— LATVIA, 194, s. 28 mars I ie Pasaules baz nicu apvienibas | le wai Skolu We A CIs | pra ktiskus Jaunatnet avd arodus === [10 LATVERBU SKOLA AMERIKANU UN FRANCU JOSLA. eo “LeK iuglitibes: nozares ~ yaditajs 4635 audzekent, 32 “imnazijas ar 38 i; _[amerikaigu ‘un franty josla inz. I.| klasém, 1800 skoiniekiem un 492 sky. — {Zubans , Latvijas‘ ldzstridniekam lotajiem, 4 arodskolas (2 lauksaim. janiedza p&rskatu par latvielu sko-|niecibas, 2 techniskas) ar 139 ay. lim pagiijusi macibas gadd, izteik-| dzékniem, 3 makslas skolas ar 384. damies ari par turpmikajiem nodo- un 1 Kurlmémo skola (Eslingena) ar boxe veltit aizvién lieléku véribu. | dzat DP Va&ciji.. SI fespaidigd orga- miem skolu rdarba: i 12 audzékniem. Abas-joslas bez tam” r dtras un radikalas -palidzibas nizicija vispirms cenkas . pandkt KA PE C} | ,y»Latvieiu jaunatnes . maci8ana un. ir 44 bérnu darzi ar 2000 bérniem un. ssielsnie: festijas. gan. valstsviri, | parkfrtojumus ASV: imigracijas no- | audzihdsana jaw.no-pirmajam trim-| 180 audzindtéjim. Apméram © diy - | gan b orgaaiiseeties up sabledriba pa-telkumos. Terosinats, neatcejot pa- “NESAPROT. tad dienim bija. Joti svarigs misu/ treSdajas no vis&m latviedu skolin # personas. LatvieSu baptis-j stavodas kvotes, panakt iespéju ga-| visu kopéjs uzdevums. Ja darbs sa- amerikadnu josli atrodas’ Bavarija, a ony un es, pasaules llelie un. fnazie, ie aesnes savienibas parstavis/di ASV uznemt 100.000 DP. Cctrujkum& norisa visat nelabvéligos ap-j Tautskolu izlaiduma klasés macijag - a * ms: ‘Vist jitam. un. domajam, . ka ASV, macitdjs A. Klaupiks, marta|gadu laikd organizacija grib pavért|staklos un pa dalat. padots paapliis- | 484 skolnieki, bet gimnaziju ‘pada. | _ kaut kas’nav-k&rtiba, kaut kas nav sAlcumd rakstita véstulé zino, ka joti| durvjs 400.000 DP iecejo§anal. ASV| mei, tad pag&jutA micibas gada tas| jas klasés 265 skolnieki Lietakag~ +8. /k@ tam vajadzétu bit. Més sau-/aktivu darbibu DP laba s&kusi Pa-| prezidenta | ns, kas jau vairak-|jau fegajasamé@r& normalé gultné.| tautskoles .un . tapat art. jdimnazijas ¢am to par uzticibas krizi, par kul-{saules baznicu. apvieniba (Church| kart iestajies labvéligi baghu ae Labi izveidots skolu ‘tikls un pietie-| skolnieku skaita zind. sasniedz Pris a _ tras ‘erizl, par nerve kayu. Nosau-| World Service). MAcit4ja A. Klau-|18mal, fo projektu atbalstijis, To|kams skaits. skolotaja devis iespéju| vas Latvijas siolas apmérus, ak “eum ‘fr daudz Bet visi tie radu-|piks, kas pats pirms alzbraukSanas atbalstot ari daudzi citi ASV valsts|katram’latvieSu jaunietim sava no- lepriecina, ka nav. fiehinas | aut 4§ | ies . Hes. alz kopiga dzenula patelkt var-;uz ASV. izbaudijis DP. dzives skar-|un sabledriski darbinieki. Projek-| metné iegut pamata un vid@jo- izgli- vismaziks'nometnes, _kur™ nebaty ” fl . dos-to, ka