os . - . . . = é , & * Brivo. Kiropas / zemnieku ‘, — fever, 8 ’ . Hel ~~ mmanifests t -Austrijag.Tirolé Insbrukas pilsét ‘no. 29. sept. lidz f. oktobrim notika Eiropas lauksaimniecibas konfedera- = ciias sasaukteis Eiropas lJauksaim- ‘Weku kongress. Konfederficija ap- “vlenojufs 175 organizacijas no 18 ‘yalstim. Saskand ar statutiem kon- federacija,par biedriem var bit ka ‘Eiropas valatis, 18 arl tadas, kag ne-. etrodas’: Eiropd,- bet kuru robezas Mlelet Vidusjiyai. Tamdé] konfede- FGclj& skaltas arf Izraela, Maroka, Tunisa un Sirija..Insbrukas kongre- 9% bija feradusies apajos skaitlos 356 -@elegiti, DienaskGrtibS bija vairalkd , ] otf avarigi jautajumi, kas paSlaik ‘anteres6 Efropar lauksaimniekus. Bez ‘Airt ‘techniskiem jautaijumiem, ka ‘par cinu pret. m&jlopu tuberkulozi ‘mm ;augu kaltekliem, apsprieda ari yairékas agrarpolitiskas problémas per Jauky iedzivotéju bégsanu uz “plisétim, par zémes atnemSanu lauk- gainmickiem, dzelzoelu, Soseju, ld- Jauku, sporta laukumu un citam li- @aigim . sabiedriskim | vajadzibam. “Tomér ‘pats svarigakais kongresa dietias kartiba bija uzsaukums yeep. ‘manifests Eiropas zemniekiem ‘Wh diskusijas. kolhozu jautijumé. “Dirrunas par manifestu ievadija Of referfitu: Austrijas bij. bundes- wenclera vietnieks Sumi. Sava runa uzsvéera, ka: Markss un Engels -@ad& pasludinajusi savu. komi- plétinico manifestu var $Skiru . cinu ‘in dkiru naidu. Si maciba cllvecel $y. nodarijial daudz posta .un pie- I . : ‘pels laike tautu dzivi-ievadit vese- : Wanajam, zemriekiem ir {pace} save ‘baderblbas gars. Tad: nolasija ie- bald - galdis karogs, Skiru cinas un skiru ‘Yaida vieth jameklé sapraganés un sagatavoto manifesta, tekstu, ; : ; Mekieret ‘gemnieku uzakatl sva- upigikos .tautas- dzives jautajumos. “Marifestam Sade saturs:. - 4 “*--Mropag jauksaimnieki‘ nodibin5- ‘Jal ‘savu. Elropaga lauksaimniecibas konfederaciju. Si konfederfcija sev “gpraudust par mérii lauksaimnieci- | at&klu nodrosindSanai ir tikpat.ne- ‘bas tatoSanas spéju celSanu, Jai no- As uzvaru, vairotu ‘Soolinity - tautai 3 auksainmieku ain laukstradnieku ie- ‘Mikumyps un uzlabotu to dzives ap- see grib. nodro- Mndt'un papladindt zemnieku zemes ‘Spatumus un celt to razibu. Tomér augstikis -vértibas, kas zemniekiem PRaarga, ir .gimene, anas un runag brivibas.. ‘bi alsts alzsardziba un. tirgua Teg ana. veseligu zemnieku dzives ap- ‘pivcleSamas, ka kopdarbibas organi- . gieljas. Bet kA valdibai, ti arf kop- Me darbibas organizicijam ir jArespekté ‘gerhnieki yn vinu saimniecibas bri- “y$ba;, Konfederfcija’ noraida lauk- | Bonfederfclia alcina zemniekus, 1 1 d ‘fkani ar dim pamatatzinim, idejim | 1 r i -galmniecibas nacionflizaciju un kol- ‘Jaukstridniekus, kooperalivas : orga- hixdcijas.un biedribas darboties sa- ‘Unvaditijiemn virzienlem par sveti- bu: paéiem, tévzemel un cilvécel.* -4-Kad bifa. noklausiti komentérl un “Holasits manifesta. teksts, kongresa ‘Upaditija, Sveices profesors O. Ho- * valde atcindja kongresa dalibniekus * Balsot: par manifestu ar piecel§anos. F, —1"FS: vadosie Eiropas. lauksaimnie-. ‘Citos. jautijumos, balsojot vienkars! pactla kongresa dalibnieku kartes. ‘Balsot aicinfja visus klatesoSos, ka ‘piintiesigos delegitus, ta ari viesus. Spilgti apgaismoté un 18 naciju ka- ‘fogiem greznotaja . 