nts taged atklas, ea igi a Pati fe ‘ol aparatiem To Ba. dr. § ameriae 0 8 Valrakas Cologisky s, sarp City, to. kaln nostitit Say 3 iSanasg ra Kee : kadu no Siem abgabaine si kiniedu komimisti tye Stij, kas patie$im nopietni pilditu 803 noteikumus. ASV generalstaba priekgnieks gen. Omars Bredlijs savukart izteicies, ka jo mierigaki amerikanu tauta uz- hems jauno zinu, jo labak, ,Mes $0 notikumu gaidijam tepat jau 4 Badus un tas itin neko negroza milsu alzsardzibas planu pamatos.” Atre- feréjot Sos Bredlija vardus, ameri- Kanu aktualitasu nedéjas laikraksta Time redakcija tomér aizrada uz lie- lo starpibu starp Sodienu un vakar- dienu. Generalétaba gan aicinot saglabat muerigus ner- vus, bet faktiski vin& resora jau no- tickot drudZaina darbiba, Tas arl esot pilnigi saprotams, jo prezidenta pazinojums radijis pilnigi jaunu si- fudciju, | 7 Kompetentas aprindas visa Nno- pietniba jau apsverot jaunu aviacl- jas grupu dibilnaSanu, lai palielinatu to skaitu no tagadejam 48 uz 70, tik- lidz kongress atvélés vajadzigos li- dzeklus. Avidcijas ministrijal, kas lidz Sim vairak interese€jusies par smago bumbvedéju biivi, vajadzesot -piegriezt lielaku uzmanibit art jaunu jgicinataju tipu konstruésanai, stei- dzamibas karté japabeidz radara novéroganas tikla izbiive no Alaskas lidz Grénlandei. ASV kara resoram beztam nav ari jaaizmirst,ka alom- bumbas uzbrukumi gaidamt netikal no gaisa, bet ari no lenaidnieka ku- giem. Mazak mdrerozijumi bis va- jadzigi ari ASV eventualas ofensi- vas planos, jo neviens atbildigs stra- tagis nekad nebija iedomajies, ka uzvara gistama vienigi ar atam- bumbu. Bet tas apstaklis, ka atom- bumba tagad ari ir pretiniekam, to- mér piespied revidet ka aviactjas, 3 ar? sauszernes armijas un flotes operac: ju planus. Vis3 tas pee jaunus lidzeklus, bet }4 ASV velas drogibu tad tam Sie upufi ar jd nes 7 prieksnieks | UN cesijas darbibu tad lidz ar to Dro3ibas padomé jau ibutu divi permanent! locekji, kas savas Ipatas politikas noliikkes iz- mantotu vipiem dotas vetu tiesibas. Pagaidim tomér vél jaunas Kinas ‘ atzi§ana yeep Apvienoto naciju ko Vispirms jauzgaida valdibu lémumi. Kas zimé@jas uz ‘ ASV, tad to arlietu ministrija, cik zindms, sakusi &ini jautajumé saru- has ar Atlantika pakta dalibniekiem un pieprasijusi ari kongresa &rlietu komisijas atzinumu, Verd remot kongresa pedéja gadé va_rdkkart iz- pausto negatiyo nostaju pret Kinu vispar, kaut kads labvéligs lémums jau tuvakd laika nav gaidams, Tam- de] VaéSingtona joprojam par Kinas galvaspilsétu uzskatis Kantonu un nevis Pekingu. Londona turpretim favu salmnieciéko interesu dé] ko- mimistisko Kinu laikam atzie jau vistuvaka laika un ari Sveices tir- gotaju aprindas mudina savu vaidi- bu rikotiés tipat. Paréjas rietumu valdibas seko ASV plemEram tn ne- NEWSPAPER Ssteidzas ar éfs problémag kartosanu. | _ Kinas atzigenas jautajumam tomer tikai sekundara nozime, salidzinot ar cinu pret komunisma izplatiganos Austrumazijé vispér, Jaa pirms ka- da ménesa, kad noskaidrojas ame- rikanu lidzsinéjés poltikas neveik- smes Kina, prezidents Trumens, uz- deva prof. Dzusepam