_ Vai wlestreguso* DP likumu
_ tomer izkustinis?

a eee

“pee NY Herald Tribune informaci-

Ly, te (17.8) Sav. valstu sendta - abu

| 2 artiju: vaditajas personas vieno-

; « pon par ig heparasty. solj
as praksé, Jai

aunlerosinaita DP lkuma ae ae

Babu gehite kopsapulc?. . |

3 Kopial Wigs ian =e Canal

R em mpro~-

oc Feletd no sénitora

ASV . Jot, Plakag

asi paeletle a
- un Darsile &
nnd ‘cik nopietns ir tds neperasts |
stone vorias pret kirtéjo likum-
Nas. ae daaiaes Bet tagad klu-
Posy (GamnBts ka ‘vieng vienigs |

" Rkunprojente Lastélo ate neon
_—— akeljas gala mérkls ir pa- |

~Soviem tutetiom un tautos ndkotne

aft Dae bana di=

_ sandksrol
: eae uz aby roku
 Bedey skaits tagad se
= Vanagu.rogme arvien v
aujp as

sau. sit be Eerie eal
:- Pitan Bila daudz. personigo U,
seal te cRa palidzét arf tiem, kam

palidetba': vajadziga — DV nodajas
-. $eronin’ virl siedo gan paudy, gan
: plies Ndgekjus' Bedburgas. kaya.
! fskololanas centram. wn
f “tbe er ben ral “gg rae as
As sana ag fon-
vit noe DM 200 un ikmé-
sanem cee Kae

Brent miting vila

“Ro regtirdeles sates
7 angi josla:

anizici I
a a malta ‘onl. re ntrdtja
f hon ga nee iene

ocha

aus, Mithlenstr. ¥6, Braunivelgl.
Medrich Wilhelmstr. 23), Hanove-
wh (Menschingstr, 1/3), Oldenbdurgi
(BAOR 25), Minatera (Marthorough
Barracks. Steinturf€rstr, 213),
~ paola (Lothian Barracks) un Solin-
enk (Bethotenstr. 79). Pée. 91. au-
gusta cleneagtheta DP tiesiby ples
aac TRO vaite nepiepe

ices As"
‘abonements
| ~ parfitines peomagie ig pa atsev.

plana airy peg ro
Em un bird nae :
“ta 3— mtn. + -
ee udingy
M Par.

‘nonparelle fesptedtindas aiz-
4 ba mekiéia

*
—_

ajum par p
a pieteikumi,

oo den ddrestjams ma
: 4a Sat ,. da) Esslingen’N., |
- , r | Unla astra ¥ ;

LATVISA |

strinkt | DP _— sigtewis kas
iespéjama vientgi, atjaujot nometnu
ieraiiniekiem pletickamél skaita izce-

mijot, ka izcejot&ju kvoti vélams
paaugstinat lidz 400.000, Katra zind

| sendtam j&dod. gale fo canbe cee

scaliad un. iziemt.
| *

pp kumprojekta neiretztjo sta-

vokli iztirz# ari Chicago Dally Tri-:
bung (15, 8.). Latkralsts piezimé, ka

al tad gadijumé, ja likumprojektu

eg | izdosies iznemt no tieslietu komite-

jug-darba kartihas, t& driza apsprie-
dana senta pilmsapulcé ir ap%au-
baima {8dé@], ka pilnsapulees darba
plin& jau paredz#ta gara. virkne ci-
| tu jautajumu Daudi pat paregoiot,
‘ka: Hkumu nevarés _ ,,lfekustinat“
pirms senita Ziemsvétku - brivdie-
|) nam. |

Sulidzinot far pakreiz spéka esogo
Jaunajé projekti pare-
atl Sidi galvenie grozijumi: 1) Ie-
céloteju  kvotes

ae 4.000 Sanghajag bégli, 18.000 bij.
poly armijas -kapaviri Anglij& un

18,000. DP, kas i8raduSies Italija val

Vicliag un Austrijas rletumu foslds
: Kops 1046, g. 1. janvra, 2)'To per-
sonw katégoriju saraksts, kam aiz-
liegts 1 likuma fetvaros iecejot ASV,
papildinimg ar personim, kag jetei-
Wwies: vai palidzéjuias vajit cltas
personas, rases, peligijas val nacio-
néliis szcelomes dé],

emia BRACHTAS UN pacar as .MELNO vin DZIVE

a Reinzemes. nomal’
au’ vairik. ki gadu, ne

~ bagiy nometnd: Turpmak nodals sis

qFE atl tog slimos bij. kayavirus,
3 atrodas Helligenhafenag slimni-
ci un. ménesf viel rotas viri vienas
ddenaa 'p “devu nodos tiem, kes
daledé kari gltos levaindjumus un
¢limibag, a