7alé klatesosie : I plecélis ka viens virs. PriekSsédéta- jam atlika konstatét, ka manifests plenemts vienpratigi, Taj4k infor- méta, ka manifests jau partulkots ‘Y%: datidascvalodas, tas piesiitits 20 radiofoniem. un 450 latkrakstu re- Gakeljim daZhdés valstia. * bas darbinieki pasludinaja pamata . @tzinas, ple kurim jaturas valdibam sav Jauksaimniecibas politika, Liek! bittu-te vél skaidrot, ka pasludina- tals: manifests noralda politiku, ko paglaik Latviji piekopj okupacijas | vara. It seviSki noraidosa kongresa ' dalibnieku izturé$anas bija pret kol- _Hoziem.:Bet Elropas tiesu par kol-. | hoziem apskatisim nako34 raksta. Prof, P. Starcs. Bo pagijufam numuram paredzéto rak- - stu technisku iemeslu dé) levietojam éal . numura. — Red, : lighk® guliné. Pretim marksistu sar- tad ticlhas, do- LATVIJA Liewis par sitni | UN PILNSAPULCES SESIJA. Karli Zarinu ‘Siitna K. Zarina viesoSanos ame- | rikanu josla atzimé ari Lietuvis, ie- vietojot sava lidzstradnieka interviju ar siiihi vina apmeklejuma Jaika. Stitnis paskaidrojis, ka Baltijas tau- tu cina pret okupantu tiek saska- Dota’ ar citim apspiestim tautim un to Grzemju pirstivji régulari Informé brivés valstis par dzimtené notiekoSo.. Baitifas valstu neatkari!- ba tagad neesot vairs’ btitisks, bet gan tikal laika jautajums. Tris Bal- tijas valstu diplomati brdligi sastré- dajot par sayu tautu nakotni, -Siit-— nig izteicies arl, ka par Baltijas val- stu nikamo lekartu big. jAlem{ tau- tam pasim, bet vispirms jadara vits iespéjamais &0 zemju atbrivoSanal ho okupantlem. ‘DAZOS VARDOS . 49g. vecumis miris Ed. Stetiniuss, bij. ASV drlietu ministrs un pirmais amerikanu parstavis Apvienoto né- Stetiniuss pavadija. cijul sanaksmes, prez. Ruzveltu uz Jaltas konferencl un aktivi piedalijas UN statiitu iz- stradasand, Bambergas pilsétas domes sédé pazinots, ka kids DP, kas pirms:-pa- ris gadiem' jeradies Bamberga fikal ar to, kas mugura, nesen izcelojot panémis lidzi mantas 5 milj. vacu marku. vértiba. : Pasaulé padrelz ir 423 milj. Katofu, zinoja Vatikana railditijs. Tas nozi- mé, ka katoJu skaits pedéjos 20 ga- dog pieaudzis par 119 milj., par ko galvenais nopelns ir katojy misijas darba izplatibai un aktivitdtel. Ra- dio zinotajg uzsvéra, ka zemes lodes apdzivotaju skaits no 1920.—1649, g. pavatroties par 600 milj.. - 18, mifj, dolaru mantojimu noral- dijus{ Duefersona . vardé nosauktai amerikanu kara skola Misisipi stata. Mantojuma devéjs, kads bagats naf- tas magnséts,.savé novéléjuma ielicis noteikumu, ka kara skolA nedrikst uznemt négerus un Zidus. Skolas va- diba atteicis So noteikumu pildit ua tamdé]| manfojumu nesanems, Gaidama tris arlietu -ministru konference par Vaciju _-Parize (D)—Lielbritinijag, Fran- sting iH ny es, septs ukseni- burgas, Norvatijas, Zviedrijas, Iri- jas, DSnijas, Italijas, Griekijas uh Turcijas. arlietu ministri ceturtdien gandca uz, avarigu apspriedi Franci- jas arlfetu ministrijas nama, lai vie-. notoy par Vacijas un Zares apgabala - fesaistifanu Elropas padomé. Sala apspriedé Sumans: paziyoja, ka Zi- rag apgabals jesniedzis ofielalu If- } gumu atlaut tam iestaties Elpopas valstu ‘apvieniba, Divpadsmit' ar- lietu ministru’ konference ilgs val- rikas