No 19. sept. lidz 2. oktdbrim Ze + als skanu makslinieku konkcurss , Gzledatajiem, tellistiem, sondtu du-~ ). @llem (vijolei ar klavierém), oboji- , , Stem un fagotistiem, Starp 42 éel- _ listiem, Kas bija ieradusieg no vi- Sim pasaules malim, pat no Indi- Jas, atradas arI miisu Ingus Néruns, kam piedkirts pirmas Skiras inter- nacionélas. skanu mékslag solista - dploms. Par savu piedaliganos un . pandkumiem Zenév§ Ingus Ndruns - Btista: ,lUrifas komistji bija pasaules . levérojamakie éellisti, piem., Enriko |} Mainardi u, c. Konkursa pirmais | -Isoncerts notika nelleld tuk3d z4lé, \ wn Zurijas komisija atradds ila au- duma ,biida“, tadéjidi neredzot apéletajus. Pirms koncerta starp- nieks starp Zurijas komisiju un kon- Kursa dalibniekiem ka vilkt numu- ' JU, tn no th briZa nebiju vairs In- _. gus. Néruns, bet kandidats Nr. 80. » Kad ar pavaditaju Dainu Pavasari ikGém ievestl z4jé, no ,,btidas“ at- | f#kanéja alcindjums sp@lét Bachu. -‘Palékals sekoja jauktaé veida, piem., «+ Hekot spélét kadenci no ~Bokerini |. . Koncerta treSas dajas, tad pirmo da- | Jus tas kadenci, beidzot otru dalu. ;- Nobelguma vajadzéja spélét Sen- - §$ansa koncerta findlu. Péepusdiend | Uz. Konservétorijas melni déla pa- »- Yadijas zinojums, ka no 42 Sellistiem ' konkursu izturéjuSi tikal 8 an atarp tiem-arl Nr, 801 | Péc & dienim bija jaspélé atkla- faja koncert§ Viktorijas hall, kur vielas 2500 klausitajlem. Halle bija |. parpildita, un nu es jau spéléju.ne :- Vairs ki kandidats Nr, 80, bet ka . jJatvietis Ingus Naruns. Koncerta belgis pazinoja, ka esmu izpelnijies ‘pirmas Skiras solista diplomu, Ap- __ alvo$ana notika treSaja koncerta ' fal pad Viktorijas hallé, kur = ar _almfonijorkestri izcilé dirigenta An- germenta vadiba atskanoju Bokerini ‘koncertu. Sarikojums bija pieslégts ' gandriz visiem Sveices ralditajiem. P&c koncerfa mus uzveda uz paaug- stinijuma, un goda prezidijs katram |’ apbalvotajam izsniedza diplomu, ~ Tzgaucot ari. manu vardu un naclo- nalitath” | prege, Lik: ,,.Ingus Naruns (Lat- vija) ir smalks mizikis ar briljantu | techniku“, raksta Journal de Gene- m ve; ,ingum Narunam ievérojama ; mMUzikdlitéte un izcila stile un ritma izliita. Paréjie konkursa dalibnieki apélaja dazkirt patvarigos ritmos. Ingus. Néruns :bija izyémums. 1z- _ iia partnere. pavadijumos bija Dal- % ni pov aeare’ atsaucis, La Tribune °* de Geneve, | ca + Mane -vissirsnigaka. patelciba pie- |. nfkas mtsu parstivim IRO galve- tvadi mitné A, Skrébera kungam, ipa j 3 Studiju apstakli er ae Donna - Jau, JiliJa sikuma festides ‘saka stingrak raudzities, lai Bonnas uni- - Yersitaté studéjosie DP izcelotu, un _ Wietéjais DPACCS ka ari Mijitaras | ,P&rvaldes Izglitibas daja pieprasija i glnas par tiem, kas varés studijas i . nobeigt 1949./50, g. ziemas semesiri, noraddot, ka vienigi tos arl furpmak atbrivos no macibas maksas, Péa- TSfiem jadodas {alaka emigracijé val jdatgriezas pamatnometineés, bet ja vini vélétos studiias nobeigt ar saviem lidzekliem, viniem var at- raut IRO atbaistu. | LatvieSu studentu skaits Bonné, no 55 julija