. Miiem bitu no turlenes 8 | Ja saktos kars... / Nujorks (N). — Nujorkas po- pulairais dienas laikraksts Daily Mir- For ixclli sniegumi sacis iespiest. INS sgentiras (international News :. Service) Elropas biroja vaditaja | JKingsberija . Smisa - (Kingsbury “Bmith) rakste sériju Ja saktes kari, ‘np pial izkiistitl rietumnieku . gtrat#éu ieskatl par to, kas notiktu, $e aliktos kayd ,.. . .Raksta s&rumé pasvitrots, ka rie- ftumnieku valstsviri un militérie va- ' -donl gan esot parliecinati, ka kay3 . af Kyieviju neesot nenovérgams, bet . taj pas laika4 ari pielaiZot krievu “gzbrukuma lespéjamibu. Atlantijas ’ ‘pakte stratégu galvend probléma ta- | -pée esot apsvért kur, kad un ka 3. - pasauies kayé varétu. attistities. Tas esot bijis arf neseno ASV augstiko . -miitaristu un Rietumelropas fene- _ salgt&bu vaditaju apsprieju galve- | maig temats, Atsaukdamies uz aug- » @tis militiris un diplom&tu aprin- dis fegito Informiciju, Kingsberljs _ Smiss apgalvo, ka rietumnieku {fe- = £skatl vispiréjos vilctenos esot: _ . d) Ja karS starp Krieviju un Rie-. B.. tumtem izceltos tuvako divu val tris . g@du laiké, tad fespéjams, ka tas . ‘e&ktos Elropi. To izraisitu Padom- : iv gavieniba ceribi sizkavét Rie- tumelropas militéro speku pieaugu- . MA un pakapenisku iziidzindsanos . gf gustrumiem, > “Konfliktu var8tu lededzinat kads - -gejaugs Incidents, kas nekavéjoties | ‘fzealsitu divus galvenos un . iespé- fama’ vél citus. padomju sauszemes - Am galsa apéku triecienus, Viens no . Hem parl Vacljal virzitos uz Fran- - -¢ju, lal despélami dtri okupétu Rie- tumeiropu. vismaz lidz Pireneju : @ustrumu Inijai, Otrs galyenals pa- _..démiju spéku trieciens bitu téméts Us: Tuvajiem austrumlem, jespéjams - @@ur Irfnu un Iraku. Pirmé triecie- We nolitks bitu: 1, aizkavét ASV un * -Ehelbritiniju izmantot Rietumetro- . pas-galga bazes; 2, aizkavét, ka |. ‘Franclja varétu kit par ASV, britu wn frantu sauszemes spéku bazi: 3. < fegdt Rietumvfcljas, Francijas. un - Holendes izeivielu avotus un ripni- | as; kag jo svarigi ilga kara gadiju- - “nd, Trlecienam uz Tuvajiem austru- mic lielajiem . Saftas Jaukiem jdatsvieZ amerikan “ tin engi, un jasizkavé pédéjo stra- ' “$8Giskallem bumbvetiem {zmantot ~~ Nid@jo austrumu lidlaukus uzbruku- - ‘item padomju Baku naftas rajo- niem, . Padomju spéku ofensiva Eiropé i bGtd kombinéta ar tleSu uzbrukumu ;. Savienotajim valstim..Tajd jetilptu _. ASV. ripniecibas..mérku bombardé- |. Yana ASV ziemslu daji un padomju © .. gemfdegu uzbrukuml amerikanu ji- ’ Jes apkiem un pretu kugiem, | : Bez slem galvenajiem triecienlem - pret Rietumeiropu, Vidéllem austru- ASV. gaisa spéke nikotnes humbve- dis B-47 starté Hdojumam kaut va! ’ @p semes lodi ar papildus raketém un 46.000 sirguspéku jaudas sesiem turbinmotoriam. ” miem, ASV un angju salam bo}Sevi- xl siktu arl ,pavadoperacijas* un okupétu Somiju, Norvégiju un Zviedriju, vinu spéki sakustétos Korejé, un tie uzbruktu amerikanu bazim Japinas sektora. Ko