ah, i : = a _ = ees oT es ee eee ee ee Oe wee eee a ee eee . =a SS F ge ee ee eee A ee Nr, 101 (328) Ivcd. g. 19. oktobri. Ar sutora perakstu vat inicidjiem pa- raketitaiog rakstos izteiktéqg domasa nav a Matra 2ind redakcijas domas -LNP -reorganizacija Padaja LCP sesiiq radas nopiet- nas debates par trakumiem lidzii- ; n@ja LNP uzbiivé un darbiba. Ta- |: gad ari pats LNP prezidijs atzinis | darbibas parkartojumu un jaunt | statitu ‘neplecieSamibu un fecélis. statutu parstradasanas komisiju. | Apstikits, ka ple LNP parveido- t Sanas jakeras fau tik atri péc pirmo # statitu plepemianas, Hecina, ka LNP pstatatl radudles Iiela steiga un bijis i plete maz laika visu pamatigi ap- + svért.un lavértét, Gala rezultata 1 —«Organizkcija praktiski izvértas par aunu, parallélu WVicijA dzivojoso ' organizaciju, blakus jau; pa- | gt€vesal LCP, Iai gan jau toreiz | LNP hija domata ka visu brivaja | pesaulé dsivojofa latvielu aptvéré- A ja politika organiszicija. TSp&c ne | bez pamata no citim zemém ataka- t. néja haletg — no LNP darbibas més | héko nefjiltam. , | Ja. tagad Sal organizictjal jidod |’ Jauni statdt!, radot Istu misu trim- .- ge daives satversm{, tad ne tial p Otatitu komisijag vien, bet katra ~ trimdinieka plenSkumg‘ir nikt ar sa- Viem terogindjumiem, kas -lietl va- . TH nodetét, radot jaunu LNP sta- .. itu. “PaJsaprotama Neta, ka trimdas f preses viditajiba fajé domu izmail- |. MG joti avariga un nepleciesama, - Jauno gtatittu izstrddasand galve-. j.. NG vérfha veltijama organizictjas , ugbiivel, Ta izveldojama tada, lal , Ofganizgelja varétu sekmigi redlizét ' gptaugtos mérkus, jo par pasiem # mérkiem domstarpibu nav, un tle | pletiekamt skaidel formuléti ari lidz- | Bindjos statdtes, ‘Organizacijas uzhilves galvenais | | Jautijum)e ir sastdve. Pilntgi at- Mmetamg Ndzslnéjais princips, ka lie- | Wiko loceklu skaitu LNP delegtia @ekidas organizicijas, Lieldka tlesa & organizéciju ir dibinatas pirms | Bi, uc praktlskl sf organtzacljas ne- | rida nekadu darbibu, Otrkart, péde- . J4 LNP gesija rAdtia, ka, paturot so principu, vienmér roday jeunl man- . agit , dibinot dat&dag orga- 1 Gat Tikote yl, j. nigStijas, par kuyu darbibu nevie- y Mam nekas nay andms, Treskart, t noteicot mandatu skaitu atsevidkim R Ofganizicijam val pie3kirot. manda- tus vienag organiziclijag méroga, ne : katru reizi plelet ar vajadzigo. ob- | jJektivitati un’ Hetiékibu, bet kadreiz t vadis arf no citiem apsvérumiem, |. plem., stridus par veco strélnieku |}. pastivéesanu uc. + Organiz&Sciju princinpa viet | turpmak liekama vienigi zemju prin- | elps, Jaunos statiitos paredzams, ka | “Wiggg pames, kupaa latviedl dzivo, LNP siita zindimu delegitu akaitu, propordondll katrd zema dzivojoiam Jatvieiy akaitam. Lai ar pilntiesi- 1 Glam delegitlom pao iespéjas biitu plrativaétas vairikes zemes, minis mAlais iedzivotaéju skaits, kas nepie- cleJama, lal aindma zeme biiu piar- ativéta, nosakdms pie ieapajag mass. Taga. varétu bit 100, lidzsingja 1000 viet, Thlakeala delegatu akaits va- rétu bit notelicts