Se or Tey ue a Se Nee oe ee -_ eee Fg or led poe oh ee Se ae = *. ie a. . ee : Se Gat ree ere . . = ee iy a ” ji ante et le 5 ae une = ie am 1 = 4 . Ls : BN) oT = 1 ae . p ; . Fi a, - as ad 5 Ty * . 5 MY ss ie = = - . " . - as Peed Pen " . = oat . oo. ee eee ot | ~ on il 7 "ee os oe . . was wo, , ol . . . ee cc ee gee : . way ee “at =e eee Oe ete PLO et a i Oa er i ‘7 vn . 1 = Le hs aK . - 7 - hh ak: pale ter or pat: . = hPa la re | Ph i oe ee _ som aC ca or, a eae ola! ee art, a a. oe, i aa: ad hal 1a - . ‘ye a ny, at —Te a 7 aor fo a te bl he shen Cone ced so eae “pe as ie a ean eee Par kl Slay t= oc: le ee a C3 allie Rc CE Ir aA Rea ar AS | tea ks ies a ; ; ‘a . - a ie fF . “ TS! . “ 7 $ EL 8 ee ee Nr. 41 (885) 1950. g. 1. jiniii ___Nelzlletotos vskri ba “ sita stpakaj vientgi, ia the cuek nivelaite apmakelta in stitoram eplok- . he. Redakeija r tesibas manuskrip- | ere val Se eee rak- 3 Vejadiibas gad) .Jeinat. Ar autores Btos isteiktas domas satri cio pe =, nav ~ Par nakotni — domajol Jau deemit gadu Latvijas valsts territorija ir okupéta, un latviesu -- fauta tlek iznicinéta. Pasaules Helo notikumu zimes vérojot, més gaidém un esam pat périleciha, ka Hdzkiné- jais stavokiis a, dodot brivi- bodanils, lai th batu? — ; Sie uzdevuml plekrit latvielu tau- .fas dajal brivajad pasaulé ar vé) pa- _ stavolam Latvijas valsts diplomé -. kim pirstivibim, emigricijA radi- ‘tim organizacijam un eittem briva pasaulé esoftem latvielu sabledris- - @g&jis natciondlis Latvijas valdibas : darba séde 1940. g. malji, kad izdeva Grkartéjis pilnvaras valdibas funk- ~@lija turpinG#anai Latvijas saitnim ~~ Londond, aalstéjot diplomitiskal par- , wtavibal Vadingtond. Ar clenu un at- ."-gintbu pleminims darbs, ko Latvijas . Valsts lab& fais deamit okupdcijas ga- dos veikuil valdibas drkartéjais piln- .-varotais, misu diplomitiskis parsti- - ibas un latviedu nacionalpolitiskas Otganiziciias, Bet sis dienas un tu- »: Waka nakotne ir tik nepirredaama, . draudiga ar p&rstelgumiem, ka ik~ |, Wienu. var rosindt uz pardomam, — wad iddiing|a spéku koncentracija ir . _ pletiekams? , -" "! No Latvijas stitniecibas London ir oe 1 _o . Latte = ie att rr? 1 . i eo. WE Se Bye aha ete an | “he ee re Sct Mad . =z. . . . . . ot . : rena p ke iIAL cow en coma Pore MIDS a eer ares ieee piney eee OL se En ie aiskandjudl aicindjumi, lai vaists at- “s Belvolanas darb4 niktu talk’ trim- im nie, aay rr uk I i] "ae das‘ sabledriski politiskis organizic!- jas. To patu teicle Latvijas aiitnis Ve- Hingtonl, norfdot uz vienctas latvie- bu organizicijas nepieciegamibu ASV. 27 Baet ste alcingjumi nu ir jatellek kon- Fou H 1 . @e : es . i A * ho i réta form. Lai ari cik augsti var~- tétu jau exodo un vél topodo latviemu naciondlo orgenizfciju darbibu, daudz ¥ ™ sadijs Vacija, uzbiives, autoritates, darba -<“$ndikas un vaditéjuideju trikuma ~+ “Gel Art n&kotné dauds no tas gaidit pevar, jo pat uzbiivé t& nav tikusi & t8lak par lokblu iestidijumu Vicija. co Macionalpolitiekiem, kultiriliem. un EOpaltdetbas em tagad veidojas Eq otas latviesu organizacijas ASV NRgiic Kanada. Rundts jau