dienas, jo darba kartiba uz- nemti 54 jautajumi. Inform€tas ap~ | rindas Parizé izsakas, ka pée Sis apspriedes sekos Savienoto vaistu, | Lielbritinijag un Franciiag driietu ministru konference, kas bits veltita Vaclias problémim. Sagaida, ka jau tuvakis diends Parizé jeradisies ari Ding Eéesons. , UP parstavis zino no Londonas, ka britu valdiba pagreiz apsver jau- tajumu par karastavokja izbeigSanu ar Vaelju.: Lai clk tas divaini ari izklausitos, .Sads stavoklis tomer pasiay, jo ar Vaciju vél joprojim nav parakstits. miera- ligums. Tris Srletu ministru konference sasaukta tanée lai stiprindtu Rietumvéacitas federativo valdibu. Rietumu Ssa- biedrotie separatu miera Iigumu ar Vaclju nav paredzéjusi parakstit, vésti jau pleminété amerikdqu zinu aventiira, Le | | =. Pariz® dzirdimas art citas valo- das, proti, tris arlietu ministru kon- ferences -laika tur sagaida jeroda- mies Rietumvdcijas ministru prezi- -dentu Dr. A. Adenaueru, kas vélo- ties apspriestes par vacleSiem tik svarigo demontazas jautajumu. Le- mums par Riefimvacijas uznemsa~ nu Eiropas vaistu apvieniba nav gaidams atrak ka 7. novembri, kad notiks padomes sede, ° RRCHIBISKAPAM. BERINAM JAZVER ZAPOTOCKIM “~ “Priga (D). — Cechu valdiba ce- “turtdienas vakara puolicéja ipasu --dekrétu, ka Pragas archibiskapam “Dr .Beranam un paréiiem Cechoslo- » yvakijas gvérests* janodod :ministru r dentam Zapotockim. . Zemaltos ga- " " gidgniekus nozvérinas tiesHetu. mi- ,»uzticibas orezi- archibiskapiem nistrs:Cepicka. Informétas, katoju aprindas {zsakas, ka nedz Dr. fe- rans, nedz paréjie archibiskapi val- diba{ uzticibu nezvérés, tapat ka no Iomiinistiem nesagems: baatcu Ii- kumi paredzéto atlidzitbu. Valdiba tadi gadijuma atradisies: gytilas problémas priekSa -— tai augsios ge- ridzniekus vajadzés vai nu apcieti- nat val ari pielaut, ka vini atk ‘df. nostajas pret ,likumu’. Zemakiem garidzniekiem katolu baznicas va- diba uzticibu apzvérét atjavusi, pa- pildinot vienigi valdibas formutu ar teikumu: ,Nododu zvérestu pec tam, kad esmu parliecinajies, ka _valdiba no manis nekad neprasis kaut ko tadu, kas runa pret? Dieva likumiem vai cilvéka tiesibim." atkaptos no &{ sava viedokla, . JEILGST Un to Kremja parstivis pagaidim Nujorka (1). — Apviencto n&ciju pilnsapulce turpinas jau sesto ne- délu. Sastadot tas darba kartibu iz- Kalkuléja, ka sesija beigsies 36, no- vembri, bet tagad izradas, ka komi- siju lénés darbibas dé]. sesijas slég- Sana sagaidama ne agrak, ki ap Ziemsvétkiem. | ) Plenuma tuvéko sézu darba kire tiba ir sasapéjusais jautajums par atomu energijas kontroli, par Grie- Kijas problémim, italieSu bij. kolo- niju liktenis un dazi ar Palestinas. notikumiem, saistiti jautéjumi, Kas ziméjis uz atomu energijas kontroll, fad pagajusd nedé]a publicétals pie- cu lielvalstu un Kanadas kopéjais komuniké vél neliecina, ka paredza- ma driza vienosarmfs, Par So lietu ari vél spriedis vairdkas komisijas, ta ka varbit vél sagaidimi arf k&di negaiditi kompromisu ierosinajumi Politisko lietu: komisija tikko si- kusas debates Gtiekijas lietis, pie kam nav nekadu izredZu par dom- ftarpiby novéersanu, kas raduéas starp. komisijas vairakumu un Pa- domj'1 savienibas ‘parstavjjiem. Pir- mie vainu par notikumiem Griekija wzve] tas