: . vacijai.

| 10

- Rasta a grib wzsemt
Vac izcelotajus

Kanberas valdiba ‘oaidlbing Rie-

, *tumvacijas valdibu. nosiitit uz Aus-|
“hy traliju delegaciju, lai apspriestu Va-|

~ “Cleéu~ jecejosanu , Australija. Ka pre-
ges. konference
imigraicijas ministrs Holts,
piedavasot
. Hgumu, lidzigu tiem; kadi
‘stv ar Italiju un Holandi. Tas- no-
“timé, ka transporta izdevumus  lidzi-

Rietum-

. gas dajis segtu Australijas valdiba,

ma Rietumvacijac valdiba un pasi. ixcule
| tajt..

’ Sints diends no Brémeines : uz ASV
‘devas pirmais lielakaig (120 personu|
__ transports’ ar ,,tautas vaciesiem” no
” Austrimetropas. Ka zino vacu prese,

-  tagdd atcelti ari iecelodanas ierobezo- |

_/ jumi agrékajiem iérotu .SS -piedert-
--giem ‘lidz ,hauptéturmffrera” pakdpei
, feskaitot. Mtinchener Merkur izsaka

yj Rdubas, ‘vat Hdz nakogs gada jilijam

- indogoties piepildit: Sav.: valstu pas-
 yel28j% DP -ieceloganas Iikuma ‘pate-|m
 dz&to jtautas vaciedu” kvoti
, 54.000 persony, kaut ari .tikko papla-
Bihéta visu. fo . vaciedu izcejosanas
: nonietne Karlsfelda, Bavarija.

“Latijs valsts SietBeees
- 1(Turpinjume no. 1, pp.)

a a kas nakokaja. djena: sandoa nacio-
malaga ‘kongresa.
“- Vabingtona 18, noveanbrt Bait.
nis J. Feldmanis rikoja pleneméanw
ASV valdibas, diplomatu un latviedu

: eabiedribas | parstivjiem, jerazdamvies.
“at Vadingtonas latviedu svinigaja sa-
. sakemé, kur teica svétku runu. -Nu-

‘ jorkas latviegu svinigaja akta 17. no-

* ‘vembri-runaja Amerikas Iatviedu ‘ap-
_ .- * yhentbas vicepriekSsédis Ev.
_ ° Wélds, bet sekojo3a koncerta piedallt-

Frei-

. jis K. Brante, V: Ziedonis, 1. Naruns

~* a. Melis, kd art Nujorkas latvie-
 -2u-ev, Tut. draudzes jaukis.un Dau-:

: “gavas. Vanagu viru koris B. Skuttes

vadTba,
‘Toronto: latviesiem péc kopéja

dtéviatpojusm. Sy. Andreja Dbaznica
turpat ‘notika art svétkui akts,.ko at-
klaja generalkonsuls | R. N, ‘Braisons,

. bet evéthu Tunu teica latviegu nacio-|

- ndlas° apvienibas Kanada loceklis 0.
. ‘Brenkis. Runaja. ari. ‘jauniecejotaju
-draugs Dr. B. K. Sendvels. Sekojosa

~~ koncerta, piedalijds eolisti un Dainas

Orla” Montrealas. Jatviesu svinigaja
“kid: rundja konsuls V. Tomsons, bet

- koncerta dala. piedalijas L. Karlsone,
-N. ‘Valdovska, A. Vérenieks uc. mak-
eliniekt, af ’

~ Padomju ddlegiclia
=x - protestedama atstaj .
. Mincheni

Pag, tréidienu no Astorijas Giaaase

otis. Minchené, tris balti:lakotu ameri-
Kanu militéras policijas automobilu
_ eskortéts, celd devas ° 8-cilindrigs
Horch limuzins. Taja sédéja tris sa-
niknoti ‘padomju amatviri:. padom ju
-kontrolkomisijas Berliné repatriacijas
_nodajas vaditijs plkv, Versinins, . pa-
 domju generflkonsuls Berliné Nali-|
_waiko un-plkv. Jakubovs. Ta bija pa-
domi speciala misija, kas ‘piedalijas
~. amerikapu: tiesag sédé Minchené, kur
. lapa spriests par vairaku IRO gadiba |.
esogu ‘bérmu talako likteni. Péc zen
Vu. apgalvojuma, dazu. bérnu vecaki
esot- padomju pavalstnieki, kidé]
“pérni - bitty ‘repatriéjami. Véstules,
~~ kuyas bérniem bija’ rakstijuéas no Pad.
‘éavienlbas it ka vinu mates, tomér
“Tikas apSaubamas. ar

- Tiesas: sédé. ofrdien. vadonin pare.