par globalu JosRteletu organizaciju visai emigricl- itak Tomér ieslégties tirt politiské un kjeiitimatiskéA darbi fim organiziict- Ug¢dgim gandriz nebiis iespéjams lielo atstatumu, domu dazadibu un citu erofeudze uzdevumu dél, Tim vairik gi eultiirali, kaut ari ne mazik svarigi =); uadevumi. wer Kaidi galvenie uzdevyum! bitu j&- _« ele misu nacionlpolitiskim orga- a nizBeijSm? eee r — Trimdas organiz&ctjas patiesibé ir , #0 zemju pretestibas kustibu pagari- a. hajums, ~ aaka amerikanu publicists . Bérnhéms, — kaut ari pretestibas kustibas zemes iekSien’ paglaik ya- rétu bit apklusuéas un tikai to dré- jails pagarinéjums darbojas|jitami un @zirdami, Trimdinieku grupas ir cel, un neapsaubdmi vissvarigakais celf uz pretestibas kustibu adz dzelzs aiz- Kara, gan paSlaik, kad t&é pa pusel pamirus!, gan nakotné, kad ta kifs aktiva, ja iegis informéaclju, spéku un palaviby. Ir neplecleJams pasu trimdinieku atbrivoganas kadrs, kas parnemtu vadibu tad, kad komt- Hien sabruks. | Sie amerikanu publicista vardi no- rida uz vienu no svarigékam problé- mim, kas murns jirisina Jaf laiks. Bitu liek! vblreiz apstities ple visiem Hem uzdevumiem, kas saistiti ar ne~ pleclegamu ‘un ektivu darbibu die- nas, kad pasaulé atkal tuvojas jau- mam = pirkartojumam. Lai miréte kaut vai tikal centrale {nformacijas biroja vajadzfba un tle plen&kum! pie vaidibim wn iestidém, kur rund per Riropas n&kotnes problémam. Bet té ir tikal pasreizbja darba yvie~ ne puse. Ir naivas iedomas, ka ar to vien pietike, ja varonigi latviegu vi- ri atkal-lies asinis un tipurés dzivi- bas, un tauta varés atgriezties raji- gi jaurioeBanas darbi zem sarkan- baltsarkanii ‘Karoga. Nav daubu par to, ka Sai'Nelaj& bridi mums varétu pletriikt varorfbas, bet, atklati ru- n&jot, jadaubGs gan, vei sis laiks ti tlek ixmantots, lal latviedu varonu upurl nebiitu velti, kad $i stunda bis atnakusi. Misu virlem varonibas ne- trike ar] 4f kara laik4’, bet misu politiski darboSanis nebija spejiga to lidzsvarot, | _ ° ¥adoties no pieredzeq, varam seci- nat, ka p& tres4 pasaules kaya vai citadu spéku iedarbiba, sebitikot | La i are ee | , : . : iE 5 4 i i AF: a Pre 7 a - . Jagr A ay . i L . eleMiaia ice 7 al . en . : Egy tate “AL | a . dete ae i. Seat Tra tas irl a ee “eof a — LATVIJA Sav. valstuDP likumu parakstis junija beigas MUSU LIDZSTRADNIEKA SPECIALSINOJUMS NO. KANADAS Sajis diends Toronto no Vasing- tonae jeradis Vispasaules bapt savienibas referents DP lieta terre A. Klau Par saviem veroju~ miem ay latvielu sabiedriskald dzivé A. Klaupiks Latvijas parsta- vim . »Doma par latviely sabledriske or- ganiziciju vienota centra radjSanu bet panakt vienodanos nav bdijisjir viegll. Jau 1048. g. rudent latviedu draudiu delegétu sanaéksme, Palidzibas akdjas vadibu parnemot LCK apripes nozares vaditaje V. Skaistla emot alzcelojusas par Pabdabes akeljes vaditGjas Teklas Endzinas-Erdmanes nlenikumus, raksta: Sybts mantojums #f zeme miisu tis-]tautal,.. Sos yardus zina ikviens lat- vietis, un gatevs darit visu, lal io mantojumu atgtitu, Bet dorelz es gri- bu paris viirdos pieskarties kidam citam