kaiminvalstim, kurpretim padomju delegati vaino tikai Aténu valdibu. Visa §1 probléma pie tam cieSi saistita ar Padomju savienibas un Jugoslavijas stridu. Ja Visinskis : tad ving lidz ar to akceptétu Jugoslavi- jas deklaraciju, ka Padomju savie- nibat Griekija bijudas Sauri egoistis- kas intereses' un ka ,,grieku demo- kratu“ liktenis tai galigi vienaldzigs. GALMA REVOLUCUA NORVEGIJAS KOMOUNISTU _- PARTIJA. | Oslo (D). — BBC zino, ka Norvé- gijas koministu partija sakusies ista ‘galma revolicija, Péc tam, kad ie Kremja uzticigie kalpi nesenajas Stortinga véléSanis pazaudéja visus Il mandétus, komiinisti sika meklét vaininiekus, Pagajusaji nedéja - lie- ‘Vika grupa apbrunotu. jaunleSu ie- Jauzas partijas birojé un laikraksta Friheten redakcija un piespieda lidz3inéjos. komiinisty vadonus at~ stat telpas, Daas dienas péc tam Oslo sekoja delegatu sapulce, kura ledalijas ap 350 personu. Par ,,troc- ismu, titoismu, sadarbihu ar ame- Tikénu stniecibu un britu slepeno dienestu“ no partijas izslédza agra- | Ko generAlsekretary Furubotnu, ap- ziméjot vinu par ,nodevéju un ka- pitdlisty kalo: Agayay depatts, kas sekoja Sim Jémumam, delegati pavisam vieglipratigi atzinds, ka Norvégija pastav slepena komini- stu militaéra organizacija. Valdiba devusi rikojumu policijai $0. gadiju- mu izmeklét, Amerikanu amerikanu arodbiedribu apvientbas CIO gads- kartéjais kongress. Apvienibas Iiz- pildkomiteja ar lielu balsu vairdku- mu noléma no organizacijas izslégt yisus komiunistus, fasistus un cifu totalitaro: prupu parstavjus, dau otrdien Sis lémums iedzivinats, 12 arodbiedribu vaditajiem izpildkomi- feja likusi atkapties no saviem ama- tiem. Komentéjot pienemto Jému- mu, CIO prezidents Filips Marejs preses parstavjiem paskaidroja, ka komiinisti parstay Maskavas un ne- vis stradnieku intereses, Talak Ma- rejs deklaréja, ka CIO ‘estasies jau- haja pasaules arodbiedribu apvie- niba. ,,Ta bis spéciga organizacija,“ —fteica vin’, ,,kas cinisies pret naba- Gzibu un Padomju savienibas im- perialismu." s§megi ievainoti. ‘Spradziens, — vel negrib izradit. Palestinas jautajuma Apvienoto naciju organizdcijai bis jakonstate vinas iecelta@g komisijas pilniga ne- veiksme, jo Izraéla valsts forméli joprojam vél ir kay& ar saviem ara- bu kaiminiem. Italijas bij. koloniju likteni politiské komistja pat vél nav sékusi apspriest, kaut.gan sesi- jai sandkot, So jautajumu wzskatija par vienu no galvenajiem darba kartibas punktiem. KLEMENTS GOTVALDS BEIDZOT | ATZISTAS... me Praga (E). ~ Bez Padomju savie- nibas ¢echu stradnieki nebtitu va- réjusi nodibindt tautags demokrati- ju“, teica Cechoslovakijas valsts prezidents Gotvalds, rumidams kada sanaksmé, kas bija veltita oktobpa revolicijas svétkiem, Runas turpl- najuma gvins aicinaja visus ¢echus parakst@ ‘apsvelkumu, ‘ko paredz nosutit*uz Kremli Stalina 70. dzi- mumdienas gadijuma, Bez tam vins leteica katram Cechoslavakijas ie- dzivotajam iespéjami atrak izmaci- ties krievu valodu, lai varétu iepa- _zities ar Padomju savienibas kul- tiru. BBC zino, ka ¢echu valdiba izné- musi no apgrozibas visas pastmar’- kas ar Masarika un BeneSa attélu. Ta vieta uz jaunajim pasta zimém bis redzams tagad@}4 valsts prezl- denta Gotvalda gimis. Uz oktobra