neskaidriba un nenotelk-}bumu Eslingeha, raksta, ka no tau-]tam tomér esot ar] nopletni preti-| tfbu-un. krat dzivel vajadzigis zin8-} skolas un kadas skolotaju grupas, ~The, kas atnesusi cilvécel jaunas ne-|tielem “sanemtas véstules kjistot | nieki kara veterinu aprind&s un da- Banas. - . kas. padaizliedzigi ripéjusies, aj Pec art a oes kara, ee oe Fait cont goteri bagel 24s konservativas sievieéu organizs-| Pog pep un: frantu _Joslis np miisu jaunatne nepaliktu bez ‘Znkka. 4 rojamas ar kaut ko un «aul r esot ga sekot kat-| cijas. Darits tomér esot viss jespé- ugh méacibas-. arbojis . “ § @xijaki mekléjamu, neki parasto}ram aicindjumam um izmantot izce- : Bpe | BAN ~ Jés pavi=|ndm. Par to skolotajiem Pelnita at. - jamais, lai kongress 30 Jautajumu sam 61 tautskola ar 397 klasém, ku- ziniba.. Tatu no otras puses #imnae _ Helvalstu interedu. En epee vien. | joSanas jespéju.. A. Klaupiks bridina izlemitu labvéligi as 705. ee vadIba, mécljas ) -» Mums ‘jadzivo viend pasaulé, vaiftautielus no parsteidzigiem sojiem. . ak ziju klagu radigana mazas nometnés, - Par lielako gritumu béglu uznem- | kur niecigs skaits skolnieku, ~ = més miki d rit orgs pas | Ari. ot esot ahaa st DP] sana ASV vél joprojim uzskata dzi- Hewat jo. tidas’ vietis a sa Seri va. - 4 | s amerikinu domatajs, bé-|. parstavji* un ,labvéli“, kas nodar-!vokjy krizi. T&dé] ari-baznicas, kas : tritkst © a. dams ar to pasacit, ka, ja neizdosies f hojoties ar fantastisku béglu parvie- 7 Siltumnica no fabrike piedzivojugu skolotaju. Tapéc kata =. apvienojusis CWS, savos uzs wukue vieta nevajadzétu dibinat gimnazijy,. .. radit vienotu pasaules valstu. poli-{toganas projektu mires ty Tie-] mos aicina ne. tikal: ziedot .drébes, x anbict ‘tiki: miera laba, tad kar$ bis ne-]kot vakti ziedoj sasthditi : ~baraku dalam bet. vecikiem nebaidities nodot savus _ apavus un citas mantas, bet pieteilt]. : {zbégams, un tad tas: bas tik bries- ‘Noti- na Baginhn bérnus: lielakés kaiminu nometqu “Nr. 24 (31) 1947. & 28. marté. | Ar autora yirdu. val inicidjiem pa-| eine rakstos izteiktas domas| a pa ER od ar edakelias domas Hy. 4 GADOS GRIB PANAKT 400.000 DP TELASANU ABV “ Amerikas. Savienotis ‘Valstis un Kure visdabidikiis konfesijas it | Anglijé DP jautajuma_ izkirto3anai | mégina rast celus, k& visdtrdk. pali- oo -- nigs, ka pazudinas visu eflvécl Ta-eot tadiem neredliem solijumiem, pee |,vienota pasaule” ir sauklis, ke ‘daudzina avizés un valstsviru rundas,/| fai ari par to, kadai Sai vienotai pa- ~ gealed. vajadzétu izskatities, carvan a : i a ‘Bklet Joti, dazadi. V@l nesen bija- parasts nde par} vec vecg | pasaull faja:un par jauno’ pa-|- ‘vind Atlantijas okeana nea Tagad més. it ki vairamies to: dari "40; lik, bilete lidmaginat no: Parizes piani dzunglu kolontzédanal, tautiesi: nondktu kliimigd situacija. Nopietnu.darbu béglu