- 790, g. 23, septembrt ———— Stulma lupam | U ARMIJA — Gr, LUN — DISCIPLINA bifis vienkadrSo ka- s vajums. Sos abus sevidki sobrid, = vinu stiprumn un wras 02 miljoniern yana Kareivja gai- iztaisa mums vi- fu auglu kompote, dz kartigs machorkas kilograms nedéj4, un vina biedri vis. s] armijas avizi Kras- avdas un citu avizu dzas, esot par biezy ara, apdarijis majas jies oficialo radio, os zurnalus vai pa- vai Sachu, Ivans ije-~ neizbégamo putru 1 viru ar téju. Pée sakas vina ,,litnoje ar aplapit savu uni- véstules, kuras no. reiz nedéla aiziet uz arzemju) filmu, pa- ikas un uzraut pa bSu ari Ivanam ja- tajas ,,brivpratigajas ving nav virsnieks, r atlauts pirkt stipro t vodku vinS nevar i to tikai svétkos vai is Kaujam. a ir aba diena, u piece] kd parasti, drusku labaku par- pirti, parmaina velu fem saspelé futbolu porto. Ja laiméjas, atvalinajumu uz pil- gadijies nokjut oku- lad, protams, uz ta- anav ko ceréi, un rit stingra izolacija, os ar kadam nelaga Ticis uz pilsétu, t uz lelas kadu mej- parku. Tas ir — ja Ivi 10 rubli. T4 ka lakus izdeyumiem é praktiska jespaja Ivans pdarndk no- as gadijuma vinam { lidz vienam ga- ida diezgan prtisis- Tyana gaitas un tur liekas stingra pat tajam Ivanam, ku- wsiba iedidita jau Turkiat disciplina kjuvusi vél sting- ir viens no galve- kadé] padomju ka- dreiz ,piesift pedu”, atvajiga prombutné fradu cietuma, bet icinaSana — piecas elu mizoSanas, Pul- vyanam tagad vairs bet ,tovarisés pol- wekad nesaka vien- tak totno“, nesaka net’. Kadreiz lik- a atkal celta go- jaatmet’ ne vien ari instruktoriem. omju armija rak- kastu sistema. Iz- Pétera Liela lai- rdiem: talo bumb- zobenus; milzigi ha «ostarp.§= kareivja o priekSnieku al- 350-400 rublu reizes yairak, kap- het ,tovari§és mar- zes vairak, Turpre- rzants sanem tikal par vienkarsu ka- ra ir 38 reizes, bet alga 15,2 reizes lie- vijas kara“ Jaika ka Ivans cindg vis- miielo Mati Krieviju minismu, tad pas- s ciesi apvienot pa- isko ideologiju. Pec neveiksmes uz lai- tisko komisaru — a one vien atjau- tiprinata. Katram artijas organizaciia, lek labakajos ama- ik paaugstinajumus s. Vienalga, va! ai né, ving ne bridl talinu, partijyu un ava brivaja laika as atplitas telpa, Vi- Lenina sturius, fines utt. Ari dzi- ans neskata vis plt is, teiksim, kadas gerlas, bet vinaln saviem pasa plz minu un Stajiniu. — sniegsim dazu ju militaro lietpre- nar miljonu Tvanw un vajajam pur fara gadijuma Sestdien, 1950. g. 23. septembri Ul — ee =" SS a = », Vacija vares redzét méness aplumsumu Pilnigs méness aptumsums nakti no 25. uz 26. septembri bis redzams Firopa, Afrika, Dienvidrietumazij, Atlantijas okeana, Amerika un Klu- sj okeana austrumos. .Méness ap- tumsums noverojams viena un tani pasa jaika no visiem zemes_ lodes punktiem, kur aptumsuma bridi mé- ness atrodas virs horizonta, Eiropa un Afrika tatad rita stundas, kad Amerika vél nay pusnakts. Méness aptumsums var notikt tikai tad, kad meness Un Saule ir pretéjas debess puses, tatad pilnaja méness faze. Aiz gemes, UZ pretejo pusi neka saule, javeldajas plinénas un pusénas koni. Pilnénas kona tieSie saules stari ne- maz neieklust, pusénas kona katra vieta tle ienak tikai no