mantojumam, protl, krusttévu un krustmasu samekléjanaa akcijal, kuru fajis dienés LCK urdevusi par- nemt man, Kad sanému krusttévu- krustmagu un krustdélu-krustmeitu sarakstus un ieskatijos véstulés — vienas, kur ik rind& lasimas misu tautlesu lleldg bédas un otras, »kur izeken pateiciba par snlegto athalstu, — izjutu t& svétig& darba nozimi, ki- du bija uzémusies Endzinas-Erdma- neg kundze. Saji. viet lai man at- lauts vinal ixteikt dziiu patelcfbu vi- su to tautietu yird&, kuru essrae vi- na palidzéjusi nosusinbt. Taja pasa reizé man tilin atklati }ipasaka, ka §is mantojums nav vieg- lais, Daudzas sirmas mamines, slim tévi un vargi bérni gaida uz ceréto palidzibu, daudzi gaida uz atbildj le- aniegtajiem jautajumiem, bet krust- tévi un krustmates jau p&rslogotas. Jérod jaunas, un tag praca laiku. Véstulu parsfitifanal vairsy nevarés tik bieZi kA Iidz gim Hetot gaisa pas- tu, un art tas alzkavés, Tomer es gri- bu ielikt gajé darbi vises pfiles, lal kaut aptuvent varétu to velkt tikpat labi ka to velkusi Endzinas-Erdma-~ nes kundze, Tikal iXdzu mazu pacle- tibu, kamér ‘nodfhbindsw Rontaktu ar | vecajiem alzjiras labv@lem un at- radigu jaunus.’- Véstules Iidzu man adresét: (14a) Esslingen-N- Martin- str. 24, 3 MEITENES, ne vecikas par $ gadiem, vélaz adop- tét partikusu amerikinu gimene. Tu- vakes zinas LCK informfcijas' no- zaré, (l4a} Schwaébisch Gmiind, Ar- tillerie-Kaserne, 986 GRUTI IZVIETOJAMO UZ FRANCLIU Katoju ordenis ,.Nabago mazés mi- sas’ pazinojis, ka ir ar mieru uz- nemt savas mitnés Francijaé 980 griti izvietojamo DP. Ordena piarativis patlaban izrauga plemérotus kandi- ditus DP nometnés Austrija, bet la!- k& no §. iidz 8 jinijam misija pa- tera Brauna vadibi darbosies Vaci- jas amerikdnu josli — Augsburgas izceloSanas centra., ARCHITEKTUS UN INZENIERUS CEILONAI st4é komisSra yletnieka V. Kumarag- venijs (Coomaraswany), kaa leradies Eiropaé un intervés plemérotua kan- ra Vacijas britu un amerikanu osli. nledalijas ap 30 draudzes, ievéléja istujkomiteju, p&rstAévot taji visus no- grupéjumus. Redlu nanakumu. tomér nebija. Nesenajé sandksmé, ko sa- sauca sftnis J. Feldmanis, tzradtjas, ka galvenas domstarpibas pastav ap- vienoias organizacijas statiitz jauta- juma. Péc sfitna J, Feldmana feros- mes 27. malji Filadelfijé atkal sa~- nféca latvieSu biedribu p4rstavji, un ka milsu. tautiesiem af nopletnu gribu beidzot tie#fim izdo- kura|sies vienoto Amerikas latvie5u orga- nizaciju saliedét. | Mac. A. Klaupiks jau ilgiku laiku aktivi darbojas ari, veicinot latvietu lecelofanu ASV. Ar vina gadibu tautiesi sanémudl ap 6000 galvoju- mu, ,Sav, valstu jauno DP Hkumu,” intervijas turpinajumf norddija A. Klaupiks, ,prezidents Triimens, cik zindms, parakstia jdnija beigés. Vis- pasaules baptistu savieniba arf turp- mak palidzés sagaddat galvojumus leceloéanai. Tipat t4 turpinas sitit pirtiku, drébes un medikamentus DP Viacija, tpaii levérojot latviedu vajadzibaa,.