. atdien, 1949, g. Ih, Oktoby nnika UZDrUucéi, rsanai : OMmes nor a komisija tikal 19 fax , un L semburga taja 4 Og. t organizicija, shine visai komplicéta, bet 1 at, ka Atlantika Dakts ir of &, kam Pasaules Vestura arauga. Visai iespéjame ; ked tas biis praktisk fedae atrod fespéju ari ans soOsanal, — — tuvaldem, uzdevumie zZsardzibas organizitans cb nde Bpriez: “wMilitaraa kde } Un Btratégiskas. trijotnes ni. zdevuml apliko akariba ar ASV ben, ie ma rate na {pasa atjauja, Senne mnodibinatajiem pakis a &§ organiem j&uzrada atte. botieg ga x 3 aT 10, eventus kam mazakaig tuvakaion a os neapstridams para mes, Atlantika pakta milf. tpraté}i vispirms nodomajua + par fpasu vienibu dibinats. lela, pirmo uzbrukumy alz. al Sédas triecienu vienibag Visis pakta valstis Baskand paredzétajiem — spectaliem em, Saskand ar tis feogra. avokli un pasreizéjo apbru. _ Ta, pleméram, — Francijal ag devinas motorizétay divi. pvietosanal Ziemelafrika un francu joslé, Angliem bis pivizijas, tris Vacija, bet di- byitanija, Pédéjaim jabiit té ribas -stivoki, ka kuru katry ar doties uz kontinentu, Adi hel@i un holandie’i kop w:- “Giviziias, Kopi ar ameri- Atlantika pakta vaistim Rie DA SHdé karta jan . tuyikd § 22 kustigas un labi apbru- mvizifas. s trieclenvienibu dibin&ds- vistuvakaé nakotnié projek- elft alzsardzibas darbi, Pa- 8 frontey aizmuguré izbivis srotu tiklu wn zenitartilerijas Paredzéta ari Ipagu alzsar- ou dibinaSana, kuru dalib- pmacis cinal ar pretinieka santiem un satiksmes sabo- Frantu raksta autors wz yisos Sinis planos tomér ne- minéta atombumba, kaut tis: pielietoSanu kara Elro rss aprindds daudz disku- pédéjis nedélas, Bet neeso! is noslépums, ka amerikayl véjudi tiestbu pacelt So jau- rid® kad apstak]i {edomé- té to prasitu. reais Montgomerijs, Bent falstu. aizsardzibas taba s sakara ar Sim aktuéla- Am par Eiropas militar iri atradis par vajadzigu t, ka vairdki svarigi kope izibas priekSdarbi jau sek- sigtl, Standartizéti dazadu i un saskanoti militarss 3 Yeglamenti, «,,Més tomer vienmér raudzities tikal antijas okeanam," teica Mums jarikojas vispirms d mums palidzés ar! musu tropas aizsardzibas visva t noziméjami. vislabakle atbrivojot vinus no Vv mndldm saistibam, 1a! vial atu koncentréties Eirops* AS uzdevumam. ) plakatu Ober- pauas ciesanu spelem is dienas no Franti nes uz visam pase mitis 32.000 Oberamergay™, élu plakatus. Jau ann nentos Joti dziva inter’ : mu, kas pec 16 aor a saksies 1950. & oe aizjiras vien Oberan i smes biroja ik net SrA G00 vietu un Pa jumi, Kada ‘taliegu~ame ) edriba a satiksmes sabiedl a0 | elartot }P ergauu, ta do aizbraukt, as uzvedumu un Latvian Newspaper ander EUCOM Civil an ‘ieision Authorisation _ qomntet UNDP 184. Publisher an WAitors ee Lam- » Brelte Str. beret. eat Ungeheuer & ol Ludwigsburg, Korner- ote 16, Published twice weekly. "Circulation 11.00, Vienotiba, speks un izturiba AMERIKANU JOSLAS TAUTIESI ~ §VEIG SUTNI K. ZARINU IRO direktors saruna ar sittni ieteic datnesiem izskirties par emigraciju *- Brauclena turpindjema amerikinu josii, sitnts K. Zaring ar kundzi, NP, LCP un LCK parstavju pavadibi apmekléja darba retas Hanavi, fautielas Vircburga, Karlsrié un Eslingend un laivieSu vienigo darba ota Cufenhauzend ple Stutgartes. Oficiala vizité siitnis K. Zarin’ ieradis ple amertkinu augsti komisira Frankfurté Mekloja un IRO galvensja Wb Bad Kisingen’i. Ziedu klépjiem un dzlesmim sagaldits un alzva- dfs, spsveikomos un runis cildinats, Latvijas vaists augstakais repre- fants