rietumnieki. §4da padomju uz- brukuma gadijuma varétu likt tam pretim ‘savai alzsardzibai? Kingsbe- rijg Smiss apgalvo, ka ASV un Rie- tumelropas stratégi par vienigo _@fektivo savas aizsardzibas ierocl, ko nekavéjoties varétu lietot pret uzbrucéju, uzskatot — atombumbu. Tas esot atzits ari nesenaijas rietum- mieku generalstabu vaditaju ap- spriedés un Padomju savienibas bai- les no atombumbas trieciena isteni esot tas, kas spiezot Kremli vilcina- ties sakt kapu ar rietumiem. Viens no ASV visievérojamaka- tem militaérajiem vaditajiem Kings- erijfam Smisam esot izteicies, ka gadijuma, ja Krievija izSkirtos par karu tuvakajos gados un ja Saja ka- ré bitu japiedalas Amerikai, ASV nebiitu citas izvéles ka tidal Hietot atombumbu. Tas pats milita- ists ari atzinis, ka Maskava tada - gadijumi, k& karam joti svariga fipniecibas pilséta, butu viena no pirmajiem atombumbas merkiem. Rietumu gaisa spéku stratégi at- zistot, ka strauj§ atombumbu uz- brukums Maskavai skartu 3 mij. ci- Villedzivotaju, Galvenie atombumbu mérki bdiitu ari Leningrada, Stalin- vagari kop§ amerikanu _Péc toreizéjag nevelksmes —cejs" ar savam rezervem Jaikaé ,uzbrucéjs" tad grada, Aizuralu rupniecibas centri un Kaukaza naftas lauki, un to vetk- tu ASV tallidojumu B-29 un B-36 bumbvezi un eventuali anglu Lin- kolna bumbved1. Sidi koneentréti atombumbu trie- cieni péc ASV gaisa speku vaditaju domam. nedaudz dienas spétu pil- nigi ,sasist* Maskavai Ndzigas pil- pilsétas, bet Sis bumbosanas efekts zemes cinds fronté pardditos tikai pec pdris menesiem Tapeéc vidéjo un iso distanéu rietumnieku gaisa sptki tajd paSa laika vérstos pret krievu. karaspéka koncentréjumiem, satiksmes linijam un apgades ba- zem, Atombumbas lietotu vienigi stratégiskal bombardéSanai, bet esot lesp3jams, ka cinas taktiskiem wuz- devumiem Metotu, pée atomener- fijas télakajiem pétijumiem izvei- dotus ierotus. Daudzl Rietumeitopas stratégzi do- méjot, ka kara gadijuma rietumnie- ki Franciju un Holandi stratéfiskas atkapSanas seciba bitu spiesti pa- LATVWA Padomijy spaku friecienu virzieni un rietumnieku aizstavesanas plani mest. Tas esot arI viens no iemes- liem, kapéc angji nevéloties sutit pari kanalim lelakas savas sausze- mes masas jau konflikta sakuméa. Vini baidoties piedzivot otru Den- kerku. Augstakais, ko no Rietum- eiropas varétu cerét, biitu, ka tas spéki noturétu tadas dabiskas aiz- sardzibas Hinijas k& Pirenejus un Lamansu. Pa tam, kameér ASV, Anglija, Francija un paréjés rietumvalstis izveidotu savus spékus, lai ar tiem saktu Eiropas atbrivoSanu, Padomju satelitzemés ar gaisa spéku palidzi- bu tiktu organizéti: un apbrunoti pretkomiinistiski elementi. Ja tomér Nadomju armijam izdodos okupét visu Rietumeiropu, tad jadomajot, ka ASV par izejas bazi atbrivosa- nas ofensivai izHetotu anglu salas un erent plore Dadi vaditaji militar- stratégi ari domajot, ka rietummnie- ku préetofensiva drizak varétu at- tistities pari Balkaénu telpai, nek kaut kur no Rietumeiropas. . 