pines Mactsetungs nosy. giv raktuvém Man . = ho . | ss “. ar = ai 3 ti. wel, oad ars ; ‘ Et ' a so x iv " lier ms I pany. Soministus un fp. Mt Pikojumu- amerikiny | ‘SUVRKES Instrukcils eth, a as Li - Ue i’ Poe apr eck : boty pairce- 7U,: kur t8 biitu saméra or i! iy letting fsbriku Etropl a atkIAja.-31 arstniec!- ‘08s, britu -bakterio- Ye nani Deane y rox: ‘pee k a: loathe -guitnu rop- i Cechoalovakija, tipat laveno sviedru SKF Hinds, evakuéjot are ews,..'Par modeliem sais zvledru lodigu wes 1 vajadzigs labi ai sievietei pKGG8 Jaultbas frirga- autajumu, aul Mat -Jaghda viram, kas it ImStz un ar keut cik re ae atl y isl Siideatijas ade-. QU Sarakstyu;. vismnaz i? 18, no tim viens ,,lie me Operat un divi marsk i, bes tam §—10 pacpus- l(t dotaru gebald; té- | térpi, 13 cepures or # duels’ sviteru, ap A OD 3 payl seku gach LATVLIA Latvian : Newspaper Ne, T7 (421), Oct. 7, 1950 | Publisher and Editor: Valde- ‘ft mérs Lambergs, Schwabisch Gmilnd, DP Camp Artillerie- Raserne, Phone. Schw. Gmiind 9. Printer: Remsdruckerel Sige.-Hirtel & Co, Schw&hisch Gmtind, Paradtesstr. 12, Publis- ed twice weekly Circulation 11.00. Sponsor-international Re- : fugee Organization, . os : LATVIAN NEWSPAPER Nr, 77 (421) Sesidien, 1950. g. 7, oktobri [endk treédienés ecatdien&s. Izdevaja: Latvietu Central K ramberga ur Larnbergs; galv. re Kl B. Kiselis, V. Le hg ge so tratties redakcijas vad. A. Smits (Lawley House, Can fe: Liela Korejas mikla-kodaris| ZENEVA LEMS PAR IRO | Miera briesmas Padomju savieniba un CUENLAJA ZIMIGA DEK REZIMA GADADIENA ~ »KINIESU ARMIJAI JA- BOT GATAVAI" — VAI MAOTSETUNGS TIESAM SAKS SOLOT — REAKCIJA VASINGTONA. LON- DONA UN PARIZE — VISINSKA MIERA PLANS — JUGOSLAVIJA UN INDIJA IEROSIN KOMPROMISU Léksaksesa (F), — No millitiris fazes Korejas karé ad legijis politiskaja, tade vienpratigs atzinums valda -ki- pata ra fingion’, Parize un Léksaksesi. Kops ti iaika, ‘kad generails Mekartiirs komiinistz vientbas Talajos austrumos praktiski tikpat ki sakivia, ne mazik sivas cInas sakuias ple zajajiem galdiem, Tikal te tis izcina ne- ‘vis ferogiem, bet argumentiem, planiem un pat draudiem. Politiku pri- tus pagreiz visvalra& nodarbina viens jautijums — ko daris Padomju sa- -yleniba un Kina. Ja UN vienibas neokupés Ziemejkoreju, visi lidzdinéjie ' pankkumil var parvérsties par nulli. Ja turpretim generalis Mekartfirs like Apvienoto niciju kayaspékam pariet 38. platuma gradu, konflikta var lejaukties Kinlein komiinisti, jo Padomju savienlba neko té neapsvetktu, ka Karu ASV yn Kinas starpi. Gaidims Tutcijas un Griekijas ~aizsardzibas pakts Aténas (fF). — Griekijas ministru prezidents Venizoless parlamenta ofi- clali paskaldroja, ka pasreiz notiek sarunas grieku un turku‘starpd par -kopiga alzsardzibas pakta ‘paraksti- Sanu. Pée ministru prezidenta iztei- eienlem, Sis pakts domiats stabilita- tes nodrosin&Sanal Vidusjiiras -au- strumu dalf. Abas valstis uzsakusas ‘garunas pée tam, kad rletumi norai- dija Turecljas uznemsanu Atlantika pakta&. Ta vieti signatfrvaistis le- teica Griektial un Turcijei vienoties par refionkiu paktu. Paskaidroju- ma beigéis