiem vecaiiem Riasi- kiem, kas komfinistu partiji nebau- dia augstu clenu, un kad Maskavé izpardotos namos 11 relzes no vietas sniedza Mocarta Rekviemu, tad*ko- ministu pres® parddiiis asi protesti, Turpretim tagad, neviend cit& zemé, siskaitot Vaciju, tik pleat neatzimé- ja Bacha 1) gadu n&ves atoerl, _ rakstija Mezu kentitl — par godu. “3 projektien = |; Vél pirms diviem gadiem Bachs ~~" tumns ‘obeien iuee ROMANS (30, turpindjums) © stalsnibu sakot, es esmu kadrelz divusl, tapat niekoda- més, ar pistoli, Vingrindjémies daut mérki, un man veichs Giezgan Jabl. Bet es Saubos, vai tur kes iznéktu, ja man a nopletna vajadziba Hetot feroci, Dagnija teica vil- worodi vien na, Kapteinis teica pirik nevérigi, lal vinam wis jaut&éjums pagaiddm nav svarigs." Tad, vél britipnu padoméajis, vink smiedza Dagnijai roku: Es pajau- joe uz jum! ola... Bet...“ Dagnija stostijis. nusiet fodien mfjis un gaidiet, kad ple jums aizies kAds no Hem ziniem. Tad jQs sanemeit arf tuvdkus norddijumus, Kas jadara. Un Kundzei varat pazinot prieks vésti, lal kra- vijas — rit vina dosies tuvik krastam.” on ee ar Baloku ielas dzivokli? Val es varééu palikt »2O Mm€s redzésim rit, ki risindsies tilakle notikum," Kap- teinis*sarauca uzacis, ,,Bet lidz Sim jums nekur nevar ple- kertles, un paliectet vien mierigi turpat." Atvadijusies no virieliem, Dagnija atst&ja bunkuru. Kap- teinis pelika vél apspriesties ar saviem paligiem. isgijusi ux jelas, Dagnija jutis viegli un gandriz priecigi. Kapteins miers, vina gudris, laipnis acie un pull durku bQd& bia vinu alzviluii citi pasaulé. Uz bridi Dagnila aiz- thirsa savas rapes un bédas, un jutés atkal Xaut kam deriga un vajedziga. Saurajai, klusajai felai abis pusts sandeS stfiv8ja pel&ki koka nameji ar baltiem aizkariem un kodlem puku podiem un palodsEm. Kastanu koku brain! éerveligajiim lapim lo- dija cauri bliva un réna saule, un Dagnila pirmo relzi pa Sim diendm vérigi pacéla acis, la! ielfkotos vecks ostas pil- eftas laipnigajé se]. pvarbit td ir péd@jé nils®ta uz Latvijas zemes, kas dod man patvérumy," pati sev klusu telea Dagnija, un fekldva skatfé katru namu un koku, ko th atst&ja aiz sevis, ix Sika jau viegli krésict, kad Balou felas galB ierticis mo- tors un fesprauslojies auto apstj&s ple mijas durvim. 428 bis vii! lesaucds Kundze no sava sargpostena ple loga, un priecigi met&s uz durvim. Drusku neticigi Dagalja paraudaljte St un seskatija Fredi, kas izl@ca no Sofera biidas, bet aughi uz platformas tupéja valréki satuntuléjusies stfvi, visapkart tiem paunas un saini. ‘Péc mirkja Fredis atrava durvis un sauca: yu, tad brauksim — kur juma t&s pekeles? sur tad jOs tik vélu, galdijam jau no pasa rita, ka blia pleteikts," Kundze atzr&dija. seonsine aizkavéties, motors nikojis,“ Fredis atrica ne- »Vail tagad ir kirtiba? Cel& nepaliksim?“ : nNay jau apiesta Meta, varat palikt ari Ventspill!* Fredi noskait&a un raudzijis visapkart. ,Kur jums tie zaptes podi un sudrablietas, jaisteidras, nav daudz laika.