zinamas sau- Jes virsas dalas, nie kam virziena uz pilnénas pusi leplustosas gaismas daudzums mazinas. Tuksa telpa éna nav redzama. Ena paradas tikai tur, kur ta krit uz kadu redzamu kerme- ni, musu gadijuma uz saules apspi- déto ménesi, Kad méness ieiet pus- éna, ta spozuma samazinaSanas gan- driz nay manama, tikai pilnénas ko- na tuvuma méness pamazam kiust tumsaks un, tani iegrimis, pilnigi sa- tumst. Zemes pilnénas caurmers meness attalumaé ir 3 reizes lielaks par méness caurméru, ta ka méness, pietiekami dziji iegrimis zemes ena, top pilnigi aptumsots. Méness, 13 reizes gada apiedams ap zemi, ict 13 reizes atrak pa savu celu, neka zée- mes ena, Péc Viduseiropas laika méness sak ieiet zemes pilnéna 26, septembri pl. 3un 32 min.: pilna aptumsuma vidus ir pl. 5 un 17 min. un méness bus iggaiis no piiiénas pl. 7 un 2 min. Pilnigs aptumsums, kamér visu me- nesi sedz zemes pilnéna, ilgst no pl. 4 un 54 min. lidz pl. 5 un 40 min. (tris ceturtdalstundas). Méness met Minchené pl. 6 un 13 min., Achend pl. 6 un 35 min. Pilna aptumsuma pedéeja faze Eiropa tade| noverojama tikai pagos rictumos — Anglija, Spa- nija un Portugalé. Eiropa vairak uz Guntis Natre Laikmeta upe Drima no upes kapj migla. Kréslo pamale réna. Nicibas atvariem zigla Parlido éna! Laikmeta upe ve] leja Dves‘les dzivibam rautas, Liela ta bistama deja Iesaista tautas. Klusé laiks nojautas varl. Kraces baizgumu cia. Puspeléks dzenis kaj kari Alzmuza sila. Nakti gar upmalu klistu — Diena smok urna melna. Nevarigs puteklis vistu Liktena delna. Upe! Kur taisniba mana? — Atbalss spociga baida — 7éeli no dzelmes zvans zvana Yel ja — pa — gaida.,. VAI TU ZINI, KA... ...ar katru vardu, ke izruna clfvéka mute, tlek modarbinati ne mazaik kA 1% tlazadi muskuli. w+, Gusmas darbibu kermeni? partraue ZnAmi dziedzeri, kuru radtta vlelu iztrii- kumam ilzaka laika seko matu izkrigana, Adas ,,savisana un grumbas, Relzé ker- Meni tiek razots ari mazak krasvielu, no Ki sejas fida klGst pelika un mati sirmt. Titad taisniba teiclenam, ka dusmas kal- te skaistumam. .., pteaugnga cilveka ida sver §—17 Ke. ... bisu medus ir tirdkais no visim ba- tibas vielam. TA cukura saturs Ir tik (els, ka baktérijas medi tiespéj dzfvot ilgak bar divi stundam., ...10 mutes tiek padzitas 96,7 proc. vi- §u baktériju, Ja agra rith apéd vienu aboiu. Parasta zobu tiriéana no mutes do- huma turpretim likvidé tikai 64,1) proc. Mkrobu, acl ... Wisitrak augoéais augs tr indieSu kasuarins, kas 10 gados sasniedz caurme- ta 3) m augstumu. A ...debesu resp, atmosfalras krasa tr bali zila 8.500 m atugstuma, tumsi ila 11.000 ta, tuméi vipleta 13.006 unm metna 22,000 m avgstuima. ..,cilvéka halss dzirdamibas talums nav atkaries tikai no balss organa stipruma vien: sieviesu basis lielaka attaluma dzir- damas daudz jJabik ueka viriedu. Batss siiedzamihai svarigs ir ari gaisa bltvums un klimiats. Kads petnieks stasta, Ka po- lird apeabala vini ar sayu biedru vare- just tabi sarunicies vel no divi kilometru dttiluma. - ...cilyika kauti daudzéjada zina ir ists dabas meistarsasniezums, Tajos apvienota licia izturiba ar ievé@rojamu elastibu un Simera niecigu s¥aru. Seviski pretestibas spejizi