110.000 viru un 3 ,,naidnieka” generali amerikanu manevros Vacija | , . Otrdien, 8. septembri, ar iedomé-~ ta ienaidnieka brunoto spéku uzbru- 1 kumu ASV karaviru pozicijim s8- kis lidz Sim plagakie amerikanu armijas, flotes un aviacijas manevri Vacijé, kas turpinasies apm. 2 ne- délas. Tajos pledalds aptuveni 110.000 viru. Iznemot kaujas muni- ‘cijas LietoSanu, manevri soreiz visas detalés lidzinags redlal kaujas dar-, bibai. Manevru vadibas galvend mitna lerikota Firtaé pie Nirnbergas. Tala, starp citu atrodas special ma- nevru galtas pirraudzisanai izveido- ta 6 relz 10 metru Hela geografiska karte, | Amerikaénu Eljropas brunoto spé- ku virspavélnieciba izplanojusl un pazinojusi veselu. virkni fik- tivu militfro operaciju, kag it k& jau norisinijubis § ¢. pédéjiem maneyriem aprili, kad ,uzbrucéjs* velt! méginija ienemt ASV okupaci- jas joslu Vacija, ierikojot tiltagala nocletinafjumus ple Ludviga kandala. ,uzbru- uzsacis ofensivu Hamburgas — Hanoveras telpii un sasniedzis Reinu pie Arn- helmas un Vézelas, méginot nosti ringties ari tas rietumu krasta, sis ofensivas noliiks biitu bijis — at- griezt amerikaénu un Obritu spekus no ifiras apgides celiam. Tal pasa dzili lelauzies amerikanu joslaé, jenemot Nirnbergu un Virecburgu.- Jilija vidii ASV spéki nostabilizéjusi ledomatu fron- tea liniju starp Koburgu, Bambergu, Forcheimu, Hersfeldu, Neimarkti un Kelheimu. ,Uzbrucéjum" izdevies So linijju parraut un ijelenkt daju ASV spéku Nelstates, Forcheimas urh Nirnbergas telpa. Visas Sis izdomatas fiktivas ope- racijas, kuru radité situacija attl- Stisles t&lik pagreiz uzsdéktajos ma-~ nevrog, snledz turpmakajai kara" darbibai iespéjami redlistisku fonu. So redlisma ildziju papildina, ari tas, ka ,jenaldnieka" speku tris gal- venie komandierl (protams — fikti- vas personas) notéloti spilgtas kra- sis visiem manevru dalibniekiem. Viens no tiem ir ,gfen. Manuels El Arabi" — hipotetiskas Nimbergas kaujas yaronis, kag péc savim rak- stura ipasibam lidzinoties kadreizé- jam ASV generalim Patonam un vi- cu generalim Rommelam, Otram dots vards ,#fen. Atturo Akvinaldo". Tas it kA uzrunajis sev padot&s ytielumu armiju grupas“ karavirus, aicinot tos ,gazt dekadentisko rie- turu demokratiju“ un iztriekt ame- rikanus no Eiropas, TreSais fikti- vais komandierlg saucas ,gen. Er~ nests Gijé". Tas aprakstits ka ne- zeligs kara vadonis, kas dzen savus virus visbistamakas situacijas. Manevros seviski svariga loma paredzéta avidciiai — gan abu ,,ka- roltaju" pusu tiesajam militaram at- Australija mirust 12 DP mazberni Sidneja (C), — Associated Press zino, ka Alberijas .hospitali Jaun- dienvidvelsa, dazis dienas miruS$i 12 Eiropas iecejotaju bérni vecuma no l—2 gadiem, 25 citi bérni tada pat vecuma esot smagi slimi Bonegilas lecejataju nometné Viktorija. Aust- ralietu veselibas departaments ie- vadijis izmekiéSanu, jo doma, ka bérnu navé vainojamas — slimnicas. stars and Stripes, kas ari zino par $0 