| 951, f. 28 ™ V8! Labklajiba bez skirucinas| Vins atkal filme Augstais dzives standarts AS) — arodbied- ribu panakums nt {2l mis lal brave : UN vieglik » 5 Un darha Atlauts, Un Yip val a kaprat no f, Ipp.} druscisin » bee, sakot ar ty + Peet liktenim, Ki ¥ m sists Sel SPEfigh vacou Ht au, Novélésin sto soctilist tp patlesn, ideise O, kas padditt Jit no palrelsbi zanka un ainé on, 86h dzive azarmas dzlvo[sties cots, Ke kezarmal + bam. Tar ebay of kas te nesea ler im, Bégju 5 Vicu gles Rompaters ¥adlje tt : grimund itu bia ioradudles ia Erelaberges & mitre nesen af [b Eyarsburqas ire dubultkvartets, : Oldenburgas Steis dubaltkvent draud cog ajle ta ' aa teenie labile g sabledriakolt “A smologe BS ¢. Ac sHtas valdes Ul Vv. Oroligh on a Eee Sajé brid! sara! ng pagadés ju sendt! , torels blje 40 5 to mat sgt omar y+ | J a bite ple _- vie 1 pije tadee HP patik. Sestdien. 195. g. 28. aprill { MARC, MAIZES NOPELNA APARATU ~ 2 DIENAS tk reizes, kad ASV notiek svarigas gerunas saimnieciskdg dzives kartoga- ng yaj draud streiki, nak prdta noti- yumi, kas risindja@e pirms daudz ga- diem. Ar! toreiz Baltajd nama iera- dig daz&di parstdvji ar prasibam, Pre- sidents Ruzvelta uzsita dtri galda un patelca: Pie velnal Galu gala es tacu emu Amerikes prezidents!” Bet Sie vfri nenobijds, Vinu vidi bija viens. tes mlerigi, bet ar uzsvaru atbildéja: fs ari esmu prezidents!” Un tade vigi bija, Tas bija Semjuels Gompers, bag 39 reizes bija jevéléts par arod- piedribu savienibas AFL prezidentu. Ving torelz pandca savu prasibu iz- pildiganu. Cina darba devéju, valdibae ieata- fy un darbe péméeju starpa Amerika nekad nay bijusi mazak asa neka cl- tis semeés, jo arl tur k&dreiz bija ne- delami dsrba apetkli, zemas algas, het 12-14 etundu gars darba laiks. wMirsifba bifa pat tlk liela, ka cilv®ka eaurméra mOiZa gayums {zndca tikai 34 gadi. Bet kamér citds zemés 6trad- nieku vadopi pakladvds Marksa ma- cibim par $kiru cinu, atzistot darba devéjus par darba néméju ienaidnie- kiem, amerikapu arodbiedribu vadi- taji turéjas pie citiem uzskatiem. Tie atzing, ka darba néméju un devéju galvends intereses ir kopigas. »Tie ir ki virg un gieva, kam jasadzivo ko- pi," vigi centis to izskaidrot vienkar- jiem virdiem. ,,fapat ka razotajs un oateretajs nav domajami viens bez otra, tapat tes fr ar stradnieku un ka- pitlistu. Vienam pleder darba izpil- de, otram -~ iniciativa.” Un, nejaujot saskaldit etridniekus ne ar kadddim goclalisma, komunisma un dazadu ci- tidu politiskn partlju macibam, bet aizet8vot tikal tirds aroda intereses, arodbiedribas pan&ca to, ka Amerika todien var lepoties ar 40 stundu dar- ba ned&lu, vislabdkajiem darba ap- gtik}iem, vislieliko izpe[nu un — vis- thko produkciju. fzvért@jot 1950. g, tautas skaitisa- nag matéridlus, amerikanu saimnie- ciskis dziveg vaditaji dibinati nora- da ka tajis zemés, kas pakjavas ski- Ta cIpag macibal, daudzi darba darl- taj! gedien staigh ekrandas, dzivo no- Yélojamos dzives apstakjog un izdod Roksberijas latviesu kalna VESTULE LATVIJAI NO BOSTONAS Sestdienis no Bostonas plasajam piekiplisétim JatvieSu bérni vecaku pavadiba dodas uz Roksberiju. Ta ir Rostonag priekSpils@ta ar nelielu pa- kalau, kas apbiivéts sikiem nameliem. Roksberiju var dévét par lielako iat- vieSy pilskalny Amerika. Sakot ar ig. simteni, te augusi latvieSu emi- Qtantu kulttira, Te iznakusi