“. ".. -. torelz mums valedtu, kadé] dzivo- genak Jabl partlkubal darba 2 LATVLUA : ad ad . 0 ee Cage ew | Ne. 78 (209) 1949, g. 20. jiilija. Ar autore parakstu vai iniciftlem os- fakstitejos rakstos icteiietie domes nay Kkstr§ zipd redakcijas domas ~RGpte es! dzimis, Ja nevélies at- griezties Latvija?" — ta nesen kads DP komisijas selektors vaicaja lat- vietim, kaa galdija savu kartu iz- cejofanai uz Amerikeas Sav. val- stim. | Tas Isteniba ir jautajums pec mosu dzves jégas, un kaut gan jaulits tikal vienam latvietim, tas tomér ir jautéjums visiem trim- diniekiem. ‘T&dE| viena latviesa ' vletd gribam runét visi un véla- miles, kaut masu vardus dzirdétu visi, Amerikas un Eiropas pilsoni. Atbiidot uz jautijumu, kAde} dzli- vojam, bis reizé atbildéts, kadél mums jiturpina trimdas cell. Ye vispir griiti virdos precigét eclivéka dzives jégu; bet jo vairdk tides prizos, kad visa gaisma iz- dziausi, vist tilti sabrukuéi, visi bal- atl seliizudi, Tad dazkart liekas, ka dsive ir bezjédziga wn bGtu labak, g més nemaz nebiitu dzimuti. To ta esam pledzivojusi savé paghtne. - | | Tas aiikis ar 1940. gedu. Komd- misty pirepika sagriva Latvijas Valsts. patstivipu, ko bija atzinus! visa kultiiriji pasaule. Ka mainas finas uz skatuves, t4 savas agri- kia .dzives vieti leraudzijim tikai lojamas drupas: neticami fsa Jaiki komiinistu naglotle zabaki . alsa zem’ bija saminusi un izni- cindiubi visu, kag cilvékam svéts un darge, kas ripés un siiraé darp4 Celts un kriits. No briviem cilvé- kiem mis. degradéja lopu stivokll, in mitisu dala kluva vienigi paze- mofums, j0gs un’ nokaujana. Ja jam, més nesinitu atbildét. No tlem laikiem tagad mis ékiy Grausmigi notikumi un gad!, bet dzive nav kjuvusi geisika. Pf&r- laista view okupicija, Komtinisti pa otram ligam «hla Latviias un visu Baltijas yalstu uzurpatori. Tie sayls etnies maudz Elropas liela- ko daju. Ta agoni{é dreb un rau- stis. Latvijas valsts prezidents, . Ministri, virsniek!, Instruktorl, po- 6 sMielsti, alzsarg!, zemnieki un tk- Rtokiem krietnGko pilsonu visdraus- migék& karti aizvakti un noslep- kavot!, Vél WelSke iy Krievijas ver-. gu nometnés nomocito skaits un ta- gad —- par. to ‘mittns‘ tr ‘drobas ‘zi- yag — atkal un atkel ripo vilelent ig Sibiriju pretim nfvel un {znfcl- bal ar lopu vagonos flesprostotiem virlem un slevim, bérniem un sirm- gaivjiem. Latvielu tauta fr aplau- nite, Tal nepleder vaire nekas. Sail un erAju cilti]{ tagad nav pat maizes Tleciena, Tik kapi ir vatrojuties: tig nepdrredzami sarindojuéies me- Zos, taigis un tundras. Ar niaves zimi apelmogotie jaudts Latyfjas Srés mém& izmisum§ velk dzivi un gaida savu kartu, Ta naks, vienam drizik, otram vélfik, un Sada val tidd yeidi — visiem, ja driz ne- nis paltdziba. , Bet més, trimdinieki, gan {zdzit no dzimtenes un visu pazaudéjusi vél dzivojam! Misu dzive ir sa- trigkta druskés ki mala = trauke. Bet tomir — més dzivyojam! Un vél —valrik, tieél tagad més ar] zinam un varam pateikt sev un citiem, kadé| dzivojam, Kadé]? The, lai rundtu, lai lecinftu, la! bridin&tu. ) Pleredzétalg un pardzivotais mis