revoliicijas svétkiem izlidojusi 20 eilvéku liela Austrum- vacijas delegacija, kura ieiet mi- nistri, parlamentu prezidenti, zin&tf- nieki, makslinieki un aktivisti. Tai pasa Jaikad ar vilcienu uz Maskavu devusies arf 15 personu lela Brivés vacu jaunatnes delegacija. Oktobra svetku gadijum& SED publicéjusi manifestu, kura Padomju savieniba’ apzimeta par ,miera bastionu un ' progresa aizstavi", Manifesté Sta- jinam izteikta sirsniga patelciba par »aligstsirdigo" palidzibu. un. par Vacijas ,miera robeZim'” atkartoti apziméta Oderas-Neises linija. | Sit EKSPLOZIJA NUJORKAS GALVENAJA PASTA _Nujorka (E). — Otrdien Nujorkas galvenaja pasta izcélés milzu uguns- gréks, Pée lidzSinéjam.zindm viena lerédne .pazudusi,, bet 15 cilvélei Pirms ugunsgréka pasta nama notika vairakas eksplo- zijas. Kad apdraudéto namu bijaat-— stajusi 3000 ierédnu, sekoja jauns kas radija 60 m garu Sachtu. T& sniedzds lidz galvend pa- sta 7, stavam, kur iek&rtots. zinu gdienests. Eksploziju iemesli pagai- dam nav zinami., arodbiedribas izslédz Vvienibas dibindSanu. Uz 80 apspriedi uzaicinati 115 stradnieku organiza- cijJu parstavji. Sagatavosanas darbi kongresam jau nobeigti, Informétaa aprindas lzsakas, ka jaunds organi- zacijas pamatprincipi ietverti pie- cos punktos — tiesibas uz socidlu taisnibu, darbu, darba vietas mainu, brivam arodbiedribam un algu. Par Jaunas pasaules arodbiedribu ap- vienibas dibindSanu lemts apmé- ram pirms gada, kad britu; holane dieSu un amerikinu delegati nora- dija, ka vini vairs nevélas darbo- ies. tada apvieniba, kas par galveno uzskata Padomju savienibas un ne- ae stradnieku interegju aizstava- ani, | mo eee Kadas vizites... CIO izpildkomitefas lémumu par |» koministu, fagistu un citu totalitaru Zrupu izslégsanu no apvientbas, treSdien gandriz vienbalsigi apstip- | tindja ari Sis lielas amerikdnu arod- biedribu apvienibas kongress. Tek- } stilstradnieku arodbiedribas prieké- gédis dekiaré@ja, ka . yajadzéjis pienemt jau pirms 9 ga- inéto lémumu diem, ,.Més nevélamies, lal ASV -parvérstos par policijas valsti un Jai mus liktu cietumos val *koncentraci- jas nometnés tikaf par to, ka més uzdrosinatos kritizét savu arodbied- ribu vadibu vai valdibu. BEC zino, ka 28 novembri Lon- dona sanaks 55 valstu delegati, kas lems par jaunas arodbledribu ap- NOBELA PREMIJA JAPANIM Stokhoima (F).—Zviedrijas zinat- nu akademija'Nobela prémiju fizika ireSdien pirmoreiz pieskira japanu zindtniekam prof. Jukavam, bet ki- mija — Kalifornijas universitates prof, Dzakam. Nobela pré@émiju lite- ratuha Sofad nepieskirs, jo neviens kandidats neieguva vajadzigo balsu | skaitu, (Turpinadjums 0 1. [pp,). = dazos jautajumos pilnigi vieni- as. Franko cenSands tikt lauka no pasreizéjas izolacijas tomér neizpau- Zag vienigi sadarbiba vai domu ap- maina ar amerikanu admirdliem. Visu So gadu vai katru ménesi Mad- ridi apmekléjusi kada amerikanu senatoru. vai veikalnieku grupa. Biezi $0 “apmeklétaju skaits ménesi parsniedzis vairdkus desmitus. Tie! no Vasingtonas Madridé ieradugies vairaki ASV generalétaba eneraii, bet amerikinu okupdcijas iestazy augstakie darbinieki Vacija ir Spa- nija pastavigi viesi Materiali, ku- rus Sie apmekjétaji §4d4 karta sista- matiski savae par Spaniju, Atlantika -pakta