pa 1 ug katriem 2000. Tadd gadijum& LNP sastayétu no 60—-70 locekliem, jo brivajd pa- saul atrodas apm. 190.000 latviedu. Atsevi8ko zemju delegiti izrauga- mi vispdréju velGfanu celé, Velesa- nag. yarétu izdarit pée pastavosiem LOP vél@anu notelkumiem, nosa- kot, ka katra zeme ir viens vélé- i Bani apgabals. VéléSanu_ tiesibas | bauda tikal tle, kas ar mieru LNP laba. nest arf zindmus materialus upurus trimdas kopibas nodevas vei- di val tamil. Tapat balsstiesibas bauda tie, kas no modeyu maksé- Sanus atbrivoti notelkumos pare- | dzéta kartibaé. Pagas véléanas, t{e- vérojot izkiieditibu, kadd tautiedi dzive, izdarfmas ari pa pastu, Lai véllanas pardic biezl neatkirtctos, delegati jevGlam! uz 2—3 gadiem. B © Tev8rojot lelos dazido zemju at- Statumus, lelas gritibas bis piln- eapulces sanikSanal. Thpée pare- dzams, ka delegiti pilnsapulcel var- i, lemniegt priekSiiumus, jetelkt kan- om. diditus un arf pasu nobalsofany iz- i darit pa pastu, cik tas techniski ie- i apéjams. TH pada iemesla dé} plasas | pilnvaras dodamas prezidijam. Pre- | zidija locekju skalta noteicams ne- | Help, T& ka trimdinieku leldki da- la, viarnag, vél tuvakos gados, atrad!- sies Rirop& (AnglijA ap 25.000, Va- cijd art ap 20.000—-30.000), pare- dzama, ka prezidija valrakums jevé- mm; lama no Elropi dalvojoiiem latvie- | Siem. S&di konstruéts prezidiis, ja 16 locekju vairSkums naktu ari no daidim Eironas zemém, vienmer bis. darba spdjigs, jo atialumi nav lieli. Idedl&kais vregidiia sédekHe mR batu Londona, kur strodas ari val- dibas arkartéjais pilnvarotais un kas r LALVUJA - ry | daudalem gadiem, to locekll taklfdu-. las pasi jegddéties farmag un -Bribam. art turpmak bis avarigs Elropas wn -PASAULES JURAS VEL BRAUC 10 LATVIJAS KUGU LATVIJA | Gondriz visi latviesu juinieki strada savd arodé Aiz kalniem ir tas laiks, kad Lat- vijas karogs plivoja visas pasaules jiipas. Latvijas tirdzniecibas flotes postiganas darbu pasaka bolseviku okupanti, un krietnus upufus pra- sija ari otra pasaules kara bumbas un torpa&das. Pagajusa gada bei- gis Francijag fidenos, Sénag grivi, avardja , fvaikonis déjais visu laiku bija palicis uzti- cigs Latvijas karogam. Kegums bi- ja pazistamas kapteina Fr. Grauda. rédarejas kugis, un Sf sava latka liclak& Latvijas rédereja tagad ir vienigé, kas savu darbu vél turpi- na. Padiy réderl Fr. Graudu 1941. g. deportéjia bolSeviki, bet vina déls, kas 1939. g. valkalnieclaku dar{ju- mu karte§anal bija nokluvis ASV un tur palika, tagad. sekmigi tur- ina téva uzpémumu. Tvaikopl veraque un Everton ir vienigie, kas Graudam junioram palikull no teva Lelda flotiles, Everaque. taged braue ar ASV krasden, bet Everto- nam jaunals rédera masti kiris Hondurasas karogu. Kapteina Hola vaditais 7000 ¢. Helals s j0- niji atatija Brémenee. ostu, kur tam isdarija pa toa gee te jula- “ais gelsa uabrukumd gitos bola- Ung, Pace Latvijas kugu jautajuma labvéligas iskirtofanas ar Anglijas valdibu ar tas karogu latvieédu kap- teinu vadiba jiras Skérse vél asto-— ni Latvijas kugi, kam visiem lat- vieju