iy augstu pacélis piri ikdienai, Més saprotam, ir fesdkusies izkkiréja -. Clpa starp dzivibu un nfvi, bdrivi- ba un verdzibu, patiesibu un me- . Ylem. Si elma ir jau prasijusi mil- jonlem defvibu, un mis vairs ne- mulaina doma, ka ta varbit pras!s “art mfisBjfs, Bet més ts neatdo- ep tim klus@dami, K& zvans, kam = ar veru izrauj méli, dobji jedunas un ve] skanu vilnus pari un meiu galotném, ti piri konti- nentiem un olkeaniem més klieg- sim un gauksim: glibjatias no ko- ministlem! ClInaties pret tlem, ka- mér val nav par vélu! ‘Ja zvis Oden! ar kustibu, un ' putni gaiaf un zvGri mez& ar ska- nim bridina sevas sugas plederi- - gos par briesmu tuvodanos, vai cil- véki Iai tad klusétu, kad vislieli- kis brieamas, kominisms, draud pesaulel? Cilvékam nav vienigl ju par sevi, bet arf par ldzcil- fem. Visu eivilizéto valstu sodu kodekos paredzéti spaidi par nozie- dsfgu bezdarbibu. Citidi tas nevar bOt, jo esam cilvéki, Nedrikst vien- aldzigi palet gayim namam, ko ap- némusea liesmas, bet nama lemit- pleki to nav pamanijuéi, Jabridina: deg, js sadegslet, glibjaties! Dat- - Sirt us traka suya medibim pall- g& aicina kaiminus no plasas ap- . kértnes. Un tie arf tet, jo neviens riesina, kad pilésona jeskries pasa aith. Tas nebitu cilvéke, kas, re- dsidams slepkavu ar paslépiu né- veg-ieroci lezogamies Jauzu pulki. KAPEC DZIVO|AM? vero Un. un to novieto8anai notlek sarunas klajumiem — ~-yecos un darba nespéjigos latviesus Lidz Sim Norvégiia uznemti tikai Cechi, Zidi un spanu bégli, bet LCK Sanémus: zinas, ka turpmak wz Norvéfiju varés Izcelot ari Jatviedu DP. lecelofanu karto Eiropas pali- dzibas komiteja Oslo, kas uz VéAci- ju fiecelotaju izvélei stta komisi- jas; Pirm& komisija izraudzijusi ari dagfus latviegus, bet nakamo komi- Siju galda jilija beigdés. Turpmak paredzéts uznemt zindmu skaitu ari A nespéjigo emigrantu par sanatorijas pirksanu. Uznema- mo -latvieby skaite vél nav zindms, het LCK: sagatavo iesniegumu, lai panaktu lielaka latvieSu skaita ie- laifanu Noryéfija. Paredzams, ka Norvégija blakus Francijai biig Jat- viesu turpmdkds apmesands vieta Eiropé, Atsauksmes par dzivi Norvégija labas. Iebrauc@jiem, iznemot intel- lektualos, darbu iespéjams atrast dazidos arodos, un tle bauda tis pasas tiesibas kA norvésl, Pla&s{ {z- veldota soclalA apdro&inadsana, & stundu. darba diena, neizslédzot laukgaimniecIbu, labs atalgojums. Dzivokju krize tikai pllsét4s. Nor- vEgi veca kultfirtauta, p&e dabas taisnigi un saticlgi, pret arzemnie- kiem iecietigi!. Special4 Norvégijas komisija Vé- cljag amerikanu josla no 619 kan- didatiem par fecejo$anai pieméro- tiem izraudzijusi jan 300, no tiem 74 €echus, 47 latvieSus, maziku skalty pkrainu, ungiry, poju, krie- vu, 7 lietuyieSus, 7 rumanus, 5 igau- nus, 4 Zidus, 2 jugosiavus tm 1 vé- eleti. Yinus nodarbings lauksalm- nieciba, mesairnniectha, fabrikas, majsaimnieciba un par pavarlem. No Siem izraudzitajiem 300 iecelo- tajiem, 200 ir nodarbinatie, bet pd- réjie vinu gimenes locekli. No Lud- vigsburgas turpm&k kairu nedéy lidmaSings uz Norvéglju paryed{s 10 DP. Norvéglia