vairaki laikraksti, piem.: Amerikas Véstne- #8, Amerikas Latviesu Avize, Die- va Sveikeme, Stradnieks, Prometejs W ¥. ¢, Te darbojusies ari daudz kul- tiras darbinieku: Janis Steiks, Vald. Salnais, Milda Saina, Jilijs Vecozols, WN to plektgadniekiem V,. Dermanis- Dambitis, Fr, Rozins-Azis, bij. caris- kis Krievijas padomes deputats J. Ozelg u. c. Tas qrdmatu, brosiiru un avlzu metiens, kas §@ iznacis, nav Mazais — ja saliktu tos kaudzé, bitu vesels kains. Bet kur ir Sig vecais latviesu gari- Jag kalns Sodien? — Viens otrg i2- devums vél glabajas kada bibliotéka, Varbut tie bija ari Riga valsts biblio- lekd, bet visuma Sis lielais kalns 40 Gados sarucig ka nebijis... Piektgad- nieki bijuSi sabiedriski Jaudis un kul- ras turpinataji, tapat ka otrs sparns ~~ tautiski kristigie; bet pirmie aiz- g4ja maidu celos,.. Interesanti, ka ‘itu vadoni péc {, pasaules kara gen atgriezds Latvija, bet ,,revolucio- hala masa” tiem vairs nesekoja /i- Oi: ta iekapseléjas sava draudzé un Palka Amerika, sak’, dros paliek dr0gs ~— ,@dis labak Amerikas ballt- Mazi un pelnis dolarue’. Komiini- Slam tatu nevar bit tavijas! _ Un, lik, netalu no Bostonas latvie- S0 skolas ir kads namelis, uz kura durvim angliski rakstits; Dudley Hb, To Neapsaimnieko amerikani, bet latviegu komitnisti, kas turpat ar! dod savu japeli — koministisko merikas Latvieti To zinot, kjist bai- Si par to, ko dara miisu tautas brali Svesuma. 20 gadus vini palidz@jusi fakt Latvijas kapu un nu slavé lielo ‘ustrumeiropas tautu kapraci — Sta- In, Bet amerikani vienaldzigi norau- 346 $ajos kirmijos. Osv, Akmentlins Sostona, april. a oe ed ee —_ LATVIJA 7 a eae ae a PE ee S MINOTES, BET Lani RADIO. Latviesu filmoperdtorg Ed. Kraucs ho ASV raksta: valrak nek pei ménesalqas, lai no- ligaku laiku neesmu stradajis sa- pirkty 1 pari kurpju, kamé@r ASV fa-| “2 20Z4%€. JO atbraucot ASV, éakums ‘brikas caurméra stridnieks | mirc, | P2993 Personigas dzives un darba | Mmaizes nopeing 5 minftés, 1 marc. | ver an eane Tacu pe. 0 laiku a Cukura S!'y minités, réju papildinat savas zindSanas krasu 20 cigaresy 8}, 3 See ne min., | marc. sviesta 28 min., duc: Geet eae technika, papildi- | ol 34 min, { mare. speka 38 min. i pari ttailona zeku 50 min., t pari] Péc tris Mineapolisd nostradatiem Kurpju S stunddis un 26 min., bet labui mMénesiem ar makslinieka A. Becziva rathioapardiy — 2 dienas. Katram ce- | 6tarpniecibu dabuju darbu sava &rO- | tattajam cilvékam Sav. valstis paé- reiz if automolilig un talrunis Cilvé- ka caurmera muza garums, pateico- ies higiéniskiem dzives apstakliem un daudziem Gretniecibas pasadku- mem, no kadreizéjiem 34 qadiem pa- garinajies uz 6% gadiem. Dzives attistiba gajusi ari cita vir- ziend. Ja pirms 50 gadiem vél viegli Varéja pazit farmeri pée slikti Siita uzValka un nobristim kurpém,” rak- Sta Harper's Magazine, tad Sodien daudzus fabrikas stradniekus péc up- gérba vien vairs nevar at&kirt no di- rextora un prokurista. Visas sievie- tes valka nailona zekes. Ka bagatais, la nabagaig sméké vienus un los pa- Sus cigdrus, skujas ar viena veida aparatiem, un ari dzivokli tiem ir vieni un tie pasi apgaismosanas un apsiidisanas aparati. Agqrak zinamu bagatibas pakapi pauda auto modelis. ar kufu ta IpaSnieks brauca. Tagad at] seit nekadas krasas sétarpihas Vairs nav, Arvien vairak Sav. valstis izziid ari majkalpotajs. Majsoli