Veéntzéloss pieblida, ka abu valsty jaynaj§ aizsardzibas si- sf2ma varés iest&ties ari citi part- nerl, - —— { MAOTSETUNGS VELAS RUNAT AR TIBETIESIEM TIKAI PEKINGA -Yaundélijs (E). — Jaundélija jau kops paris nedélim notiek sarunas koministiskis Kinas un :Tibetas _ starpa. Kad tis jau tuvoj}as laimigam noslégumam wun: vajadzéja parakstit tikai ligumu, Maotsetunga - siitnis pékSni paskaidroja, ka vinpam nav pilInvaru, Liguma parakstiganai Tibe- tas delegacijal. jaierodoties Pekinga. Sis pazinojums indiesu politiskajés aprindds radijis zinimu satraukumu, seviski vél tapéc, ka komilinistiska Kina nepartraukti rund par ,,Tibetas atbrivosanu", Sai sakaribi intere- santi atzimét kidu Pravdas rakstu, kurd kinieSu.Arlietu ministrs Cuen- jajs bridina Tibetu , nenovilcin&t vie- noganos ar Kinu“, Kiniesu kominis- tu armijas ,,esot ciesi nolémusas 60- jot uz rietumiem un atbrivot tibetie- tautu“. UP zino, ka Tibetas dele- gacija tapéc jau tuvakajas dienas do- sies uz Pekingu. AUSTRUMVACISA BUS PASTA | CENZURA ‘ Berline (F). — Informétas aprindas Berliné izsakas, ka austrumu joslas asta ministrijas valsts sekretars Dr. réders devis rikojumu nodibinat vist Austrumvacij4 pasta cenziru. Apkdrtrakstaé, kas piestitits pasta di- rekcijim,. noradits, ka véstules jasak cenzét ar 5. oktobri. ’ -Lal gan médz teikt, ka vésture ne- atkartojas, pagreizéjam politiskajam saspiléjumam ir zinima Hdziba ar Hitlera laikiem. Toreiz ‘daudz raksti- ja um rundja par Berlines - Romas - Tokio asi. Tagad t&s viet& stajusies Maskavas-Pekingas-Pjongiongas ase, lal gan p&édéjais loceklis ir visai vAjs un nenozimigs, ki jau sakauts satelits. Demokratisk&s pasaules pu- sé pretsvaru mégina radit Vasingto- nas-Londonas-Parizes ass. Kura -no sim asim uzvarés ar! diplométisko cInu, Sobrid griti- patelkt. Vislielika mikla paSrelz ir Kinas izturesanas. Kinlesu komfinistiskas valdibas arlietu ministrs Cuenlajs, aiziméiot rezima pastSivésanas gada- dienu, deklaréja, ka ,Kina nenorau- dzisies viehaldzigi, ja . imperlalistu karaspéke iesolos Ziemejkoreja".. Ne mazak zimfgus vardus kiniesu armi- jal dienas pav&lé publicéja arf Kinae eget priekinieks generlls u-Te, Vin5 aicinaja armiju turéties gataviba tam gadijumam, ia ,kads uzbruktu miisu kalminam. Diploma~ tu aprindaés Pekingd, zino indiesu prese, aizvien noteiktak rung, ka Ap- vienoto naciju karaspékam biin jisa- stopas ar Kinas tautas republikas vienibam, ja tas fesolos Zleme|kore- ja. Peking& valda p&rileciba, ka aiz kulfsém pasrelz notiek nopietnas ap- spriedes, kuru rezultatl gaidimi jau tuvaka nakotné. Tas pagas aprindas piebilst, ka Cuenlaja un Cu-Te dek- laricija nay tuks! vardi un ka Mact- setungs nopletnl nolémis rikottles. Netiegs apstiprindjunis sim pienému- mam ir inform&cija no Tokio, ka Apvienoto n&ciju izlkiidmaSinas no- vérojusas lielu smago automobiju ko- lonnu, kas virzis no Mand2trijas pierobeZas uz Pjongjongu. Generalis Mekartiirs devis rikejumu UN lid- aparatiem 80 kolonnu bombardét, Pagaidém nay vienigi soskaidrots, val tas izejas punkis ir MandZirija jeb tas plerobeZa, ‘Vasingtona, Londond un Parizé kl- nleSu deklar&cijas