militéro lietprat@jy rokas ir trumpis, lai Spanijas jautajumu galt gala atrisinatu ta, kai tas vélame vinem, vadoties ple tam nevis no kadiem ideologiskiem, bet tiri orak- liskiem militdri-techniskiem apsvée- Tumiem Franko vizite Lisabond bija So lietpratéju iernsindta spéle, lai Pasaulei paraditu to, kas ini Virzlienda jau pandkts, Sestdien, 1949. g. 5. novembr:. Anglu laukstradnieki pret. arzemniekiem JA ARZEMNIERI NEPAZUDIS, | MES STREIKOSIM.. “ Londona (1), -~ Kentas grifistes laukstradnieku arodbiedribas dele- Batu san&ksm& 29. oktobri, kur& 10.000 angju stradniekus p&rstivéja 500 uzticibas personas, runAt&ji ast kritizéja valdibas ricibu &rzemju laukstradnieku_ ielaiSani. Sapulce Graudéja ar anglu laukstraidnieky —6gtreikku, ja valdiba tilin neparip§— siey par drzemju darba spéka atlai- Sanu. AttiecIgu rezolficl}u nosdtlja laukstradnieku arodbiedribu apvie- nibai. | Pée Jaikraksta The People infor maciiag (30, 10} apvientbas sekre- . tirs A. Danns streika pledraudétie jiem noradiiis, ka ang|l nevarot tik vienkarsi ,izsviest atkritumu . kau- dza tiiksto$iem Jauzu, kas zaudéjuil savu dzimteni." Sis aizradijums toe mér nav varéjis parllecinft sanfik- smes dalibniekus, kas palikud! ple sava: ,@adajiet, ka arzernnieki pa- zud, jeb més- streikosim! Firopas saimniecibas (Turpinajums no 1. Ipp,). uzbiives noteiktas programmas | lz- stradasanu, ,Més atredamies pus- cela, teica Hofmans, Elropas saim- nieciba ir atkal iedzivindta, bet té- ldkai miisu mérka reGlizéSanal jiate risina- divi lielas problémas — cJna pret infldciju un eksporttirdzniect- bas veicinéSana, Lal 0s mérkus pa- naktu, vismaz 8 galvenajim Maréa- la plana valstim — Anglijal, Fran- cijai, Beneluksa valstim, Italijal un Sveicei jasaglédzas clesak, Ar to bi- tu radifs 270 miljonu patérétaju bloks, Visi saimnieciskie ierobeZoju- mi un. muitu robeZas tad automé- tiski atkristu paSas no sevis. Ja Bae da. attistiba netiktu jievadita, Rie. tumelropas saimniecibal draudétu briesmas, jo katra valsts joprojém censtos jet yecos, neaugligos saim= nieciskas autarkijas celus. THdé| Ei- ropas saimniecibas saliedéSana nav. nekids ideals, bet gan praktiiska neé- piecieSamiba.* Talék Hofmang kd é | pirmo soli cel uz 60 planu realize tanu ietelca valtu paritétes izstri- d&Sanu, jo péc marcinas kursa paze- mind’anas, kam sekoja gandrfz vi- sas paréjas Rietumeiropas — valstu valitas, prakstiska Kursu plelidzing- Sana nav vel notikusl un katra valsts uztur savu, ar maksiligtem ierobeZojumiem teorétiski. notelktu 4 mainas kursu. | Runas ievadijuma Hofmans ap sveica vacu federdcijas parstavi vi- cekancleru Fr. Blicheru, kas ki pir mais Rietumvacijas delegats pieda- lids sandksmé. Baichers atbildes rus. - né izteica ceribu, ka Rietumvaelju driz pielaidis par pilntiesigu part- neri Eiropas jaunuzbivé. | Konferences otra diend par&dl- jas bistamaka zemiidens klints — Anglijas finanéu ministrs sérs Stee fords Kripss jerosinaja; Jai Elropas . valstig jau lidz § g, 15, decembrim vismaz par 50 proc. atceltu lidzSi- néjo pretu Kontirigentu sistému, Sls Anglijas “prieklikums bija tlkel veils Sacha vilciens, Konferences ludros jau dienu jieprieksS valdije parlieciba, ka Lielbritanija Hofma- na brivas ssimniecibas principiem