Pedeja Daugaves Vanagu. nodalas
shadicams bija vérojams, ka ,,melnic
‘Vitt", padl~palikdamd gar& stlori, dzi-
lA iirdy dedziha ir gatayi ikvienam

7a upurlm, kuyé atvizés kawt mazikats
sais, ‘sharigé milsu kopéjai ee
= »-

nel, a Fs ;
Art ‘Bochumé, kas. Jepi | dévejas.
par ‘Rilras-apgabala sirdi, dzivo lat-

-vicdu ‘transporte vienibag ‘viri. Tie ar
ellen raksturigo..yienibu, at-

alata' toe, kam dzive sfiyaka kG vi-
plier, bet brivajG JaikG domé ari per

sava redzes aploka paplaiinddanu un
kulttitflo tlekemju: aizplldisanu, Ipa-
Bi vaseta rikotas daudzas ekskursl-
jat Uz, oglraktuvém, téraudkaus8tu-
ae un apkértéjam pilattam. Tald-
a ekskuralju ‘gala punkts: ir pa-
dim Bonna, projekt&ta Rietum-
vel galvanriivate, sevidku véribu
velit J. 8, Béthovena maéjal. Iz-
: mintojot lespéiu forma Iletot tram-
way eg maksas, dats labs nobraucig
100 km, sasniedzot pat Kelni, °

| sae miéjis" reksturigi ir kirté-

jle dlevkalpojumi latviela mfcit&ja
T vadibaIzelis notikums citédi vien-
mulaja un khisaji. dzivé: bija Veras
Kel#ag un Veras Temkinas baletva-
‘Seard. (Ant lalicraketi un gramatas nav
noyilrti, tapat vajas bridus aizpiida

ary isrides, kas roiz® krietnai dalai
| ir lava eanglu valodas skola. Visak-
tiv: pagsiercsme tomér fapaugag
‘porta; Trenint netlek futbold un
hasketbolé. Notikulas ari vairikas
sagensibas,

Latuietls nevyar nizmire’ no. sens

em mantoto aicindjumu bit, par xe-
mds iriki, Bochumas viri fekopuél
qin dirzy, kas dod krietnu atbalsty
" patu, virtuvel,: (A. A.)

sn eaiterinltpetreeseee nee

~ Latviest no Danis vares izcejot uz Kanade

13 kA DAnijé tiz vietas maz bredtu
Sagaidit ‘Kanfidas izcelosanss komi-
- giji, paredzams, ka nelitlas grupi-
7 UZ. +, Randi nis lespajams ince |

1 incelotanes lietas klirtojot Stok-
holma,. pie sitniecibas atrodas
Kaindidaa emigracijag komisija. Uz
parbaudi gimenes galvam . jabrauc
kopa: ar vislem gimenes locekliem,
cela izdevumus maks&jdt pagiem.
Pagsidim izcejot varés tikal gime-
nes ifalva, bet gimene sekos mazliet
vélik. TRO samaks4 cela izdevumus
no Danijas lide Kanédal, Izcelotaji
dalvenokfirt paredzéti laynksaimnie-
cibai,. bet. datos gadijumos arf ciths
profeiliie, ko driz noskaidros um tau-
tleSug. par to informés,

‘IRO paskaldro, ka at Kanfdes
culatirae un TRO noslégts ligums par
irce|cdanu uz Kanadu no Zviedrijas,
palidzot fpi3i tiem, kas padi nespSi
samaksat cela ixdevumus, Vislem,

| | ies So sespéju gribgtu izmantot, lidz

J4. algustam j8piegakis Kaniddas
sltnietiba, Stokholmi, Strandevigen
Te. Vélakus pletelleurus neievéros,

Ari tautlesiem DanijA jdievéro,
ka pédéjals termin’ refistréties IRO
aizsurdzibas un apripes tiesibu ie-
fiisunai ir 31. augusts,

aprindas Sav. valstis do-.

palielindjums uz
888. O00, Saja skalt& ietilptwu 5.000 ba-

muzins, kurd séd@jis k&ds
fautibas virs un igaugu jaunekiis

‘Igouni nodibingjusi
sadarbibas centru

‘Laikraksts Beat! Pe Post (19. 8) zigo,
ka Stokholma sicis darboties igay-
ny sadarbibas centrs. Lidz 1949. g.
beigém darbosies t& pagaidu orga-
ni, bet gada beigés paredzéts sari-
kot veléSanas, Kupads piedalisies at-
sevisko zemju izraudzitie parstavji.