veic katra gimene pati, jo vieos griitakos darbos palidz masinae,” Amerika nokluvusu jauniebraucéju, ari musu tautiesu zinojumi, bieZi gan lr citddi. Tie ir vis&du bédu un grd- fibu pilni, Bet nav jaaizmirst, ka tie reli kad ir apstak|u caurméra rakstu- rojumi, bet raksturo dzivi atseviskas vietas. Daudzas farmas vel Sodien, tépat ka pirms 10 vai 20 gadiem, spid vija petrolejag spuldze, bet 75 proc. no Visam lauku gsaimniecibam ir elek- trificétas, un ir saimniecibas, kur elektriba dod ne vien gaismu, bet palidz slaukt govis, dzeset pienu, stiknét tideni, zagét, malt, kult, maz- qét velu u, t. t. Skiet gandriz netica- mi, ka ar elektribu farmas veic apm. S00 dazadu darbu. Ta ka elektribas tatifs ir lets, tad 3800 | tidene s6iik- nésana, koa veic 1 stundd, maksa ti- Kai 3 centus, Tikpat maksa 30 govju izslaukSana vai 40 1 piena aldzese- Sana, da un taqad jau sesto ménesj strada- ju lielajd fiimripnieciba Alexander Film Co. Sa esmu Joti apmierinats, un Dbrivaja laika gribu tntensivi un Hetderigi pastradat Latvijas filmu ar- Chivam. Bij. Latvijas skanu chronikas Tunisas Ir nakts un tumSs ka pekle; tikan misu G.M.C. staru ku]] taustidamies mekié ceju. Pec daudzajiem cigaresu Kvelojumiem sprieZot, legiondru ir piling auto. Agri tikam izmesti no sii- tajam gultam un pat kafiju Sorit ne- dabujam, lai jau laikug noklitu Tu- nisa. Tade] visi samiegojusies un $4- pikusi. Péc 3 etundu kratisands automasina sasniedzam Tunisijas galvaspilsétu Tunisu. Jeraditajag kazarmds ieriko-| jamies, cik méajfgi vien lespejame. Katrs steidz arl gakartot savu parades uniformu, jo rit mums sardze pie mi- nistrijas nama uz pilsétag galvena bulvara. Pecpusdiend visi dodamies ,,briv-| soli’ uz pilsétu, Reti mums uzsmaida | laima nokjut galvaspilseta, kadel steidzam izmantot iespéju drusku iz- klaidéties, Ta gan jauzmanas no mi- litdras polictjas, Nez’ kadu lemesiu dé| tiem ze]}iem jau no laika gala ir; zobs uz mums. Biezi te iznak sadurs-: mes un kaulini MP. un musejo star-: Kad kddam mirugsam izcilam arod- biedribu vaditéjam pagajusa gada at- ziméja 100, dzimsanas dienu, nezina- faji bija parsteiqti par tam neparre- dzamam jauzu masam, kas pulcéjae sajdg sandksmés — vietam pari par 90.000, Bet amerikani zinaia, ko vini dara, Vini zindja, kam vini pateicibu pardda par savu jabklajibu -—- par to, ka Amerika nav jerauta tada chaosa, kadad Sodien alrodas kada cita liela valsts, kur miljoniem stradnieku klu- Vusi par vergiem un iedzivotdju |ie- lakd dala dzivo nozélojamu, bevtie- Sisau dzivi, P. 1. pa. Sie viri vienmér cenSas sartige nat musu atvalinajuma brizus. Bet lee | giondri jau nav tie, kas laidis sev; / U2 deguna kapt’. Bijusi pat gadiju- | ;mi, kur paris legionaru piekau] visu: policijas patruju. Pasi Tunisas iedzi-. volaji pie Sada veida scénam jau pie-: radusi. Ka péc burvja mapiena ap no-! tikuma vielu tad salasas |auzu bare, laj noskatitos stridus iznakumu, Pat] pilséta, ja neieskaita itaju un: arabu kvartalus, visuma tira. Galve-' nag ielas katru nakti apiaista. Tas neslauka sétnieki, ka pie mums, bet! $0 darbu veic ipasa arabu komanda.