un divi citiem. ASV augstskolu profesoriem, au- strumu lietu pazinéjiem, izstridat pamatprincipus jaunal politikai. Si komisija jau atzinusi, ka nekas vairs nevar glabt Kinas nacionélistus, aril ne tie 75 milj. dolaru, kurus kong- - ress Sovasar atvéléja Kantonai, Profesors Dzesups ieteie Savienota- jam valstim savé turpmakaji Azi- das: politika -balstities -vairik. uz In- diju, kamdé@} Nujorka un Vasingto- na ar lielu interesi sagalda premjé- Ta Neri viziti, kas paredzéta ok- tobra vidil. | | Tris amerikdnu profesori ir par- liecinatl, ka sarkana Kina mazakals vienas paaudzes jaika neapdraudeés ASV intereses, Sis paaudzes optimistiskie profesori cer atrast lidzekjus komunisma iegrozo§anal zemés, kag robezo ar Kinu. Pedeéja daika ir vairakkart runats par For- jas vienibas, Strategiski | -bastionu. mozas salu, ka pedéjo nacionalas Kinas un lidz ar to rietumvalstu Péc jaunakasainformaci- jas tomér izrddas, ka ASV arlietu ministrija un ari Bredlija gener4l- Stabs Formozu jau atzinusi par stra- tégiski nenozimigu, kaut sarkano ro- kas ngnakusi ta ari apdraudétu amerikanu tagadéjo aizsardzibas li- niju starp Japanu un Filipinu salam, Sis lémums motivéts ar to, ka For- mozag iedzimtie ijedzivotaji arkar- tigi saniknoti par kinieSu admini- straciju péckara gados un katra zi- na saboteSot visus nactonalas vaidi- bas rikojumus salas aizsardzibai. Amerikénu intereSu atslabumu Kina un Austrumazija vispar rak- sturo ari tay apstaklis, ka Talajog austrumos patiaban stacionéti pavi- sam niecigi ASV militarie spéki. Koreja un Filipinu salas vairs nav neviena amerikanu karavira. Japana gen. Makartiira riciba vairs tikai Cetras divizijas un septinas aviaci- svarigaja Okinavas sala palicig vairs tial viens pulks kajinieku. Amerikanu flotei gan ir bazes Filipinu salas un Japana, bet tajas ir vienigi> neliesi kreiseri un fikai divi lidmasinu ba- zes kubi. Tikpat optimistiski ka Dzesupa komisija sarkano kiniesy bricsmas noverté arl kads augstaks ASV Bredlija Staba virsnieks, kur izteicies $adi: Es uztrauktos, ja va- retu jedomaties komunistu apmaci- tas kinijeS’u armijas cauri Sibirijat uzbrukam fYTietumucivilizacijai. Bet eg to neredzu oun nevaru ari ne- kidd zind iedomaties. KinieSu daba nav nekddu komunistiskte ticksmtu un Maskavai nekad neizdosics Kin balsevizet." Bet tik optimistiski tomér nedoma_ visi amerikdni, Ta amerikanu laik- raksts Time, no kura fo citatu ne- mam. to komenté &adiem vardiem: wJa Kremlis patiesam gus parheci- bu. ka ta doma Vasingtonas general- Stabs. tad politbiroja vaditaji drosi vien vel vairak priecasies par s3- viem pandkumiem Kina. neka tie to jau dara tagad," | laika | : _@sam sanémuéi tikai $0 proc. 69.8-proc,,. kids dail Nr. 98 (322) Sestd., 1949. g. 8. oktobri: lend treddienda un sestdiends. Izdevale: Latviedu Centralé Ko- _ miteje. Galvenais redakiors: V Lambergs; galv. ced, vietniex!: M. Culltis un A, Kldvsona Re- deaktori: A. Bol§teins, Fr. Igais. I. Jékabsons, B. Miselis H. Mindenbergs, E. Railsters, L. Svares. Redakcijas adrest: Esslingen/N., Breite Str. 6—§, _, telefona 17334. Australija iecelotajus