paSreiz noslidéjis. uz 30. No tiem tikal mazaka daja stu- dijas varés nobeigt sekojosa ziemas semestri. Peéedéjie vairs nepreten- déja uz tiesu IRO athbalstu, bet lai ‘materiaii kautcik nodrosinatos ari furpmak, ar vaeu studentu organi- zicijas ASTA (Allgemeiner Studen- tenausschuss) gadibu iesaistijas da- 4idos darbos, gan novacot auglus Reinzemes darzos, iznésajot dazidu firmu sludindjumus vinu klientiem, gan fiziska darba dazados uznemu- ‘mos. Stem studentiem, kas gandriz visi savas studijas ceréja nobeigt 1950. g. vasaras semestri, tagad ar pédéjo TRO. rikojumu Sis ceribas _ i nemtas, Rikojums nosaka, ka vi- gus tos, kas ziemas semestri stu- dijas nevarés nobeigt, 8 novembri parcels uz Solingenas DP nometni, no kurienes attaluma de] studijas sekmigi turpinat vairs nebiis iespé- jarns. : Liels atbalsts, baltieSu studeéjo- tiem bus nesen iesvétita Baltijas Kristigo Studentu Apvienibas mit- ; ko pagu spékiem, ar paréjas baltie- Su sabiedribas atbalstu, céla apvie- nibas biedri. Sini mitné apvieniba baltieSu studentus, kas vai nu slimi- bas, invaliditaétes vai citu iemeslu dé] patreiz nevar izcejot. | Ar valsts eksimeniem studijas ‘Bonnas Universitaté oktobri beigu- Hi: medicinas fakultati: V. Rozen- tila un maténiitikas un dabas 2zi- nfbu fakultates farmicijas nodaju H, Gulbis. —-is névé notika piektaig internaciond- ne Hangeléré (netalu no SBonnas), . dom&jusi uznemt un atbaistit tos. kas mils uznéma ar istu latvieta viesmilibu un sirsibu. Tépat 44- patelcas BCP parstavim Trapaina kungam, Barévica kungam un vi- sem citiem, kas riipéjas, lai es va- rétu nok]it uz 80 konkursu, Ipags paldies manam skolotéijam Atim Teichmanim, ple kura guvu ,,pédéio slipéjumu* pirms doSanads uz Sveicl, Ko teikt tagad? -—- Miisu maksli- nieku uzdevums trimda cinities ar konkurenci tagadnes makslas pasau- lé, tadéjadi nepartraukti mekléjot jaunag atzinas un §0 atzinu vérté- juma nekad neapsikt. Pasaulé pai- reiz joti daudz izcilu makslinieku. Tikai tad, ja turésimies ar viniem viend limeni, varésim veikt to, ko prasa tagadnes makslas mérauklag. Uzskatu, ka ar piedaliSanos Ze- hévas konkursa man bija iespéjams he vien parbaudit pasam savas spé- jas starptautiska méroga, bet jo vairak — iegit nemaldigu priekssta- iu par tagadnes atskanotaju makslas limeni.” r= Jana Jaunsudrabina KO« -medijas JO PLIKS, JO TRAKS pirmizrade Eslingenas teatri BI komédija savi laiki Riga tika uo2z- nemta visal atzinigi un Haaka, ka f svg? gl pe Jaunsudrabina veseligi tun pozitiva attleclba pret. dzivi, vina specti- fiskS valoda, Ipatni raksturotle udis, eptigts vides izjiita, tag viss Bo kKomé- diju dara salstofu, dzivu un plevilcicu. KA lugas fabula saknojas kida sinima laikmeta faurl specifiskos + jpmee nav nokida nelaime: Uri Jek3éji Jaunsudra- bing cilvéki tipat ir Jauti tem pa- Siem mitigajem vispairclivéciskajlem | konfliktiem, ar kurlem zemesbérns rinds visos laikmetos, nn tas Bo kKomédijn pa- ce] Darl vinas lokdlajam fréjam iezogo- jumani, : Lugas ekspozicl{a attistas, diezgan faust, kijab komédija dz pat pirmd cé- ‘Tiena vidum it