palidzibai salcusi Pasaules baznicu Suan ~ Nometna ‘- dzive _ ari dzivokjus un istabas, kuyas. va- rétu: nodot.. pagaidu lietogand Vaclias. DP. : Dazadu.konfesiju parstdvji iz- teikudies, ka ASV bez gritibam ‘va- rétu uznemt pat 1 miljonu DP) . Pasaules baznicu apvieniba uz Vi- |etju izdalel DP nostitijusi yairakas desmit to drébes, apavus un partiku. Esot tomér fespéjams, ka pales vél [saméra ilgs laiks, kamér ziedojum! nondks lidz sanéméjiem Sie ziedo- \ spice 1E Iaulées daeckowiias eats Fisbacha februdra beigés darbu sika |- no jauna iuznemtie 45 audzéknl, kas lielAkd dala ndkusi no tuvakam un talakdm amerikriu. joslas nomet- ném, pat no Kaseles. Paéireiz skola macas pavisam 66 audzékni,.. Tur ir dazidu yecumu un. profesiju lau~ dis un arf 12 sievietes.. Patikamo dirzko tiskA -aroda iespéjas nodrodinaét vé- ja amatu iemfcitles un prak-. skolAs. Skolu Helaica dala stra divi mai. nas, jo ret& vieta ir tik daudz telpu, _ lai miacibas. varétu notikt vienlai- cigi. Telpu stavoklis Visuma apmie~- Tina: ir-pat nometnes ar misu ap. stikjos értim un labam telpim, ka Hersbruk&, Marktredvica .(apméram — 75 skolniekiem pilséta atsevilga ta), Eslingend, Fisbachi. a a .. ‘Tuvikis nakotnes svarigs uzdes’ vums trimdas izglitibas~ darbé r fimnazijas jegustamas visparéjas ign glitibas © vieta. jaunatni novirzit uz’ praktiskiem arodiem. Sidam noli« | kam -pédéja laika izstradétt mactbu plini. viengadigém zem&kam’ arod- skolim, kuros ‘paredzBtas 42. darba . stundas nedé]a:. 18 -st. teorijai kdasé, - ‘bet 24 — praktiskam darbam: Arod- skolas tekartos ‘tajas Kp -eaige kur bus iespéjams. sagadat telpas, miic{ eee bu. rikus un-materalus. — Lai ari fimnaziju aud#ékni fegitu gainimalas- azinaSanas kadi. Sauré praktiskaé nozaré, skolu. vaditajlem - ‘dots noradijums, kur vien ir lespéja, apmacit skolniekus kidd aroda spew cialistu vadiba, veltijot Sim nolikam - 4—6 stundas nedéji.. Tadgs apmi- cibas. visa skolas gada laika dod - jumi domati ev. lut., pareizticigo, baptistu un metodistu baznicu ‘Yo- cekju atbalstam, - A. M. Latvielu amatnieki iekaro patstavibu Misi nedalita val@fands ir noky}ilt normalog _ dzives apstéklos un pet- stivigi veidot saimnieciskus pasiku- }mus. Neviens tomér vél dobrid ne- var pateikt, clk. figi v8l paliksim Va- cij4 un k& kartosies DP apriipe péc UNRRAs likvid@anas. Apsveicdma tadé] ir latvieSu amatnieku cenganas licensét uzmémumus, kag.varétu dar- boties: arl nometném parkartojoties. Amatniekiem jau vairikads .-vietds izdevies jegiit vacu iestéZu atzixanu |‘ las ari 7 augstskolu belgudie: taut- ‘gaimnieki, filologi un InZenieri. 22 fp aug stakolu.