.. etavii atteicds ievérot amerikanu ties-

nesa noradijumus par tiesaé proresa
~kartibu un. izpildit dazas formilitates,
“yn deleaacija. protestéjot. atstaja’ Sédi.
‘Nakogaji diena krievi méginaja. iegut
atlauju apmeklét bérnus IRO mitné

- Feéldafingd, bet augsta komisara par-}
| " etavis noradija, ka. bérnus varés sa-

_ stapt un brivi ‘runat nakoSaja tiesas
2 sédé. ceturtdien, Tad ‘padomju dele-
_ghelja proteeiodama aide Mincheni.

F PADOMJU MIERA PIBDAVAJUMI

izteicies Australijas.

imigtdcijas  no- |.
jau pa-

| Vadita fem.

‘kartibia:

iun dokumentu viltoSanai,

‘Marcinas,

LATVIAL

NEDEI, AS POLITIKA ISUMA

_ Bonna cer uz Parizi _Vidinskis | joprojam sila. ne" -
~ - Jau 200 upuru un 200. 000 bezpajumtniek F Po i
-lidzenuma - — Ziemsvetkos miers Koreja 2.

VACIIA: |

Sarunas starp- Rietumvac! te. val-
dibu un rietumu sabiedrotajiem par
ligumu, kam jaaizsta lidzsineéjais. oku-
pacijas. statits, pagajusaja - nedala
Boma pagaidam partrauktas;. Sis ne-
déjas vidti tas turpindjds Parizé aug-
stakd instancé starp bundeskancle-
ru un 3 rietumvaistu arlietu ’resoru
Bonnas politiskajas |
aprindds valda pérlieciba, ka Parizé
izdosieg vismaz principa panakt - vie-
noganos par jauno ligumu um nepie-
cieSamajiem biakus noliqumiem.’ Sai
eakatiba ipasas cerfbas ‘liktas uz
Adenauera-Ecesona personigas satik-
Sanas rezultatiem, kas notika dienu
pitms kop&jo Cetrvalstu sarunu saku-

ma. Aptuvenajé konferences darba
vél neatrisinatie jantajumi
jaunaja liguma, Eiropas aizsardzibas
kopibas -veidoSanas gaita, apstakji

| austrumjosla sakara. ar iespéjamajam
_-| véléSanain’ visas Vacijag méroga, ka
“| art jesp&jas Eiropas politiskai koordi-

nacijai, papildus ‘Sumana  plinam |

| Saimnieciskaja un Plevéna — milita-

raja pliksné. — ' Ka paskaidrojis
Rietumvacijas delegacij jas vaditajs Ple-
véna -plina valstu Parizes. sarunds
Teddors Blanks, Eiropas: aizsardzibas
kopiba solas izveidoties _Bonnai pie-
nemamd gard, bez jebkddas diskrimi-
nacijas jepretim Rietumvacijai. Eiro-
pas armijai nebiis savas virspavélnie-
cibas,, bet gan aizsardzibas parvalde
ar komisaru priekSgala, kura postenim
par nopietnako - kandidaitu uzekata

Eiropas. padomes konsultativas sapul-

ces priekisédi Spdku. Ari Rietum-
Vacijas brumotajiem spékiem tadé] ne-

big sava virspavélnieka, bet gan Ipags
ministrs Eiropas aizsardzibas ‘jautaju-

imiem. Rietumvacijai, tapat ka citam
“Plevéna plana valstim, biis tiestba uz-
Stadit tris dazada veida divizijas —

lanku, kajnieku un. jauktas, ka ari pa-
Sai savus taktiskos gaisa spékus. _

Rietumvalstis vishelako ievéribu iz-
saucis fakts, ka Bonnas valdtba- het-
dzot nolémusi iesniegt nule. dibina-
taia Satversmes. tiesi stidzibu pret
abam radikalajam partijam, kas ap-
draud jaune vacu démokratiju — ko-
ministu partiju ‘un —. SRP Rémera
vaditajiem neonacistiem. Valdiba sav.
siidziba, balstoties uz satversmes” 21.