parbauda ar Melu] = - uzmanibu. Kamér amerlkdnu vadi-} °° . taji valstsvir! parliecinati, ka Maot-] .. gsetungs nejiejauksies Korejas kon- flikt& atkiati, franti pielalZ ari jau- niko varbitibu. Bet ki Savienot&s| ~~ vajstis, ta Lielbritinija un Francija lidz im vél nav oficiali deklardéiusi, ka Apvienoto naciju karaspékam nevajadzétu pariet 36. platuma gra- du. Visas tris minétas valstis pdrlie- cindtas, ka konfliktu sekmigl varés atrisinét vienigi tad, ja Zieme]koreja bis vienota un koministiem vairs (Turpindjume 8. pp.) -Padomyju savieniba tomer dabus -Tranas naitu Londona (D). — Politiskas aprin- das London& sanémugas autentisku informaciju, ka tuvaka nakeotne Ira- na parakstis ar Padomju savienibu ligumu, kas nodroginas krieviem vi- su naftas produkciju Ziemelirana. .Sarunas par to notiek jau kops. au- gusta sakuma, Maskava esot attel- kusies no 1946. gada parakstita li- guma, péc kura krieviem butu puse akeiju Iranas naffas laukes. Ka zi- nams, gadu.vélak Teherana $0 ligu- mu neratificéja. Tagad Padomju sa- vieniba apsolijusi irdniesiem naftas igmantoSanas ierices urbSanas dar- biem un deklaréjusi, ka pati neie- jauksies. KG kompensdciju per to Maskava sanemfSot visu Ziemejiranas naftas produkciju. So informéaciju, kas radijusi Londond Helu ievéribu, nenoliedz ari attiecigas iestides Te- herfng. Kads Iranas valdibas par- stavis neoficiall paskaidroja, ka Te- hergna bijusi spiesta vienoties ar Maskavu, jo Irana lidz 3im sanému- si tikai nelielu dalu amerikanu s0- ita saimnieciskA atbalsta. Bez tam Padomju savieniba ir ar mieru Te- heranai atdot ari Irdénas zelta re- zerves, ko otra pasaules kara sdkuma aiz drogibas.apsvérumiem novietoja Padomiju savieniba. Kina DARBIBAS PAGARINASANU} LARACIJA KOMONISTU: IRO nav noteiktas informacijas, kq@ kartosies bij. kaya- viru izcelosana uz ASV — Jdregistféjas gruti izvieto- jamiem — Izcejotaju nometnes lidz ziemai vairs nav paredzéts parvietot FRO preses konferencé 28, septembri bez seltratu an mefa stridnicku akcijas, par ko jau sinojam leprické, furnilistuy vél informéja par indl- viduilas isvietofanas (Resettlement Placement) dalas nosimigé darba, an publiskis informicijas vaditijg Carlzs T. Rainers atbildéja ux vairikiem Latvijas redakcijas lesniegtiem svarigiem jautijumiem. Baltledu vyisval- rak gaiditaji atbiidé par bij. kayavirn iscejofann us ASV Mr. Bainers varéja sniegt tikal visparéjus norddijumus, no kurlem vél griti upriest, kad un ki karaviru izeelo$ana praktiski kirtosies. Zurndlistd vél uxeinila, ka IRO generalpadome oktobra vidi lems par organizicljas darbibas pa- garinaSanu, un paredzatms, ka So jautijumu istkire posltivi. | Individualas izvieto8anas dalas parstavis izklastija Sis nozares uzde- vumus, liekot pie sirds taja registré- ties visiem tiem DP, kam lidz sim vél nav bijis un arf turpmak maz lzredZu jekjauties kada no plasaka- jam izceloSanas akcljim. Individu- alas izvietoSanas dala mégina atrast plemeérotu emigradcijas zemi un dar- bu t. & gruti izvietojamiem resp. laudim, kas val nu kadreiz jau at- raiditi, vai kuriem ir Hziski triku- mi, piem., invalidiem, akliem