- un: vidusskolu beigusie \mécais p&rskolojama klasé, bet pa- rallélaja klast “Patnatakolas absol- vent } Tigi gaiditajam siltajam pavasara idienim testijoties, dirzkopji sa&kusl Sra darbus,.kas siznem-pusi dienas. V@l sala! laiki. tris nedéjis-. pasu. spékiem pagita uzcelt - - glitumnica, Tai izmantotas - ‘nometné agrik ie- vestis, bet neizlietotds. baraku- da- [ las un necaurredzami biezi stikli, kas tomér pietickami labi laiz caurl saules ‘starus, Situmnici pagrel au- dzé darziju, puku un tabakas dés- Nepales ilgs laiks, kad flsba- chied pirmie baudis vienu otru ag- rinu gardumu. = ‘Hidz Londonai malksa. tikal 375 dola- | Regensburgas DP darbu skatt ap-| +) pu, Jau famégina turbinu lidmasginas, mekléjusi ari Starpvaldibu bég}u | ones See ar superzondlu dtrumu. -varés|komitejas parst&vji un ‘redzéto vérs >. Bk6rsot’ okéant daZas minités, un] téjusi atzinigi. Vini izteicds, ka bi-| - . atombumbu varésot nomest vistala~ | ty valams noorganizét. lidzigu Lod |p ee, ‘aja vecag val jaunis pasaules mala, i plasakos apméros. | ~. Uz. zemes vairs nav nevienas vietas,! -Libekas : DP Spomietarte turienes _kurp. nevarétu novirzit ar radio pali-/TNRRAs dire pazinojis, ka tus . pee ; abu vaditu rakeSu jeroci. vika laika paredcains ipagas. nomet- Tas ¥iss, diemzél, jaikam’ tiesa.{nu-tiesas, kas iztiesis daiadis -no- - Bet vel pirms piecdesmit gadiem cil- | metnu iedzivotaju parképumus: un véks, kam. nepatika ; savas. zemes! yainigos varés sodit ari ar arestu. valsts lekarta vai pat ‘tikai valditajl| “Blombergas DP nometné . publicéts: -deskatl, varéja doties : uz citur malu angju militiras valdibas pazinojums, un vinu tur uznéma’ ka jaunds ze-}ka darba spéligie DP brivpratigi mes pilntiesigu.pilsoni, vinu uzklau-}yarés pieteikties civilam jauktam " sija un vinu. saprata. Vél pirms)sardzes dienestam. Taja pasa laika “-trisdesmit gadiem.pasaulé bija Joti! ari pazinots, ka. DP darba organizé- maz tidu valstu, ur. katrs nedrik- cijai nav plemérotas glevietes un gtétu brivivun atklati Jasit to, ko sa-{ meitenes, un viriedi jaundki par 18 weno 2 rs 3 im, = me * f . ‘ . . i . - . . ad P= . ' oat ns . _ . . r * ie . rae a . % 4 eT . Pyeetiss tee a wo PG ST eT ee ee 1 Se Sel a ge 4: : wae ee . F : : ven eee Ale : Pe od tee eM 9 ee ay : i ae : ST aaa ce ' : . . . . “5, ee ey =-." pa . . - by rage = BA er a ‘ . a = 7 r r a - . i == L barat Sa er ert ye iat ot bo pre ae En Ae peared AE tee yiatet Haseeno: faciaed ere ah Sey cae eee eae Role UE See aa ai at Te ate a eae AL ter precast a CAE eee eee q _ -_ y 5 i = rs . Po ‘9 - bs : aa Ae hs = TH -— = ora As m GS =, 3 5 r = 4 “ =. ar) : = = - i a 1 [= | " = =f . = I. = eee D eid = a a a _ = - ie ae) 7, oa i A =” =e; 5 a it alarm ee rel = re ee re igs tak nas dien& 15,. marta Vircburgé no- tika .pladikas svinibas, kuras ar devkalpojumu jevadija ‘archibiskaps Dr. T. Grinbergs, Piedalijas gaidu delegicijas ari no citim nometném. Svinibu gaiti notika: svétku akts un gaidu un skautu-vaditaju darba sa- niksme, kupa piedalijaés ari gaidu priekiniece - E. Laufere, vinas