=

ot ae
9G EA oie

Bee: - geptdion, 1950. g. 9. septembr? — |
———— — LATVIIA .

See amet .
F ‘. le. "4 : ae a. Z — = — 2 _
. aR, . 7 — a -
. Peas ees
if Deees ,
7) f im
a : ~ ee rs
- ; * m ‘
[tes ) 4 * . = 7
ol os Ly +
. _ = a

-—— M jais putes pari plat pega

| _Jaunatne iztur un uzvar

septembrt

*

A

me i ee waaui:e = . = | -& =
i “

Andirtis Iksens ' y |

ARTORS SPULGIS

reiz k nesaprastas. Kad Artdru

re eee ees

tea | oe

Ne dkajie solljumi un bheziinu pi-
"gph -brugé ceju uz nakotnes ” briva
- Latviju, bet xlusie, neatlaidigie dari-
_~ 4346 “Hez kupu gara spéka neviena
. galsts nevar dzivot. Mums seit ir
rig meitenes, kuru rokas drogi va-

ram nolikt mitisu ritdfenu, :
‘Gime Valtere, bijusd LU dabas-
sintinu fakultates studente, ar sek-
— mém furpinaja macibas Pineberga.
Vinal laimejas dabut stipendiju Van-
kuveras augstskola, ko ar labam sek-
mém ti sogad beldz. Blakus skolas
- paudal, yinal ik ménesi no Izglitibas
ministtijas izsniedza 75 dolarus pa-
_ fim dzives vajadzibim un noziméja
| «‘Kfd&. Zimené par izpalidzl, Citigo

-. metteni ar prieku uznéma bagita)

kanadieda g¢imené, neprasot nek4-
dus pakalpojumus un tapat dodot
-briyu istabu. Sad ce]é vinai ra-
_  G&s lespéja ne tikai beigt studijas
¢ | un izsaukt no Vacijag savu mami-

nu, bet ari palidzét tadai pasai, ti~ |

Kal arene apstakjos esojai cen-
- gone, :
 'Gune pée studijim strada pilsétas
_ glimnicas laboritorijaé, izdarot da-
_. fdus interesantus eksperimentus ar
“-  wardém un citiem dzivnieciniem.
| ySis darbs ir tik aizraujogs un in-
| tereaan , saka Guna, ,man tas pa-

Saj& gadé ik students plemaksd-

',  flasavai lekciju naudai vél vienu
. Golaru klat un t4. no 7000 studentu

. lemaksam sagadata iespéja iecejot
no Hiropas pleciem studentiem. Di-

vi no tiem vacieSi, kupiem pée ma-]

cibu beigam jaatgriezay atpakal, bet
tris bitu baltiesi, ar tiesibam uztu-
réties Kanada.

wAk, kaut nu dabitu §Surp lat-
viedus!" sirsniga dedziba saka Gu-

na.
Antonida Balabkina feradas Van-
kuvera ka kalpone un, studiju Iai-

kam sikoties:ar darba parvaldes pa- |.
lidziby -dabtija. 200° dol. augstskolas]: -
lekciju samelsai tn ndkotn§ grib]

kjGt par arsti. Vinas saimniece ir
skopa un pértiku iedala tik tricigi,
ka meitenet burtiski jadzivo pusba-
da. Té, datas stundas  stridajot
saimnieku gimené, yina nopelna sev
dzivoklit un partiku, Selt vinal nav

-briv pa t&jruni sarunaties latviski,

jo saimniecei: tas nepatik.: Lal kaut

cik. lidzsvarotu savu budzetu, An-

tonida sestdiends un svétdiends, kad

8 n> studijam briva, strada slimnicd
| un kadam no augetskolas profeso-
riem maca krieyu valodu, tai pasa

.  daiga~ macibag-turoties I un I &ki-

rd, jo parbaudijumi notiek ik meé-

nest un, ja studenta zingzanas no-

slid zem II Skiras,. tas ttlin zaudé

oe
sviniem ate.
Kechu. rotai.
techos lieta

A ale par 700
ae Erupu, |
ree pie Min-
vélétos. lz-
tanr imipré~ ’

‘negrib nemt |

yérsoties iz-
, Pakistinu

Tora gino,
siju izbrauk- |
gry’ Alo prob-
istaujiti pa-
ela Padomju
os par krie-
agadejo al