kA negrib un negrihb 15- Par man! atsaucds ari Zenévas | tas ga saikt ritét, Taipat ir diezgan grilti at- valrit efektu, ka otra cé#ifena nosléguma aina patiesiba iezimé Jau visas ko- Mmcdijas belgas: situicijas lr noskaidro- juiis, mezgls atraisita, attiecIbas kon« _kretizéjusis, Wde ar to pidéjais céliens patiesiba ir vél tikal posttudija, kas péc biitIbas uz priekiu neko vaire nevirza, tikal turpina risinit Jat atrisindjusis lie- , SHdd nosacljum4 c@liena _dramatur- giskajai iinijal aiiaz bits raksturiga zi- nams negribéts kritums, no. kura izbégt varétu, Varbiit tikal upuréjot dalu teksta —Ingus Naruns —laureats | val vismaz kAapinot vietim spéles tempu. | ReZisors Jinis Lejind ssvu uzdeyamu velcis apzinati un lietiSki. Ja negribam -levérot daZas létikas reZijas piantes, tad nolledzame rasta sauso manierizgumu, | - -Pétersone, ar atzinibu jisaka, ka.darbs visumi# ie- turéts thhamos kamerspétes rimios, tikal retumis Jaujot dominét kadam intensi- vakam asikam akcentam., Netelksim, ka do pilks, jo traks tomér jau bitu kida no vistabak . sastriditim izriidém Eslingenag teatri: katri zind tredai céliend data situaclja, skiet, fim brizam vél veidojas, vil pagaldim tikal meklé savks gallgis lfnijas, Dekoritors prof, Jinis Kuga feprieci- nija visvalrak ar savu gleznieciski dzrid- ro pirma céiiena dibena prospektu. No aktierlem Relniy Birzgalig aniedza fot) bagétu, krasaini veldotu jaunsaim- nieka Jina Lardina téu, Ir zinima lieta, ka Birgealls principd nay mflétdjs, tapée vina veldctais jaunsaimnieks allaz visaugstaiko vilni uzsita vienmér visur tur, kur tas télojas ka tIrs raksturs. Ance Hozife — Anna vietim varbit mazilet paspaiga, tatu ar atzinibu j4- min, ka Annas télu ti veldoja ar izcilus skataves dzirksti un temperamentu. Par visim lietim Rotzite bija varhiit pati pirma, kas visvairik turéja lugas tempu un nervu, Augusts Mitrévics — Lazdl- na tévs, kaut gan pats par sevi bija ne- aktiefa makslas parauga darbs, lugas organisko ritimu tas reiz@m tomér dlezgan bistami nobremz@ja. Un jasaka, bija vietim aprékinits arl uz at- saucibu nelzvaligikais publikas daji. Lugas nepateicighka loma — Jete ari Soreiz bija kritusl Olgat Odrel, Zéi, ka Sl apdavyinith mikstiniece jau otru rejzl dabi nocinities ar télu, kas vinas bitl- bal galigi sve&s, un kam piedeyim lza- eas autors nav ple§kiris tik pat kS ne- yee aktivu situaciju. Lidifa Liepina — éetes mate savu uzdevamu veica ar pa- Lilitas Sten- geles bagati namsalmniece Berta Buta lzsakima viend virdi: melistardarbs, Be- viSki tur, kur Stengele atsacijusies no sava bagitd, bet jau zindmd sptles pa- némienu arsenila un mekléjusi indivl- dudli raksturajosus vValbstus, vinas Berta Bute fir neparspéjama. Skaldrites Strau- manes Mauze — pletiekami reljefs, tadéu pieess gluzi konvencionAéll veldots t#)s. Loti raksturlgu un psicholofiski no- sknidrotu§ veldolu sniedza = Valfrids Strelps — Vills Vite. Andréjs Lind- bergs jaunekifga Jékaba Jidina toma so- reix Vél jo drossk pasvitroja, ka vin? ir adzimis skatuves cilvéks, apveltIts teica- mu aktiera