No igaunu organizicijim un vélé-.

tiem trimdas pétvaldes organiem
Banemtas ari jau atbildes, ko tas
doma par igaunu organizdcijas cen-
tra (EKK) nodibingSanu un darbi-
bu. Ka nordida igaunu Jalkraksts,
trimdinieku saimes lielik& dala
slmtprocentigi pievienojusies EKK
priekilikumiem. Nellela trimdinieku
Gaja atzist gan sadarbibas centra
nodibin&Sanas nepleciesamibu, bet
leteic meklét sapraSanos ar igaunu
nacionélo padomi.

‘ Pagaidu darblibas plans vispirms
paredz statiitu izstridd§anu (kas jau
noticts), organizécijas struktirag iz-
veldoganu, biroja nodibindSanu, po-
litiske, saimniecisko, sociélo, kulti-
ralo uc. darbibas plinu izstradéganu.
Politiska plakené uzevdrts,ka, ievé-

rojot igaunu valstiskis neatkaribas
talaka juridisko eksistenc!, sadarbi-

‘bags ‘centra darbiba baletisies uz
Igaunijas satversmi. Ievérojot sat-
verami jasasauc prezidenta vietnie~
ka vbl&taju grupea, kas savukirt ril-
bésieg par satversmé noteikto orga-

nu iedzivin&fanu. Sastidot trimdas

valdibu, j&lzveido koaliclja no sies
nag lidz slenal,

Sadarbibas centrs nodomais i@-
saistit darbd visus agrikos polltis-

|. kos darbiniekus,: kas var pirstAvét
igaunu tautu trimd#, Tapat jaunaja

organizhciji bis parstivétas’ trim-
: ogee ‘organizictjas un. un vélétie or-

Arpolitikas nozaré atzits, ka lidz
SinGialg staévoklia nay pletiekams, Jo
nodarboSands ar Srpoli#iskim prob-
l8mfim. notiek nesaskanoti. Nepiecies

‘Sama trimdas valdiba, kuras drlietu.

Stra koncentrétL un vienveld!-
gi vaditu Srpolitisko cinu par Igau-
nijas neatkaribas atgifanu.  Igaunu
naciondlals fonds, kas iidz Kim dar-
bojies ar. visai lab&m sekmém, ji-
parveldo par organiziclju visas pa-
Baules mbrogd, tia. darbiba J8papla-
Bina un un japadzljina,

i ih an

Kas jus, esat, un

Jajé zemé, bet ne vienmér un ne visiem
bis jeap@jams patiem pastistit par sevi,
savu zem! un tautu, tidél tabs paligs ice
vienam tlajA ececl& var bilt ~
EK. Kalnina
BO YOU. KNOW THAT LATVIA...? '
ise yalodi

Var ‘yee arake. KA LATVIJA...?_

latviedu valoda,
“Cena katrai brofiirai DM 1,20.

Tzgltim ar piinu p&cmakeu, pleskaitot
Pasta izdevumus. deci tieteatas pa-
rasta -atlaide,

(1éa} sislingeaN, Uhiandstr. 3.
nvvagauasauensasenyevannedaetspanecnneaev asics

igaunu cinas diena ~
22. septembris

Amerikanu joslas igaunu centrala -

komiteja uzalcindjusi igauyu no-

metnes, studentu organizdcijas un j.

visas citas Elropas un ‘&rzemju
jgaunu grupas atzimét 22, septem-
bri k& visparéju cInu dienu, 22.
septembrI komOnigti iebruka Igau-
Bate galvaspilsét8, un &1 diena kju-

daudzu tautie5u trimdas gal-
tu umu, Bez gajienfem un svini-

giem aktlem igaunu centr&lam or-

ganizicijam jfriip&jas par Sal die-
nai plemérotu memorandu nosiitisa-
nu rietumu valdibam, radio raidiju-
mu organizésanu,: laikrakstu | spe-
cidlnumuru izdoSanu un vispiréju
apstiklu izskaidroSanu okupeta Igau-
nija. Gajlenu un saniksmju organi-
zeSana ieteikts pleaicin&t arl paréjo
Baltijas tautu trimdinitekus.
ZVIEDRIJA ATKAL PARADITV-
SIES BERNU AIZVILINATAII