, ¥
Mo bar

SPD deput&ts
; -jautajumy,
t tiskal

REE strs atbil-

 nekadu ie-
izdarit, bet

ristrija. uf ci-
ar seko ar

nobeigt ar
becker Freie,
plagu rakstu
nati. Raksts
vaditaja Mir.
10‘ kuyiem iZ-

erindti af
n pretimnSk-
as puses pil-
2 DP varétu
tie, kam to-
ak fekjautos

tiesIbas uz stipendiju. Garfgals sa-
‘sprindzinadjums un ptepfle ir lela.
Ta, daudzus méneSus {ztiekot  tikal
ar restétim malzitém, gadu bel-
dzot, Antonida sanem caurméra at-
‘zimi — TT akiru un tai pteskir na-
keds gad& stipendijat 300 dolaru.
Tilin p&c augstskolas beig3anas,
Antonide ar lielu interesi un pati-
ku os&k -stridét galveni pilsétas
slimnicd, iepelnot naudu zlemes iz-
_ thkal, Tomér vina doma iet atkal
kB gimenu izpalidze, lal nopelnitu
art brivu dzivokl.
| Griti bija, bet vai nu vienmer
tik Jauni tes,“ smaida Antonida.
yet ja més ti nebitu cinijusas,
més neka nebtitu pandkuSas," ple~
metina Guna. |
Jauneklis Roze feradies no mezu
zigétayam. Ari vina sapnis ir
avgstskola, jo architektiru sacls
studét jau Pineberga.
aizlet gadi, laiks ka zemé nomesta,"
saka Roze, ,,tapée mekléjos tikt uz
Vankuveru.“ |
Ari bijusd prof. Annusa skolniece
- TiO; Rigas méakslas
 apdavindta portretiste Parsia Gulbe

| ” 7 . Stasti par latviesu censoniem Kanadas Vankuvéra

pec cigaretes un dzer kd indi stipry
kafiju. To Ppasu dara diend. la! tn
kristu slota no rokdm Sra. Un ta
top portreti, gleznas, skiees un kdda
76 pédas liela kompozicija ar 15
figiram — Golgita. Nakti  aiz
hakts tiek stridats, lidz trausld mei-
tene lidzinas skeletam, Seko nervil
ssbrukums, un jauno makslinieci
levieto sanatorija. Neviens tur vi-
Nu neapciemo, neviens neliekas zi-
nis par vientulo meitent.

G, slimnicd pavaditais Jaiks nav
viegis, bet rodas kads labvéiis, kas
sols to adoptét. Beidzot maksli-
niece pati isti latviska spit8 saslie-
nas pret likteni. Tagad strad& ka-
da dekoraclju studijaé, apgleznojot
maju lekSienas, veldojot drapérijas
un daudz ko citu. Darbs ir intere-
sants un patikams, un Parsla lott
apmierinata, kaut ari atalgojuma
nay auigsts. —

8 tagad stradiju andomigt un
lénim, saudzéjot sevi," saka vina.
»WNo kafijas esmu attelkusies uz yi-
siem laikiem.“ Un vinas sejina ste-
ro, Vasaras saules brinindta un sir-
tota. Ticibu nakotnel — Sodienai

spéku|
Leonija Ozolkaine

Maza Mara
sanem
biskapa diplomu

Oksfordas biskapijas (Diocese pf
Oxford), Sanighillas — Askotas pa-
matskola rikotés rakstu darbu sa-
censibas, kuras piedalijis pari par
400 septinu da%adu klasu audztknl,
tris godalgoto vidd ir ari 4. ki. au-
dzékne 10 g, v. Mara (bij. Eslingenas
pamatsk.), kas sapéma Oksfordas
biskapa diplomu. Sacensibas darbi
vértétl Oksforda.,