fantaziju, Impulsfvitati, ki art pavisam specifisku #armu, Far spitl daZiem: ,,bet“" jaunais uzvee duins skatams ar elu prieku un gan- darijumu. Katra zing savi kopsummi tas ir vért@Jams ka Eslingenas teditra laimigs un nepirprotams panikuams. Ce- rams, ka atl Sis VEl nebfs pédéjais, Voligangs Dirzips KULTURAS GCHRONIKA Baltijas universitates matémati- kas nodajlu beigudi ar mag. math. gradu O, Rigaste un A. Vilcins- Stumbris, bez diplomdarba — Velta Dabas zingtnu nodalu ar mag. ref nat. gradu belgusi Anna Fogelis un Artirs Neboiss. Lauksaimniecibas fakultaéti ar ag- ronoma gradu beigudl A. Netolss un vairdki lietuviesi, bet bez dip- lomdarba — A. Ejishmanis-Dump- niece, T. Kaugars-Zauls, inz mezk. Jékabs Kirsis un Viesturs Skidra. Me%saimniecibas nodalu ar ind. mezk, gradu — K,. Bamba wun N. Millers, bez diploma — V. Kurmis un J, Vecrumba. (vi)} # LATVIJA MAKSLINIECES ATVADAS Pedéjals koncerts izskanéjis. Tas notika Kristus baznicé, Londonas augstskolas kvartala. celtné, ar sen- ‘laicigiem kokgriezumiem un labu | akustiku. Ergeju pavadijumus veica komponists Alberts Jérums. Hertai Lisel un Ludmilal Sepel sizbraucot no Anglijas, Liverpules stacijid Londona pulcéjas gan orga- nizaciju. pirstfvji, gan draugi ar pukém un veltém: Angliskaja staci- jas burzma, ko apgaismo blavas neona spuldzes, skanéja latvieSu va- loda ka citkart Riga. Herta Lise, spieZot pie kriitim rozu sauju {var- bit to rotu masas, kuras devusas “Vaildam tematu Lakstigalal un ro- zei}) valgim acim saka: - | pAanglija kjuvusl Sajas nedélas tik mija un sejienes tautieSi divkart tu- vi sirdlj, ka patieSim = griti aiz- braukt. Es no dzives daudz neprasu, tadé] jo vairék esmy samulsinata par sirsnibu un maksias atsaucibu, kadu mums paradija latviesi Angli- ja. Turklat mums abam ar Sepes kundzi bija vél izdeviba lepazistinat Kovent Gardena operas direkciju ar savu baiss materidlu; atsauksmes bija glaimojogas, ta ka varbdat na- kotné arl dipitém var uzsmaidit ‘laime.. | : Lidmila Sepe pavaditiju ielenkta stav uz dtrvilciena kapném, kas makslinieces aizraus uz Anglijas au- strumu krastu, uz Harvitu, lai sestos kugi atpakal celam. © | »Divus ménegus biju atkal cilvéks starp briviem cilvékiem,“ saka mak- sliniece, ,ne vairs p&rvietota per- sona, Atkal lieku reizi jutu, ka maksla ir trimdinieka dzives sastav- dala un Sivatzina nozimé joti daudz. Ja tautieSi Angiijd saka, ka esam tiem daudz sniegusas, tad man ja- atvistas, ka més esam daudz, daudz vairdk iemantojuSas: més esam gu- vusas parliecibu, ka Anglijas lat- vieSu vidii valda veseligs gars un tieksme kopt un veidot talak mtsu kultiru. Turklat nodibinatie sakari ar Kovent Gardena operu spamo mani jaunam darbam. Ta bus mana laimigak& stunda, kad varéSu atkal spert kaju uz Sis zemes.