var meklet ari citur eerily Hl oktobri Tenevi sanaks IRO generalpadome nw DP ari turpmik ixturésies tikpat atturigi un dakkart pat poridest ae iscejodanu os Australija, joti jespéjams, ka Austrilijas « imigrantus sika meklét drpus DP nometném“ — treSdien IRO preses konference Bad Kisingen noridija informiacljas dafas vaditajs Carlss Reiners. Pazinojis, ka 11. oktobr! Zenévi siksles JRO fenerii- nadomes séde, kas Jogad bis pédeéji, on ielems vairakus svarigus jauté- jumus, informicljas dalas vaditajs alcinija DP furnilistus izteikt savas domas, kidé] interese par Australiju pédeja Ar katru konferenci retfikas klist ar] DP Zurnalistu. rindas. Soreiz vairéki aviinieki bija ari vél aiz- kavéjusies celi un Relneru sézu zalé sagaidija tikai 6 laikrakstu pér- staviji, Uz informacijas dalas vadi- 5000 bezvarda galvojumu - futeraniem Lutheran World Federation rictbi Frankfurté patlaban yvél ir 3000 blan- ko galvojumu, Par 50 galvojumu sa- Gali LWF diréktors Dr. P, Lind- bergg apspriedais ar Baznicas virs- vaides parstavi archibiskapa sekre- tiru mfc, E. Rozlti un LCK vice- priekssédi V. Lambergu, Archibiskapa wetnieks amerikd- nu un frantu josié privests J, Kul- litis un LOCK vicepriekSsédig Y. Lambergs 4. oktobrl -parakstija ko- pigu iesniegumu Vispasaules ‘ute- rinu apvienibas direktoram Dr. P. Lindbergam, lidzot 2047 bezvirdu galvojurmus piedkirt luterticigiem latviesiem. Ligums pamatots ar iz- skaldrojumu, no kura redzams, ka no LWF reflstrétiem luterticigiem latviesu ir 69,5 proc, bet no lidz Sim izsniegtiem galyojumiem més Pie- Siirot vél latvieSiem 2047 galvoju- mus, nevienai n&cijal nebiitu noda- " Tits pari un ari més bitu sanémubi uma mums. pienikas. (in) | IRO ierosina figumu ar Bonnas valdibu par DP Zensva (BBC). — IRO senerildi- rekfors Donalds Kingslejs savd nu- pat publicétajé zinojuma ierosina noslégt ar Rietumvacijas federal valdibu Bonna ipasu noligumu par Vaclja paliekoSo DP tlesibfm Ja Sadu ligumu neparakstitu, tad pée IRO darbibas izbeigSanas & DP sta- voklis Vacija kjitu ,arkartigi ne- dross". Jau tagad zemakas vacu. par- valdes iestades ignoré DP intereses un dros! paredzams, ka ar laiku vé- cieSi vairak ripéSoties par saviem bég}iem, nekd par citu tautu parvie~ totam persondm. | Kingsleja zinojuma alzradits, ka Vacija esot vel 188.000 béglu, kas veselibas val citu apstaklu dé] nevar emigrét. To skaitaé esot ari ap 20,000 intellektudlo profesiju piedetigo, kas nevar izcejot ta iemesia dél, ka imigracijas zemes pieprasa vienig! fiziska darba stradniekus, Ja &o problému mégindtu nokdrtot rikoju- ma cela, vacieSi to uzskatitu. par »diktatu” Labaks atrisindjums tam- dé] bitu noligums,ko federala val- diba parakstitu ,no savas brivas gribas", RO partrauks mozberne transportus uz Australiiu iidz 1, novembiim IRO~ 3 generaldirektors Donalds Kingsiejs pazinojis, ka lidz 1. no- vembrim partrauks vicu par 1 gadu jaunaku mazbérnu transportu uz Australiju. Lémums pienemts pée sazinasandas ar Australijas valdibu. Mazbérnu parvesanu atjaunos tikad novembri vai vélak, kad kiimatiskie apstakt Sarkana jira atkal bus