apkalpes un latviski nosau- kumi. Sie ,,pédéjie mohikani“ fr: kapt, Millera vaditaé Elizabete, Kul- Giga ar kapt. Libertu, agrikals r2- dera Jaunzema tvalk. Sports kapt. | I v. 340 saint tautiesiem Vacija x Latvijas sarkanals krusts pala 1%, septembri nosttijis. uz Vactlu 344 saziedotus d&vanu salnus, sen- tembr! pledalijies IRO rikotaja bég> ju makslas un dallamatniecfbag iz- stad6 Brigsel@ ar tawtisku tzatridé-~ jumu klastu, IRO Briseles delegict- jas vaditajam jesniegts saraksts par o9 ogijratiem, kas vélag izcelot uz Kanidu me oe spa] samaksat cela Jzdevilmus. leceloSanas atlauju sagddi Turpinot ziedojumu yAikSanu Bel- glj4 mirugo latvie§u karavirn kapu apkopganal, septembri ienemts 2520 franku, un kop& ar agrakajiem zie- dojumlem LSKB riciba sim mérkim pasrelx ir 7180 fr. Dienvidafrikas wunija .pazinojusi, ka uanem visu arodu amatniekus, arf! no DOP vidus, bet cela izdevu- mus, apm. 14.000 fr. par pleauguéy Cilveku, jamaksi paslem, Laulke salmniekiem Saji Afrikas valsti ize yadzes ir tlkai tad, Ja emigranti vé- tas apsaimniekot, } ie ed | Trisistabu dzivoklis‘ Kadds iecejotals Austraiija Sidne- ja, sanémis no radinieka padomjy okupétajd ITgsunlji, &8&da satwra vestull: ) neMums viglem klijas Jott Jabt, Neaiiti muma nedz partikag sainij- Sug, nedz véstules, jo még nekd nie sanemt no kapitallstiskis pagaules, mitsu dafve ir pavisam ci- tada ka pirms gadiem. Mume ir istaha, Un mans alga ir pletiekama, lai nopirktu kas vajadzigs, Juku wn Manni klijas labak par visiem. Vi- miem Ir labi kopA ar mati, Viniem ir ‘trisistabu dzivoklis, ko tu ari varetu hetot, ja tu atgrieztos maja. Atgriezies katré zinal Juku un Manni ir véstules sané- méia bérni, kas, tapat k& vinu mil- te, mirust pirms kara. Vinu tris istabas ir tris kapi. Att padomju cenzoram pasiid ga- Tim patiesas ginas no padomju alz- robedas, . (In) visas pasaules politiskds centrs. LNP mérku redlizé4anal atsevis- kas zeméa radimas LNP péretivi- bas. Zemés, kuras dod vairdkus de- legitus, parativita -var bit kolld{i- Gls organs, bet zemés, kurss dod I—2 delegitus — vienpersonts. Parstivibas uzturétu clefu kontaktu ar LNP prezidiju, sanemtu th no- radijumus un lemilegtu tam dati- dus ierosin&jumus. St skicfluma mérkis tr vienfgi fe- roainkt zindmag pirdomas LNP re- organizacijas projekta izstrad&tAjos un nakosas LNP pilnsapulceg dalib- niekos, kusiem bis LNP uzbiive ja- parveido ta, lai t@ spétu' veikt savus nacionalpolitiskos uzdevumus. Mag. iur, O. Siktars. dzives egums, kas pé- ; O apsattjusl: -viniem® pagidat darba ligumus un kdartot. Virsa vadiba, .rédera Danenberga Spidola ar kapt. Nicmani, kapt. Slejas vadita Venta, kapt. Stala Ogre, Ramava ar kapteini Smitu un Kaupo ar kapt. KirmuSku. Kugu apkalpés lidzda piedzivojusiem jar- niekiem uz kilja kapuSi ari virl, kam zindSanes' devusi Flensburgas DP jdrskola un kas. tikal trimda pievérsusies jirnieka arodam. Lik- tenim bija paticies, ka latviedu. kugi un jirnieki savas emigrantu mitnes bija atraduéi Vaclias rleme- os Siezvigas-Holéteinas osléa un jensburgas