paragrafu, prasa abas partijas ka pret-
| likumigas
‘Lérs, pazipojot kabineta lémumu, de-
| klaréja, ka ndkotné valdiba . daris

slégt. IekSlietu  ministrs

visu iespéjamo demokratiskis iekar-
‘(as pasargasanai,  izmantojot. visas

| satveremé = tiesibas un pie-

nak umus. i
FRANCA:
 Melnais kakis, kas iepriekS8ja ne-
Géla. péksni paradijas Saijo pils sézu
zalé un ko Prancija uzskata par. 5e-
fori abu. zimi, tomér nav atnesis

Komintorma naudas
‘Villosanas cenirale
- Bukaresia

Ki zmno Stokholmas-
from behind the Iron Curtain, -no. di-
viem dazaidiem avotiem sanemtas sa-

N ewsletter

skanigas informacijas, ka kominfo1-
mam Bukaresté esot iekartota ipasa
laboratorija visddu veidu banknosgu.
Ta novie-

tota spiestuves uzpémuma Scyanteia

atseviska @ka. Si spiestuve ir viena

no lelakajam Firopa un tazo lielako

daju no visim koministu propagan-
das publikacijam, ko izplata Saipus.
dzelzs priekskara. Viltojumu labo-
ratorija ripigi apsargata, un tal pasa
ékd iekartoti: pat azivok|i techniskiem
darbiniekiem, kas bez apsardzibas ne-
drikst ‘atslat novietojumu. :
laboratorija nevilto: dolarus un ang}
bet fran¢u ‘un belgu fran-

kus, spanu peseias,~ italu liras uc.,|

dibinoties uzZ apsvérumu, ka viltotu
naudu viegl8k izplatit

inflacijag - Ze-
mes, kur katru-naudas zim}. sanéméjs.

%_| tik ripigi neapskata. Banknotes no-

- ” Soréffae Loreleiska
* ; deled savu ‘sirénas
. dsieamm. 2

1) eet '

aL | Mu arzemju pasu saini.

+ Wontaent Nacht. j
: Minster’

-{ vienigi lietpratéjs.

viltotas tik jabi, ka tag var atskirt
Tas izsita- uz ar-
zemem pravos sainos, ‘kopa ar propa-

gandas literatiiru. Lieta nékusi zina-

ma Scynteia stradniekiem, kad labo-
= | Tatotijas €ka izcélies: ugunsgréks un,
glabjot iekartu, pagalma uz Jaiku pa-

radijusies atzemju banknosu un jau-
Tikai péc tam
policija stridniekus padzinusi fo de-

| gosas ekas,

~Vvalsty

lidzenumd nedaritie zaudéjum.

Ka 2190, 1

vadibas , likvidésana’,

| optimist ceréto pagriezienu padomju

UN delegicijas nost&ja. ViSinskis no
jana katégoriski noraidija rietum-
atbruposanas: priekslikumu,
kaut ari vairaki rietumu vatstsviri ar

ASV arlietu ministru, Eéesonu prieké-

gala. Dija vinu uzaicinajusi tos vél-
reizéjas, riipigas parbaudes rezultata
pienemt. T3 ka UN kopsaputces darbs
paslaik notiek dazadas kom'sijas, rie-
tumvalstu atbrunosanas priekslikumue
kopa ar padomju ,miera planu” tagad
apspriedis attieciga komisija, lai ve-
lak naktu’ ar savu ieteikumu plénu-
mam, Nesatricinéms optimists attiect-
‘ba uz miera izredzém joprojam pa-
licis. ASV prezidents Trumens, kas

paslaik pavada atvalinéajumu ameri-
Kanu -flotes atbalsta punkta Kijvesté,
Florida. To islatcigi partraucis, lai.

demokratu partijas varda ievaditu
1952. -g.  prezidenta véeléSanu cinu,
Trumens no jauna izteica parliecibu;
ka ASV izdosies aizkavét treso pa-
saules karu, —.Plevéna vadit#s Fran-
Cljas vandtbas liktenis
karajas-mata gala. Tikai-ar 247 pret
229 balsim tai beidzot iedevis ie-
git uaticibas. votumu. -Naciondlaja
sapulcé pirms nobalsosamas izcélas
lieldks tracis, kad kads laba sparna

deputats aicindja valdibu dazit galu
‘par cl.