gadijumu, vésti, ka DIP bérni mi- rusi nepareizas baroSanas dé]. Aust- ralieSu izmekléSanas komisija - pag- Teiz cenSas noskaidrot, vai mirudie un saslimusie bérni nav veselibu zaudejusi pa celam uz Australiju. Melburnas kugniccibas sabiedribas pPazinojusas presei, ka partika un .dzives apstak}i uz iecelotaju kugiem neesot shkti, nekada zinaf ne tadi, ka tie bitu veselibai bistami, balstam, gan meteorologiskam die- nestam, ,levainoto“ karaviru un ka- ta materialu transportam utt. Tipat manevros aktivi piedalisies visas Reing un Brémerhffenas osta sta- cionétaés amerikénu flotes vienibas. Manevrn gaitu novérot ijeraduéies daudzl ASV augstakie brunoto spé- ku vaditajl no Vasingtonas, ka ori militarie parstavji no vairakam Rie- fumeiropas finijas zemém, Kanadas, Meks{kas uc, | Atskiriba no vislem iepriekSéjiem manevriem Soreiz ievérojama loma ieradita ari armijas civilo lietu no- zarel, kas uznemsles pdrraudzit at- tiecigo ,,jénemto* apgabalu iedzivo- tajus gluai t&, ka tas notiktu Istos kara apstaklos. Aktiva darbiba pa- redzéta arf militdrajai policijai, kas it ipasi kartos satiksmes jautajumus operaciju territorija. Vél viens jau- nindjums pagreizéjos manevros ir tas, ka ,uzbrucéja" vienibu loceklu uniformas pilnigi atSkiras gan kra- S38, gan zimotnu zina no parasta- jam ASV armijas uniformam, Ikvienas vaists karotaja armija laikam gan varés apskaust lielo gaidibu, kaéda veltita amerikanu ka- aviriem manevru laika, sagadaijot iem visas iespéjamas értibas. Sim noilikam kalpo, pieméram, pirvie- tojam&s modernés virtuves, meses, faldétavas, kafijas grauzdéjamis -masinas, dugas, milzigas'velas maz- gatavas utt. Ar visiim Sim ‘ericém dzive manevru apstaéklos bis Joti li- dziga parastajai. Noskanojums Lemumiem gandriz tikai akademiska nozime Strasburga (i). -—- Eiropas parla- menta pirma sesija tuvojas beigam. Komisijas tam paredzéto darbu programmu jau veikusas un node- vusas savus atzinumus plenumam, kura pédéjo sédi sagaida Sonedél. Raksturiga parmaina Strasburgas sandaksmes atmosfaira notikisi Va- cijas pieaicindganas jautajuma. Cer- tila lields runas ietekmé biia nodi- bindjies uzskats, ka Sis jautaéjums tikpat k& izSkirts un ka nokartoja- mas vienigi daZas formalitates, lal jau nakosa sesija piedalitos ari vacu delegati, Sagaidiia, ka visparigo lie- tu komisija, kuras priekSsédis ir Bido, sini jautajumé nolems to pasu, ko jieteic Certils, bet Bido komisija, ka tagad izradas, Sal problémai nav pieskamusies near vienu pasu vardu. vardu. Tas nozimé, ,ka pagaidiém apbe- dits ki Ceréila priekSlikums, ta vis- par atkal uz nezinamu Jaiku atlikts jautajums par Vacijas pieaicinaSa- nu. Strasburga akrediteétie preses novérotaji doma, ka te liela nozime bijusi Rietumvdcijas velésanu iznd- kumam. Raksturigi ari, ka pats Cer- tils, kas tagad atkal jeradies Londo- na, itin k& nece| nekadus febildumus pret vina ierosinajuma noklusésanu. Pavisam Vacijai naidigi véji atkal pus Parizé, kur ar lielu neuzticibu raugas