un Hiles nometnéa. No Sejienes un ari Libekes un Ham- burgas savos pirmajos braucienoe devs Rigas un Lieplijas kugl, uz velkot pirmo relgi mastes draudzl- gis Lielbritanijas karogu. Par kugu apkalpotiju kompiek- tiJanu kapteini Helu pateiclbu pa- rad& Flenshurges .jirakolas vadi- tijam kapt, FP. Nelmanim, kas darbS uz latvielu kugiem novisto- jis 180. jarnieku. To vid ir ert ve- vilki, kas navigdcijas gud- i Valde- akéanu, | uspemdamies pat risku, alcinot eavd komandi gauszemes jaudis. Bijudd Valaty ku- gu pirvaldes tvaikonea Venta kapt. Sleja, sastididams apkalpi pilnigi no irvikas mnometnes iemitnie- kiem, jaunaka matroZa vietu deva nometnes gramatu tirgotijam Mi. kelsonam, bet par kuga atjuartu plenéma k&drelzéjo jfirnieclbag de- partamenta dir, G,: Kriminu, LI- dzigt gadijum! bija art citu kugu apkalpes sastadot, Veeco jornieku vidi jaunie driz akimatiz8jis, un j latviesSu jQrnieky vdrds savu labo skanu navy zaudéjia ar! tagad. - Péc Mangaju, Alnazu un Kriija- na Valdemara jfirskolim trimdas posm§ latviesu jirnieku skolojanda saistig ar Plensburgas vardy. Tri- jos gados igaunu administratora Kaura un kapt. Neimana vadito Flensburgas jarskolu apmekléjuél vairaki simti juras zinibu aledti DP, Sogad, kad trimdas dzivé daudz, kag ief uz belgam, savas durvis slédza ari jirskola, jinij§ padéja izlaiduma izsniegdama. diploraue.-4¢, pirmajiets, 10 ottajien “an. 4-ffada~ jiem mechenikiem, -Latvlaiy.. jar. nieki, kas, Spa3i ang]u joslé, gan dria visi dabijusi darby sayd aro- dé, kop& ar piederigajiem samér§ Atri izkjuvusi no DP stavokla - un Eiropas kontinenta. ‘Amerihany josl& gan vel deivo vieng otrs ii- rag Draucéjs, jo vindem, pareiu oa tam tuvakosa apgabalos Wiedg sa- rekgitie noteikumi. - Latviebu kaptelnt Anglija paspé- jual nedibin&t stabilu saimnieciske dzivi un vairaéki fau legidéjusies Ipagumus, jo ari latvieiu ankalpéim algas ir tddas pasas k& anglu jdr- niekiem; kaptelnis, plemérarn, sa« nem 600 (!) anglu marcinas ménesi ar brivu uzturu. | Ne zem Latvijas karoga, bet ar Latvijas. kugu kiiju zem kéiam savli tautieSu vidi art Sodien lat- viedu jarnieks, apzinigi veikdams savu darbu, s&kérso jiiras un okea- nus, lidz tam bridim, kad stiire biis japagrieZ uz Dzintarjfiras krastu pusl Labu cela véju! Vadn. segu de} kavejas Vv izcelosana KE zinfms, izcelojot ikvienam DP jJanodod transitnometné $ gultas segas. Sf noteikuma dé} britu joslas transitnometnés vairikiem tautie- Siem nokavéjysies izcejosana, jo vi- ni nav varéjusi pieprasitas gultas segas nodot. Jaiptezimé, ka ne vial minétas segas ir tieSam sanémudl, tdpat ne visjem ir lidzek]i, lai nodo- sanal tds nopirktu tirgd. Vél lieldku izbrinu nupat Dedels- torfas ndmetné radija YRO rikojums terakstit visu DP apgérbu kartités 3 guitas segas. neatkarigi no td, val tia segas butu sanémusi vai né, Pile tam paraksta vieta likta atzime: at- sacijies parakstit. Divaind rikojuma noskaidroganai Dedelstorfas nomet- nes komiteja lugusi latvieSu apga- bala parstdvmiecibas intervenciju. O38, UZ AUSTRALIJU VISVAIRAK IZCELO POLI