P&d@jZs dien&s Stokholmas zvied-

ru un igaunu Isikraksti Helu uzma-

nibu velt{ gadijumam, kas nordéda,

ka atkal uzsékuai darbibu baltiesu

dbérnu alzvilinétaji,

Kad& diend Lagaro bérnu vasaras
rmitnes tuvumé novérots ‘lukaus li-
gvesas

P., kas pagdjusad gad speléjis starp-
nieka lomu 2 igaunw mazgadigo zé-
nu nogaddSan4 ar padomju kugi uz
Tgauniju. 7: ,

Jauneklis P. méginajis uznemt
kontaktu ar bérnu nama iemitnie-
kiem, bet to bija lalkus jevérojis ko-
lonijas vaditajs un padzinis, Pé&e
dazim stundim saute atkal pard&di-
jies bérnu vasaras mitnes tuyumé
un jauneklis sacls sarunas ar bér-
niem, Art Soreiz to padzina un pa-
zinoja par notikumu policljai. Bér-
so = tagad apsarga. zviedru po-

f.

no kurlenés jus nakat 2

ti jauté katram jauniebrauctjam sve-

==

Méva: ‘hazas sins wnsipoon

No nZalas. Gramatas" télojumiem

mutigu aievu, Stibers
lesitmo sarkano igre glared

(Beigas).
aad tu, Dartin, bitu redzéjusi
vinu vasar’, Kalnamikelinos, — tad
gan bija kazas. Tur més bijaim vai-

raki zéni, Més izsukstijam visu kal-

nu un pakalni. Salaté izmidéjamies.

Més dancojam! J&, tur es lemacijos
polku dancot un tiku izgajia aril
prankusejue

yhad més valk, kad sks dancot,
ari rausim, Darta nopietni telca,

,Vai tu doma, ka te kag past |
Visi tadi vien paveci cilvékl,
dancos? Far muzikantiem nay né
runa bijusi. Skroders tak neles pats ©
savas kazlis sp&lét. Un taisnfbu sakot |
ving diezi k§ nejédz, Vinam smituks
t8 4 pa virsu vien S}ilc."

Més skraidijém atkal iekSa un

irk,
Bet ar eucclace tis Jaunl nemaz
ses Brangaju Mikelis, tas pats
to traka supa kodumu vaiga, bi]
DEC maitites alzskréjis uz majém un
atnesis savas umzinas; jo cilvékiem,
Le eae ee Sake wire
em, 8 § i
 PriekSkambarl, saimnieku gala,
tad nu més dancojim Par noz&lo-
Zanu es biju aizmirsis kA solus likt
un skaitit, Mums ar Dirtu tie pa-
galam nesakrita, Més vainu’ uzvé-
lam vieng otram un gandriz saskal-
timies. Tomér 12k4jim pa Helo star-
pam) kuri mils* gristija ar saviem
sinoe fesplestaiiem elkoniem, izsiz-
dami no raksta, tiklidz bitu sicis

labak fet.

Anna, Darvas llel& mfsa, visu Jai-
ku turéias Maras un skrodera tuvue
ma. Man bija ti ka grelzsirdiba. Es
valrékkart gribaju ar jauno - pari
kaut yvirdinu parmlt, bet vini iztu-
Sond a it ki mania nemaz nere-

t
nb?" eg teicu. un vilku Dartu alz ro-
Kas sa Be bija dzirda-
mi 4 un
Tur ijatabas vidi stiveja Stibera
kas pie Simka bija sicis
braukaé: ar. podiem. Kad més lega-
dim, ae patlaban pastima cepurl
né pakausa uz acim, un galvu ka-

gidams teica:

,pouse majes gods, Nikas nabaus
nu andelem.

yeas NY sodien feg lupatag lasit,"
saimnieka attelca, ,,Bet apsésties,
bist viesis.“ |

Sainmieks radija. vietw pie galda, j
mudinddams sésties, Est un dzert, ko
Dievs devis. Ko nu izliekoties. Gan
jau zindjis, ka Mirai kazas. — Sti-
bers smaididams atzinas, ka drugku-
dzirdéjis bijis,.un virzijas uz dur-
vim, Bet kad saimnieks alcin§jumu
atk@rtoja, sléja patagu’ kakti, pa-
kGra métejuku uz vadzifa un sédés
uz sola gala.