visur varéja just to uzticibu un pajivibu, ar kidu trimdinicku ‘gpime ViielJS stiiv siz siitpa. Noskanu, kada alzritéja pirmis apmekle- - fima dienas, vislabik raksturo figgadig3 Latvijas preses biedeibas prickinieka J. Drovas Vircburgi teiktle vardi: ,,Jlis mums atvedat Lat- ‘tifa, Jtisa leraianas stiprinds trimdinieku pagurutas sirdis." | | Msu valsts pirmais pilsonis ne mirkli nav Saubijies, ka reiz pile- nika brivibas un atgrieSands diena. So nesalaizamo ticibu gaiSdkai na- ronal pauda visas stitnpa K. Zarina runas, Vairdkkart siitnis tautlesiem ‘goliecindja, ka Jau pavasari péc viesoSanas angju joslA vin§ Londona at- gtlezies jauna cinas spara ledvesmots. Un ari tagad amerikanu josla sfittals ‘brauciens, tikSands ar seno dienu lidzgaitniekiem, draugiem un tgutiediem, dos vinam spéku un Izturibu palikt brivibas cinitajy pir- majis rinddés. Siitnis nemitigl aicindja trimdinieku saimi vienotiba un siket latvielu izturibé parvarét griitibas, saglabdt nacionalo kultiru, valodu un latviskos tikumus, jo tikal tad més kd tauta nepazudisim. Otrh apmekléjuma diend siitnis , g.-Zarin’ ar LCK priek§sédi H. Klarku un vicepriekSsédi V. Lam- berku jetadia oficldlal vizit8 ameri- jJoslag TRO galvenaja staba Bede RisingenG. Vairék nekd divi gtuidas trittsu: parstavji sarund © ar ‘RG -direktoru ‘Ralenu in apriipes duly vaditiju Braudiju ' apsprieda visds faut&jumus, kas saistig ar emigraciiu, palikSanu: Vacija, gadibu. par slimajiem, darba nespéjigiem un ‘yechjiem Jaudim. Stitnis IRO direk- foram nodeva visu lJatvieSu bég}u natélcIbu par to palidzibas darbu, ko views S08 gadug IRO veikusi latvie- ft lab’. Direktors Raiens izteica ptidku, ka siitnis tagad varés ap- meklét latviestu nometnes un pats leparities ar JatvieSu dzivi Vacij& un nodomiem talikas nakotnes vei- dobani, IRO direktors iGdza stitni apmekléjumos nometnés vélreiz at- gidinat tautleSiem, ka IRO. palidziba tuvojas beigim, un ja ari izveido- ties kida organizdcija, kas turpinis ripéties par bégliem, tad tomér jau ‘taged ir. galigi izlemts, ka no- menu nebiis. Tadé] katram DP ir digkiras, jo IRO nav organizicija stofal apriipei, bet van DP izvie- toSanai, kadé] tagad ari notiek ro-- Bad Kisingenas stitnis K. Za- devis atpaka] uz Hanavu, lai arf-otro vakaru amerikanu josla pa- Vaditu darba viru saimé. Uzruna ‘Sithis K. Zaring uzsvéra, ka valdi- mainaés un rezimi sabruk, bet Be skubindSana izcelot. 0 rin} -tautes nepaziid, ja tikai tas nezaudé favu nacionadlo pagapzinu. ,,No jusu Him un bragajiem staviem dveé $ un izturiba," teica stitnis, ,,un tas ir Ipadibas, kas mums visvairdk Vajadzigas." Sarikojuma 2418 bija ari daudazl igeunu darba viri, un tos sutnis uz- Tunaja igaunu valoda, beigas uzsau- tot milsu kaimintautai Elagu Eesti! Ar sevi8ku gandarijumu siitnis K. Zaring. dzirdéja novietojuma ameri- Jauno DP likumu sogad neapspriedis Vadingtona (BBC). — ASV senats sestdien ar 36 pret 30 balsim noléma tautas par- stavju nama jau pienemtu - Kumprojektu. par Amerika lelaigimo DP skaita paaugsti- nafanu nodot jaunai parbau- dei ipasi komisija. Tas no- zimé, ka likumprojekta ap- Spriesana Sogad vairs neno- ks. Ja komisija likumpro- Jekta t8lako apsprieganu at- fadis par vélamu, to uzpems ‘Janvaza sesijas darba kar- tiba. kanu komandanta ltn. P. H. Nolana uzslavu, ,Es Jiis apsveicu ka ameri- kaénu armijas parstavis," teica P. H. Nolans, ,un varu, exselence, aplie- cinat, ka Jisu viri sevi. plerddijual. par clenigiers véikt katru uzdevumu un nest atbildibu katrd gadijumé. Ar savu darbu un staju latviedu Garba viri ir darijuSi godu - -visal jusu tautal. Jasin Rotas komandieris kapt. K, Blete, pateicoties stitnim par apmekléju- muy, teica: ,,Sirdis mums vislem ir tiras, un tas karsti pukst dzimtenei.