| Tade] ari dzivoklu Irniekiem jamaksé | par telpém drusku darqek., fal pilseta! vatétu algot ielu siaucitaju arteli.: Lielo universalveikalu, kd art mazo1 “irgotavu skatlogi val lizt aiz precur parpilnibas. Jelas piinag tremvaju,: troleibusu un neskaitamu ,faksisu .: Elektriskais vilc:ens éavieno pilsetu lar pludmati, uz kuru karstajos vase-- iTas menesos dodas tukstosiem iedzi-- tahks giit veldzi Vidusjuras vilnos. | leverojams latviesu zinainieks ASV Pirms 33 gadiem ASV ijeradés run- aalietigs Janis Akermanis, kas ar §a- vu apdavinatiou un centibu sasnie- dzis jevérojamu stavokii. Tagad vins ir Minesotas universitdtes aeronauti- kes fakultétes profesors, un vina va- diba, starp citu, strada ari bejgu pro- fegors Pikdrs, kas pazistams ar Sa- viem stratosfairas lidajumiem. Lidzte- kus darbam universilaté prof. Aker-j Mu staciju, kur notiek svarigi petl-: jumi kata un civila aviacija. Patia- ban profesors ar saviem paligiem lu- ko noskaidrot lielo dtrumu iespaidu 'uz cilvéka gmadzeneém, aktivi turpi- ;nadams ari darbu e6ava specialitaté — ljidmaSinu konstruasana augstlido- jumiem. Bez tam vél profesors vada savu uznémumu Strato Equipment ("o., kur svarigdkais razojums patle- ban i paga Akermama izgudrota ter- eee tom rae ety auda apkakle t. s. dzelzs plausaém, lai! Vakaros pilséta spiigt! ilum-neta.. jiabtu. bému friekas slimnieku dzi-| Mirgo skatlogu un kino reklamu ugu- , vibas. ni, Ap pl. 21 pilsétas dzivé iestajas: Kaut arkartigi parelogots Saviem | an Ka eases [elas oe soa he ; urdevumiem un plenakumiem, prof, ) PARSE “aL J hatahesic, i diad Deer eo Akermanis tomér ir ari viens no ak-} 5445 kino Zales, LIBS cornea rented tivakiem latviesu eabiedriskiem dar-{ T!. kas te vai uz Ketre cinticg Ir (USI. biniekiem ASV. Vin§ bija Minesotas } Uz aphsispear ots Toe tenket it latviesu parstavis Amerikas latviesu épanu dzesa Kapellas, be ) anvienibas dibindganas kongresa Va- singtonad un is arf nesen dibinatas Minesotas latviesu publican i : ieks. K&§ jau miséu latkraksta i,t Pe hie A eetuaitns liel} nopelnt lak no centra. Te ir rosiba dazkart ati Mineapolias laiviesu draudzes lidz pat ritam. Vint un sievas te rai} organizésand. Turklat vins daudz pa-: tradic.ona.o karsu spel; be.od val lidzéj:s latviesu jecejotajiem. met kaulinus, sicot savu muzigo vi-, sampanieti par 1600—2000 fr. pudelé. | Citddi tas ir mazajos krodzinos, ta-} | pleciem mums sarkani frakotas |[: j é jotaju. Pat pilsétas naudiga Skira ne-'| var atlauties Sajos restordnos dzert'} 0 hd ad gg a ese » Ws . Ed. Krauca aicinajums tautiesiem visos kontinentos vielg esmu nodomajis producét Jat- vieSu trimdag chroniku, Saja darba savacot materialu par mUusu trimdas dzivi un darbu. Tas ar] dotu iespéju tautiesiem redzét, ka misu Jaudis dziva un stréda citos kontinentos. Darbs, bez saubam ,nebils viegls, ta¢u Krasds, un filmas 35 un 16 mm plates. Sai sakara lidzu tautieSus visos kontinentos, kam vien ir interese un lespéja.vdakt filmu un foto materialu . oF, ¥ . A+ i, Fd. Kraucs savi elemenlad Par musu trimdas dzivi, rakstit man uz sddu adresi: Ed, Kraucs, 412 W. Jackéon Street, Colorado Springs. Colo., USA. | Ludzy ari citue trimdag laikrakstus tevietot $0 aicinéjumu,” sardze VESTULE LATVIJAI NO TUNISIJAS nu. Vel taladk Karbah -— arabu un italu kvartals. Normaéfam cilvékam Jau dienas laika te bitu jauzmanaée. felinas ie tik Sauras, ka divi cilvéki adr grutiham var iet blakus. Celtnes Sabiivélas cita uz citas, No talienes Sig kvartals izskatas k& termitu ma- | joklis, Vienmér jabaidas, ka kads ne- uzgaz samazgu spaini uz galvas. le- las netirumos sava nodaba rotajajas