Ja pirms gada minétis ekolas sko-
lotaéjiem sye&a bija Latvija un lat-
vieSi, tad tagad, patelcoties vairik&m
brosiirim, kas nodotas siolot&jiem,
k& arl Maras sekmju dé] tie pat ar
‘interes! pastista. audz&kniem par
|maz&s latvietes dzimtent un vinas
tautas likteni. To Hecina ari klases
audzinitajas Maral Wdzdaid véstule.
Ar prieku un gandarijumu varam
| konetatét, ka daudz ir gadijumu, kur
citu tautu mécibas lestidés sekmés
un centibaé masu jaunatne izvirzis
pirmajds rindas. .» =

adr eS

TAUTASDZIESMA

Kap kalna, balénint,
Kaln& laba dzivosana:
Tur saulite mirgu meta
Miglaind ritiph,

ere

Atbildes 10 raibiem
jautajumiem

1 Zivim pte ievainojums  sadzi-
fanas zvInas neataug k4 puthiem spalvas,
— 2% Vézris ar kijim ripjas us priekdn,
bet peld atmugurisk!, spicig! sttot ar asti.
— 3. Saules gaisma spéj iesplestios jiiri
Hdz 915 m dzilumam. — 4, Kodém nevis
pretiga drukas Kriss, bet avizu papira no-

der par alzsargiidsekli vienkirdi tipéc, ka

kodeg tam nespaj iz€eties caurl. — §. Hen-
rijs Fords gen. vebivéja 2 milj, automo-
bita. — ¢. Vérds pinitks céiies no grieku
dieva Pina, kas biedéja ganust, radot ,,p4-
niskas* balles, — 7, Er nozime spjaut ro-
kis, Jo lzpétitz, ka nedauds mitruma
plaukstis pallelina berszes pretestibu uth
jauj izbak saturét darba riku. — 8 Uz
Elropas augstakii kalna Monblana clivéks
tomér ir par apm, 65 km tuvkk remes
centram nekd uz ekvatora Afrikd, jo ze-
me starp pollem ir sasplasta, Vistuvak lidz
zemes centram ir no poliem, par 22 km
tuvik neki no ekvyitora. — 9. Kamilelis
nemas nav tik dumfs, bet tr velkts darbé
on sevitki lati orlentéjas, Kamiej! viskia-
}5KA tuksnes] ar absolfita droftibu atrod
talsnako celu us mGjam vairik elmiu ki-

Jometru attilgmi. — 16, Ji; aril atenogra-

fijas nosaukums céHes no grieka vaiodas.

— Pazisti dzimto zemi un dizenos latviesus!

» . . a “a . . te! -
ES skatos ‘ an : im me | a . K
# L % * Pathe : a ‘ker, f] a '
* “1 " ‘a r r . Ww
' ‘ 1 J L ” 7 1
"i TH fe ,

akadémijas —|- :

sivas gaitas Sai apsolita piena un} ==
medus zeme saka ka kalpone KGda | ‘eee

makslinieku gimené. G. pirms tam

val -papildinajusies Minchenes mak-

slas akademija, sanemot diplomu.
Kanada Gulbi uznem aitzinigi, ie-

tindojot vinas vardu biakus viete-|

jam slavenibam. -Vinas véléSanas

ir sarikot patstavigu izstadi, tatu tik, Wy
Tabi iedomato un labu iaredZu ap-| 3
saufoto celu skérso kads nenovidi- | “3s

as runcis un maksliniecei no izsté-

des jaatsakds, Tatu viss tas ViIDU| Gay
vel neatbrivo no liguma, un pirma) %

Sakuma tai nav pat pagai savas

8 . ' a” :
oaimit owt. 7 aga ar
rar hy us ot gt a okt A
. ( . ioe
‘_ a

Jauno akadémiku rosiba

Kanada

Pagajuda gada 5. augusti
atsthja pleci waltijas Uni
fu atudenti, kam bija pi stlpen-
lias Hanada. Vino vide Bijan art stud.

hil, Malva Kannlga un atud, phil. Paalis

ernats, Tagad vini etadijas

Mallya Kannina belg

universitit] un tur kil pirmi latvyiete fe-
ura Btudiju lata

wins sekmigi darba-

panel a
ixgiitibas ‘turpin
Relief latekmé no 25

Bi, visl lat

Sis varonis bija Sélijas déls, no té

Grini, Janis Jaunsudrabins, J&nis
Veselis un vél daudat dizeni latviedi,
ko sparnojis Nameja gars.
Protams, ari Spulgis bija
strélnieks, vispirms iareivis,
apaktvirenieks un beidzot virsnieks,
cInijas Tirelpurva un Néves sal,
gtradija varondarbus un guva or-
denux Varonis sterp varogiem. Lat-
vijas brivibas cipas ving uzmirdzéja
ki gaiga zvaigzne ziemejnieku Val-
mieras pulk&, kura rindis cinijAs no
Térbatas dz Krustpili}, no Lielvar-
des piri Daugavai lidz Metotnel,
Bauskai, Sturs uigai un Lietu-
vai, vélfikx atkal Latgalé, un t& ldz
kare beigdm. 1919. gada vasaré vind
bija 4. rotes komandierls, bet Ber-
jmonta satriekJanae laik& kapteina
pakip§ vadija Valmieras 1.