No Zédorfas transitnometnes laj- ka no 18. junija Hdz 31. augustam uz Australiju izcelojust 1088 latvieS{, bet uz Braziliju taja pasa laika de- vusies 69 latvieSi un ug Cili @ Iz- cejotaju vidi uz Austrdaliju minétaia laika posma sevitki daudz bijis po- lu (1754), jugnsiavu un Polijas ukrai- nu, bet samazindiles lietuviedu skaits. Us Braziliju Helako tiesu devudies Palijas ukraini un poll, uz Cili vis- vairak polu un Polijas ukrainu. Grsts EE ————— eee Jecelotéju skaits Argentind arvien, pleaug. Jau tagad tur lecelojot ap 10.000 eiropiefu ménesi, bet drizu- ma Sis skaits. pisaugsot lidz 20.000 vai pat 30.000 ménesi, plasaéka zino- jum4 par ljecejoSanu Sai valsti ap- palyo ,,Niederdeutache Zeitung". Argentinas prezidents Perons sep- tembri esot atklajis pieminekli ,ie- cejotajam™* Buenos Airesag osta. Svarigaks par 50 aktu bijis rikojums jecelt pulkvedi Gozalesu par iecelo- Sanas lietu naciondlo dirextoru ar plagim pilnvardm,. Visiem svarigikiem Argentinas . generalkonsuliem Eiropa pec vacu | laikraksta informacijas jau pazinots, ‘ka tie var izdot iecelo§anag vizas. bez fepriekSéjas sazinfSan&s ar dr- lietu ministriju. Maksa par brau- cienu no Eiropas uz Argenitinu esot ieyérojami pazemindta un bez tam izcejotaju parveSanal norikota vese- Specialistu izvietosana veicas leni- Péc Margaretas Baknalaa raidiju- ma BBC ,,Aismirsté izlase* vairdki klausitéji AngitjA patieSim teinte- res@jusies par speciilistiem DP vi- di un véstulés IRO iztaludi yvélé- Sanos diem cilvékiem palidzét. Kae da gimene pieprasijusi sev majsko- lotaju, kdda cifa vélag planistu, kas jespeldjis raidijuma ‘ pevadmiziku, citt piedivijusi financialu atbalstu, bet daudsi vélaa. specldlistiem DP nometnas sitit gainisus. Raidijuma BBC aizjiral atkfrtos 7. novembri pl. 9, 8 mov. pl. 37.30 un 12. nov. plkst. 2. < | No Belgijas sanemta zipa, ka tur izdevies novietot pleméreta darba 30 DP specidilstu; vairaki inzenieri, viens kimikis wn viens veterinar- arsts atradusi darbu Belgijas Kon- go, viens kimfkis, viens advokats un viens profesorg izecejojuli uz darba vietim Kenidi, dati profesarl de- vusiea sava darbi uz ASV, vairdki studenti uz Sveici, Kanadu un Ho- landi, bet kfids takstnieks un kAds atraduli plemtrotu. darbu Franeij§. No Holandea izdevies iz- vietot pavisam 37 DP specialistus, to vid vairdkus katolu. garidznie- kus, kas devuiieq uz Kan§du, dadus rabjnus vz Izratlu un ASV. - Starp nepgrastiem speciilistiem, kas devuties sava darba no DP no- metnam Va vidafriku. Kvinas universitite Ka- n4di pieprasijusi pate spek- tografiski analize. Tdds arf DP vi- Gi atrasts un dati pay vinu nost- titi uz Kanddu. pa. ~Nometnu = dzive UZ AUSTRALIU bee varés iz celot ari no Sveices, uz Kurieni péc darbibas ijzbeigsanas Daniia, devu- sies Austrflijas imigrdcijas kormilsl- ja. Danija pienemtie izcejotaji uz Austriliju dosles divi grupais ~- 20, oktobri un ap 1950. g, maiju. VIRCBURGAS centraélaji nomet- né, kas tagad parversta par transit- nometni ar raihu tautibu sastavu, latvieby vél-palicis ap 900, kaa to- mér