ir galvaskausa -kauli, kas aizSarga smadzenes, Plenucusa cilvéka galyaskau- $2 var iespiest par pusotra centimetra, to hepatiauzot, No cilveka Kaula izgriezis gabaling, kusa apmeéri ir tikat 1 Kvadrat- milimetru, vat izturet 17 ke svaru, kameér tikpat jliels cieta koka gabals nespéj ne Pusi no ta, austrumiem ménesim norietot maza daja ta virsmas ir vél apénota. Sali- dzinot ar Viduseiropas laiku, Rietum- elropas laiks ir i stundu mazak. Amerikas austrumu zonas laiks — 6 stundas mazak, centralas zonas laiks — 7 Stundas mazak, kalnu zonas laiks —- 8 stundas mazak, un Ameri- kas rietumu zonas laiks ir 9 stundas mazak, tatad visos minéto aptumsu- ma paradibu momentos pulksteni tur radis par tik daudz stundim mazak. Novérotajam méeness aptumsums horisinas ta, ka zemes éna uziet uz meness kreisds (austrimu) malas un no turlenes pakapeniski izplatés pa visu meness virsmu. Pilnigam ap- fumsumam beidzoties, briva no énas top vispirris: méness ripas augSéja dala, kas atkal uzspides gaiga saules faisma. Ena pakapeniski atiet pa labi uz leju. Méness pilnigs aptumsums nakti no 29. uz 26. septembri (tapat kA 2. aprili) nepieder pie visiespaidigaka- jiem, jo méness celS neiet caur ze- mes €nas centru, bet tuvumé piln- enas malai. Tadé| pilniga aptumsu- ma ilgums, kas pie centralajiem ap- tumsumiem tlest ap 2 stunddim, go0- relz jieverojami isaks ~— 46 minutes (2. april! pat tikai 29 minites). Ari meéness virsmas aptumsums nav tik Intensivs, ka pie centralajiem ap- tumsumiem. zemes €na nav pilnigi tum&a. Ja zemel un ménesim nebditu atmosfai- ras, zemes €na butu kKrasi norobezota un absoluti.melna. Uz méness virsas aptumsotam dalam nekristu neviens Stars un tas bitu pilnigi meinas un neredzamas. Zemes gaisa apvalkam Ir ipasiba caur to ejosos gaismas sta- rus lauzt un izkliedet. Lauzta gais- ma nonak ari zemes pilnenas kona un padara to gaisaku, arejas dalas vairak, iekSejas mazak, $i lauzta gaisma ir iesarkana, jo gaiss zilas Qsu vilnu) starus pa dajai absorbe un izkliedé, sarkanos igaru vijnu) starus laiz cauri. Sie sarkanie stari ir tie, kas zemes @énai uz méness piedod raksturigo, tesarkano krasu. Seviski manama Si krasa pie centralajiem apfumsumiem. Nakti uz 26. sep- tembri méness pat pilnigaka aptum- suma faze (ap pl. 5 un 15 min. péc Viduselropas ljaika) paliks vel jutami! gaiss, galvenokart énas malal tuva- ka dala (augsa pa labi), kas izskati- sies galsl lidz tumsi peléka, kamér €nas vidum tuvdkas dalas (lej& pa kreisi) bis tum$adkas un briingani sarkanas. J. A. gee ae a ee Da Staburaga bernu lekam Uldi, jQsu pédéjais skérslu gajiens, par ko mums rakstiji sava véstulé (Latvitas 5. augusta: numura), saga- daja Helu prieku. Sakuma jis nogriezaties pa labi, jo kreisaja pusé ir sirds, bet ar labo roky raksta un ta ir talak no sirds — garam laukam, Kura auga auzas. Latvijas laukos ari audzéja auzas. Ejot talak jas redzéjat berzu. Lat- vija Jauku faudis: aprifa mencs: pirms fapu plauksanas, tecinaja su- las, nO kuram gatavoja gardu dze- rienu; to. uzglabaja un dzéra vasaras karstaja laika. Latviesi tadé] ar! ap- rili dazreiz sauc par sulu ménesi. Devaties dienvidus virziend, jo saulite pusdienas Jaika ir