Sievas paklusém runija, ka Stl-

-berg esot smagi kars uz brandvinu,

kapéc itin, labl saozot, kur pagasta
tiekot godi rikotl, Kur tas redzéts,

ka svétdien& iebrauc vai iendk Zids?

Ving svéti oe Sabas un jauj zem-~
niekam mieru vina svétdienS, Bet
raug’, Sis te nu ir klat ka likts.

Gelda otr& gald Setri vedi spéléja
kfrtis. Viens no tlem paksni lepék-
Bajis augsta baisi: -

»rastast’, Stiber, kd tev fur Al-
kinikkis izgija. Vai tiesa, ka lelSu
bérni tev ratiem visas taplnas {zr4-
vusi un tu braucis bez riteniem?"

wNetic m&klem! Stibera Adams
atsaucas, pllnu muti .baltas maizes
ar aviestu, ko micija virsi tikko iz-
dzertajam Snapstam.

Ko pu bérni, gan jau Hell eilvekt
vinu nerrodarni blénas izdarijudi.
Aizbraucis? ‘Kur vin$ varajis  aiz-
braukt bez riteniem!, Cik vinam t&
virga, k& ¢ircens. AfkiniSkds bijuSas
kdzag, lielas kfzas, un vind ticis pa-
cienfts, Vinam palidzéjust uzrapties
uz vezuma. Ar Dievu! Ar Dievu! —
Olnica izbraukta ki elle. Vezurns
Biipojies. Vin§ tupéjis ka uz svariem,
Beidzot lictes, ka atv uz vietas. Tad
vinS pacelis.galvl un redzéjis, ka
sed zem&k par zirga asti...

»Mulke cilv8ke padare cite par |
mulke," Stibess nobeldza stastu, kas
mums ar D&réu briesmigi patika.

Vél vin pleblida, ka no t&s_rei-
zes nekad valrs neséstoties ratos, ne-
paskatijies, vai netrikst kadas_ ta-
Pinas, Ko domajiet,—vezuma plisto-
$a vien manta,.

Nabaga Stibers! Bzdams un uz-
dzerdams pa glazei alus un brand-
vina, vin§ nenojauda, ka arf eit

tika kas darits, lai vinu Izjokotu.

Karsu spélmani tur galda vind gala
bija pazudusi. Ar? salmnieka vairs
nebij, Est un dzert mudin&ja paris

VIENS VIRS UZBOVE TILTU

Ttaiu plostnieka Gvido Bartolont viens
pats urbivéjis 100 m garu un 2 m plstu
tilt par Arno upl pie Antetes, Tilta
bOvel Bartoloni, kam palldz@jusi tikal

sieva, Izltetojis 400 kkg dzelza un 000 kg * }

ayia tilts izmaksajis 9 milj, liru un bii-
véis 2 gadus, lestides, tiltu ripfgi p4r-
baudot, atzinu8as, ka tas athilst visiem
bivniecibas un eatiksmes noteikumiem
un 8 nestspGja aprékinéte parelzi, At-
Hidzibal par savia milzigo uzémfbu Bar-
tolonl legilst tesfbas Rar tilta Hetofanu

nemt muita, un ti vinam taged ienes

vairik neki mealies ministra algu. (b)

solvdasia méliti. lekéri ,
azelzf, Stibers zvarojis un smaif

itadie, as ve ted
nica no dra, un
pusel irkrita pa durvim
Daci protams manijamles
gribéjam redzét, k& tikal
ratos,; tlk apreibis.
Labu ‘bridi grozijies pa sis
neatjégdama kur riti, kur :
’ Stiders beidzot tegriezas olntc, i
bija zirgu atstéjis. Ja; tur at
vina rati, dkérsim olnten

apostu
nile. iN virzlj
kaj un sméfamies, kad vind, -
piedzériea, nealzrairsa Pit okt
sas ¢etras asis, lal grag a atk
nenomuktu ritenl. Bet
béja rausties ratos, tikal tad r
nija, ka priekid nav rirga.

zirga nebij. Vind gastinga als b
miem,. Beldzot kaut kil bij tn
skatijis caurl biezajam #o¥am -2
un pus nobijies, pus priecigs
ws redze visades cackes, rg
zirge izet pa siite koke ia)
ag navare saprast." :
Ving uzgGlis ar elkonten Us 4
zuma wn alzsedza acts, Tad Xi
} Plenéca ar blaSki un giBalti,
lal iedzerot, varbilt. ted 1
pratisot. Un Stibers neatteicis, |
, un tad vel vieny,']
dzfra un paties! — kk ap
ré}is notikt. Vina air
nebij redzéjis tira aa, kur ou
dabolu. Un ko gan bada 1000
nevar “nia E) nu tu die

paka}

Péc ilgikas jokoanla piris |
legija pa varlierh kapostu iin
izveda zirgu. Ratt
nich ar liksim uz Sulatniéky pr
citidi zirgs yaréja aiziet nein €

Tad tike atkal kartigt ate

Abrams urstdingts virsd, .