viet- niece Dienvidvacija L. Klétniece un. ‘un sanemt lipences; kas savukért dod |. visas, lidzigu vaeu uzémumu tie- sibas. Eslingen& -oficlalas . v&cu amatniectbas kimeras. licences lidz Sim jau sanémusi tris latviesu ama- ta meistari ~—- gaidniecibS A. Arlaus, kurpnieku meistars.J. Silins un seg- linjeku melistars. A: Austrums, A. Arlaus un J. SilinS lidz Sim © savas nozarés vadija kolonijas darbnicas. Ari turpmak tagad licencétais darb- nicis izpildis nometnes iedzivot&ju pastitinéjumus, bet lidztekus -rastas fespéjas stridaét plasikam tirgum, kas savukart. Jaus Helaka:skaita no-| Mal darbinat tleSi tos tautieSus, kam pas- reiz nelespéjami | atrast darbu ame- rikaénu armljA un: Eslngenas — latvie$u mus tris.-jauniem . ‘metstariem — elektroinstalldtoriem.:P. Lisim un K. Dinitrijevam .un mitimieku meista- ram E. Sneideram. Zelja ‘diploms piedkirts elektrolnstallatoram. J.. Sti- pinam, . agg diplom! .A. Rat- cevataigs Fr. Taubem, L, Blume- nauam, M Hartmanim un V. Kalé- cil i ) Sec M skautu priekinieka vietnieks Dien- | vidvacijA —V. Kilétnieks. ja), kur vina gritos -apstakjos -at- jaunojust organizacijas darbibu. Amerikanu un franéu joslas lat+ vielu YMCAs nodaju valdes séde notiks 14, un 18. apr. .Memingené. Katrai. nodajai ae asta savas parstavis, _& vinas saka, “sagerbies, fesim uz reg- torany'!" . waad biju milit&ras valdtbas dar- binieku sagatavotanas skola," stasti~ jis kapteinis, , tad nolému piespiest cilvékus uzklausit mani .Svidu vai- rék nedéJas, lai: sagatavotu lekcijas par to, kas ir vacte’i,.k& tog saprast, k& tie. izturésies pret mums, -kada visam. tam nozfrme véstures - véces interesés, Kad biju savu kur- su nobeldzis, | nhoprasiju, vai. kidam vél bitu. jautajumi, Ko vini atbil- déja?-—Kapteini, jis esat tik ist bi- jis Vcija,ka. izskatas.. ,frauleines?“ ‘Ka vislabak tikt ar vindm gala?" Més, DP, protams, domajam, ka daziart mis saprot un grib saprast ve] daudz maz&k par vacieSiem. Bet biistm godigi. .Més esam no daza- dam pasaulém. vienas pasaules jemitniekiem, lat. tie no sirds intereséjas par otru pasauli. Vai toreiz, kad més dzivojam pasu pasaulé, més. par -citam. | pasaulem aindjam : un gribéiam: Svinibas | du vaditaja S. Avene. — Latvijas]: gaidu organizacijas pirm& priek&nie-| ‘ce un dibindt&ja V. Vilke pledalijas| gaidu svinibas Glazenbacha (Austri-j | gas pareélis uz‘ Silkeborgu. | caurs k& siets. Cerams, sh. Rinaret 1 tomér bis labi. . Ziema pamatigi sa- -. _ garunas dala, kurA karelyis un leit- S$. $$ ti pettiness nang rund par veikalu . 