,CMmiska konditora” nievaém
nam Indokimdi —. domats bija komti-
nishu vadonim™Dikio. Tas sepene
valdibas pozicijas. yk

ITAL A:

Belgijas bijuéo ministru. prezidentu, |

Negaisa ‘un pliid posts Talis pa-
gajusaja nedéla gajis plaSuma un kju-

vis par vienu no lielékajam &i gad-

simta dabas katastrofim visa. Eiropa.
Po upei parplistot, fidens masas 16 km

platuma virzijas uz Adrijag jiu, ieslé-

dzot treso dalu. no 32.000 liel@s Adzi-

jas pilsétas iedzivotajiem. Vinu eva-

kuadcijas méginajumi-beidzas nesek-
migi. Lidz Sim orkana un plidu re-
zultataé. galu-dabiijusi 200, bet bez
pajumtes. palikugi ap 200.000 iedzivo-
taju.  Péc“pagaidu vértéjumiem Po

sniedz 200.000 miljardu liru resp. 1,4
miljarda vacu marku. Pavests Pijs All

a Katolos. visa pa-

Ta fhatevsit noderis
-Beness |

‘Sony memuadtos par otro a

kapu Vinstons Ceréils, atsaucoties uz

savu sarimu ar Cechoslovakijas re-
publikas prezidentu Benesu 1944. jan-
vari, Marakesa, pastasta par Si -valsts-
vira lomu ‘Pad, savienibas - marsala

'|Tuhaéevska sazvérestibas aiklasand.

1935. g. Hitlers Ncis saprast. Bene-
sam, ka Vacija neaizkars Cechoslo-
vakiju, ja BeneSs garantétu, ka vacu-
franéu koflikta gadijuma Cechosiova-
kija paliks neitrala. Uz to Benegs -at-
bildéjis izvairigi, atsaucoties uz Ce-
choslovakijas-Francijas savienibas li-
gum.

Su,- ka tam japasteidzas \Hitlera

priekSlikuma | “pienemsanu, ‘lel sagla-

batu Cechoslovakijas neatkaribu, jo
Pad. savieniba briestot notikumi, kas
Cechoslovakijas neitralitati Vacijai
padaritu lieku, 5i zina padarijusi Be-
nesu nemierigu: VinS sdcis tevakt in-
formaciju up noskaidrojis, ka ar pa-
domju siitniecibas Praga starpniecibu
notiek slepenas sarunas starp lespai-

digam - antistaliniskas opozicijas ap-

tindam :Maskava un Vacijas valdibu.
Vecie. koministi ar Zinovjevu, Rade-
ku un Buharinu priekggala noorgani-
zejusi sazverestibu kopa ar sarkanar-

mijas Generaliem, lai qaztu Stalinu un-
eke ~ 7 chorkovs,

nodibinatu Krievija jaunu rezimu ar
Vaciem draudzigu orientaciju..

Visu “par $0 . sazvérestibu ievakto
informaciju Beness neKavéjoties no-

u|devis Stalinam. | Péc pasa Benega ap-

galvojuma, vipa zinojuma rezultata

sakusies veco bolSeviku  tiesdsanas

procesi un sarkanarmijas augstakas
. e&kot. ar sa-
zverestibas dvéseli — marsalu Tuha-
cevski.

Ta vaciedi ar -veiklu arevokdeiti
sagrava - sarkanarmijas vadibu,. iegii-
damj sev izdevigdku stavokli talaka-
j&s slepenajas sarunas: ar Sta]inu, kas
beidzot vainagojas ar Pad. savienibas-
Vacijas- draudzibag ligumu. Bet Be-
ness nenosargaja Cechoslovakijas ne-

atkaribu ne Hitlera, ne Stalina varas

prieksa. un nomira ka-vilSanas sa-
triekts . glsteknis savd Cekistu ap-
sarqataja pil. |

nedéjas vidi

sa+

1936, g. rudent augstakds vacu |
militards aprindas pe ia Bene- |

nocietinajumiem,
kiem wun ‘sarkanarmijas trieclenvieni-

saulé palidzet pltidu katastrofas cietu-

gajiem. Ka norida lietpratéji, pares:
‘vismaz valTakt gadi, Nidz. Italijas ap-

gadé ar partiku visai nozimigais Po.