“ Vilciengs sak léni kust&ties. él pédéjie sveicieni, pédéjie novéléjum! un paliekam vieni uz perona. Migla | P. A. blavo stacijas uguni. Sy ee ee Karlis Daelzitis Bulta uz sauli Far zemi taltali Nogilas miglas vali, Macosas migias vali, - Es izSivu bultu, Es iz8avu mirdzosu bultu — Uz saul, - TreSdien, 1949, ¢ 9, novembri. ; Lacplésa kara ordenis (Turpingjums no 5. Ipp.) nesBjam. Tas bija grandiozs pasi- kums: zinu ievakSana, kéartoSana, identifikacija, redakcija, parbaude un galiga slipéSana prasija gadiem darba. Viena lappusé sagija tikai §—5 personas; var ledomatles albu- ma samérus! Ari §4 raksta autors nostradfija Sai darba tetrus gadus, tapéc var balstities uz daudziem faktiem, kas plasdk yairs nav ziné- mi, bef kas bitu§ dokumentéjami. Albums kluva gatavs 1939. gada un bija paredzéta vina sviniga izdali- Zana. Bet kur tagad ir lielals izde- vums ar visim kliSejim un tech-. niskiem atributiem, to varam tikai minét. Saubos, vai bija tikdaudz technisko lespéju, lai nogaédatu vinu turpat, kur Latvijas zelta fondu. Ap 1925. gadu -nodibinijis La¢- pléSa ordena kavalieru biedriba, kas stridaja kontakt& ar Ordena Domi un vadija art ordena.svinibas ikga- dus 11. novembri. Pédéjais prieks- nieky bija pikv.-leitn. Jilijs Erglis, ko bojSeviki pazudinaja bez vésts jau 1940. g. rudens pusé, tapat ka prezidentu Ulmani, #enerali Balodi, fenerali Berki, kapteini Aibertu Stalbi, izcilos varonus kapteinus Veckalninu un Helmani un. vél dau- dzus citus. Izsakoties pirma aizsar- dzibas ministra nelaika Jana Zalisa vardiem — nodosim vinus tautas pieminal. No pédéjiem biedribas valdes locekliem trimd& xinu divus: Fenerall Pried{ un rez. kapt. Léci. sf . YVél dazas Tpatnibas un vésture fakti. | Rigas vaciesi mums bieZi parmeta 8ovinismu. Kads slavens miisu kara- virs (ja nemaldos, savdabigais gen. Apinis) — reiz kadai diskusija ar vaciesiem sita dtiri gald& un karei- Vigi uzsauca:. ,Ko jus gribat? Ka jums trikst? Pat Latpléa ordeni més esam pieskirusi jisu landesvé- ristiem! —" Tas ir fakts, Bijuso Baltijas lan- desvéra organizaciju 1919. g. julija ‘Jetilpindja Latvijas armijd ka 13. Tukuma pulku,. kuyé pirmais ko- mandieris bija Anglijas karaliskds armijas majors Aleksanders, tagad Kanadas #enerdlgubernators. Sis 13. Tukuma pulks labi cinijas Latgale pret bol|Sevikiem un ienéma ari Ré- zekni 3. 1. 1920, Vairadkiem toreizé- Jiem vacieSu virsniekiem ar? pieski- ra Latplé8a ordeni, atceros, piemé- ram, virsleitnantu baronu Felkerza- mu un virsleitnantu baronu Maideli. Tapat ordeni pieskira Vacijas ar- mijas leitnantam valstsvacietim Hermanim, kas latvieSu rindas briv- pratigi cinijas pret bolsevikiem Lat- gale un krita varona nave. Latplesa Ordena Dome visus gadus siitifa 100 latu ménesi pabalstu vina - tricigai matei Hamburga. Ja $i maémulja vél dziva, vina neapSaubami taipat ilgo- 103 Latvijas atbrivoSanas ka més. LatpléSa ordenis piegkirts ari tri- jam sievietém, tas ir: 7. Siguldas Stridi par rakstniecibu Stokholma LatvieSu socialdemokratu klubs bija sarikojis disputa vakaru par musdienu dzeju, ko ievadija divi re- ferenti — Juris Staune un Dzintars Sodums. Abi ar negantu niknumu uzbruka latvieSu Sisdienas literatu jaunajai paaudzei, vainodami tas nevelksmju .un, balenibas dé] val- rak veco paaudzi, ‘tas konservati- vismu un Sablonismu. | Juris Staune mazliet chaotiska velda, neturédamies ist. dota tema- ta robezas, raksturoja