ar TRO noslégusi Igu- mu arf par DP jirnieku uzneméga- nu no Austrijag. Notlek jau kugu kapteinu, stirmanu, kléja virsnie- ku, matrozu, inzenieru, masinu ape kalpes personala, telegrafistu, elek- triku un payaru vervésana. Dr, Hongs pateicas an pote ee F : _Jatviesu draugiem ‘Bijusals Luterinu pasaules ap- Vienibas pirstavis Vaecija Dr. H. Hongs, kas, k& jau zinots, nesen deviig atpakal uz savu agrako dar- ba vietu Savienotajaa valstis, aiz- ‘braucot no Vacijas, plesutijis veatu- leg archibiskapam prof. Dr. T. Grin- bergam, teologijas prof. K. Kundzi- ham un. priv. J. Kullftim. Sais véstulés Dr. Hongs pateicas misu goridzniekiem wun yisiem paréjiem latviesiem par sirsnigo sadarbibu pédejo 2 gadu laika. sesmu vienmér domajis," raksta Dr. Hongs, ,ka milsu radnieciba ar luterdnn baznicém trimdd ir lidziga brfiju starpa valdodam attiecibam. | Més cenSamies jusu baznicam pali- dzét, laf tis spétu veikt savu lielo darbu jiisu tautas laba, Lidzéinéjie pandkuml Sai virziend mas vél ne- apmierina. Tomér Seis divi gados ir levadita palidziba emigracijas ziné, atbalsts miacitajiem un draudzém, tipat religiskfs un jaunatnes audzi- nBganes darb& un eltis nozarés, Val arvien darfme ir daudz. It seviski més gribam turpmél ripé&ties par veco jauZzu liktenl, méginot tiem sniegt iespéjamo palidzibu. Man fr gruti alzbraukt no V4§cl- jas, jo esmu jiisu vidi ieguvis tik Gaudz labu draugu. Esmu Sai laika lemilojis un fecienf}is jQsu tautu, un esmu no tas mactjies un san&mis Joti daudz." LATVIJA Norvegija umnems ari LatvieSu apvieriibai Cilé atlauts izraudzit iecelosanas kandidatus ‘DZIVES APSPAKUI CILES GALVASPILSETA Latvielu apvieniIba CHE (c/o EF. Laipenieks, Correo 25, Los Leones, Santiago, Chile) zino, ke darbdibu sitkusl jaunfii Ciles emigricijas ko- musija Eiropa un ta ieceloSanai iz- raudzis 7.000 personas. CTles rlle- tu ministrija Latvie5u apvienibai atlavusi igraudzit kandidatus pieprasif tiem vizas. Apvieniba da- ris lespéjamo, lai sagadGtu iecejo- Sanas fespéjas’ tam latviedu gime- ném, kas yélas emigrét uz Cll. Pirms kaida laika CMé ieradas Vis- pasaules luteranu apvienibas iz- vietoSanas komisijas jer&dni no Ze- nfyvag un kartoja ar Ciles valdibu un protestantu organizacijim ie- celobanags fespéjas. jLatvleSu apvie- niba no viniem.sanémusi solfiumu palidzét kartot fecelo§anu radinie- kiem tm vienam latvieiu miaclta- jam. Pirmais sarakets ar 20 sime- ném jau ieaniegts. Archibfskeps T. Grinbergs ligts izraudzit Ciles !at- vielu garigas dzives vaditSju, ku- fam dalu algas makes Vispasatuies lut, apvieniba. Pagaiddm, ifidz lat- viesiem radJsies fespbja noorganizét savu draudzi!, latvielu koloniiu ap- riipét pledavajusies vaeu fluteranu draudze. : Ciles Jatvielu apvienib§, ko va- da energiskais E. Lalpenieks, val- da mozs gars. Ta noorganizéjusl biblictéku-lasitavu, darbojas dimu komiteja un svétdiends latviesy bérnus nodarbibas pulcina gaidu un skautu vaditaji, A. Sterns no- dibinajis Santjago pirmo mazskau- tu. vientbu, kam cie3i jsakarl ar latvieSu skautiem Vactja. LAC dar- bojas lidzi. arf Ciles palidzibas ko- mitejd