uz to, ka Rietumvacijas vai- dibas koalicija sastadas bez socialde- mokratu partijas. Atgadinot noti- kumus péc plrma pasaules kara, franéi laba sparna partijam pierak- sta paradk izpaustag naciondlistiskas un reakciondras tieksmes, Tile alz- rada, ka Sada faba spaérna valdiba ttilit iecels tal paklausigus ierédnus, kas turpinaés darboties un varbut ari saks tieSl sabotet tad, kad pir- mas konservativas vyaldibas vieta stasies cita, kaut vai pat soclalde- mokratu valdiba. Un ta nu iznacis, ka pirms meéne- ‘$a Vacijai castiepto roku Strasbur- ga tagad atkal atravusi atpalkal. Anglija pret Vacijas pieaicinaéSanu Manchester Guardian siejaés asi no- stajies lords Vansitarts, bet Francija so viedokli aizstiv iekSlietu ministre J, Mochs, kas prasa, lai Rietumvi-. cija pa priekSu pierdda savu labo gribu sadarbibai, iekims vispar do- ma par piedalisanos plaSakas starp- tautiskas sanadksmeées, Arvien vairak izkristallizéjas aril frantu prasiba, ka pirms Vacijas plelaiSanas pieski- rams sé@deklis Zarzemei. Svétdien Sirasburga runaja pavisam no- teikti, ka Ceréila ierosinito &rkir- tigo sesiju nekada zind nesasauks, bet ka varbiit izdosis vienoties par nakamds kartéjés sesijas parcelSanu Tresdien, 1943. g. 7. septempri. Strasburg kritas ee UZ Pavasarl augusta vieti. Nedéjas beigds plénuma Val izska tija P. Reino vaditas saimnieciskas un financu komisijas ierosindjumus! Tam pasreizéj4 momenta tomér vied nigi teoretiska nozime, jo praktisk?! Sis lietas joprojam karto valdibad neatkarigi no Strasburgas sarunin3 Sim stavoklim Joti raksturigs arf padomes lémums, ka radikila valu tas reforma vél nav nobriedusif kaut gan komisijaés tie$i par So te. matu debateja ilgi un satraukt!, Pred Sis problémas izkartoSanu padreizéi3 momenta seviski notelkti uzstajag) Anglijas delegacija, kas savu vie. dokii varéja pamatot ar to, ka tleaj par Jo tematu Vagingtond &onedali sandk speciala vairdku valstu finan ¢u ministru apspriede, Elropas par lamentam atlika vienoties par vai rak vai mazik akadémiskiém formyl lim pretu apmainas un tirdznieciskall maksajumu lieta. Terosinija yay vienas Ejiropas konferenceés sasauk. Sanu, kurai biitu janodarbojas tikefi ar saimniecisku problému iztirzite am nu. Tiesi padomes pédéjo sé%u laid kai noskaidrojas, ka beidzotieg 1959) gad Markala palidzibai, Elropa vet tomer nebus kluvusi . saimniecistil patstaviga, kamdéj jau lalkus jara~ da jauns operativs centrs Elropag saimniecisko lietu saskangéanal, Vacijas pleaicinéSanas atlikSana uz velaéku laiku radusi atbals! vist@ un apstaklos, kur tas gandriz nebijs ~sagaidams, Rietumvacijas ripniect bas rajona centra Bochumé svétdien notika vaécu katolu sanaksme, | piedalijads ap pusmilions cllvé Payesta nuncija un 12 vacu kato} biskapu klatiené tur pienemta rez licija, kas prasa ,,vienotu Elropu as kopéju satversmi, parlamentu, val< dibu un tlesu“, Elropas parliaments pirmajai sesijal beldzoties pres& ars vien biezék parad&s vértéjumi, kure salidzina