“ Atziméjams, ka mic. A. Klaupiku pertonigh audiencé pienémis eri ASV prezideats H. Trimens, uzklau- sidams miisu tautieda zinojumu par sabledriskas palfdzibas darbu. Toronto, maija. Ed. Kelts BIJ. KARAVIRI VAR INFORMETIES NOME®NES ROMITEJAS LCK kanceleja sinia diende izsiti- Jusi apkartrakstu visim latviefu no- metpu komitejim ar daziem paskai- drojumiem bij. latvieiu karaviru iz- celosSanas lieti uz ASV. Ieintereséta- jlem, ari arpus nometném dzlvojo- Siem, ietelcams nekavéjotles infor- méties savaé vai tuvakajA nometnes eo par LCK apkéartraksta sa- Ceturtdien,. 1950. g. 1. junija Vai névarélu ari ciladi? PARIESANA VACU SAIMNIECIBA MASA VIEGLA, BET ATSEVISKI LOTI APGROTINATA Britu joslé vécu parvaldé jau par-|viend stunda varétu pec slidos&s len- gajugas vair&kas DP nometnes. Mai- ja pitmA pusé pdrpéma ari August- dorfas novietni Ziemelrein’-Vestfa- lé; patlaban jaun§ dokument&cija notick Heksteras polu nometné, det ar 1. janiju siks pirnemt Minsteres transitcentru. Pati parpem3anas un dokumenté- cijas gaita, attiecigal komisijai fero- doties tiell nometné, rit saméré Gtri un iere vajadzigés veidlapas pa- rasti izpilda 15—20 miniités; kop4 ar fotografé4ance un kennkartes sanem- $anu visa procediira vienai personal aimem 30—40 minttes, ti kA katru dienu dokumenté 150--200 cilvéku. Process gaitu var kapin&t, plesaistot vairfk darbinieku, kas izpilda vaja- | yeidiapas. Kormisijas parastl vinu skaits svarstis starp §—10, laf Stipendiju pretenden- tiem steidzami jaatbild Latviedu studentu centrali savie- niba no World eee rams Sa- €musi pazinojumu, lal studenti: J5- iy Adieraoyit Zigurds Arije, Milda Barvike, Andréjs Bross, Rita Dzilna, Edvins Demuts, mars D&ling, Lai- monis Garklavs, Zigurds Grants, Egils Grislis, Laima Jagara, Andréjs Jagars, Uméars , K&rlis Kus- kevics, Valdis Lapsin’, Elnzani{s Liz- lovs, Ilze Rozenvalde, Eriks Risiyé, Roberts Romanovskis, Vaida Snei- dere, ek Sparbergs, ber swggptveaas s, Margers Tirumnieks, Orgs ino Viadisilavs Viksna, Vidvids Viksne, Auguste Vitolins, Vilhelms Vitols, Zenta Zarina, Antons, Alek- sandra un Erina Zalans, kas sava laikA bifa jesniegusi $ eksemplaros WSR anketas — lfigumus stipendiju pieskirdanal ASV,- steidzami © atbild uz jautijumiem: 1, Val pretendentam ir kada ieapé- ja ar darba ligumu izcejot uz ASV tas izlaist cauri 20-40 cilveku. Bet ne visi var terasties komisij& Zaifi laikd. Dala DP &rstéjas slimni- c&s, dala jau jesaistita _emigracijas procesa un atrodas transitcentros vai celi ux tiem. Pieredze réda, ka vi- niem vr a izvérsas ilga un sarezgita. Lik, ko rida Ziemelreinas- Vestia- les plernérs. Kops nobeigta dokumen- té4ana Augustdorfas nometne, cilyé- lig no slimnicim un transitcentriem sita uz Minsteru, kur reizi nedela jerodas komisija, ja - sapulcéjusod skaits nay mazdks par 150. Uz pa- matnometném vini atgriezties nevar, ja no aprapes izskaititi, lidz doku- ment&cijas nok&rtoSanal. TH tagad daudziem, kas tikko nakuéi‘no slim- nicim un kurlem vél labu laiku bu- tu vajadzigs miers un arstéSanas mé- jis, nedélu vail vairék j&pavada Minsteré transitcentra caurorauctju mitné, kur nav ne atpitas, nedz me- dicinisk&’s palidzIbas. Val nebitu vienkarsak pagai komisijai apmeklét siimnicas un DP dokumentét uz vie- tas? Apgabala DP slimnici Zalkote- na