Eiropas bégjicm, kurd pie- dalas dazadas protestantu organi- zacijas, ka ari nacionalo = grupu parstayji. <5 Par dzfves apstakiiem Cfles gal- vas pilséta Santjago kads Jatwiette, kas tur pavadijis jau. ligiku lsiku, raketa: — Meéness te stiv ar ra-~ giem uz augsu. T ir viena no &is zemes Ipatnibam, kas eiropietim liekas seyiski divaina. Bet tas vél nav viss — gar Ciles krastiem plist kade auxsta straume no dienvid- pola un tamdé] 4.500 garaja zemes sloksné valda dazadi Jalka apst3kli. Viend un tanf pada laika dienvidos ir auksts, bet ziemelos tveice, Pa&& Santjago klimats ir italisks: ziemas nay, lst. tikel lietus, un sniegs ir ' retyms. Tatu: -kalni,- kas- atrodas ap 20 km. attiluma, lidz. pavasarim, kas sikas .septembrl, parklAjas: ar : enie- u Hidz paSai apakSai. Zemestrices Wé notiek ap 200 reizes gada, bet upuru nay daudz, un lidz sim pie- dzivotas ir bijusas pavisam nieci- gas, un zemes derebésana tikko jau- zama. yp Santjago daudz 10 un vairaksté- Vu namu. Veji pus reti. Vasara TVhcae ff ae fe Me re GE eT She * r # Komiteja DP inteilek- tualo darbinieku ) # a ¥ | ry izvietosanal Pazistama polarp@tnieka Fritjofa Nansena déls Olds Zen&va uznémles ,Comité International d’Alde aux Intellectuels”: vadibu. Sis komitejas uzdevums fr ripéties par DP intel- lektuaju izvietoSanu viniem atbil- stoka darba. Péc IRG- datiem intel- lektudlo DP skalts ir ap 40.000 un vinu izvietosana ir viens no sared- fitdkajiem jautijumiem. Nansena vadital komitejal jau izdevieg vai- rhkug S&dus DP izvietot apst&klos, kur tiem iespéja turpindt sayu zi- nétnisko darbu un izdarit ari pub- heéjumus. Komitejas rjiciba nav lHe- laku naudas Hdzeklu, bet Nansens cer, ka radisies augstsirdigi cilvéki, kas vinas mérkus atbalstis un dos lespeju fesékio darbu ilevérojami paplasinat. | : val rinfdams, ka akas dzeramals udens saindéts, to noklusétu un ne- bridindtu: sargaties, briesmag ir lielakag un tuvdk, neka damajiet. Misu acis redz, ko daudzu acis neredz, un misu ausis dzird, ko laimigu tautu jauzu ausis vél ta- gad nedzird. Neviens nav diezfan @udrs un diezgan stiprs, ja tas nav pletickami yzmanigs un téjredzigs, Celi: un metodes, ki komunisti ab- soliiti drosi sasniedz mérki, nav sa- protami tiem, kas padi to nav pie- dzivojusi. Bet kad viss paSu acim redzets, tad vairs nekas nav gro- zams, .tad jau ir par vélu, galigi par vélu, Tade] més runajam un saucam brivaém valstim un cilvéci- bas draugiem: sargaties! Tag pats zabaks samis visu pasauli, kas sa- mina mus, Tie past pirksti no- mnauge rietumu valstis un pasauli, kage’ nozpaudza Latviju. Nakat un klausaties mus: Baltie lévi ka meza abeles ziedos, kas par visu vairak miléja pasu sviedriem iekopto zemi, bija spiesti to pa- - mest. Kade]? Vecam maétém ar mi- Zibas sarmu matos bija jaatstd) sa- va maja un #imenu pavdardi, K&dé]? Zindtnieks, kas dzili racls meklé- dams pée patlesibas, nu palicis ti- kai pie vienas: bridinat un medi- nit snaudoses. Un neviena, glui neviena nav milsu vidi, kas bitu atstajis savu zemi, atfivokll, fetau- pijumus un darbu, ja mums nebi- tu uzbrucig