“ Kundze pasniedza Fredim nelielu temod&nu, un tas to k& akaidu izriva pa durvim. Kundzes mantiba nebija nekAda lielé — vias, ko vina bija izglabusl no savas iedzives, bija jetiipinfits ai soma un portfell, no kupa Kundze nekad ne- Gkirds. Tur iek#& bija sikumi, ko vina panémust lidz uz Rigu, domiidama tur pavadit tris dienag — arl meginu vakartérps un sudrablapsu uzmetnis, bet otré diend pée Kundzes iz- brauk#anas bija situsi Jelgavas stunda. Art Dagnijal uz daZim dienfm bija jidodas lidzi uz lauv- kiem — tur vinal bila fAveie kids uzdevums, un péc tam jiatgrieZas Ventspili, tadé} visi Birgariju labumi palika Ba- iozu fel, un Dagnija usrausis uz madsinas brivim rokfm. Ari mugursoma plecos bija pustuk§a un viegla. Redzédams, clk bezpalidzigi Kundze noraugis uz augsto maSinas malu, Fredia daudz nedomidams sakampa vinu aiz kAjim un vidus, un nelevérodams Kundzes izmisigo spiegSanu, parvéla to par platformas gald sakrautajiem sainiem. Tur Kundze vaimani- dama fev@lis klép! kddam virietim, kas to smiedamies wz- s@dinija uz apgizta temodéna. 3 Fredis jeleca fofera badd, un maSina ar strauju ravienu metés uz priekéu. Apmetusi paris likumus pa Ventsplls akmenainajim jelinim, té vélreiz apst&jis ple kadiem varti- nlem, kur cejotSjiem piebiedrojas prec&ts paris ar meiténu. Tad masina taisn ceji devis arf no pilstas, un jau pec daZim minitém sika ripot pa m@lainu Helcelu, Pirmaj& posmé ce]é bija saugs un neizbraukts, bet jau péc pusstundas paridijis privas pelkes, iedobtas v@Jas un putra sabraukts mals. Maina ska svaidities no vienas cela malas sa eke he te a es i eva tone u, un dobji kaukdams motors Apnikugi vérot apk&rtni, viens otrs no b izmeta pa vardam un sika petit savus kaiminus. aaiae moolt, alzpogi tatu mételim Bugséio pogul Robi velc Salliti augsték, ansaidési kakiu! Robit, vai tu eal pee Ainal lakatu uz k8jim?" alzvien nemitigaki sGika komandét pédéjA lekpéja, bet kad vinal bija apnicis raties ar sav&jiem, plevérsis piréjiem MWdzbraucéiiem un teica labi skali, lai motora riikona neapritu nevienu vinas vardu: | 8 fu mes visl esam th sasviesti viens masing un visiem viens ceji un mérkis prick#i, vajadzétu pie latka lepazities. Més esam Pulcinu gimene. Tas tur ir mans vira un melts Aina,“ Puleina kundze pastiepa pirkstu uz plemin€to pusl un palocija galvu. ,Mé&és no Rigas,“ Sieh gE Drusku negribigi un pagausi no viena un otra stipa kun- dzes aicinajumam rad&s athalss, un lidzbrauc®}i celta paslepul iesmiedamies, celts tikko dzirdimi murminadams, nosauca sa- vus virdus. | | Ta izr&dijas, ka bez ablim Balolu felas iemitaiecém wm Pulcinu gimenes starp brauc&jiem bija vél kids jauns pulsla, kas sevl bija nodévéjis par Teodoru Taivénu, kdda pajauns aieviete tumsim acim ar gludi mazu z@énu un drusku ieléku meiteni — Elga Plava, k& vina teica — un -virletls gayos zibakos ar cieSi acim uzmauktu nageni, savu. vardu izgrida tik klusy un negribigi caur zoblem, ka Dagnija saklausfja vienigi kaut ko ldzigu Zanim. TS kopd sandca septin! cejotalt ar trim bérniem, bet ta kA ari paunu nebija mezuma, tad maging tikko varéja pakustéties, P& nepilnas stundas brauctena celotajl sajuta dzestrumu un nepacietigi sika yérot celmalas méjas. wNez’ k&d& nu ellé mig alzvedis, un vai Sovakar maz tiksim gala,“ ierunajis Puleina kundze un palikojis savi rokas pulksteni. ,,Vai tad kads ir tefcis, uz kurlent més bess rer ip masind tek&4 un brauc!