1 cil- Un vai var prasit no Zinat| . voja Arlborgé, bet dala janvara bel- Tagad te mitindmies barak&s, pie kam da- Zas no tim joti altkt& st&vokl{. Par svaigu gaisu nav jibadajas, jo. jumts ka: vasaré daudz vairak?. Vai més. art. tagad nopietni cenSamies fais cit&s pasau- lés ieldkoties? Daudz ért&k ir -mérit. visu at sayu olekti. Cik daudzi no mums zina, clk neatkarigu republku ir. pieméram, Dienvidamerikd? K&- ‘péc tad més gribam, lai citu konti-~ hentu. jaudis zindtu, kadi apstak]i bijudi-taja- Eiropas mala, kur kidreiz atradas trig. Shoens, neatkarigas re- publikas? — > Zemes lode. val’ nav) viena pa- saule, un t& ari nebiis taéda tikmeér, kamér dazad&s pasaules nesiks ru- nat kopigu. valodu. - Més,.maza trim- dinieky saujina, nespéjam 80 kopigo valodu radit.. Bet padu: interesés més gan ‘yaram iegaumét, ka, ja gri-. bam, lai miis uzklausa,. iSsak runat taéda valoda, tad. mums ko saprot. ta pasule, kas paglaik ir vienigé, no kupas’ varam cerét reflu palidzibu. Lai to spétu., mums nepietiks ar to vien, ‘ka iemdcisimies ang]lu valodu: Mums. jamacas vél kaut kas vairdk. marku, . : arnatelekeu: biedriba pied frusi meistara diplo- gumi adres8jami prof. darzkopibas skolas direktoram, (13a)]- Mas daniem ¢ esam m apni " VRSTULE »LATVISAI" NO. DANIJAS _ Daudy. latviebu Dantja agrak dzi- Aleksandrs Liepa |. ‘DArzkopibas skola festAjusies ‘par biedri. Bavirijas vicu darzkopibas sav 4, kuras parstdvis nesen ie- Tadies Figbaché, lai jepazitos ar sko- las darbu- un ‘pandkumiem: Vinb parliecinajies, ka latviedu pasakums , ir darba spéjigs un apsolfjis iespéja- mo pretimnakSanu-no savienibas puses, - Pirma labvéliba no vacu darzkopjiem ‘ir piedkirtie 120-kv..m stiklu,. kas Vacij& -pagreiz ir. darga manta, un maksligi¢ mésli, . kurus sanems tuvikajas diends. Krietna atziniba un. m indjums prof. _N. tas dirzkopibas skolai ir ariLCK ‘Piediirtais — pabalsts- 3000 Skolas vadiba ‘paredz nupat ‘15. aprili nélielals vietu skaits ari aizpildisiés, je apkartéjas nometnés' jauniesu_in- terese par dfrzkopibas. akolu pedéja laika visai dziva. UznemSanas li- N. Maltas Fischbach bei ‘Nurnberg, DP Cen- lim, Tuveja mei kurinddansi to- mér drikstéjim lasit Zagarus. Darbu te vél neesam dabijusi. Dzird, ka ari tos tautieius, kas palika borg&, no. darba pasreiz. atlaizZot. . Tas viss tipée, ka sdkusies akclja, lai -baltiedu bij. karaviri brauktu | Uz Large ‘Angli jauj braukt — tikal em, kag ar dokumentiem yar pie- radi ka bijudi armiji. D&nijas Sar+ kKanais Krusts §aja: ,.burzma# tomér grib panékt, lai aizbrauktu eapéja- mi. daudz sveSnieku. Notiek plaga afiticija un pallcéfiem jadzird da-| 7&di draudi.. Angju misija gan pa~ skaidroja, ka vislem_ baltiefiem. Da- nijé ari turpmak garantés — drosipu. Nelaime tomér t&, ka esam daniem pagalam’ apnikull un -dzmaksajam Viniem diirgi. . | Ar 1. februarl mums samazinatas partikas devas. Lidz §im pienu dzérim, cik gribijam. Tagad pie- augusiem dod tical '/« ltru, bet dér-. niem lidz 2 gadiem 1 tru. diend. Rupjo maiziti gan @édam bez iero-. beZojumiem. Sviests vai margarins lr 35 g, bet cukura 40 g diena.. Ja ir -nauda, pilsét& var pirkt