musdienu Ejropas vértibu parvértéSanas pe-- rlodu, mekléjct izskaidrojumu cil- véka un pasaules attieksmés. Ka- mer Eiropa dzejnieks kluvis nezé- ligi patiess saya pardzivojuma at- téloSan4, latvieSu dzejnieks nespéj atkratities no savu lielo prieksga- jéju Raina, Virzas, Skalbes smagas éenas un lidz ar to ir tikai balasinigs epigonts, kas rikojas ar gatavam kli$ejam un nav atradis sevi. Viss, kam pieskaras musdienu dzejnieks, ,moslid parastéa viduvéjiba un, kaut ari télojuma temats ir vienreizigs, makslas darbs nespej pacelties lidz Eiropas mérogam un dzilak aizraut lasitaju. Daléji Sai nelaimé Staune Vaino miisu kritiku, kas nav spéjiga vadit, bet rikojas péc novecojusa Sablona. Beigas referents konstaté, ka makslai jaatbrivojas no konser- vativisma, maksliniekam j&kjust pa- tlesam un godigam. Dzintars Sodums, konstatédams nejédzigu tukSumu musilaiku auto- Tu darbos, galveno vainu uzve] ve- cajai paaudzei, kag to macijusi kf centigus skolniekus krona un sa- biedrisko lietu ministrijas prasibu garg. Jaunajal paaudzei jatiek va- Ja no Sis vecds: skolas, no poétikas macibu gramatas literftiras, jo, ja varam milsu dien&s rakstit tikal td, ki Kadreiz rakstija Blaumanis, nav ‘vérts rakstit, — iméiikums var bit | ¢ tikal bezgaumiga salkaniba dotajos apstaklos, Sodums uzsvéra, ka visa mitsu literatira vél joprojam par- tiek no Latvijas speka un frazém, fai jaattirds no visa vecd, neista, klisejiska. Pa rindai izplucinajis poetikas pamdacibas, sodums izteica ceribu, ka, siira darba’ atbrivojusies no lepriekSéj4s paaudzes valgiem, jaunie varétu kjut patiesi un pat- stavigi, misu literatura. | Sekoja debates, piparotas ar spé- cigam replikam no publikas, kur Savu vardu teica ari misu kulti- ras dzives seniori, Parmeta musdienu eémigracijas bez- meérka tukSumu un gurdulibu, kam asi pretojas prof. Svabe, aizradot, ka nevar salidzinat pirmo emigra- Ciju ar tagadeéjo, kas ir nesalidzina- mi smagake. Ja Raini un Aspaziju VISUS garos gadus atbalstija ar nau- das lidzekjiem no dzimtenes, un Katru vinu rindu tilit iespieda un Jasija tauta, tad Sodien rakstniekam Stvi jacinds maizes darba un tas, ko vins uzraksta, nekad nevar nonadkt lidz tautai — neuzskatot par tadu emigrejusos Jatviesus. »Vecos® aizstavet piléjas Dzille- ja, ko it nigri no savas vietas at- balstija Niklavs Strunke, izteikda- mies ari kuluaros; ka neko nedod deklaracijas, ja nav darbu. Visuma —- miegainajé un konser- vativaja Stokholmas latviedu ativaja § , sa- biedriba it spraigs un rosinatajs vakars, kur varéja konstatét, ka jaunaid paaudzé ir vismaz neapmierinatie un jaunu ceju me- klétaji — ta Teodors Reiters, 4 vakara organizétaéjs un Dzintars Sodums .