dienvicos, no ritiem uzlécot austrumos, bet norietot rietumos. Nekad saulite ne- atrodas ziemejos. Gudrajam viram dziedajat: 1. DziedSj' tautu tkrum, Uz akmena stavédam'. Lai tric visa tautu zeme, Lal dzird mana mimulin', . Gan dziediju, gan raudaju, Nedzird mana mamuiin', Syesa mate gan dzirdéja, Ta pat mant nebeédaj'. Ail, Dievinl, augsti saule, Kad vakaru sagaldis'? Sveéa mite, ne mramina, Maz fedeva iaunadzin'. . Neptsatl, aukst! véji, Man nebiia villainit’s, Pianu fleva svesa mate Bez ieloka paladzin‘. . Bisties gréka, svesa mate, Neraudinit harenit‘! Barenites asarinas Maksa zelta gahalin‘. Ret Pikstitei stastijat pasaku Zaka un eZa skricsanas Reiz veeos laikos zakis ar ezi §a- stridéias par to, kurS var atrak pa- skriet. Ezis neticéja, ka zakis ir 'visatradkais dzivnieks. Vini noruna - |ja skricties. Pirms skriesanas zis ‘sacija zakim: ,Ja@ es tevi noskric-| fu. es tev izplakSu dsas.‘ Tad zakis atbildéja: ,,Labi, bet ja es tevl no- et mn le es _ LATVIJA PA JAUNIBAS T Janis Veselis Latvju valoda Nonemiet vecos vakus no sayu dvéselu traukiem, Palaidiet brivakus véjus, lai tle savilno dzelmes. Trimda biis ilgstoga, griita, sveSums naks virsii ka nakts. Esiet ar tautiesiem Kopa, smaidiet, runajiet kasi VYaiodu miligu, jauku, dzimusu Baltijas krastos. Nava tai valeda skanu, ko Izteicot méle var parliizt, Pliist ta mierigi, brivi pec savyiem likumiem skaidriem, Ieved mantnicas klusis, kur dainu dargumi zvijo, Pasaku vaceles atce], izkapj varonis jaunais, Drosmigi dedas cind pret sumpurniem, Jodiem ir velniem. Purpinat patik mums gana sveSo spéciga mele, Domas un jutas més tikai izdeikt latyiski varam. OF TSRSSOSSRSSSSS ST TF SESS SESS SOSH SESE OTS HTH TFET? | Rigas muzeju tagadeja seja Man ka muzejniekam laiméjies pé-}sudrabina. A. CiruJa, Jurjana, Vel- déj4 laikA sanemt paris véstules no|landa, Tilberga, Madernieka., Bines, Rigas, kuyas aprakstiti turienes mu-]Nemmes. Annusa, Zeberina uc. dar- ae. — Rigas pilsétas makslas mu-|bi. Ir ari gluzi svesu un nedzirdétu .zejs Valdemdra ield pardévéts par} malsslinieku darbi. kas diezgan va). ‘Valsts latviegu un krievu makslas{No krievu auteriem var atzimét Ko- ‘muzeju un tani sakopoti tikai latvie- !rovinu. Ivanovu, Vasnecovu, Goda Sa un krievu malesiinieku durbi, ka- viela Sialina un Lenina portret: un mér cittautiesi no turienes izvakti; zanri. Ce OE OO . 7 - —_ * a ty, nan is ae ~ —_" . -— es ; -_ ss * j + - . ; , ef : of 7 : i sales af om | a 2 ae Ay ae kaos ail k r ; e0ay atl, ae “} Ry om, ' i. Rigas pils viesu zale, un parvesti uz bij Valsts makslasy Uz muzeju Rigas pili parvesti va- mizeju Rigas pjli, kas tagad nes no-|cu. helandicsu, spany, franctu, italu saukumu Vakarelropas makslas mi-jun citu gieznotaju darbi, bet ne Visi. Zejs. _|lespejams, ka dala atziti par neveéla- Latviefu un krievu makslas miu-|micm val ari parvesti uz Maskavu, Izeja misu lielmeistaram prof. V;| To vieta tagad Domje, Kurbe, Sterna Purvitim ierddita Jabt apgaismota) Uc. sleznas, kadu agrak nebija. vieta, tapat Rozentalam. Karjim Hu- Turpat pili, yienu stavu zemak at- nam, Valteram un Federam. SkataMl/rodas Valsts vésturiskais m@azejs. ari vairaki R. Zarrina lielaka forma-! Gandriz katram ekspondtam pievie- ta aséjumi, Matveja, Straia, Jaun-jnots uz baltas papira laksnes gar§ apraksts. ko neviena Vakareiropas | muzeéja nepraktizé, jo tas vitrines | saraibina un traucé eksponatu apli-. koSanu, Doma miizejam, kas atrodas Doma baznicas piebives @k4, tagad skrieSu, — tavs kazgoks pagalam.