lidzenums sasniegs 6avit agrako aug:

Tibu..
EGIPTE:

Péc ,nacionalis cinas dienas" de-
monstracijam Alekeandrijé,- Iemailija,
Kairo un citds Egiptes. pilsétas noti-

‘kugi divi jaunt starpgadijumi, kas

britu-égiptiesu konfliktu. ievérojami
paasina just. lelu -cinds. Izmaiita kads
britu. civilists un tris égiptiesi fevai-
noti, kads britu virsnieks dabljis ga-

lu, bet Aleksandrijas tuvuma égip-|

tiesu. policija piespiedusj nolaisties
kadai britu kaya lidmadinai. Egiptes

yaldtba atteikusies apstiprinat. divu
Eiropas diplomatu akrediteSanos, jo

tie attiecigaja raksté. nav uzrunajusi

Faruku ka Eqiptes un Sudanas karalt.

Toties starplaika Kairo atzinusi Bon

1a . valdrbu un pazinojusi, ka hi-

vaka}a laikd jemainis ar to diplomi-
tiskos parstavjus. Parizé joprojam tur-
pinds méginajumi pierunat Egipti ko-

pa ar citaém arabu valstim pieslégtiés

kopéja aizsardzibas sistéma Tuvéjiem;
austrumiem, . Ipagu aktivitati izradijis
jaunais britu arlietu ministrs. ea
KOREJA:

UN delegacija, lal lauztu, pasreizéjo
burvju loku pamiera sarunas Koreja,
nakusi klaja at priekSlikumu izbeigt |.
18 ménesu ilgo kaju Sajos Ziemsvét-
kos. Sabiedroto. delegicija ar mieru

piekrist: demarkacijas. }inijai, Kas -at-

bilstu pasreizéjam frontes. stavoklim,
ja koministi savukart biitu ar mieru
panakstit vienogamos par kara . dar-
bibas izbeigsanu W dienu lak’. Kads
UN sarunvedéjs deklaréja, ka. pa-
miters Koreja Sodien Skiet tuvaks ne-
ka jebkiad. Zicsmelkorejag arlietu mi-
nistrs krizes atrisinaSanai griezies pie
UN spékiem ar 4 prastbim — neka-
véjoties partraukt kaujas darbibu, ab-
‘pusigi -atvelkot kayaspeka vienibas 2
km aiz frontes, radit demilitarizéto
joslu, atvilkt no Korejas visu arzemju
‘kayaspéku un sodit ,kara noziedznie-
kus", ka - ari pret Civiliedzivotajiem

noziegusos. fie 0 G, G.

Lahoratorijas 0 sti
-zem zemes-

-Rietumberlines laikraksts ‘Montag:
Echo sniedz. kada’ bij. vacu kaya-
gistekna stastu par . pieredzéjumiem

slepengjd padomju "atomriipniecibas

centra Atomgrada, kur ving bijis.ver-
gu darba strddnieks lidz 1948. g. bei-

gam. Tikko péc kaya augusi saspilé-
jumi ASV un. Pad. savienibas ‘starpa,

no Sibirijas koncentracijas nometném
uz: Atomgradu nosititi miljonj . 1eslo-

dzito, lai so pétniecibas un brunoga- |
nas centru padaritu drosu pret atom- |

dumou uzbrukumiem.

Péc minéti giistekna zinim, Atom-
gradu tas milzigo -apméru dé} .dévé-
jot par Gigantsku. Tris galvenis
Atomgrddas sastivdalas atrodas Tan-
nutuvas republika, tuvu- Mongoli jas
vtautas ‘republikas” tobedZai. -Atom-
grada. Nr. 1 atrodas dienvidos no Si-
birijas Kuzgeckes baseina, Altaja

kalnu pakajé, Atomgrada. Nr. 2. apt.

1000 km. talak austrumos — - ziemel]-
rietumos no Irkutskas, Batkala ezera
tuvumd, bet Atomgrada Nr, .3 nlp

| abaém - jepriekséjam.

Visas padomju atomlaboratotijas
Kops 1948. gq. vada pasaules atklati-
bai nepazistamais virs Vladimirs Mo-
kam ~ palida: liels. skaits
vacu zindtnieku. Atombumbu -razo-
sana notiek Atomgradas Nr. 2 un

Nr, 3; bet Atomgradu Nr. 1 gusteknis |

Sava stasta. apzimé par visas Pad.