uc. Pie- telkSanas termin$S uz dazidiem spe- claliem pieprasijumiem biedi vien vi- sal Iss, tadé} nav vairs laika tos pu- dlicét, un, izvéloties no personém, kas jau registréjusés, nereti. vaird- Kas vietas paliek neaizpilditas, In- dividuélés izvieto§anas dalas darbi-~ ba driz izbelgsies, tidé] katram, kas grib izcelot, bet kadu trikumu déj to nevar, nekavéjoties jdredistréjas, ko var izdarit katré IRO emigrAclias birojd. Dalai ir cieSa kontakts ar vi- sam baznicu organizacijam, veco mitném un lidzigiem iestiédijumiem Grzemés. Pédéjos 6- ménesor -izde~ vies sagadaét darbu savi arodfi 10 proc. no tlem, kas dala registréjudies un kuriem normali nebija nekadujJ. Camanis, pavests- pasniedza savy. ceribu izcelot; pédéja nedéla sada- biti galvojurni uz ASV 11 personim, kam CWS tos dabut nespéla., Talak IRO preses Sefs Rainers in- forméja par krapnieku organizaciju International Employee Exchange, kas, reklamédamfis ar Jdblem saka- riem un pileprasidama iepriek&éjas jemaksas, piedivé bég}iem darbu un izceloganas lespéjas. (Par.als organi- z€cijag nelikumigo raksturu misu Redakeija dod vardu autoram, ura slédxieni atikiras no redakc!- jas domaém. labi saprotama visa tautu vélééanks péc miera un bailes no jauna keya. laikrakst& jau zinots). Ja kddam par | per So organizdciju, kas uz aaviem do- (Turpintjuma 2. Ipp.) Sutnis K. Zarins pie pavesta 25. septembri pavests savd vasarad mitné Kastelgondoifo pienéma privié- tA audiencé Latvijas arkartéjo piln- varu neséju aitni K. Zarinu ki Late vijas valsts augstéko reprezentantu trimdd. Svétais téve siranig& sarund, palreist]i & ulclJE saglabit mieru ir vina dsfvi- vals- sisté - night. Ka tar tiek cllv8ki verdsziniti un vil valrik nonivéti nek& kari, Ka pat vesolas tautas tlek ixmicinitas, fo rletumu tautas ne erib redséi, ne spej tioSt. Sak’ — lal kates tlek pa ar sovi gall, ked tik mums ir miera! . t! tamats kas ilga 20 miniites, dzili intereséj&s | - par Latvijas Ukten{ un ob avétibu latvie’u fautal Sti Xk zZatinam, ko audieneé pavadiia Late vijas parstivis Vatikfind monsinors atzinibas balvu. 15. oktobris — kritiska diena Stalina dzivé Parize (rn). — Parizes un cit! lafk- raksti patlaban vérS uzmaniby uz jizcild frantu astrologa Dr. Zila Er- mana Dafkud parefojumu, ka Stali- ham, saskané ir vina horoskopu, &I gada 15. oktobris var klit par kri- tiskako dienu vina miZa, Parego- jumu apstiprinot ari 15 citi pazistami Eiropas astrologi.; $i diena varot kifit likteniga ne vien Stajinam, bet au- strumiem vispfr, bet atent&ts pret vinu tomér neesot gaidims, Péc Dr. Dafkua iztelcieniem, Marsa un Urana ipainaig stévoklis Stalina horoskopa varot 80 krizi ari padtrinat, t4 ka font a as @ cae Sn ee ne . we . be", F 1, . . as Rp wee es es ; La * 4 ’ * . ie ta, . a a wr ae . all . " " oon ' ae pe ghee ae conta lie ot, ‘a : - x | Cyn ; . iw a ve te + . Fi = oo en . a ' oot fear: = Hie La re nee we k 1 . raat et ‘ N rai | a | | oF. F ; ; oa are gages CRO att EM peste ie i bar | 2 RR NR AC Ska eet TRO generaldirektors Donalds Kingsiejs runs veco DP mitnes atklasana Berchtes- gadeas’ (sk. rakstu 4. Ipp.). DV. Prata UDjOMUIDS ° Soe oe I kritiskals periods varot bit sfcies jau ar 29. septembri, pakApenisk! pieaugot un sasniedzot kulmindetju 15, oktobri starp pi. 14 un 16. Ja Stajins to pirdzivoliot sekmigi, tad nakotne vinam atkal esot ASV un UN iitro un noteikto pret- stabila un laimiga; Dekfud earl pats esot par to rakstijis Stajinam, bet atbildi nesanémis,. Interesi par Dafku& paregojumu pavairo tas apstaklis, ka vairiki vi-|maina ha paregojum{ plepildijudles. Stali- nam Dafkua bija paredzé@lis ldzigu krizi 1941. g. no 21. jiintja pusdienas lidz 22. jfinija ritam, kad ari sikis kars starp Padomju savienfbu un Vaciju. 1943. gada sikum& frantu astrologs ieteica Musolini aliad bfit jot! uzmanigam jaik& pirms 25. jOlija, jo vina liktens bigot tuvu Hdzigs Ji- lija Cezara liktenim. Musolin! tie. Sam dabija galu 25, jOlijA. Stalina horoskopa pareizibu apstiprina art astrologs Luiss Devola, kag jOlij& pa- zinoja, ka Savienotajém valstim pa- redzamsa kritisks posms no augusta vidus lidz septembra vidum. Noti- pom Korejé £0 paregojumu apstip- a. ey IZCELOTAJI — nododiet Nekis grimatas LNP bibliotéka fondam! LNP bibliotéku fonds lidz tautte- sus — izcelotajus nepamest Vaclja atstajamas latviedu gramatas savam liktenim, bet nosfitit tis fondam (J. Celms, (21a) Augustdorf b. Detmold, Auslanderlager, Bl. 8 — 2). T&pat visas likvidéjam&s nometnes un sko- las lugtas jau-lafkus nosfitit fondam saves Dibliotékas vai atsevisk&s gri- matas, Vélame ari, lal t&a vél pasti- voSas nometnes un skolas, kuram saplidusas vajrikas bibliotékas kopa, sola tlk dauds, ki raksta dati opti- misti, Ja art tagad slavenais Mariala pling ir tsvértles 1¢ ki par salmnie- tisku alssardsibas valni pret bolie- vismu, tad vienigi pain boldeviku kjfidas dé]. Piins bija domits un tapas aikirtotl pled@ivite arf austru- mu satelitiem, Krieviju neissié- dzot. Ja vien bojdeviki torels nepir- steigtos ar ti noraldifann, tad val tagad turp pifista pretu straumes. Tipée nebisim pirsteigt, ja tagedé- §& amaté Maréals leturés mérenu jecietibu pret. bollevikiem, Lidzigi notiek arf Anglifi. Nelevtrojot Cer- fila atkirtotus bridindjumus, t& tur- pina pirdot krieviem svarigus bra- yolanks materlalus un mafinas on atbalsta arf sarkano Kinu uz visas inijas. 2 Beldsot — ko dara pats svarigikals partners — Padomju savienTba, no isricibas Isteni atkarijas val miers? Vinu jot! skalZ miera pro- paganda ir jau pirik Iabi pazistama, un tsi vien panikumu nebfis. Bet ix- Skiréjla situdicljis boldeviki prot tik velkii matnities ki hameleons, un, dro#i yien, ari tagad sagaidisim kidu parsteldsign pagrierienu. Tadd] ux Phra brauca vilitigats Vidinskis. let, tide] arf atkal parddijuiles rietuma skolas diplomiti Litvinovs un Malskis, Etesona plekipianis Vi- cijas apbrupobands fantijuma atlik- fan’ ari notike, lai patretztja situ3- eMa atviegiotu bolievikiem n3kt ar jauniem samlerinManis projektiem. Visas ils pazimes rida, ka samle- rindkanids tlelim var notikt, protams, tikal ws dakiem gadiem. Bet tie gadl var bit iiktenigi miisn tautal. TAdt] ae bet miera briesmas mums i. Liepigg , x . < 5 : “ s: “ae ms ; 1. a etd to te OR I ai pe Tm i ™