uz- labojusies. GLémums skars vairal tiiksto$ personu, kas bis jaaiztur iz- celotaju nometnces. | Kingsleis paskaidrojis, ka IRO par fo izékirusies nelabprat, jo lémums radis daudz neértihu, bet tas tomér atziis par neniecieSamu, lai sargitu mazbérnu dzivibas. Generda)direk- tors pubucéjis $0 pazinojumu pée algrieSanas no Italijas, kur vin’ per. sonigi inspicétis virtuves un sanita- Tas iestades Banoli izcelotaju no- metné,. ka ari vienu no kutiem, kas ar 1281 izcejotaju devies uz Ausitra- liju | laiks jitami mazinijusies, tija parsteigto un jautajoso skstu aviinicki pasteldzas atjokot —; ,#& redzat, padomdoSanas komisijas ris kojas sekmigi un paréjle kollégas jau ir cela uz Australiju.” »Priecéjos, ka IRO transport! dar- bojas tik dtri,"" ka parasti, atjautigu atblidi nepalika parddi C. Reiners. Saalcinajis nelielo aviznleku salml pie viena apsprieZu galda, C. Rel ners parrunas sika ar konstatéjumu, ka DP interege par izcejosanu us Australiju Joti dtri-mazinas. ,,351 pa taddiba var kiit bistama paésiem DP," uzsvéra Reiners. ,Nometnés vel atrodas takstoal, kas .tieb/l Aus. strilija vislabaék varétu nodrodinat savu nakotni, bet kas izcelosanu uz Austréliju uzskata par pédéjo izeju. Tadé] vélog dzirdét DP preses pir- | stivju domas un ceru, ka emigracl- jai uz Austréliju DP laitkraksti dos aunu ferosmi.” Talékés . Reiners pastistija vairiikus gadl-+ jumus, kur DP pie Austr&lijay kon- sula, jautétl, kGdé] vini brauc ftiesl uz Austréliju, atbildéjusi — ,,taddl, ka mums nebija lespéja izcelot uz citu zemi.“ Dal konsuli gos izvéll- gos noraidijull, passkot. ka Austra- lija, kas lidz Bim iarddijas: tik llelu pretimnakéanu DP un ~ viesmilibu, negribot biit , pédéjais salmins"., kur piekerties, kad citu jespéju valra nav, Vairakas sarunas ar TRO vado- og darbintekiem ‘spear: ry sijas parstivji Hkudl saprest, Imigrantus Austraiija var pleticka~ ma skalth dabGt arf frous DP now meinem tepat Vacija. wa noraidosa nostaja no DP puseés turpinasies,’ sacija C. Reiners, ,Au- stralijas komisijas var pateikt- — »Wlums. pietiek darboties ar DP“ ~ un tlesém s&kt iecelotajus mekl&t vaciegu vidi.’ Tiel pédéja laikd esot verojama pieaugosa aktivitate no vacu bégiu un attice’go iestéZu pyses un §ads pagrieziens varétu nepatikami izskirt daudzu DP .turp- miko dzivi. . Talakas p&rrunais Reiners isum&é raksturoja bitisko izSkiribu Austré- lijas un ASV DP uznemSanag akcl- iva jas, ASV DP uznem nevis tadé], ka Amerika vajadzetu darba rokas, bet Zan vienigi, vadotles no humanité- rieém principiem, lal palidzétu bez tevzemes palikusajiem laudim. Au- stralija turpretim ir vienigi valsta, kas grib savu ledzivotaju skaitu du- bultot, kur triikst darba roku visas nozares unkur straujas jaunuzhives procesu var veikt vienigi ar kapi- natu imigriaciju. Tade] Austrailija ikviens DP tickot gaidits ka piln- tiesigs pilsonis. yCdsku briesmas AustrAlijd nay Nelakas neka ASV, it ka mekléjot DP’ alturibas jiemesius, smaidot mi- néja C. Reiners, ,nav ari tiesa, ka Australijas Odeni dzerot, DP dazos i Zados zaudé zobus, Nepareizas ir baumas, ka viss divu gadu darba If- Buma