éavienibas neérvu ‘centru atomkaya! 2

gadijuma. Tur esot iekartotas pla-
sas laboratorijas. pat lidz 20 stavu
azil}i ze zemes. Tur kara briesmu
gadijuma paredzéts parcelt no. Mas-
kKavas 6varigakas ministrijas un mi-
litaros. §tabus. Stasta, ka ari Stalinam

Kremli esot personigs pret atombum-

bam drogs bunkurs. Atomarada, ka
talak gtasta vacu' gtisteknis, apjozta
kazarmam, -fidlav-

bam, kam Sis atomkara centrs. Jaaiz-
satgad kara gadijuma.. Pret spiegiem
un sabotieriem territoriju saiga vai-
rak desmit kilometru dzijuma. sadaji-

tas NKVD maraepi si cena

| portaciju . 1941,

apdzivote

Piemineklis

domiy:

—— ms 24. seven .

‘DAZOS VARDOS ~

restidz@t Kremll UN par deporticl{im Latetis.

-(izmantojot kA apsiidzfbas pier&dijumy ait

vesto sarakstus, ASV valdiby’ 18. nov. un BR

aicinadja. Latvijas. siltnis ASV JGlijs Feldmanis |

— gino -lielA amerikanu preses. agentilra Up, .

sniedzot Anformaciju ‘par 30.000" latviedy de. it.

mecibu Vadingtona.
Victjas remilliarizacifn Deapsprivdfe At

lantika padomes konferenc&, : kas sakas 24,

noverabrl Romi.

“Par ASV véstnieka Maskavi ‘Blena. Kerka |
viet prez. Trumens nodomAjis dlzumé jetelt
 pazistamo

padomjw
Deordzu Kennanu. -.
Pirmalnas Franko valdiba sagaidimas drt.

Aantal SpeciBlicta

tumd, To revultit& rlietu ‘rasora no ‘Ar.
taio parnems pasreiz8jais resnieks ay :

Lekverika. :

'g. Sensaciondld tetérpd - wn
piemetinot, ka ASV. ofici&li- atzist musa SQ.

.Tikal ar Accutramaitiapy, iesp® anne radit vies oe

notu un pilnigu Eiropu’’, kAda parlamentirje, 3
Su sanaksmé@ Strasburgai deklaréjis vaeu ao:

cidldamokrétu pertieie Eiropas tos Kare

lo. Smids.

Jasmigi aprvailite Kaira. hans mintetry
presidents Musddeks, kas atcelé no’ ‘Vasing-

tonas uz Teheranu Egipté uzturéjds 4! dienas, -

‘ Liela saSutumu amerikanos izsaukire rina,

pazuduSajiem ASV kayaviriem entit
Noslepkaveli.
| Virs Jugoslavijas cna ASV transport
lidmasina,

Starplautiskz glabanas Konlite}e, Ke eau:

cas kada amerikanu labdarfbas organize ja;

nolémus! tavakt 2 milj, dolara 11 polltisko : q :

bég]u nometnu lerIkoSanai un urturéfansi
dzelz§ aizkara tuvuma Rietumvicija. ~

_~Austrumvacijas | virsligas fut tooltstion, Ray |
|pazinoja kAdé - .

nekS -kopéja ar amatierismy,"

Rietumberliné | ieb&dzis Leipcigas -spotta. ko- Zz

mitejas locekiis.
Jabake ,amatiery’

v@]. 50 marku par. katru spali..

Clyliisia deportéanu no plerbbetas jouls, “Sa
saskand ar jaunu dekrétu, var! izdarlt Polijgn,
[| armijas virspavélnieks marsals Rokosovskis,
-| tapat noteikt jaunas aizitegtés joslae,
Poliji jau jpastav piekraste, padomju kate
spéka novietojuma rajonos um jauno” arene

raktuyju apgabala Lejassii@zija.

Tikal 30 Pélljas Hidiem Sovasar indevies ig
Tie pa lislikal dala i 3
jo par&jiem itcelo. .

“celot uz: Izraélu..
-veci cilvéki| -invalidi. utt.,

‘Thdas -

tHjiem Valdtba liek. akerklus, Tpadi, in the @
bijudi - kSdal nozimighka posteal. ve

‘Widzi mnemt nejauj..