“| dots nosaukums Valsts véesturiskais ; Zakis zinaja meza gravi, un vini no-|Doma muzejs. Tur goda celts atkal léma gar to skrieties, Kad zakis|..Lielais Kristaps’ ar rungu padusé, nizgaja, ezis norunaja ar savu brali,jkas pedeja Latvijas laika stavéja; lai tas paslépias viend gravja gala.|muzeja pagrabi. Tam nokrasots Labi. Norunata laika sakas skric-|priekSauts. iSanas. Zakis aizjoza ka vejs. Gravja otra gala ezis jau prieksa. Skries vél reiz, Nu zakis skrien vél atrak. Otra gala ezis atkal prieksa. Skrices Skolu muzejs Kr. Barona iela 4 kara laika loti cietis no granatam, kas saardijusas diezgan vertigas ro-’ | : aArCS kas gramatas — bibliotéku un dalu treso reiz, Nu zakis skrien, CIK Vi€N|no zoologijas. Kada granata kritusi jaudas. Bez elpas tas nonak vind | tio bij. muzeja vaditaja Silina dar- gala. zis atkal priexSa. Nu peCtba kabinetd. Akvarijos kragnas zivis inorunas zakim izplue usas. Ta ezi§|nobeiguéds. Nobeidzies ari samu pa- luzvareja zak. ris. Dzivs vél csot zutis. tam driz bis: 15 gadu un 15, septembri jubileja. | Zoglogijas eksponati sakartoti péc VEL PAREIZI ATRISINAJUSI: {Darvina teorijas. Daudz jaunu tabelu. Peteris Balodis, Ruta Kvalberga. ack ee OBU. auglu un labibas: Janis Spalving un Mikelis Veidema-|°SU=U XTustojumiem, nis: Parkartots ari rakstniecibas mi-: Karlis Akmenting, Andrejs Jurko,|7°J8. ur pirma vieta tagad Andréjs J Aijlita Jurevica. Valda Kjava un Ups, Vills Lacs. sudrabu Edzus. ‘Imants Pelna: Tae ae Prava istaba no- “Valdis Aboling, Lidija Cevere. Par-!03. SONI Taxsinickiem. Tani iz- staditi Skink t sia Drulla, Mirdza Eclite, Janis Eg. dit, Puskina un Belinska darbi; as er. | . >" art Krusu teli. Kr. Barona icla 14 at- litis, Aldis Griguhs, Visvaldis Inkis bids Revoliicijas mazeis. kam zie- ‘Leons Kovisars. Mara f.ace. § Lama | dot divi stavi. lespaids tads, ka eks- *Edgars Marka, Andris Meiers, J@MS) ponati sakartot. vairak propaganda Midvickis, Marita Mikueka. Valdis noka lietderibai Visos uzsverts dar- Mucenieks, Valdis Murins, Atvarsiba jaugu grutums Trukst. tikai ha- Paegle, Janis Pétersons, Ilga Pum! domiy koncentractjas nometnu ainu painite, Irene Sobolevska, Juris Stl-) un raksturojuma. | kans. Inara Strautma!le. Liga Vets- barte un Zaiga Voldina. Edius un Janis Janis Siling Izlozéjot godalgas, pirmic ¢etri sa- Ta ae. Staet os nems laikraksta Latvija 1 men, abo- a V1N1 izielcas ; aeat. air ook a KO a $ nementu saat ar Ktobri, un on KO Partikl allaz tik J81t bree un krast ne. Sle preci — vientulo skautu laikrak- . mierizi, kad més vakara raidam orajam sta Klabatas briveksemplaru. apmekictajus — dzivniekus eik Joti fe- A Sees priccina un uzjautrina izdeviba novéront Par iéprieksSé@jo uzceyumiu parétzit ctlyéekus. atrisinisanty bez jaw diviem mine- Kada zoolofiska darza apkatontajs tiem (Latvijas 2. sept mumura}) ka} Ja berni ir