nepiekitis, bet, lai. tal neuzveltu konferenceg jaucéjas un kavétajaa lomu, Anglija iesniegs savus prieki- -. likumus, kas aréjl liksies Joti kon- struktivi, bet patiesiba neko nemal- nis lidzSinéja anglu stradnieku plansaimniecibas programma, 16 tick paturéts méaksligi noteiktais marcinas kurss, , Francijas finantu ministrs Pécs. lesniedza priekSlikumu vispirms vienkaréot tirdzniecibu un maksasa- nas kartibu starp tim zemém, kas gatavas talit bez iebildumiem WwW 4 . | Latvie f ASV stata sbernators sqgaida DP 3 sic simttukstotals DP, i eof saskana ar jidz- pe dormacijas likumea noteiku- Ht ®) faktu yispirms atzimeja A james sesija Zeneva, lgaun ve dy Kisku ar sievu un trim te id seviski svinigl sagaldl- yuokas ost, bel tagad United yentira Zino, ka $i izcejotayu i taimigi nonakusl save jau- a dora un dzives viela Mi¢iga- B gtny! vina gimeni sagai a gim - [pirat tate gubernatora G. x 1 Tames, pasniedzot jaunajam erintetim bronzas pieminas z1- yi uarund gubernators iece|o- venonas cildinaja idealus, ku- A nf tle atstajusi savu dzimteni, tay (aeelotdju darba lauks bis minnletiba, jo Kisks ir igaunu ewimnicks, kuya majas noposti- y Wieviku pédéja. uzbrukuma | | ¢ ivojumus ASV nenems lidz ula beigam — oma Skvadrilli # DP komisijas koordinatora Ae Waunu laikraketa Eesti bitin, tikko paskaidrojis, ka Mawes stavoklis, ka lidz §, g. a -Vasingtona bis ie- Wik lltis skaits galvojumu, ka Auinlegs paredzéto 205.000 kvo- fimét koordindtors Skvadrilli ir peat, ka galvojumu pienem- MASV turpindsies lidz decembra min, vatbit pat lidz gada bei- a lr Parliecibu pauz ASV Lu- 2. cionala padome (National mai Council) savé pédaja 2i- me luteranu emigracijas komi- _ Pie padomes vértéjuma, Gm... “ares lesniegt lidz 1, = Lidz Sim ar National | ta Council starpniecibu gal- = apiuveni 25.000 fits bojums talak nori- iB Fan Oreanizaciju dar- by 9 Po lidz pée iespajas pa- peter Balvojumu skaitu, hitmen, Vee arvien atrodas - iy a8 nevar cerét sq- Rh te Vardiskus Salvojumus, , sb Savienotajas valstig biel, powau. Tevérojot fak- ; i, gag ee te P bj ey ad ‘at. a dturienes Balvoju- divkosibas akceptét brivds salmmle | cibas principus, jo tas Sobrid skiet vienigais praktiskais ces. Ka to are zemju preses komentatori wuzsvef, visis Rietumeiropas valstig valda ° ; rlieciba, ka amerikdnu padoms tomér ir vienigais glabin Hiropas Saimniecibas un tirgu nodrosinasa- nai. Angliia’ turpretim vél nav Iz Skirusies. ko darit. Tur dala sabied- riskds domas gan ir par Hofmana plinu, bet. stradnieky valdibas pie- kriteij sov-art neerib atteikties n0 Socialistis'As pldnsnimniecihas ub lidz&iné‘a Angtitas satu valsts sta ; vokla ienretim vecatam Eiropas kon- finentam. Pagos pamatos nemot, Hofmans tread presa. Jai Anglija klitu per Firapas kontinenta vieno- taju un keordinétdiu, Tas vesturisk® loma kon$ gadu simteniem bijus gluzi pret@ia. Lielbritanijas piekopta spéku -lidzsvaru politika centas uz- turét Eiropa daudzas atseviskas 8u° tarkiias, kds katra par sevi butu va- idka neka Lielbritanija, Vai Londo- na spés atteikties no savas tradicio- nalag politikas, radig nakowe. : Se ) *umani, a0 uh “eNOskaidrotas Ee ja9 SS Otajiem r 5 ; ” eas ‘ : . poo Oe. Hom £8 F va de, _ “oy he : ae a : i” nat y wh ; Sate c In | FE!