Bartraukt bekona eksportu. un ‘plrkirtoties
vienIgi uz galas konservu raZobanu pademja

armijai drlz vajadzés polu bekona fabrikAm, 23
Bekona eksports uz Angliju- caur Gdigu jau .

‘visu laiku mazinajies, :

vind pusé," teicis apsveic&jiem: miljonals Ei-
ropas DP, techs Ranecajs, Izkipjot Amerikas
krasti, Vins.

ielvafos. «
360 temildenu ir ‘Pad.
pée britu brunoto spéku gada grimatas ; Bras-

seys Annual vértjuma, bez tam-- (20°-tem- . |

-Udenu atrodas buvé, Patlaban Kremlin’ esot .. Saeicoe
bet kaya | SA as

gadijum% 2 ménegos. varétu Post, 306 Pe | Rp

zem ierotiem ap 2,8 - mili. ViTu,
domju. diviziju.

Hitlera mitnes giltekan: __OberzalcbargB;

Berchtesgaden’ saka nodrdit pag, ned@ls, ie»

it arl p&e skeita 200.571, DP, |
kas izvietots Sav. valstIs IRO programmas

‘saviantbes floti,.

Ha 6000 no 11.000 Korejas fronte her vist; | ae .

Liel&kh dala - ‘Pika valats = ifs
-sanemot jalgu detddis =
iestid@s, kur tie nedarot nekd, un bes tam

an niitare] 7

‘ , avacs novit

‘Macoran Py
iio, gruzit

Addu, - nealzmirstiet ‘tos, Pa val pala a % svat. [xe] a

q : wei so) |

prieks. bridinot - policiju novérat eventulja i: a

fandtisku nacistu iejaukSanos,

Mates-vatones” titula un Tpaba orden!

‘turpmak ‘sanems Tumanigtes - ar ‘vismas, 10

barniem, |
100°: kg smagu tort! un 116.000 dot. “pensijas

diem, - kanr ampultétas

abaa Tokas un. digs
— “didkareivis Smiss.

Spicé. Raval. So

viesu,
Péc ‘ZlemsvBtkiem jendkEana partrauks ar.

amertikanu valdibas tidzektiem izdotala, atiped
izplatitais . vacu ilustr&tais “Zurnals Heute.
Drenas laikraksts Die Neve Zeitung un: ‘méned-
raksts Der Monat, ko thpat izdod ‘pat amar.
kanu valdibas. lidzekliem, izndkSanu turpings,

 Vaeu un cltu tauttbu HdotAjus,. kA ‘zino ‘Ho-

landes preses birojs ANP, mekl@: Indon€sijas
gaisa satiksmes sabiedriba, -Lidot&jus. a
redzats apmacit Holand®,

Eslingenas pileéta uzvar&jusi privu pret . §
pikantu vacu ,magazinu’ apgddiem, katie:
sfidz@ja Eslingenu par aizliegumu uk pilsdtas
zemes celto -kiosku IpaSniekiem tirqaties. ar

Siem izdeyumiem. - Eslingenas piemtram tagad

sekojudas vairikas: citas Virtembergqas Bade-
nes pilsétas,

pardot jaunatnei kaitigqus izdevumus.

Pastiprindtu kalijas kontrabandu no Brasil."

jas caur’Gdinas un Dancigas ostu un ‘Vicijas ~~
padomju .joslu |

komUnisti iepludina Riattim-
barliné, . kur pardod par 50 proc. zem oficifi-

matkas

lajam a Jai iegiltu vertigas. rietumvacn

f

Astabas ar spoguliem qridas, slénu | = -grie: Be
stu vietd Cechoslovakiias cietimos izmanto-

jot par psIchiskas spIdzinSdanas .Wdzekli ‘no-
pratindgands, — lecindja Sechu-advokéits Dr.

Polaks Nujorka, kas 8 gadus pavadtjis kont- fi

nistu-cietu

Vijas ve ty Vavkavas valdibas riudinl
jumiem pow zemniekiem parcelties uz ret
Austrumpriisiju un

Bnorchela/ tipa padom|u: zemildenes feradu-

Sis Rostokas. Of{8 un nodotas Austrumvacijas -

tautas policijas riciba, .