asinainais komdnisma Tégs. To més liecindm un liecin&sim. Un mums var ticét, jo esam asins liecinieki. Katrs sveSumai. pamests kaps, berns un sirmgalvis, ik sap- Ju grumba seja, ik klauvéjums pile citu cilvéku durvim pée darba un pajumtes, ir viens yleniga bridina- juma un liecingjums par komiinis- ma Sausmam, kas uzglfin pasaulel. Més dzivojam, lal izkiiegtu asins- liecinfeku bridindjumu visai pasau- lei un to mudinatu ar Stru un dro- Su cirtienu atvairit n&ves nodo- mus. Tikai ta ir lespéjama glabsa- nas. Tad beidzot glabti un pestiti bisim aril més, Alberts Galins, un. - Laner. -temperfitiira ap +95 gr. &né, bet virieSi vienmér staigd kreklos ar kakia -saitém: Vileien’ dbérniem j4- maksd ..pieaugusd . bilete, ja vinu garums parsniedz metru. Ari ielu numeractta péec metru sistémas. Piem., ja majas numurs ir 1.163, tad tas nozimé, ka ta atrodas 1.163 m no divim ielam, kuras krusto pilsétu abog virzienos. Ari auto nu- muri katram jecirknim ir savi. Dzi- voklus apsilda ar elektribu vai gazi, bet Helfkiem namiem ifr cen- trala apkure, iebGvéta starpsiends vai zem gridas. Dinu splivenus ne- pazist, to -viet&é lieto vilnu, kes ir cieta un izplata nepatikamu smaku. Par radio klausisanos nav ja- maks&. §Skolas ir valsts un privé- tas, pedéfag labak nostadites, bet ari mécibas makba augetika. Skol- niekiem obligéti formas térpi, bet klasé vél Ipasi virsvalki. fr ladi jekdrtoti intern&ti, bet ir arl auto- busi, kas. ritos savac bérnus un no dzives vietam nogadi uz ekolu. Cilietes ir Jepnas uz savu necio- nblitétl un negrib, ka vinas uz- skata par spanietém, jo filiediem bijusi alvi kasi ar spaniem brivi- bas dé] un uzvaras pieminal ik ga- dus Helug svétkus. Ne visai draudzigi filieSi ar] pret kaiminlem Peri un Boliviju, tapat viniem nav labs praéts ux amerikainlem. Pédé- jos vini uzskata par saviem izman- totijiem, jo visiem fevedumiem no ASV ir {oti augstas cenas. Socldlas pretiskibas CHS Ir visai lelas,. bet nabadzigie Jaudis ar! se- viski mecenSas péc labakas dzives. Vini stirgalvigi turas pie devizes: ja jau maniem sentiem bija Sabi, bus labi arf man. Valsts vadiba vi- siem Iidzekliem apkaro eT ey 100 DANIJAS LATVIES! VARES BRAUKT UZ KANADU Danijas latvieSu informfcijas: bi- letens Kopenhaigend jiniji atzimé- ja savu 2 gadu pastivéSanu. Izdotl jau vairik ka 100 bijetena numuri, informejot tautieSug par svarigika- jam trimdas dzives aktualititém. Bijetena redakciju vada V. Briedis un A. Isaks, : Jaunaékajé inform&cijas biletena numuré starp citu zinots, ka {0lijé Dénij& leradisies kada Kanddas imigrécijas komisija, kes plenems 100vitieSus darham Randdas jeuk- saimnieciba un darzkopiba,. Pletelk- ' ties -varés k& yieninieki, ta-gime- nes, Nometnu . dzive BAVARIJAS militéris valdibas DP Hetu dalas vaditajs plkv. De- kers, Baltijas valstu draugs, at- Briezies Vaésingtonf, Aizbraucet vin solija snlegt valdibas jestidém ri- | nojumu par DP dzivi un problé- mam V&cij4 un atspékot visas bau- mas, neparelzibas un apvainoju- mus, ko zinaémas aprindas vérs pret DP. Pikv. Dekera pécnac@{s ir plky. Adiberts. ’ ESLINGENAS