vien it ap 150—200 DP stimnieku,. kam visiern tagad jAméro garyals at- pakalcelS un japacied gritibas un neartibas Minsteres tautu jakli tran- sita kazarmas. Lidz pamatnometném viniem biitu jiméro 30-—50 km, bet tagad caur Minsteri iznik 250-—300 km, Uz 8&68m wun lidzigim ne€rtl-— bim javérs visu DP uzmanida un jaleteic katra zinf bit klét nometnu pirnemsanas procesos. P&c pasreizée jas kartibas te bis griti ko grozit, jo dokumentacijas nobelguma4 DP at- nem lidzdinéjo indeksa karti un tis viet iziniedz apHecibu par tlesibam uz IRO aizsardzibu. To izdod,,.pir- baudot -skriningu dokumentus, ko personigi vele pati IRO apgabala at- tiecigis nodalas vadit&ja. Notiek ari citddi kuriozil. Clivéku, kas k& noraidits atgrieZas atpakal no Ventorfas, nekavéioties nositea do- yal kidu citu zemi; 2, Ja darba ligu-|kument&eljal uz Minsterl, kur vink ma nav, vai grib pieteikties izceloba-| paliek 7--1¢ dienas. Pa to laiku pa- nai, ja jG, kur, ja né, kipéc; 9. Vall matnometnes stacijA pienSk vina ba- . pretendenta gimene drizé laiki izce- Jauna slarptautiska fos ASV val Eu ct sol | : ari t&é sagatavojusies oi | sludentu né, kapéc; 4. Vai. Goats ve kh (ome |dé, ja ja, ctk stu ; 6. Oorganizacha Vai pretendentam ir kéda specidla en iat _fmozare studijas, kad& faiultaté..vé- ‘Minchen’ notika Starptautiskis) tétos studét, ASV; 4a etudijan nava- centrélan btgh studentu. organizci+|rétu.turpindt izvalétaj& nogaré; 6. jas ~~ ICESO (International ‘Council| Precizét savas angju valodas zindéa- of Exiled Students Organizations) di-inag, vai dom’, ka ASV université- binféanas kongress, kuy& piedalijasttea bez griitibim varts sekot lekci- i4 tautibu béglu studentu deleg&ti,| jam; 7. Uzdot precizu adresi Vaclji bet kA novérot&ji bija feradufles arlt((RO area, resp. DPACCSNr.) vai ar, no DP vidus izraudzis Cetlonas : vacu un Zidu studentu organiziciju paretavii. Bez Viclias augstskolim bija pirst&vétas arf Romas, Parizes, Insbrukas, Stokholmas, Upsalas uc. universitétes. Gandriz 3 dienu ilgajé Garba kongress, ko vadija cand. med. A. Freimanis, izstridaja un plenémea ICESO statiitus, kag st&sles sptka péc to ratificéfanas atsevisko tauti- du studentu centrflajis organizici- jas, ICESO ifr nepolitiska akadémis- ka organizicija atsevisko tautibu béglu studentu centrflo organizciju darba saskanoSanai, studentu mate- riala stfvokia uzisbofanal!l, k& ari studiju jesp@ju nodrosina§anal. Pad- relz organizaicija apvieno to tautIbu studentus brivajA pesaulé, kuru ze- mes atrodas vinpus dzelzs ‘alzkarn. Kongresa pagaidu vadiba par pre- zidentu fevéléja Hetuviett Pasaiti, vi- ceprezidentu ukraini Bereimu un ge- nerélsekretiru igaun! Vasku, Kong- resa lalk§ notika vairiku pazistamu profesoru referfti, ki arf koncerts, pledaloties ¢echu, slovaku un ungé- ru maksliniekiem. rr er ier eit Konferencé val kida cita nosauku- ma iestadijumf debatés, kas darams ar Latviju, Baltijas vaistim. Un mums tad bils j&dod atbilde, kA més fedomBijamies neatkarigas valats funkcion@fanu, ja tedzivotaju kop- skaits nepirsniedz miljonu. Ja, refill domAjot, mums jau tagad japievie- nojas