sesijag daudzsoclof siku mu ar tas klusajém beigam. Atcer? Cergila lielo runu, kupd tas tik entre Riski iestijas ne tikai par Véclleg pieaicinaganu, bet ari desmit simbo< lisku ftukSo sédeklu novietosang strasburgas universitates zA]é, kag demonstrétu desmit Austrumelropas valstu atziganu Sai kvorum§, Apees rot tleSl $0 pédéjo momentu, Ciricheg laixraksts Die Tat atzimé, ka tieli®i Si Heta bijust vissvarigéki Biropag! vienibas jerosinétaja Certila runé, Die Tat uzskaita sis desmit valstiss Bulgérija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumie nija, Cechoslovakija, Ukraina un Ungarija. Sis zemes Strasburgd new tikai k& pieminétas vairiku deleghe tu runas, bet to parstavji ari perso~ nigi atraduSies tur, ; ARZEMNIEKU DELEGACIJAS PETL. . ; (Turpinaéjums no 1. Ipp.). ASV, ka ar! Lielbritanijas un Fran- cijas kapitalisti mérenus aizdevu- mus Tito plesirs. Elelakais aiznémums, ko Tito lidz Sim sanémis, ir 3 miljoni dolaru té- raudlietuvju iekadrtas pirkSanai ASV. So aizpémumu pirms divi ne- delam Tito izgalvoja ASV 4rlietu ministrija, Tas vaditajs Eftesons uz- svéra, ka amerikanu 4rpolitikas in- teresés ir ,,palidzét Tito izklit no griitibam, kadas to novedusi Padom- ju savieniba”, No $i pieméra redzams, ka visi kapitala aizdevumi Jugoslavijai nay normail saimnieciski banku dariju- mi, bet gan tiri politiska spéle. Bankierl Tito naudu dos tikai tad, ja vinu vaidibas atzis to par izde- Vigu un uznemas garantijas. Saja zina skaidribu devya ASV finanéu min, Snaidera svétdienas runa, kura vins deklaréja pamatprincipus, péc kuriem ASV kapitals izlletojams “Atpallkusu apgabalu = attistisanai“, Sie principi paredz, ka ASV pamat-~ kapitalg jeguidims visur, kur to prasa ,pasaules miera un stabilita- tes intereses“. Otram kartam, pri- vatkapltalu garanté ASV politiskais un militarais spéks un, tresam kar- tam, valstim, kas vélas amerikanu kapitalu, jadod pietiekamas garan- tijas, ka nacionalizacijas gadijuma par rupniecibam un pas&kumiem, kur ieguidits amerikanu kapitals, aizdevuma devéjiem tiks samaksata pilna atlidziba, = Skiet, ka Tito gadijuma netiks apsvérti vien Sie. bet ari citi pamat- principi, Jugoslavijas iekSpolitika nebut nav tik viengabalaina wun parskatama, ka tas sistematiski at- télots pédéjos menesos pasaules presé, Tito konflikts ar kominfor- mu pats par sevi tik ievérojams no- tikums, ka aizéno parejos blakus Informétas jugoslavu aprindas uz- sver, ka Tito nebut nav __,,pulcéjis visu tautu ap sevi", ka to vel paga- yusaja svétdiend Belgradé rikotajas Tito plekritéju demonstracijas teica jugosiavu koministu doktrinas teo- rétikis Moze Pijade. Reékina, ka Tito piekriteju nav valrak neka apm. 50 proc., no tiem vismaz 30 proc. ne- pilngadigu jauniesu. Tito liela po- pularitate, uzsver apstaklu pazinéji, izveldojas kaya laiké, kad vinu at- balstija plaSas tautas masas nevis ka koministu, bet ka jugoslavu bri- vibas cinitaju pret okupacijas varu. Pirmie Tito rezima ménesi daudziem néesa