ist) Kupli apmeklé sayus sari kojumus: Eslingenas teatra Bri- numzalites izrAdé@ lield gale bija pil- na lidg pedéjai vietai un labi ap- mekléts biia ari Vircburgas latvie- su studentu biedribas rikotais Lat- vijas universitates 30 gadu atceres dridis. Var@ja vientgt vélétles, lal intelligence, kaa galvenokart bija 8&4 sarlkojuma apmeklétaja, née tii bile tu maga parédijusl savas i poe Pee ne tukBojot. O AUSTRIJAS UZ ASV sep fembrt izcejojudi pavisam 1073 DP, saeniedzot jaunu izcelotGju skaita ménefa rekordu, BAD AIBLINGAS magpulka da- lipniekl savy darba veikami jaucl- nos wn — ridija ragolumu skaté Pyaujas svétku diend 2 oktobri, rel- nodedot evinigo solfjumu, Pée Svinigh solfjume un dalfbnieku god« algoSanas notika mazpulka mandol!- nu orkestra koncertg, © LATVIESU APADEMIKU AP- VIENIBA DANIJA 28. sentembri Jonstrup3 Latvijas universitites 30 Badu dibindSanags atceri. Sandksmé runéja mag. iur, A, Tlemania un cand. rer. mere. P, Jaunkalvis. Svei- clenus bija afiffjig Latvijas univer- sitites goda biedrs un kadreiz@jale lzglitibas ministrs Dr, K. Kasnar- sOnS, VIENS LATVIETIS, VIENS IGAU- NIS, VIENS LIETUVIETIS TRO stabs Zenéva zino, ka, kopé atklata regulara repatriantu gatik- sme ar tiesiem vilcieniem no ang]u josias Vacifé uz Baltijas- valstim Un Padomju savienibu, go lzdevibu izmantojis. viens latvietis, viens ‘Baunls, viens lietuvietis un viens akrainis, | Ja rinda modernu, jauny tas ar darbam n ak we bOtu dauda tagu, kam Argentina Be A viens, bes tuviniekiem, pata : | icija, FRO: Zendvas sthe ‘ba nfermicijas” bieteng min Radu tf ‘tutbola trenert, Kas devies us Dien- ‘meka. kaut dabrid rf vigg ; ' Q VEG GRt- id 1 a : a r ui “4 : roe | “e +" ott t a . savadeda etkatulia atoenpe-tos tally. balss Tresdien, 1949. g 49 oktober, | Argentina pavers vartus plosck, film. lidz Sim brauce us citim tniic katra kuga airedibotion™ nn jam. De | uzdevumu rupéties par lece}otaji a : Blakus tam pulkvedis ie tomér atlicinajis leiky brukumiem IRO, eth Seer eaho ap vélamai izlasei'', Ving paskaidrojis preset ari, ka Argentina kjut par cilvéces atkritumy kaati« Vispirms Argentina nevéloties tr. miinistus, bet bez tam tai ) esot arl ,kugu krayas, keg cidlam nastim.* . is gyntis atsevibl spo, viesolas ple . lidu ~ kop inv vaka laikG tomér esot p - ; o iapiraais liela dala lecejotéju Argenting a ! Sot no DP nometném,turpina yiigy laikraksts, piebilstot, ka Dp lecelo. taju. kontroli ievérojami p dot. Blakus DP. argentIpied ceniy. ties plegaistit arl visida veida tech- nikus, kag atbdguil no zemém vin. pus dzelzs aizkara, jo pastivet uz. skats, ka iecejot&ji - asimilizagties Girak, Ja apzindSoties, ka tiem navy izredZy atgriezties gavi xem. Trefo lielike iecejotiju kontingentu delet Ttalija. Péo tam kad epecililiig ig. | misijas bifot izkirtojudan’ veirgy cimtatuketaku italu uzpemianu, a- aversot lespejas felaist Argentigg fq. panus, siriedus, Hbaniedue un tuples lovaditas sarunss art ar Holand un | Belgiju, Visubeldzot kids Kas jau feradysleg Eiropi, on ari jlespéjas yznemt viicu