urskatiem, ka daléj! no suve- rénit&tes bis jdatsakis ner labu Bal- tijas valstu feder&cijal vai savieno- tam valstim, tad Sai atbildel ir 45- but gataval, vai vismaz ple t&s j&- stréda jau tagad, sadarbibA ar misu kaiminiem -- igauniem un Hetuvie- Siem, un to parstivibim. Nav jBaiz- mirst, ka krievi var prasft. ,brivu Baltiju brivé Krievija". Ari te vaja- dzés nopietni plrdomitas, pirlieci- nosas atbildes. Més gan labpr&ét nemilam domit par vél nezinéma atstatuma nakotni, atrundjoties, — viss tas vol paragrt, bez nozimes. Bet skaidriba vajadzign ar! par daudzlern un loti svarigtem mifisu iekSéjis dzives jaut&jumiem. Bis vajadziga jauna agrirreforma, jo ar to jau vien nepietiks, ~- kol- hozl atcelti, viss paltek k8 agrik. Ta palikt nevarés, dzive gAjusi uz prick- Su, izkaisot veselu rindu jaunu prob- lérmu, kag jfistudé un jiapstracdé jau tagad., Kam visi Sie uzdevumi j§vele un k~< tos var velkt? — Lal arf cil aug- ‘1 més vyertétu misu diplomatisko rannijal austrumos, sabiedroto = paérstivibu darbibu un darba spéjas, visu 0 problému izkartogana tim pa spékam nebis. Piedzivyojumi rida, ka tos nevar veikt pastivodds latvieiu nacionalpolitiskas organizicijas. Tis bis tikal 81 darba selmétijas un af- balstitajas. Un te nu non&kam atkal ple tarn tlesibim un piendkuma, ko. arkirté- js pilnvaras uzliek Latvijas sOitnim Londong, Ir tikai viens atrisin&jums — Latvijas valdibas arkartéjo piln- varu turétajam j&izrauga atbrivosa- nas komiteja, ja virds trimdas vadi- ba liktos pairaik pretenciozs. Komite- ja darbotos siitna vadiba un varétu sastAvét no desmit vai piecpadsmit viriem, kas izraudzit| yvadofies tikal no lietderiban un alctivis darbibas apsveruma, neievérojot ne deputatu kadreizéjos portfelus, ne ministru kréslus, ne citus kidus iedométus hopelnus pagitné vai tagad. Sis ir vienigais cel5, kA més jau tu- vika laika varam tikt pie lestadiju- ma, kas varés veikt tis problémas, kufas mums uzliek sodiena Latvijas atbrivosanai un ritdiena tas atjau- nosanai, Jauzsver, ka Latvijas sitnis Londona ir vienigg persona misu pasreizéja emigraciji, kam nepie- trukst autoritétes Sida iestadijuma radisanai, kurpa darbs ir vajadzigs un nav vairs atliekams. Un t&pac virds Latvijas valdibas arkSrt&jo pilnvaru neséjam. ) Ev. Frelvalds. ja atrodas izcelodanas akciji — né- kamo adresi (t&pat ja ir tzcelojis). Atbiides anglu valod& sitimas: — World Student's Relief, Munchen- Freimann, Resettlement Centre, Funk-Kaserne 19. Sabiedriska darbi- nieka 50 gad 24. maij& 60 gadus vecs kluva lat- vieSu parstavis Danijé Voldemars Briedis, Jubilirs dzimis Lietuvé, brivpratig! pledalfjles Latvijas at- brivoganas cinfs AugSkurzemes tizinu pulka rindas, studéjis salcumé architektaru, bet vélik pfirgajis uz tautsaimniecbas fakultiti, ko befdzls ar mag. oec. gradu. Latvijas patsti- vibas laikA darbojies kA biedribu pilnvarnieks, bet vicu okupficijas lalka stridfjis Piirtikas nodrotin&Sa- nas departament’. P&c Latvijas at- stiganas daudzus ménekus bitis Va- clja, bet 1945. g. leradies D&nij&, sikdams strad&t béglu aprfipes dar- b&. 