rugtu vilganos, Doktrindrais Maskavas komiinisms, ko Tito un Pijade s&ékuma mé@gindja reaélizét, nepavisam neatbilda serbu gaumei. Batkas un Banatu apgab. vacileégu iz- raidisana un augligaékds Jugoslavi- jag zemes sadali§ana koministu partijas vecbiedru starpa bija sma- ga saimnieciska kluda. Kara izpos- lita zeme pirmajos divi gados péc Tito uzvaras saimnieciski noslidéja falu zem 1845. gada okundcijas de- presijas limena. Arzemnieki, kag pée apmekléju- miem Jugoslavijé atgriezusies Va- kareiropas centros, stasta, ka augsto nodoklu un saimnieciski neveseligas politikas de} vismaz 40 proc. jugo- slavu velétos redzét zemé atjaunoja- mies ,vecos laikus* — Jugoslavijas pilnigu pieslieSanos rietumu pasau- lei un dzives stardartam rojalistiska rezima. Rékina, ka puse no Siem rojalistiem, t. i. vismaz 20 proc, ie- dzivotaju gatavi aktivi sacelties pret Tito rezimu, jo zemes saimnieciska atjaunoSana risinoties parak gausi un pussoliem. Bijuso jugoslavu po- litisko aprindu domas ir, ka Tito rezimam nebis iespéjams noturéties Pie varas, ja vél ilgak par gadu tur- pindsies arkartiga dzives standarta pasliktinaSands, To varétu saplabt tikai lieli arzemju kapitala aizdevu- mi, kurus Tito rietumu valstis ne- dos tik ilgi, kameér nebiis pilniga uzticiba par Tito politisko seju. Pirmdienas Tito oficioza Borba levada jugoslavu komiinistu partijas politbiroja priekSsédis Diilas médi- na lasitajiem izskaidrot, ka Jugo- Slavija ir vieniga2 isti komiinisma zeme pasaulé un ka Tito reximam nav vis konflikts ar kominformu, bet gan tikai ar lielkrieyu komi- nistu partijas centralpadomi. Sadi levadi Tito aizdevumus nesagadas, vismaz ne tik lielos anméros, cik tas Jugoslavijai paSreiz vajadzigs. Rie- tumiem gan no vienas puses izde- Vigi aktivizét spékus, kas atrodas konflikta ar Maskavu, bet no otras puses tlem nav né mazduas vélesa- nas stiprinat totalitaru rezimu, Cik Si rietumnieku tiepiba ‘gtiprs, to’ spilgti rada Franko Spanijas gadl+: jums. Lidzigs liktenis draud Tito. Tadél gaprotama padrelziié Tito jekSpolitika, ar ko vind més| gina sev piesaistit bijudds pilsonls- kas partijas — rojélistus, Hberijus: un pat socialistus. No Belgradea ze; no par vairaku bij, politiku atgrie- Sanos pie varas. Ta, piem., roj&- listu partijas prof. Trifanovits esot: kluvis par Tito padomdevéju, kamér: nesen 4 redzamakie karala plekritéjl! notiesati uz 15 un vairak gadiem; cletumad. Rietumvalstu zinu dienestl registréjusi ievérojamas gad Tito méégina ar iekSpolitiku neitralizét, | pei Tore: un tagad Nujorka (D). — 1945. gada 1. sep } tembri péc Padomju savienibas aug-. siakas padomes lemuma marsalam : ‘Tito pieskira Suvorova ordena auge $ stako pakapi. Pirms gada ar Kutue % Jugoslavijaae art: partizénu : kustibas pret Tito reZimu. Tas tae’ (uid na (B) Yap’. Pirmis __ Treidien Vasing * akag sarunas A dib& sakaS 3 gandksme jem liclaka, oeka gas kritikas angju un § a bal tds coturtdienal, konkréts par gs nee | Hom ista ggnéjo poll