ratni, tas vienmer nennzi- | tread. izloz@jot starp jesutitaiiem. kas tae Ka viniem btitu padama kada pa. izivo arpus Eiropas un tadé! véstu- sranibas vini var bot to jau izdarijusi, eRWA ACEN eae aie pode F P Dteksons les sanem vélak, taikraksty Latvija oe: 7 a Macisanis ir lidziga alrésanal pret stra‘- aktobri sanems ar Maruta Masitis — | mi: lidzke ta izbeidz, tilin deh aipakal , Kanada | Kiniesu sakamvards santilige. tala : bs, ti Eat Nulorkas centra pirms vairdk desmit Pasau Cs a tis Augsim VleTin ] ad ra Fadiem tires pajngs velcea caurmera tikai via 18 Km stunda, &odien auto tajas pasas oe itla i 7 Vientujo mazskautu vaditajs. as kustis uz priekSu ar ay ea eeetags Ka iaunie latviesi skauto ASV Cikagas latvieSu apvienota gaidu= skautu vieniba Staburags Jau Pp. 6. novembra sakuma Cikaga vad. P. Vis lina un T. Purvinas vadiba nodibina- ja apvienotaju mazskautu-guntinu pulcinu, kuram vélak pievienojas roe lvaru Pikv. Kalpaka saime un visbei- ‘dzot skautu pulcins. Augusta beigas ap 30 apy. skaulus gaidu vienibas dalibnieki izgaja pat- staviga nedéljas gala nometne Lom- barda pie Cikagas.’ Nometni vadija apvienotas vienibas prieksnieKs vad. P. Vilips un vad. A. Osis. Nometneé piedalijas guntinas — vad. vietn. J. Pilinas, un gaidas — Dumpes vadi- ba, mazskauti — vad. Aruma, skeu- tiv. v. — Vitolind un roveri — vad. A. O&ga vadiba, Par iespéju nomet- not japateicas Cikagas apv. latv. béglu paltdzibas komitejas prieks- niekam Murniekam ar kundzil, kuru maju tuvuma nometne notika. Ta daudziem latv. jauniesiem bija pir- ma. jo lielaAka dala. savas gaidu- skautu gaitas uzsak tikai te, Amert- ké. Dala jaunicdu skautojusi jau DP nometnés Vacija, bet tikal joti ne- daudzi skautojusi Latvija. Izbraucot uz nometni un pulcélo- ties Cikagas laty. luter. baznicas sa- rikojuma zalé, draudzes macitajs A. Gudars izvadija nometnes dalibnie- kus ar novéléjumu, augt Latvijal, Svétdienas pievakaré nometnes da- libnieki priecigi atgriezas majas. Ap- vienota gaidu-skautu Staburaga vie- niba nodibinajusi sakarus ari ar ASV gaidu-skautu organizacijam un tiks pie tam reffistrétas. ka atsevidkas latv, skautu-gaidu vienibas. Parasti nodarbibas apy. guntinu~mazskautu un skautu pulciniem notiek pirmd un treSa svétdiend Cikagas latv, Cianas draudzes baznicas sarikojumu ale, bet roveriem turpat otra un ceturta svetdiena. Paredzams, ka nodibinad- sies ari lielgaidu dzimta, pag. vad. A. OSa vadiba, kamér vadibu par- nems bij. Latv. gaidu prieksniece vad, Laufere. Lidzu lielgaidas pie- teikties pie vaditaja A. OSa un paré- jiem vaditajiem. Vad. A, O&a adre- sé; 1822 §. 17th Ave. Maywood, I11. Vecais Vilks ee Jaunumi zinatne Dienvidafrikag medicinag laikraksts no Jonanisburgas Zino, ka epileps!ju (krita- mo kalti} sekmig! varot dziedinat ar sma- dzenu aperaciju, tada veidd likvidéjot vi- sus Slim{bas perékjus. Tacu Sis metodes atradé|i oridina no paragrém cer[bim, {o Sadas operAcljas sekas varot bilt kontro- les zaudéSane par smalkajam kustibam un safutam. Rletumu finijas teleprafa sabiedribas laboratorijA Longallenda konstrué@ta spul- dze, kupas gaismas stiprums ir astonreiz Heliks nek4 saulel. Lal pan izstaroganag avola roda#s gandriz 3600 gradu Karstums, levérofot spuldzes Arkartleo nieclIgumu, siltuma izstarajuml! tr thk mazi, ka apul- dzi bez riska var tzmantot d¢fyvu mlkro- skoplsku priekimetu izmeklé%anai, kurus Katra clita spuldze ar lidzigu gaismas stip- ruMmU nondvetu, Histologs Tomasa Dauertijs, kas strada Jutas universltété, ASV, pazinoiia Amer!