“ Pie darba viru’ bagatigl klatajiem azaidu galdiem sttinig parrunfis ar amerikadnu virsniekiem un rotas lat- viesu vaditajiem pavadija vairakas stundas un tad devas atpaks] uz Frankfurti, kur padrnak§noja meri- kanu militaris valdibas viesnica. Ciemos pie toutiesiem Virc- burga, Karlsrué un’ latviesu sardzu viriem TreSajaé apmekléjuma diend ka pirmaja latvieSu nometné amerikanu josl4 siitnis K. Zarin’ ar kundzi un pavadoniem ieradas Vircburga. Vire- burgas nomeines tapSana un tzvel- dogana vislabak raksturo latviesu rosmi, uznémibu un centibu trimda. Sy on git ver See -_ MRS Satna Zarina kundze noliek zicdus uz mirvso tautiesu pieminas plak- snes Eslingerias kapseta, kur svéet- Siitnis K. ZarigS ar kundai Vircburgaa nometnes apclemojuma mazo apsvelcéju vidi | ) No 3500 iatviesiem, kas plrms 4 ga- diem saka iekdrtoties Vircburgas drupds, tagad ir palikusi vairs ne- pilna puse. Nometnes laukum4 zem plivojosa Latvijas karoga sutni uz- rundja nometnes komitejas prieks- sédis J. Bormanis, isos vardos rak- sturojot miisu tieksmi ari trimdad ro- sindt gara dzivi, kas pieradijles dziesmas, teatru uzvedumes, gleznu skatés, skolis utt. Pirmos stitnis K. | ZarinS apsveica Lavijas nakodos cé- lajus — Vircburgas vismazakos ie- mitniekus. Péc {sas uzrunas sasvel- cinajies ar vairdkiem jaunibas dienu draugiem tin pirmo brivibas cinu lidzgaitniekiem J. Goldmani, L. Al- beringu, J. Zankévitu un citiem, stitnis deviis uz -sarikojumu ali. Celi vin vél uzkavéjas pie kara in- valida -B, Valuka, kag jau vairikus gatus pavadijis ‘amputéto “ratinos, ' bet tomér nav dzives spar un -ticsba Latvijai salauzts. Svinigo sanaksmi atkléja nomet- neg komandants H. Klarks, uzrund uzsverat, ka visus Sos gadus latviesi uz sitni K, Zarinu raudzijusies ka uz miisu valsts un brivis nakotnes simbolu. Sartas rozes. stitna kun- dzei un stitnim, ilgstosi aplausi, ap- sveikumi, un tad tautiesi Vircburgaé dzird stitna spara un ticibas ap- dvyestos vardus. Raksturojis starp- tautisko stavokli, musu izredzes, [su- ma pateicls savus wuzskatus par emigraciju, sutnis K. Zarins piemin, ka dazkart ving Londona sanemot pesimistiskas véstules, kupds tautiesi rakstot, ka nav vérts dzivot. ,,Né, ir vérts, mums ir izredzes uz patstavi- bu un brivibu,” sim pagurugajam sirdim atbild sitnis K,. Zarins., ,Ja agrak musu v4ja@ balss skanéja vien- tuli, tad tagad péc taisnibas jau bréc pus pasaules. Js, protams, man tulit prasisit, kad plenaks bri- vibas stunda. Es varu vienigi atbil- dét. ki kadreiz dziesminieks kad dzeja -— jel nevaici, bet tici.“ Par atminu no apmekléjuma Vire- burgas tautiesi K. Zarinam pasnie- dza nometnés femitnieka Stepana Berea aséjurnu Latv}ju ozols. Stundas rit atri, tautiesi cités no- metnés gaida, un lai cik labprat sut- nis vél jilgakk pakavetos viesmiligo vircburvieSu saimé, jadodas atkal ccl4. No Mosbachas lidz Heidelber- gai un tad thlak lidz Karlsriiei va- Karkrésl4 automasinadm iacinds ar istu Londonas miglu, un Karisrué mazie sagaiditaji goda sardzé jau Ir krietni nosalusi, kad beidzot ierodas ilgi gaiditais viesis. Pie sormetnes vartiem sitni apsveic LCK pjrstavis Virfembergas-Badenes apgabala V, Skaistlauks un nometnes komitejas priekinieks Lidums. Svinigo sar’ko- fumu karlrijiesi jievada, iodziedot Dievs Kungs ir misu