— varbit vienigais jaunaja audzé, kas nak ar pilnigi atSkirigu bersonibu un ipatnéju talantu, se- kodams ari darbos saval deklar§- ji. | | | —£r. lenesot eiropejisku garu- Klara Kalnina. pulka brivpratigais lija VeStiinas, 3. Kur strelnieku pulka kaprdlig ka un SievieSu palidziha varones nave vedot er Cinitéjiem. § Pp reiz bija pusmilitarA organizgcj tapée vina dalibniecei on dena statiti, | Art dizajam latvietim Karim Ul. - 8. Skipas Ladpleda | ka biidams ministry | manim pieéglrirts ordenis par to, prezidents, vins oktobri 1919. gadé adjutanta Liikina pavadibi apmeke leja Studentu bataljona pozicliag - uzmudinija karey un tika ar lodi jevainots celgull, pee Daugavmala, kam tomér turpindja gajieny ger fronti. Liktena divainiba bija gri. | béjusi, lal 41 rakesta sutors, part ap j jauno zénu — miakslinieku, vBlak, L. K. O, kavalleru — Jékabu Aping | tani pievakaré stavétu sardzes Do steni pie prezidenta kancelejas dur. «vim Valdemara ieli 3, arliety mia. ‘Mstrijas ‘Darna, »K& més salutésim, kad prezidenty te pékini iznaks vai jenaks?" bait. & yas Apinis. »Nu, protams, ki = auge priekSniecibal — po jefreltoriski“ | | pha tag ir?" . woitd, skates!" — Un més britiny pavingrinajamies, atmetot Jautent | Tad 3 dvirdimt } pa labi gluzi izstlepti roké krésiainigs k&ipnis bija soli — (kanceleja atradis tredajal stava). Ablem bija mugur& viensdi néjas formas cepures), Abiem gar. giem reizé brasil no&vikst®ja rokas »pO jefreitoriski“, prezidents un ad. - soldatski*, | tad tie smaididami pazuda durvig, - ; jutants svelcinaja_ ,,po Mes jau tur nemaz nebiitu gadi- jusies, bet miisu vienibas — Stu- | dentu bataljona viri péc kArtas tg. nis diends stavéja. sardzeg dubulte - posteni pie prezidenfa kancelejag, ; Un mums ar Apini sardze fekrita. taisni tani oktobra kréslas stundé, | Par prezidenta ievainojumu uzzinge | jam tikai otras dienas agra rita, ie Jaundkais ordena kavalieris bija | kads 12-13 gadus vecs zéns, ku | brivpratigi pievienojas kadai otal: dam priekigel Cementfabriky, + kur skréjiend lodes kerts krita vee = iJ. novembri, un rotas devas trieciend ‘uz rona nave. Vin’ rota bija bijis. thkal vienu stundu, vina vardu lesniegue ma Domei attlecigals priekinieks nezinaSanas dé] dija uzdevis nepa- reizi un sim vdardam arj bija ple Skirts ordenis. Bet kad tas bija j&- } izsniedz jaund varona piederigiem,. ; vinus névaréja atrast. Izzina §aji - lieta vilkaés kadu gadu,r Ndz {zdevas’ :; noskaidrot un ar fotografijam ple - radit jJauna varona identitati un ple- — deribu. Vecakais ordena kavalieris bije virsserZants Klaviers, kas 56 g. ve cuma brivpratigi iestajas Zemgales ‘Se divizija un cinijaés pret . Bermonta © pie Liepajas. | } | Ordenis pieSkirts arf vatraklem. brajiem viené gimené, Viszimigékle . ir Cetri brali Blau‘i, visi ordena ne- séji. Tad ir tris braji Ozoli, vient — no tiem — populdrais Markus Ozols, ko bojSeviku vara ari: pazudinaja 1940. g. rudeni. Pa divi brali — of dena kavalieri ir no kiddm desmit #imeném: toreizéjas brivibas cinaa bija visas tautas kopigi un girl iz- ‘cinitas, kopigu panakumu un slavas vainagotas. Brivibas cinds gaja visi, seviski karsti bnja idealistiun tie,ko tagad dévéjam par ietelektuadjiem. Latplésa ordeni izpelnijas literati un dzej- nieki Edvins Mednis, Valdemar Skaistlauks, Karlis Pumpitis, An- dréjg Iksens, jau pieminétais mak- Slinieks Jékabs Apinis, nelaikis ba- letmeistars Komisars, teatra VvIrs _Ernests Udris, universitates macibas spéki