lecely= thjus, : oo et, ka tad, Ja mosu vido kas ,apsolt zeme, kur nevienu he asimilés", derétu drusku - | pulky. Gonsalesa izteictenus, — | “th SLLTHCUUOLNULUQUOQGAUUUUGEEGQUEUROGENUEREINNIEY | VESTULEY REDAKCIJAL NE VARDI BET DARBL Nav svarigi minét vina virdu o aprakstit ht tzskcatu,’ Vind dr ve . ainim K. Zariyé [1 in virebars® : dienu hus agigla warvsiis af aa un Jalij Julijr Jie visu, bet t8 airdl} vienmiy -a pieder Latvija, Savu 102 OM ménolalgu, tapat iendkumus par @ kad sri vinam aava dalmtajl page s\{ nepietriika ne skaleg bale,-o6 fautru izdaritu. > eee ae Tas laike ir pagijis un vil pay atgriezias, Bet.to vind gaida. Ying pieredze un visas tautas kopélalg | posta vinu ir hrunojia ar pacietibu, — vind kluvis sfksts un = sina, tada ir. Vin$ fzgudrojis MWdzelkll, . nevyien pats ar savu sikstumu, bel art citi vallgikie raksturi! atbalite | to pau mérii. Bie#! vipa kollégas Skendélas par trimdas kopibas n0« dokiem un siita komitejas ple davis niem velniem, bet sis vire tad tikal pasmaida un klusé,. Ving eine, ka ile padi zéni, kam fenin§ pats ripo no maka lauka, samakeas nevien tle: éAs nodevas, bet savy artavu sledos ar! ara@jfs informécijas fondam, Isl Latvilas balsg nerimtu saukt wn prasit taisno tlesu. No sava personigd krajuma ale virs dim nolikam jau ir zledodis DM 50, bet no savyiem drauglem—zéniem, kam daikdrt no savas algas tlikke pletiek, lat retzi ménesf fepriecindfu vicu krodzinieku, vind savacla ja Parl simtam un to jemalsalls “ae pledribas. P&e katrim 10 markam, ko pagiru mocitais aiznemas, als »auplotajs” ménesi apr&kina 50 fe- ninus, un ti krAjas artavas Gréjbs eee eh informacijas fondam. 2 Bae Varbiit moralizétijl te mégings HEE ari ko febilst, bet, ja kas prot vel labak, lai dara. Va.-Pe—, brita sould Wik viedu ccli veda uz Cufenhauze by Visturs, Attala stitnis K. Zaring don spgabald V. Skaistlauku un rot igh sardiu viru ferindu; alz vipier velleltn. Relersonu crt. 1s led otieg Eslingenas hometné, siitn Driekistdig K. Kaining§ (pa (pa labi) un administy? LICENCE PAVER DABBA ne IESPEJAS — | ee ae L. Krazovskis Latvijas 1. oktobra a a numura véstulé redakeijal vaicé, val a a IRO nevarétu palldzét parvietota- jim persondm rast fespéju stradat amerikanu armijas darbos. Ir talé- niba, ka amerik&pu okupicljas ke- raspéks Vicija paliks vel !lgéku laiku un ka IRO varétu palldzét de- ag bit darbu bégju dibindtajiem uxe- ae mumiem, tomér pirmy pasiitinaju- ; ia mu mekl@%anas labik {feteicams.&P- gidaties ar vacu iestidu izdotu I- cencl, Visis zemés priekbroku dod parbauditim un registrétim firm&m, un tH tas ir arf Vaclji. Ne vienmer ir taisniba apgalvojumam, ka lteen ci fegit ir grfti, jo ne visas vacu lestAdes tr ,strupas" pret drzemnie- kiem, bet bedi vien izaktféja Ir al- tieciga pleefa, Licence nodrosina™ llelakas iespéjas rast eksistencl 2 péc varbiitéjas okupacijas spexu ez ieSanas no Vacijas-—ja ari tad mums vel bitu Se jddzivo. Eriks Miesnieks, NeiState. | - - iT oe ; ° q ys eens 4 Grin reine Blittly vispirn TEU ving Ozivokii, y -Pleka Bveiclen,