latvieku kolonitju apmekléja amerikanu lalkrakata Hertford Times redaktors A. Prinss kopd ar vairakiem citiem ASV #ur- nalistiem. Amerikinu preseg Jaue dis, kam éis bija pirmais DP no- metneg apmekléjums Vaécija, ar lie- fu interesi iepazinds ar latviedu parskolofanis darbnicim, dzivok- jiem, daijamatniccibas skati wun prof, Liberta audzéknu gileznu iz- stadi un visu redzéto novértéja se- viski atzinigi. | 3 PASTA BIBLIOTEKU nodibiné- najusi Latvijas atbrivoSanas ierin- das spéku (LAIS) organizicija Ang- ij, Bibllotéka darbojas ka bez- pelnas pasdkums un izsiita grama- tag un to sarakstus pret tlefajiem pasta un fesainosanas : {zdevumiem. Bidliotéka komplektéjag no LAIS bledru un Latvijas stitniecibag Lon- doni ziedotim grimatém. Ar! V4é- clj4 un Zviedrij& esofie latvietu ap- gadi aicinit! ziedot grimatas fal bibliotékal. Ziedojumi adres&jami A, Medsargam, 3, York Str. Bury- DEDELSTORFAS nometné Latv. veco stréinieku. b-bas kopa noor- ganizéjusi krasotaéju kursus, het YMCA majturibas kursus sievie- tém. JOlija nodibindta arf Latviegu- lietuviebu vienTbas nodala. Valdé gimn. dir. K. Likums, Zurn], 0. | Akmentipg un tautsk. insp. Fr. An- dersons., ERLANGENAS éimnaztjas humé- nitfro nodalu Sogad beidza tris lat- vieSi. Parbaudumos pledalijas ari Bavérijag izglittbas ministrijas p&r- stavis, ROTAPREINTA plasu sagatavotais (cinkografs vat ofsetiespledéjs} var dabtt darbu amerikénu zon4. In- formactju eniedz E. Kiploke, (21a) Bad Salzuflen, Parkatr, 8. Aji, vajaga tikal maziet labas i | | nevarétu bOt nekdda sakara ar ply MMi gn nav tikusi visal daudzi, hea metumiem, ko dzirdam vérstus pest Miliyip sariines, ka stdvoklis pama- nometnes bérnu un jauniedu mock Miipibolas, Ari Arzemnieki ar- Lai to: lisko st&ju, un t&, skiet, ne vis Miu wirkk tek pastivigd un Ja- | apm. 10 atbilst miisu latviskds delves ee Bi dieii darbf, tadé] ka tle, tt | aizklaj ca lam, misu neraketitajlim latvidels Hig baltieti, darbd nenoliedzam! | darbi un sadzives normim, Jeb tis jau bGlp Siiay iteltky piendkuma apzinu | gint viet: kjuvusas smiekligas? Dats ih Woe ee FR OF wath. (ae Nu mayings Re le | der 8, vieta alz ASV un Lielbritny fe vet éxivat bat 7 m0 cil | A jas to valstu vidd, kas dod fins @ M vend istaba nor 4. nec. ciali vislielako atbalstu IRO budi» §f “ueiio, Sci Picae = ee ee itn Bégiu izcelosana uz Francis Rts, lada sinkoSana ki a bonniceh | farmfim sevitki dziva bijusl epri BMH daideas semis Girne | dimeni kad no V&cijas un Austrijes tag le tlkai lide th en fe ae Reinal {lecejojusas 239 gimenes, Ro sie, hoteikta laiks sobs aa TE ee pi 928 personas. Sf akcija notie® tj, Stabands jain ie es saskanfi ar pag. gada augusta ligu ONS yaira vac ft | Daudai mu starp Franciju un ERO, ple kam ‘ Kur Laty izeeloganas fespéje sagadata sameklé veselim glmeném. Techniaku gritl- jAstasta bu dé] akcija pirms tam rising : dugas she tikai lént un lidz martam to ne nebija. t izmantojugas tikai nepilnas ! nu tematiem, | les lai y personas, Péc IRO statistikas Fran ' Da darba | les’ star cijai nesen bija jauzpem 30 ‘ a8 10—15 bégiu {migrants. 