* = wtF J8U abi, ir jau jlabl — paki tatu dzindmiles braur- fanas," vinu partrauca Robis. i Be jau tikai saku t8 — kam@r vél neesam w laivas virel nek& nevar zinit. Kaut kungi ari sola, ka véldkals p< nedéjas bisim pari, bet vai nav dzirdéts, cik ilgi dake sedlii# Krasti, cik naktis nav g&fis ar visim paunim un bérniem wt malu, bet vienmér par velti?“ | nT&dé] ir Joti svarigi, ka mds novieto bagités majas Me laba saimnieka," ietigki pleziméja pats Pulciné. wlUF, kur vairSk ctiku," telea k§ds no viriediem. wLaucinield jau tagad k& traki uz lablem sm&kiem, mabl unm pilséinieku drébém. Un vai tad dem ari ay tdevigii lemainit savus akinkus pret mfisu mantém, nekA atdot va ! + .| CleSiem par velt]?“ »ite’ nu, dzivosim ki pa kaézim, kag mume vairs laivas uo éviedrija! Lai tik puikas pa frontt pakauj Vankus, un ted, izédusies, brauksim majis — k& no zalumiem,* piekritig noteica virs garajos zibakos, un Dagnija domigi klaust}is vina -balsi, piilédamis atcerétles, -kAd&} t& Skiet tik dzirdéte un pazistama. Kur §i rievaind seja ar cieto muti — kur @ Jau bija manita? Pédéjé lalkA Dagnijai garam bija aizslidé Jusas tik daudz seju un tik -daudz baisu, ka viss bija sajucis neskaldré mudZekli. Nu klausoties Hdzbrauc&ju talogand, art Zanis tai skita it k& pazistams, un pkint Dagnijas atmipa uzzibsnija brauciens no Rigas uz vajéjas vilefena platforms, praucéjus. J8, patesl "Hb a ace atin ae . J, — a ta pati bales, ta pat! nirdz runasana, lielais kaulainats ae cepure fae (Purpindjums sekos) apa s: : os - dien, 9. decembri, pi. 1¢ ics Me . 1 1 i, ""4Y wee ee — rae PRECIBU AQENTURA Celalar beatvleds kime ait. ! peor latvielu tau your vllas tepexities wn Grivi, rakstit: ia | | nurdon, Weekly Advertiser”, Rox #7 6, Farringdon Street, London E, C, 4 Great Britain, alt fault raxstel jiplevieno aplokamne ‘ar | ee ; 7 ; ; Hem ¢ gab. 26 pensa pestmnaeas, bet & Cul ara fae ea i asta 8 m ast (3 = PILWIGA DISKRECTJat elia a i onal repsta Redakcija pet | ouskriptus vajidzinas, isaisums mene “ “rc Daraksiu vai WiCiahiem pa. cales 18 Fbicelos izteluise domas nay aps an POdakciias domag “SBONSHENTE vacua, pebttine indiviaedtt ids < vienu sdrest) mass a B is nt | ras Meal wha) DM ASY pO gales pasty. Papi tieevidks Oxmura coma ed oa” a; SLU - Din davags VACA Gre Weapledums - gitsig. fudtattumtens ” Sbasdu un, Hrecthin : thdam, tos , thadd : *DréEinar WY atiaids bonementy i: TUS gn lemanaee RUNES, Siding: pa "S118 oleae - aoe war Bometndy eh ot ep TE rik ; plan Stel tell siodin ME weit Larisa, Ar eas 8 tees mang Germans eaitt0S, UG Zing,