Vairak es no. Valasinu Miran '
Petravita kizim neké neatcero’y:
péc paris dienim bijfa Jurgi' 3
virsi jauni, lielikt satraukuml, §
skGra tie3i man! pau. Atceros 4
tikal dazus vardus, no Vala
saimnieces im IlZaa sarunas,/ko'?
klausijos kizu izskanas vakur’, 3
beidzamais viesis bija izvadits,~
kiausljos thai tan&e, ke tiku
vél par mazu zenki, kes neki n
prot no Helu ellyEku valodam. -
Skirojam maltuvé, kes reizb-
plellekamais kambaria, no katt
Riem aizllenétog traukus, flza ¢

nize val pastala, — ko eat
rita uzivis, ar to +8. diens

_—" a paves ob

F pes vial ele kovskea ‘agras ni

| {4 pleciem, sis

iat aie w elu site domu galtas iat
3 ri

‘avze ba, labl '

| sindtntsko _ darbi

" niem ar padomié

| bam arstam. ~
sirsnigg un vie :

if ag- ronda
| ‘ka vin§ ir. neme
| | dalibnieks un tal

‘cittautiesu specli
par neglabjamie
pulcéjas pravg a
mums ir ticsibas

| rieties arenistet Ceiers
ome! ‘PUINUS UN SUNUE,
Arkandtelo - Fugico
i ‘biten! Bzonu, vink
Joonls falkes un iIgas pée

i pmalké velda, Ve- | ir joti lecietigs p

un radit Sabloni
| tiesi pretéji ~
kopt ‘ikviena pas
Tada vinam pier
ja. Musu aan

} misu chirundiia |
chirurgiem radas
“OBl, ian

Uz Ico satmniece, agaras alt Minis un macit

Su tautu chirurgi
ja nekad nestiiy
‘bats vienmér cen
Mem~ spéfiziem
stipendijas, tipat
jis viniem Ban st
, “hatnisko “elu. Pre
@ 2U-pulks ir yisal
mums pazistami
ar izciiiem sasnie
5an dzimtené, ga
ier Lai Tminan

Nekad nebtitu Javudl, fa pall 4
aizstelgtos priekSi. Bet ko tu 4
risi? Varbit Dieving palidzés. V¥
»maz negods nebiis tik liels.” — ;

Jo
= | ~ 4
Brn nenah pie Fe
Par spiti tam, ka Sia gada {:
dindts par Gétes gadu, tas jesil
apméram t&pat k& visi-cltl gadf,
nu — kad esam jau geda otra pus
tomér pleradis, ka mirus& dzejnid
dzimSanags dienas atcerel ir jiela r
zime visas malas, —— ka ple rie
ta ple austrumu germaniem. .
Vai Wan elté gadd kfda Frank
tes firma bitu varejust izlaist tif
automatiski sienamu taurina pz
ga kakla saitl, kas saucds ,,Goet
Binder‘? Val gan kada cita tas {
Sas pilsétas firma bitu citad gs
_¢@varejusi lielos sludindjumos vést
ka iglaidust tirgG kridturus ,,Mo¢
Frau von. Stein.” ;
Austrumu germéani

med, . ‘Bocinani-4 Dr.
Dr. Griganu, Dr. «
miu, doc, Vitolu,
sider, ~ Allg

ma prot Asn

gan velétos staigat ar ka'tla 6&8
kas, par spiti nosaukumam,. di
atgdina to, kas médz bit ap ke
am ?. Kas vairs interesét
par kristupiem, ja reiz yar
reizém pateikis, ka sievieSu un '
rie’y tiesibas ir giudi vienkdas? §
Patiesis demokratijas joslé
igi un nopietni, je
a vecals ,Voligangs
jig viens no ifevérojamAklem s0¢
listisko ideju avangarda cinitasie
Veimara, kur ving, laikam gan, $&
laika vadijis pagrides Saninu Of
pili, tautas demokratijas audzinatap
tagad pariipéjusies par to, lai Gevé
darbus padaritu oe ls ari ane