rienpritigd atzina cats provlemas 10 tvaikoga Maure- 7 ghiglot ministrs Be- diss Ee elbriténijas de- Ag nav E eta politiskos « ag fem vardiem Bevins, NBC komentators, no- diem tiem asumiem dzeloni, gmerikainu prese BaVv~ ee iga kritika un pa- i vadima kadas 4 un politiska dzi- y ridijubas vairakus ménebus epinitibi ar anglu strad- aighes soclélistiske polfiku gmnledskig aprindas pedeja rin nesaudzigak kritizeja devin Kripsu, atkl@il nosau- be rar veininieku anglu mér- dd ko BBC un anglu prese wi noktitizéjusay par ,,do- be, Vieuma angju saimnie- Binilistt un art redzamakie zova ordeni apbalvoja tagadéjo Ju- @ goslavijas iekSlietu ministru un Oze 9 has prieksnieku Rankovitu, Apmeé- % ram tai pasa laiki Lenina ordeni @ Sanéma afl jugoslavu koministu # Partijas centr. komitejas loceklis un a ministru. prezidenta vietnieks Mode 3 Pijade, Maskavas prese Tito un vi- 3 ha tuvakos lidzstradniekus torelz § savienibas 3 »visuzticamakajiem draugiem un 9a devéja par Padomiu sabiedrotiem*“. : (1947. gada padomju preses tonis . bija krasi mainijies, het gadu vé 3 lak «6 Tito: «jau sauca par pitalistu. suni*. wha 2 Sniedzot So infor-" 4 maciju, Amerikas balss froniski pie- 3 bilst, ka nevajaga nemaz daudz, Jal i no Stajina drauga k|fitu par Pa- 3g” hy domju savienibas ,lenaidnieku", LCK INFORMACIJAS NOZARE ESLINGENA \nenitigi rundja un vél jo- dkérto, ka Lielbritanija un Reumetropa atrodas smagas pies krizes = priekSvakara, ka Sal krizel galvenokart limes, jo Hiropas politis- Muldiands rezultaté Vecals Mis ichards Strauss met (E).—Ceturtdien Berch- Ra mrly viens no tagadnes mt komponistien Richards Mtinledzot 85 gadu vecu- MH dims Minchené, darbo- Ving, Sveick un tad Wi}. Val. isi pirms naves dita gar jaunu bérnu Miagaly karjéru komponists vw. & operu Salome, kas Me Oskara Uailda tek tole Iigenija, Elektra, ns ete ‘elojumi un wi ne 8 Bada angli hija . Hichanda Strausa nedélu, | 8 art pate Komponists, ass Davadija Sveica. kad angju del Kadiem pan 5 Vasingtona pare ai tiku pasaules *% yisu delogaclju v stajusas visu pirejo kontiner ciskt, tajumu nigaka Etliju v krigi u vaists brivu § ga. Me nistraétor triskarse Wallatre redaktot tas lero nieciskaé lik vidése Siem sti ko reall saimni nay les zurnalis Londoneé saimniec délas ve kone Reler: Brafa . ¢ Helgrade karti ge Ungarijg vismaz material Italu ag cletinij un Ru nojums dien am ta banks devumu Par ji lagad vz Pée M “oslavije Relgradi Ceturtdie cets ofic lauzis ligumu puse. Lis Mam ton informa lam ta stitie d neeksist Brity stradnieki ne komunistie 4 (0) ages. te Erlangenas latvieSu nometnei lik- — videjoties, LCK informacijas moza- re parcelta uzEslingenu. Jauna ad- rese: (14a) Esslingen/N., Zollbergstt. 1, Zimm 17 (Fliegerschule). Pe: ow A: talak [et doktrinu, Ujas pak mums De dzieny.“ lepriek hiedriby SM apras balsiny Slaties n Thy yy Misti, pi! ar 6 mil] Msti brit emt ne No Ha alodbiedy »Pirbaud liske arg Vienibas Valraky lejas 16 Sledea 4 Nas park: lzbel gt &