vecais

no dzimti Valmieras pulka
nirvietoja uz 9. pulku Rézekné, vind
tur nats nogivis 1921. gada Jaunge-
da diend, nevienam neko nepirmem
esddsidamies. lanaidnieka

ros vai piecos gados, vind pats.
sprieda sev tlesu. Vai t&é die

tad vai eliktéx, vai vinam

pits citu varogu un mocekju

to zina tikal Dievs un
Armija sarikoja S

béres un apgiabija vinu Braju

Riga.

Olgerts Riisis :

~ RODOLFS
BLAUMANIS

bataljonu.

tocina, vind drariis no vada ple vada,
no grupas uz grupu, nekad nenogul-
damies, arl tad né, kad sturméjot

i=
janal Kanada, VElk gan World Student
ti tautibu stu-
dentlem stipendijas tegava tikal 5 baltie-
eta stndentiqne Raltijas uni-
versitites, vipa vidil ar] pati iniciltore.
Nokjuvusl Kanad3, M. Kanniga paralléil
studijim: onieds intervifas gan Kanadas
rese!, gan rediofonam par abu okuplicl-

(Naves dienas atcerei)

Septembris ir vidi etarp darbe
| pllno, bagdto sugustu un Het mirk~
to$o oktobri. Ar savu dienu raémo

Artira Spuléis bija vienmér savu
rotu priekigali. Térpies idas puska-

Metotnt, pretinieka uguns bija ka
lietus, un KEd@ guiodajiem lodes i2-

urba pat mugursomas un norive ce-

res.

wu, D 6, nav jau tik traki —
tikal uz priekiu! Kad satrieksim tos
velnus, neviens vairs nefaus, Tuvcl-
ph jau ti¢ zaki ar mums neielaidi-
sies. Us priekéu!" — t& vind sauce
un drofinéja savus keyavirus, pats
bidams vienmér pirmals. Un sekmes
n ike.

nl —- sappotéju un cinitdju, bet otre
-— Ridolfs Blaumanis — nessa sevl
vasaras ramumu un dzidrumu Ve-
sara vol neblia lagi sikus! atvad!-
ties, kad vind jau alzgija.

Jau bérnibi Blawnanis
Artirs Spulfia bija aril viens no

Biropas krastc
veraithtes latvie- ‘tiem daudzinitajiem éetriem latvie-

$u vireniekiem, sacl

Vicu velods, kura dalam visu

gija ,ki pa celmiem", vipam.

galvé jau no tim relzém, ked |
mulZé rotajijis ar barons

j
krustu. Savdabigais ceremcohiils ar
robena pleskirfanos apbalvojam§
galvai notlka Vienfbas laukumi —
toreiz Esplanidé —- Rigé un to izpil-

deni.

Tik straujé karotéjs un izcils va-
ronis nevaréja iedzivoties miera lal-
ka apstiklos, kur dazbrid
gist arf caurméra cilvéks vai
rists, kids Spulgis neked neblja. Nav

Oo apatikiiem Baltijas valstis, un isge re-

feratus gan studeniu, yietZjos pilsé-
tas kiubos, kas Saskefeyanid Ir dilesgan
pasarkani, ,,PHe mana s par krieve
darblem misu dsimten®’, satraukts
audltorlia sika stridéties sav starpa,“
raksta M. Kantina. ,.Dali mani vienkérdl
izlamidja, bet dait spleda roka un sauces
par varons,"

Paolis Bernits ir pirmals latvietis, kas
gist bakalaura gradu Akadijas untverst-
tht2 Volfsvllié. Titikim darba galtim
vin} tev#lfjies Toronto, kor cer stridit
par gimnarijas skolotiju. Bernits ar e&-

brinums, ka dienesta zini vinam bije
japiedzivo serigtinSjum!, ar ko lep-
nie Séijjas déli nekad nav mécejual
samierinities. Vinlem ir sava uztve-
re un savas konsekvences, kas dal-

ee ee oe
Kludas iziabojums
Miisu faikraksta fespiestaé apceré-

Vara

stilu, un ttkal tad nodeva |
tu. Méds teikt, ka tas, kas nak
sirds, jet ple eirda, un to plind

var attlecindt uz Blaumani

viem panikumiem vieglati#ttki

sporta clenitiju usmanltu fad caer

Sporta galtas vind turpina arf Kana

i.
kur par saviem sniezgumiem fegfict Afa-

dijag aoniversitites relta ,,A“ norim!, ¥i-
nam pleder ari minétaa universitites re-
korde Sktpa mesand.— $882 m.