Abele, tagadéjais LNP prieké- sédis Janis Celms, Tautas Padomées un Saeimas deputats Julijs Celms, kooperdtors Jilijs Erglis un daudad citi, Nu ir pagajui trisdesmit gadl. Daudzu vairs nav. Simti ir noslep- kavoti ar bendes gavienu pakausl, citi aizvesti varmaku elié un nezina pazudinati. TukstoSiem toreizéjo Va- ronu d@.u un ari padi 1a2plési otraja pasaules kara tika saukti ierindé un PRiusi varonu gaitas un nave, V daudz briesmigakas kau‘as ka to- relz. Vini meunuré'a savas dzivibas citam mérkim, ka ta: pagal must Latvijal, kupai ir auastixas tradici- jas un svetumi, vini cinfids un krita par tiesibu bandit saules gaismu 68 Va dzimtaja zermé. Tada tauta nevar izputet un pa zust, jo svétumi ir mwzigl. Andréjs Iksens L. K. O. E. ditkareivis ya. § zemes latviesy ne s ko : darbiniece Elza Ziglévice. kas ‘eta ! partiku Daugay.° | Korpuss to. # pleméroti or. Pirmais, viegli klibodams j nica: prezidents, alz vina Liking | Platie brezenta mételi un galvi Dee zistamas latvielu pel@kis vadmalas : wbalodnicas" (Baloza brighdes Ipate Amer ecais Bd Lieds- aie “ee contort aactitees ret : re a Oe er eT A 8 a? se Ae en ae ek ee ee eh os 7% ie Deer eee ee OPES Re . rig mS: te ee Vi Vi ie d 1¢ rk 12 b kK be x d t rn | ub J if E AK epazik tina fay apmekletajas a: ig vesturh emit KIUSA, un ent Lae jel : al Pratu iau taga e akmenkala Akmens pare | scagarre Puvusl tik ,jiribu, ka tas slava nona- | at lide biropal. | od igth ir Liedskalnina AK- ypradize, kur Floridas gpozaja j prdjas ilutinatas amerikanu wa! Tag it darzs,_ kura viss 4 no masiviem kins blu- ugpTOOTEDURLEMUUSES EDAD TON OTERITBEAEE TA VINE IZTEICAS tad efgt bit apmierinats ar dzivi, utes, clk lalmigi jis butu, i udefus! bgp he jums taza {su atgutu. nie LL. a, Leonards 4 i le psichiatra: ,Mana B| O~ an ayvartibas kompleksu. KO w dartt, lal vinai tas paliktur™ | A, Kaufman L P 1 . Bee ea lie 100, g. 17, 10, Btrd navé mi Kurts Erze dz. 1886 g, 14. 9. Latvija, mi Apbedits Ludvigsburga. | Pec win 5 > : . ws Me te th ee ae eee a mn] i J I} ips 1949. g. Sl. oktobra vakarg PAUL: Dzlmus! 1898, pg. 28, sept. kapos, Dzejnicces pédé it a loga delve straumo “mals brauciens talak trauls: Mut, dilvot, debess lemit Mimtl., katra lana sauc, Val ka sapnis &tr Mana dzive trulkst Sapju smeldze, ta Mana sirdi stingst fnehiiamas upgada | a Pogull, BE. Kezbere . " E Adamsons.” brog bidauds eka) {esieta | . 5,50 tidy wh A Dallums, bros, 6, Med inne, A. Dail se Ud2 eks.) fesiet tit a A Svabe (antks 45, nov.) Te ti, Buss . mn Nest oven tak pase PO - PARSTA VJ} ARZEMES , St, freee 4, Westgate Ave, Wiese re Mey Tremont i 4 . +s 8 mw BF 6 bred, lialetp ' Wartburg ‘MiRelsons x Street, College Alsing} Bostun 99 5, Buk N : oTdctomm Bulimba Brisbane, Old K Erk Py, Chateley 127, Rue de Fley “Toone Baum Oh Lortent anis, mallis s6-me M-cha Vo a .. hint Leding, 220, Lispar Str, To etey gt He Drupals: ana, | oh Montreay © ” tat fal Nr iy rolls | | | % % Avenida tea, La Castellana, bie ‘Latvian Day ba, ston lau URavas Exholm apoy » Sture Sh aca Rta, Stockhe viesu Palidzibs mn, dstmann (30