arabu un balto bérni. Bet turpat bla- kus izkrasotas ,,senoritas’ atvéruSas savas budas, lai sevi pieddvatu. Ritos uzpoSamies uz to labaxo. Mirdz mundieta pogas, patronjoslas un zabaki. Pec vecam tradicijam uz uzpleci ar barkstim, bet ap vidu zila flanela salle. Rokds balti cimdi un galva sniegbalta cenure, Pi. #7 ir sardzes mdina. Leqiona marsam skanot, defi- léiam gar Nezinama kayavira kapu. Ministrijag mama pagalma nomaina veco 6ardzi. Pi. 8 atskanot taures pu- benam, uz galvena bulvaya partrauc satiksmi, Laudig godbijigi gaida, lidz uzvelk karoqu. Posteniem, kas stév Die Vartiem, ir diezgan ko svist. Vinu acu prieksd nepadrtraukti jogo avuto- masinas, tuksSioSiem gdjéju jaucag Cits Cdaur ctu, ta ka acis klist raibas. Ta tas iet 8 dienas. Tad mig no- mainit nak kdda cita karaspéeka dala, bet mes dodamies atpakal uz savam garnizonu mitnem Tunisijas kalnos, panemdami lJidzi sev jaukas atminas no galvaspilsetas. Roriks Tunisijé, aprili. ee oe - a "cm SE Rina viebu talornmaiclias blleténu, ceru to veiki. Chronikas éagatavoga- ony nu esmu jau pasacis. Tas ievads bis| * Notinghemas Rotary kluba rlkotd irati- Pazinojums LATVIJAS abonentiem LATVIESI Visa PasauLE. NeojorkE 2!. marti uz ie- tas at vilims drivitas 2i- mim astrasis pag. gada ic- celojutais ridminisks, 38 g. ¥. Konstantinos Brie - -duoms. Neskkot ple ta- iz omades, vind slimnica m!- Oe oris. Nives gadijuma visal mtkisian, jo B. lepriskse- }& dienf irgijis no dri- Yokla, lal dotos of Koya mbtinijomu, bet nav tur feradies. Sriedums Bligh studéjis theslietas us bijls korpordctias Leltgalla biedrs. Righ 8. alraddjis par rd- matved! in arl Nujorki darbojles kddi ban- kai. Trimdan laiku Vaelji pavadijis Libeka, hur arl izdevis um kAdu Jaiku redig@jis Lat- PX | dé, Anglija, ar seviem ‘csticdiiumiem pleds- jie orl mas tautlel!. Exspondtu savik- Sanu bija iskdriojul Ipada Komiteja A. Mas- liga vadibi ear Nolinghemas DVF uz Derbijat CEL atbalstu. TautleSu atearclba bijasi ele, Jo t1chiaTtl piri par 369 priekdmety, kas guve enqlu apmekl#tija vispdréla ateinkby. Letviedu hovielojume fekdriofang bija veicls mikell- nieks A. Hrijha, ® Napas pils#iinas (ASV) Jatviel! feredu- Sieg Sarkand krusi4 un pieteikuttes labprittg! dot asinig pretkominisms claltitiem. Napes latkraksts fo fatviela podoma apraksiflis, fe- vietojet arf ornémumn. + Ctheges letviell fr emergitkt mals pircéi. Ir wiijas, koepis drivo tikal latviell, un tat- vielu valoda dzirdapa lot) birdi. © Spokines lalkraketa The Spokesman Re- view ieviletojis caksin par Eriku Birmbacwi, kas fylerino on presbilerinn barnicu sandk- smés oun skola sapulcts nolestjus| plecus PriekSlas{jumus par Latvijas tragédiio. Con- tralia, so lutering§ bamelch plc) | Birabaumer prickSlasijuma kiaviero miiziky atskaniojis Volfgangs Dartiné. * Piladettijas 1. latvlela baptlsta draudzes Misu misiones bledriba, kas dibinkta 1804. g. aprile sikum’d giskatljia ur $¥ rafenlem dar- ba gadiem. © Piladellijas Sv. Jaga deaudt® pabreiz lr SH leocekji. 1958. 9. drandzé bijnti 44 dlev- Kalpojum| at 5910 barale@niem. Loterfina Graudzé Dr. phil. Nik. Viksnin? referbfis par Letvlskd gara pasaull. © Viskonsljas Stata pileétind Fond dey Lac, kar diefvo 22 istvleSi, vino labvélis tuterinu micltAia B. J. Slekers soorganiz&jia dievkal- pojumua latvieiy valodz. Pirmo dierkalpoju- mu vaedija mic. V. Stranimenis. *