Lat jannafiem btakstaurlem mots fh

Tt
un nelzsikatesa energija arf turpmakajl
A. K.

dzivé an darbil

SACENSIBAS
UZDEVUMS

3 an i

Ege wy
tp a OE

tviefu Karavirs, kAd& dienesta pak&pé, kadus

jumé Janis Cimze un vina seminars,
auters E. Svéde nepareizi nodévéts
par mag. occ. Raksta sacerétéjs pa-
skaidro, ka vinam $f Latvijas univer-
sitates grada-nav, jo vink pirms ga-
diem plecdesmit betdzta - Terbatas
universitites jurisprudences fakul-
tatl

vina nives pagajuli gadi, toreiséjie
celi apsdnojull ar laike snu, bet at
pati latka stina Blaumanim ki pa-

vina noveles, un driimo omu izklidi-
na kom@dijas. Vina tipl vél sasto-
pami. Latvielos varam redsit ar-
vien vél glévo nenoteikto Krustinu; ir
ari Edvarti, kas sava labuma dé] ga-
tavi nocirst lidz ar offiem visu lat-
visko, lat jegitu mantu, Ja feskata-
mies, dziva val arf Trine, veeals, ne-
piekipigals Indranu tévs. Bet pats
avarigékals — Blaumanis saglabijis
ki neviens latviebu leuku m&ju fpet-
| inéjo pagijud’ gadeimta dzfvi, kas
mira iidz ar pirmo pasaules karu un
‘dart neatgriezisies.

Blaumanis bija lott sabledrighs.
Vind mudin&ja, raja, mictia jeunes
literatug k& spéja. Vislem vind bije
palidzigs un atsaucigs. Daudzam ie-
vérojamim personim latviedu lteril-
tiré vind sagatavoja celu, bija pirmo
durvju véréfs, Vind raksttjis arf dze-
jojus. Mdazikas skanu ietvertas bie-
i dzirdimas vine skaistis viramas
“KE zagéus" un ,,Vél tu roves plfic.."

Bérnu literétiri arvien vieta vine
Vilolitel — pat’ vid tal no zelts.
tida maza, maza sirds“.

Septembris jau atn&ca mierigs un
véss, bet Blaumanig vél kareti tickia
dzivel, guiédams Takaherju sanato-
rijé Somiji 1908, gad. Bet 4. sep-
tembra rité vinu atrada mirugu. Lidz
pédéjam bridim vinu neatetdja
smatds un humors, bet — kida di-
sonance! -~ ving, kas ti miléja-dzivi
un palidzéja vislem — pkdéii brid!

* a acy
adel

istabas un jagu)] kop ar saimnieku 1) Kas Si par

Sky un kur t& atrodas? 2) Kas ir 3is la

palika pilnigi viens Palika — idm!

bérniem, Trauslai, varai Parslai,
kupai kalpoSana savai makslai ir
visa, tas ir parak griti, Vina klast
gritsirdiga un ‘nervo7za. Lai ‘naktis
heniktu miegs, vina pipe cigaret

| dal khivu par
Tanée blakus
YMCA pa
odas apmacl-
nic atvieglot

| Tris pareiziko atbilZu iesiititaji
f ,

uzdeyumus ving veica bez piendkumiem armija? 3) Kas ir Sis gleznas autors un ka sauc $0 darbu?
Athildes uz visiem jautajtumiem lesut»mas Lai cijas redakcijal, Schw. Gmiind, (14a) Artiller'+ - Kasérne

yiena ménesa faika,

ckaitot no laikraksta datuma Véstules ar vecdku ditumu sacensiba nevarés piedalities
sanems 1 ménesa Latvijas abonementu.

atvadidamis — yasera, kural
tik Hdzfgs vina telants, un kuré tik -
— vina tél rem Latvijas debe-
a