1946, gada oktobri Briedi fevé- léja par Danijas latviedu plirst&vi; ving ir ar] LatvieSu apyienibas D&- nija prezidija priek&sédis, latviedu YMCAs priekSnfeks Diniji un Skan- dinavijas latvieSu nacion@ld fonda parstivis. V. Briedis krietnu darbu veicls arf emigricljas veicindgané latviesiern no D&nifas. ¥. B. Nometnu dzive NEISTATES nometné latvieSu bérnu darzs. Taja darbojas 2 skolotajas, kas algu sanems no pri- vitiem lidzekiiem un komitejas zte- at} aunots dojumiem. Bérnu darzi m&cibas no- tiek latvieSu valid un tas pagaidim Sai apkariné ir vienigats, jo visis skolas ar 1. aprili m&cibas notiek vicu valoda, CCK PARSTAVJA FRANCU Jos- LA A. Krima tagadéj& adrese: (14b) Tuttlingen, P. D. R. Lager, Bar. 20-6. NEISTATES nometnes tautiell ind, A. Argalis, bij. latvielu gimnazijas direktors Fr. Sters, 2élsirdig§ misa Anita Semarova un kokgriezéja E§, Smeling ar nometnes latvielu aprd- pes padomes lémumu Izslégt no Jat- vieSu tautas kopibas, jo p&e valrak- kdrtéjiem uz>'cinajumtem k~18poris- ki atte’ Siog maksdt tautas koptbas mcd su. Bez vina pasa to nevar iznemt, un t& krjas uzglab&ianeas maksa. Kadam DP Augustdorfé ti san&ca DM 30,00—40,00. Kas maksijumu kirtos? Nometnei tadim vajadzibaim. nav Hidseklu, bet to trikat ari pafam DP, kas pie tam nemaz nav vainigs, ja bagdda laiké netick oa ; a esc VESTULES REDAKCIJAI ee Nesen 14. maiji tapa atziméta ff menes diena. Arf misu trimdaé salme Sai dieni godin&ja gimeni, at- ceréjis alirmo latvju m&mulu, bet klusa bije veco jauzu mitne Spiiken- berg, kur vél mit ap 150 misu ve- cis. paaudzes parstavju, sirmas mie mulas un veci tévi. Gribétos jautaét miisu trimdas sa- biedriskajiem un gara darbiniekiem, — vai ties4m ang]u josla iau visi jzce- ajusl? Vai tieSim nebija neviena, varetu felkt paris virdu dem par-|sirmgalvjiem — tos spécindt vinu dzives vaker&? Jau vairik neka kop$ ménesa arl macit&js atst&jis Spakenbergu, tikai asais Holdteinas yéej§ gaudo ap baraku stiriem un olosa veco Jauzu jau ta sasapejusas sirdis. KA SAGLABT GRAMATU TIBRGU Izcelofanas dé] tagad s&lcusies {fo plasa savstarpaja norékinGlanbs gri- matnieku vidi. BilezZi atklAjas, ka naridnieks nupat Ka aizeelojis, at- stidams visas saistibas nenok&rtotasg. Sim Jaunumam tik plaias . saines, ka daudzi cletuile baidfig turpe mak grématas bez: tilitéjas samak- sas komisijaé dot, bet t& kA mazii- kiem griimatu galdiem nay brivu H+ dzekju, tad tle pallek neapg&dAti ar jJaunéko literitiru, un trikst ixvéles. Lal panikiu uglabofumu, bfitu vé- lams, ka-nometnu komitejas péc k&- da izdevéja vai grimatnieka liguma apliecinitu t& godigumu un nelautu tam izcejot, atstijot paridus. T& gramatu tirgu vél varétu saglabt ki~ dam lafkam HdzSinéjos apméros. Andr. Oxolipi, Eitin’ JAUNAS CERIBAS GROTI IZVIETOJAMIEM Lai lab&k fe valatia-ar pazistinitu rletum lému un lodanas lespé nes Zentyi kust enerfisku propagandas akci{u Tas letvaros arf Gautingas IRO the sanatorij& Sinis dienis uznéma filmu par paclentu dzivi un Srst@anu. Fil- Mu paredzams rdit vairakas rietue mu valstis, lai tas feinteresétu pat slimo un tnvalidu likteni. Uznéma ari latvieSu p2-i+ Heal apbrinoju sor ju, KA min8lu, dr