1 Cechoslovakija. lidzinis pirkars8tam tvil- oo

ka katlam, kas kufu katru bridi- var’ ekepio-
det,” raksturodams. st&vokli,
nule Bavaria. ieradies politisks b&glis.
Sarkanarmijas pleminekii Hindenburg’ (Augt-
SiJ@zija) mégindla uzSpridzinat polul partizdni.
stipri bojats,
Jusi ap 150 personu. .
Pad. = savienibas
jaunakais ,,Slageris‘
valraki- vAcu daitkrakstt,

bruno%ands rilpniectbas

‘Ta esot daudz-spé-

cigdka par vacu V 2, jo apgiddta ar irfs- .

fakapju dzin@jagregatu., V 7 maktimalais {-
dojuma talums esot 4000:km, Masu prada

Ccija sakSoties 1~2 gadu laik3,

‘Bar Hebiga rletumu.. kapitSllaty berkaunl- ar
. kas izdomati,. lai kaitétu per :
Maskavas

qiem meliem’,

Operas primaddlerina un Stajina prémijas lau-

sacle Teputactjai,
Fedte Galina! Uljanova nosaukusi zinu, ks

vinia lietojot|amerikanu razotas nailona ze-

Kes un triko \veju. : Vairdkos Pad. savienTbas
laikrakstos ijevietots villas
vienigi Maskavay

jumi Atte vidas ial

Ziemas Sporla sezona ‘Bavarilé. atklate Cug- o
sezontu ‘sagaide 138.000.

aizliedzot uz pilsétas zemes ;

Pomeraniju, ba
‘Plesolot pojiem. privatipasuma bijudas view
Baimniecibas., - :

izteicds.- kids

ee hy

NKVD apcieting-

ir rakete V 7, — zino. :

otvOrests,. ka.
Sarkanas. austuves’’ taho: |

i fondu savA 21. dzimumdiend sanéma fds. fim a EE
-vienlgais no Korejas kafa amerikdgu invali-- 3a

. i - . ' : . . ? ; . ry a . ‘
- " “. . ; " " " a: Ths 1 - oh ay " . ort . Sal BL I 7 = pL ail = F ar “1 > aL Tee mt rel ao ea " ‘y = bi = “ A ee ' . j
. 5 pe ee ee "ss oy horn pet ee bp ee ee me ee ee ee ee ee ee ee et eee te Pe Te Pee Pe ee Ae “4 we Ee ee a ta ed te le
Me rp ay ee oe ee ee A ek ars hee ! = en er) = thaw Dye toy re ee ee moor ve 1 A s ‘ : ee tos av a . 1 : oo le". o wy . ws i
pe TR ep ete et . abo ae st fue . ae | ars a . » & ‘ iy t ToS = . "4 . r toatl 3 a . .
* \ : ee w* ' ‘ . eet mas ove oF = : . . ¢ =e

i . .
7

#

= _ . . 5 .
eri P ye E) eels Ft TH
ie ek fata: at CAG eee yk L- =
hicat a a: re Le 4 aL F 7 “I ie
ada Se Hache ia a eh

caf sit
Wutys peed
Sa

= cet
fs

ri
7 aH sae
a a ie aca
ne ee ee

Ip —— n 1 nh or : or. . eae 7
Pe A ig ee ee od ee Le at Re Nat st
ey :, len | = if F - pe 1
ei tal PLL ached tg a oe be oe
PROM aiet aed yore neg, PyaPh be eared sg
inp Saeed Sa ee

rr
Pago ia
ct

I * .
Se ey pty ruler ert
I rs ips ae ie
vee ye .

= 8 iT
aan
4 ola
ofy.ir.
wi ee Ts
. . a

el
Catal
“h. .
af.

rth ae

hy tad tis WP irs
Vitlams: un pied

G i iin io sulin oo
5 [ld tg, mentatitayg

at savieniba -
I Ted U ag teas

mutt Keneng’ 4
aaa it nepillas atris
EE ‘Tadits problas
: that ieliko if
a | fio jantajumu,

ha tad tas 4

7 Atty. in tris kria

thas dsauk ities (1

* eset |

Le Tie savos

e Yeinksts oktoll . -
bag) Re Caude talk, n@l
peo I ct veg 7

Sinem Un,

4, oe a

ni | Mot Ar

a Ni ¢ rong |

ot or ? a cl
) TUNG Gr a