laiks japavada nometnés. Art #imenes SkirSana, viram dodoties darbos apgabalos, kur jr griitibas dzivoklu zina, ir vienigi isiuiciga necrtiba.” — : 1 IRO informacifas dajas vaditajs Faksturo Australiju ka vienu no la- bakajam nakotnes jespejamibas ze-= mem un aicingja DP presi, sniedzot objektivus Australijas dzives un darba apstikju vértéjumus. kliedét ne¢pamatotas bazas un pamudindt DP aktivak interesétics tiesi pur iz- céloSanu uz Austriliju. sai seciba Zurnalisti iernsinija iz. kartot Australija ésefatiem DP pre- ses parstaviiem Jespciu apmeklét dazadas darba victas, lai tad sitityu uz Vaciju daudz pilnigakus tétoju- mus par imigrantu dzivi. Cile .pare- dzams, tad icrosindjums gas pogziti- Vu atris:nadumu. Zurnilisti savukart motivéia DP uzskatus, ichildumug “un vélfejumus, kas visi, summéjoties, sikotnéjo in- teresi par izeeloSanu uz Australiju fapad mavinduaés. Visurms jau dam dzus athaida ilga dukumentu kdrto- (Turpinajums 4. lappusé). parrundg — Pores ype 7 —_ ee Te aE ‘ et mo a i Te! aay = es peer bere qo. ek = a . a” ites ka =_4 # I j Ime - ost 1. _ — ee we . w Cee ss, ge ee eg uni ™ ". ey 8, ed ee ee = Be Ta = scorer OT —, k ike. 7 re - "Lk . 7 hee : EE . 7. . KW 0S ee Fe ee: i eas . Tarr = oo ir" aes FO =F L: -, . . wi oa ee i ee = = a, . = 1. 1 r —_ Ft . a aa = - Soone™ 4 4 ota - ; oT LaBt .. L“ 5 . 7 r . . _= - ae L a te r . —_s - ' 7 " " = . - - 7 1 . 7 <= ee ie ee ae eet = =: ee » & - ‘oo : Pace Pe ro eine BEE: tn. . aS 5 Ae: = : ; eyes ne ee -_-7 4. ak. + = re li poh Be ou = 7 - &# as =H 1 = STA =a —_ - 7 =e Lats as 7 . . |. r soa . . & eee ee -_ hee '.a, uo wh al fl 1 . r -—s lal arly -s terd = . pan . Sh ee ee 75 _ . 4 'f 7 — 4 . - = . f 7 - yan ln gets oh = P es ete a a ll, a i le el 4, egy *-) ea Ww =" oo. _ = a + = yt = ak oe a ; "a oo . . 48 ee —= ms «t -_— "=. i — as Con | - . . ’ . . all= = ke Dg” . = - a a.Fe = 1 =" =e ball i ee Pa ” 2 r . =. "ane 7 PE lel all a al “gts = om Le lion | Heat _—_ SP . . 7 4 . 7 1 = oe Se, _ oo. we ae ae . = oa a a ds er eel lal 1 Pe ee +. oS 7 7 = _ “AS "” re - Ar: -_—" = a =k et. z f = oto go 2 * . Ls ‘ = . op . ns —_ . =. * it a ey s td 25 2 a ee To ores . * - . 1 i we ye Pat ee ae a 7 . i 1 a. 7 iin ‘. 2 ——_ . 3 7 . i 1 . i . ee a Lo ey a is . 1 -_— . . " . ~ 4 es fm = ™ = as oe -,: =. a ot ee, —.9 = hoe = la = + . . 4 1 ant 4 a 7 =. z = = 1 woe = = a as ‘. ia : "nos = = ee Ue a ; eho - ays ™ = wy el Hear . ce ‘ : . =x aE ae. < . hn! =I = ce i r oo. . . . 1. 7 ‘+o 7 ? . ‘ 7 ite 5 ie -— 4. i - . = . + yk a . me . - . F 1 =) = = k - a . — i . t, oe 5 L- - eed me : ae r —"hoe St eae - % ; = . i - . % . m . - . 4 = “ pie a ee "4 . = s = soe =.= : a Be By 41 L'= _— 7 . - i | . . . = _. . e sy & “lye? Pa | yo oa ra or ae oti. x - = me . . “a. 1 - * aan se Oe a “a = Se "1 be . ae eee | . - ee ® 1c. -_ 1 ". - . . =, a Fe oe _ * : —— aa 6 . 1¢ : a eh wT " ‘. is . 7 - - . - . a 7 = A = F - bi Mut wo : Joe a es - "= = a a ee i ho | i : : 4 bal : sage ae - : : h us : F; in 1 os fe . . ain io ao 7 ¥ = . m aA r _all = . . 1 4 Tena ; : -y “par ie ae eee eee allie ; “40 1 . . . r,