visu. — galu, olas, saknes. Vienigi. sviestam vajadzigas kartites, tapat drebem un apaviem. Miisu galvends rapes ta- dé} ir par to, lai rastu darbu un no~ pelnitu dazas kronas. - mileborshy marta vidi... Lo Juris Skading: Arl~ - | sievietes, invalidi, vec&ki ‘cilvekt val ari jaudis ar 2indma méra: ierobezo~ | jauniesiem jau zindmu velklibu. Un no tam nekada zind arf necies a rétiskais skolas darbs, ka tas: bam. sekmem pleradijies - Augsburgl ~ un pasakts ari ;Hanava un Fisbaché, — Tautskolas izglitibas nozare rie, dijusi- sarikot priekSlasijumus — arodu nozimi. un priekirocibim Be vidki pasreizéja: stavokli, jo tautsko- las beigusie daudzkart neparzina leo spéjas, kadas. rodamas praktiska darba lauka.. ParskoloSanai uz prak= | “sytigu darbu: veikugas. ‘tautas augstskolas, . kuras, saprotams, var - a 7 tikal lielas nometnés, ka tas ir Ex § lingend, Vircburga, Augsburga, Ka-" tye) Fisbachs,, Lepr at ‘Hanavé" sikt atkel jaunu kursu, kup& 30 bri- |. ; | vas vietas domatas trimdas. pamat-| akolas ‘beigusajiem. Paredzams, kaj ~~ fiskiem | arodiem: lidz #im — Ary. B. 4 Dim ants, ‘Augsburg -PLANVEIDIBU! - Emigricijas jautajums kddet im &g | Veit aktualiks. Nometném:piestititas ~ ¢ vienag vai otras imigracija-ieintere- ‘'setis valsts aptaujas un noteikuml., a . Tur vispirms. prasa augstl’ kvalificé- . f tu darba spéku — aro niekus un ve seligus, spécigus fiziskidarba strad- Tiem noteikumiem varbit @ niekus, | REDAKCIAT a 0 =] j _ ites. Nekad es | bt alvien cepuré 1 beds. Tie” nebije ~~ finlltth “Tad es. hur ta me oo - muijémies: vecite, game tia save kebliS io @ tim Sitkons ki ee A om viden, nosmulqQeee a x nels. kéjeu pig : by Akmeatin’ pa qi f . : % - R aviviolu, taisidontaaeee " | vi clu ko. bet: q i e it ut visem T it , we > -‘atbilst viena tresé dala musu tau- . . “4 tleSu, Paréjie — bérni, pusauddl, tam darba spéjam, Ka zinots, pec piedivajumiem — notiek_ nas“. Vai-ar to Sie steidzigie" ne= notriec lapas tautas dzivibas: okam? Protams, teiks, kA ,,gan més.ari_ tiem yl ; izkartosim vinu nakotni un: eksis= | tenci* — Bet lai runa. pieméri. 18 dzivo tautiete B., Kas kops ilgake laika slimo ar nerviem un locek|u | pamirumu. “Kaut gan nometné. dar- bojas mit ap 1000 tautiesu, tle tomer nay slimajai sagadajudi minimalo ae lo un materialo atbalstu. Tas notie laika, kad dzivojam dale voklos, pie briva uztura: Kas notiks . ar darba nespéjigiefn, ja maizi oe dzivokli katram scotia — pasam? me Par vienu. batu jfipadomd - — Kos 3 ” organizéta’tautas d més esam: Més vienmér uzsveyatl -. vai ptilis? © ka mums ir offciali parstavji Londo na un Vasingtoni, ir art pasu véle tas centralis parstivibas, bet ince" Sanas Hetas jakarto katram par & i Ja mums ir vadiba, tad. tal ari bite i oer a. 4] j . ‘Augsburgas -Haunitetenes aia a lJabdaribas pasakumi. un tur J janoréda, ‘Ka Kays gsdtjam f oi 4 4 fe