- kanu zinftnes veictnésanas apvientbal, ka ar jaunatraste hormontu drogu Cortisone varbut bisot iespéjams uzturét jaunus zi- nimus cilvéka audus un ta pagarinat vi- na m@zu ilzumu, Drogu Cortisone jau pie- lieto reumatisma un gikts sipju remdin4- Sanal un cltu sitmibu arstéSanai. Exksperimenti ar dzivniekiem pleradiiu- Si, ka niepakmenus var likviddt bez ope. racijas ar milzigi augstas frekvences ul- tra skanu vilnu palfdzibu. Apstarojot sli. mo vletu ar skanu vilniem, akmenl izkdst jJau péc datim sekundém. Ja anstarog’anu lzdara iig4k par 60 sekundém, tad pa- clents padots riskam, ka stari var sabojat Vina Sanaudus. r Kimiskas sint@ézes labordtorila Genté ra- dts sipfu remdlnatA{a "deeklis, kura 1e- lekme ir Cetrrelz spécigaka nok’ morfiia. Jaunais medikaments, kas nosaukts par mefenonu, pte letprat@{u sprieduma, te- vadisot pilnigi faunu nodalu Bapju rém- detaju lidzekju vésturé, KULTURAS CHRONIKA Par Zviedrij4 dzlvojosa planista un komponista Jana Cirula viesoganns ANE- lita Londonas avizo raksta: who jJauna atklajas Clrula spécigdkais teraels — vina plesitiens, kuram maz trikst piano yir- zlend, bet spekA gan. Cirulls sasniedzts ATE ievérojamu techniku ~— tomér jasaka, ka savas pnotences vind Idz Sim val nav pratis pilniz! Parvéerst par materlaly sa- VG maksjas nodomu istens3anal, Bet Cle eri dacs lespéias.“ Programmi bijls ols, Bopens, Palmereéensa * ne darbl. : Vi sana pou AurNalists Janis Porietls. kas dziva Bostona, "qead var ateuattiine me 4% gadlem aviinteriha, PBurndilsta galtas Vink saris 4915. gadd Arenu Matis vadj- tala Dalmtenes Vastnesi. Sstudélls Rigas Politechnikuma wun Latvijas wunfvercitatg un hiiis DAUFAVgrivas atréinieku pelka karavirts, Sakot ar 1919, Rady Porietis stra- dajis: Jaunakas Zinds, het pec 1934. pada DArgAs darha Brivd Zem*. Vin€ ir Latves rakstnjeccy UR FurnAlisth. hiedrihas id-r- dtbindtajs un trimedas lalka Waelli darbo- Nes oar redaktoru Latyielu Zinds Eslin- Rakstnteks Hugo Kriimin§ un glezna- taj5 Alberta Prande leradugies ASV un apmetustes Mi@iganas Stati. Nujorkas latvle’u faunatnes literar Bulcina rhguldraljas sandkamas Fefaktors J. Kadilis rundja par Karli Skalbi, bet nakosaja saniksmé paredzéts red. K, Ha- hata referits par Aleksandru Grinu. a ee Dat yt ee Aatk a ue , "Adi: ye ae . Ae AR a terran, ed pipe ee ot alae — te ari Raelege oA ee te Sa ata es — See - =a 0 eee dp 9 oe Ln! r - . —_ . a . ae. 4s 7 1 a i a] Tif ayes ye Co on ts" oem ew Rae i = h [—y- , . +t ™:-/ . se. r 7 ee ™ Fs . - “s) Fa ei i a Se ahd Sar ie a “lai = J = ane -_"I = . ad re _ . | ge etm eS 7a z by 4 tam oh pore orais fan arte ee the a a : any ae Fy cls eT TY aT: = . —_ “. . —_ . . . —_ 8 —_- -LE oy s. . os 1. i Le er ee — an 41-4 ._7= 7 = ys af- ! 14 fo eae eats ‘™—' TH ee . . : al fs 7 ecto? a: gle OF Se ok a i ee Lanck om: : +: - . “LI a St ee