8000 beglu Fret aku, tq.) Labdar celja uznémusi jau pirms IRO ‘ Pusdienas darby | Karta -ir bibas sfikuma .1947. g. 1. jal Dmara, alrak un ie. | Jautzist. Kop’ td laika 1200 béglu, galvene min, ip am stundu ya; | daudz d kart kvallficétu apeciElishy, urge- tat tics <" datba beigam Cleesund. musi Maroka un Tunisija. 5. & yn keyg Min fazgatuy), Nel | brast, Ig rija nolfgums paredz {zvietot Dakar batik tradat kaga | U¢l no s béglu franéu Gvajans, Pi it r ! Dalidzeat ‘tlem brivu zemi un novietojet Set ig et °8 stradaiy ua... | ¢Smmu bi vald{fbas celts m&jas, Stinks Se Naldzity Uy Veroja- | sas bija et ho fabril, nésatm.- Calsmos’: bo dze ay nae Vadibas pete lag Par J liZnier, sien arsteig | : réty bids ‘pil + oe . IE". > TreSdien, 1949. p 99 vdjg a sedu slachanoy hn aids’ vel doma pat celo- i or city “zémetty, ‘dazi, “Lan ‘tt “ wéwudd, pat atpakaj uz Vaci- , Mich dit btu piemérotaki dzi- | otradi —. ka latviegu vishdi labo gauml ; Pe camaniorinnts hutu loti vinu Dar nometné sacis lebolét bezgaumbe ; tS Deve fabrikas vieninieku no- nicm lab kirmis, Un tas vaira nav brives 2 ii, e slikta, Jadzivo bieZi cau- | virl nova demokratiskas uzvedibas, bet 4 i tirds val tifera baralcas pa 14 musu laf Un Ba ee ree gyiitin kop, kur trakst pat ne- | ,durba- v ile cas “A a cpt ‘@a\amiko mébelu. Ka lai iztiek, | mugura, cate eae «ie oocrrattn parte ali viriem ir tikai viens mgzs | sabirusos. aa 2 in bet no delesmim Mie? 2 #8 krésli? Guita kat- | lidzigu g a 9, Fed Cid, BEF AG in steviska un ari mass ska- | dzirdéta, pleméram, S&da: ,No tt tui vor fellkt tikal aenie- Anglu tina celdamies, abi divi gau2i raul, 3 sikuraus. dtébes jakar | Goma un Dzied’ vai raudi, tautu .melta, ta ety nals saru fut, Jépiezimé gan, Ka lidzi- ats itdiklos dzive ari tle anglu | totalizator ep tihick, kas iebraukusi in ci- | StU roka, gk agabaliem, Nemaz eva la- sporta ae Wa diudz Hdzekju, lai gajas ha- | 240 aS sac vas palas vaina bija...” ar pledge | dAjumu: ,Dzer un kaujas triles dienas.“ : Protams —~ ir par vélu, Jal of aizlegumiem Seit kaut ko gray Sak 4, . , nav daud Bet nav par vélu atgist, ke mie) Piduins goa cos Ce | vus un jaunatne, kupd tatu majo misu sl A UN neattaisnoiama | Kara kue kotne, jau tagad ir uz ne iba. : par kuyo§ cela. Kas notiks talakA emigrécijif trate a La. Un kur mekléjama vaina? © Mug SUSU stradnieli, kam | Lal ari | Gabit dzivok'i -- strad- | parasts, — L. P., Nauhelad racy dzivo joti érti, gan- tiktu ple , imenes loceklim. izndk | arodbiedr WAUOUEHULagnenyasecuansexuendeaeuseaqsneenuiely : anita cath dot: iene a | : ag Istana, Udens klo- } rums bit 30.000. emigrants ane Clektriskaig vai gazes | stradajat on Fam pie majas mazs | vieniniell UZ Franctju na Daudzlem 5aJ*8 jatinajas | reni sméb " ty Viena istabina ir briva. un iekrat Francija ir plekté to UN nica @ Y } labora lzdotu kadai mazai C3 We : vidi, kas uznémudas ple sevis Hh te, val vieninickam, bet to beh, lelako DP un béglu wap BD ee oe bas uaraudzthag ie. | lakh, be : ee to pfrsp@j Israéla, . retl Wenini Kanfda un ASV. Francijal ar! B® M8 fimeny macro Momet-