ALPOT’ 1649. g. 26 % hovember | REDA Kcr Al BOTU IETEIC . PALIKT BAGATIE elu interes{ ver iskusijy & un rakstnieky | 4 vienotios “+ i Jatviedi, bitih 8, ka bitu ieteicams * Bat to, y Al né, Ka ho la tk pat arkartigl nu Sai svariga mdinieky sri Jautdjums Me Nesakke 08 Keltog AV Alito. zg LB}, or. vienotog ¥ bauby, : 6avu sankeljy art stit aaring KG fautijuma ay steldzamiba ir mitogens listam ar katry dieny valrdk saskare top Vijike, Bos tiva un notellte horddvuma = Var atkal notikt, ba dzive eas mums prieksk yp Eram, kAda jauka 4 zinddami, ka tag nay vee al arl, gluZi otridi, nering. a tas ir vélams val pat Pas €s varam tirl palais: klip bagitiem, i Adu. Sf jautajuma atrisingiy. | Agskirtes §=misu vadlidie nepleciesams to tilt mo. isu, bet skatdru inatrukejy AK lalla palikt, resp, nepa- tiem, Si instrukella pity izi katram tautietim uy ten. nodrogindtu vienddigumy Haicibu bagitibas sasntegts. palikSanG nabadziba. YVaja. pecialistu, doméjams, ne i— KE kiit bagdtiem, va. praktlskos norddijumug ya. ‘pleméram, tie, kaa jau iz par to. Ja attiectbd us ntublitétl, resp, kA nepallkt , iletpratéjl uz vietas, nie- slingena, nebfitu samekii a, parvarejis dabisko kaut- Vnorddit uz savu ilggadigo nM zind, Interesentiem varu art paraugstindas val pat us parskoloSands kursus, jo oijusam karaviram tik Stra & par jirim, laikam, nav .4, | Cand. oec, D. Vanags, . | Hitina. 3 ‘AS ASINIS JASAGLABK TIRAS! bieZi dzirdamie skalstle tautas dziva spéka un tl kis g¢lmenes saglabasany, ‘yiena vien miisu zeltene, fusi tiesi Latvijas zledu un Rados, tagad, péc neilge n sveéniecibas laikea, steidz libas ar pirmo drzemnie. ndas tas cel, ja tikai vind kafiju: ple gultas? Spitsts ai zing vél nesen bija Ja- 5 Isikraksta korespondenct lijas. Vai latvietes piené- z&k nebitu pagai plenest vakarinas saviem berniem — latvietim? ar savim asinim relz zemi, kur jig, iatvietes, St veidot savu dzivi. At nim vini gatavi atgit t tviskds aginis nedrikst [2- is mums bus vajadzigas ibas izpirkSanas dens. ulidu rétas no jauna Ue svego asinu piliens, ke cot arzemniekus, pielat- kajim. Latviete, nelaul Sim rétam, nenoziedzies . sLatviju un sarkanball- rogu! OL Elling, Minsteré IATNICA AR TRIM ESU GRAMATAM os aizvien lasits, : Jofanas nometné paste a, gramatu galds, bet ute 9 dienas, visa Sal ache is tikai tris latviesu (zd t ernieku Teiki, Nev tun Latvju kultura. yai bils. ari citi izdevurtl Ndi: Nezinam, V4! | gan tlesim nav iespe- groimatu apgadat? 6, novembra numura Te pblazmas apgsde, sludie zdotam = gramaldl “nebija minéta apgads an nevareju gramates Pe Mada arzemju parstev z uzdotas, turpreim 1 Jaikam, jatur 90 A, Zumburs, Gronk ' dim filozofijas gestdien, 1949. g. 26. novembrt. Ko latviesi Australij@ var soa “no parlamenta velesanam? ‘Australijas federala parlamenta yalesanas, kas notiks 10. decembri, kejlenes ceilvékos gan neradis tadu gatraukumu ka Melburnas kausa weina aulekSo$ana, tatu priekivélé.. senu cinini sanaksmés, presé un ra- diofond ir visal stingri, Austrdlie- tiem vajadzés izSkirties, kura no rim lielajam partijim gis uzva- yu — stradnieki, liberaji vai lauku partija? Pairelz pie varas ir stradnieky -flebor Party) vaidiba ar 64 g. vy, oremjéru Dz. B. Cifliju (Joseph Be- nedict Chifley}, VinS skaitas Au- stralijas seSpadsmitais ministru pre- vidents un atrodas valdibas vadiba cops 1945. g. 13. jilija, Vecd poli- tika mazilet plesmakuso, bet ari pa- gkarbo balsi no runam radio parrai- dijumos val: sapuleés pazist visa Australija. VinS — kaléja déls, bijis lokomotives vaditajs un tagad vada yeselt) kontinentu. Ik otru nedélu Ciflijs brauc apciemot savu kundzi Bethursta, jo, pirms 36 gadiem pre- eoties, par 200 marc, nopirktaja méa- jing ir vislabaka atpita. Tikai da- Jax jiidzes no Bethurstas pilsétinas, kur tagadejais ministru prezidents dzimis, atrodas lielais imigracijas centre, kapéc aril nevienam vien Jatvietim bijusi izdeviba paviesoties Australias opremjéra privatajos apartamentos. Majastévu satikt pa- griiti, bet kundze ir pati viesmiliba. Vinu nama netrukst ari latviesu makslinieku darinatu davanu. Tajog ,,vikendos", kad valdibas gilya paliek Kanbéra, ving dzivo ministru prezidenta lepnaja nami, val afl ,kotel Kurrajong“, tepat. datus aimts metrus no vietas, kuri Latvijal rakstu so véstuli. Ari tur ministru prezidentam ne reti imak parunaties ar viesnica vai vina mé- jas darza nodarbinatajiem misu - tautleslem, Kad nedilas beigas ja- wavada Kanbéra, tad Ciflijg jau sstdien pl. 2 pécpusdiend dodas guia un ,novalajas“ Iidz pirmdie- nag ritam. Vins klausds radio un jasa, Fi kriminalromanus,. Katrs gustratiesu Zurnélists tomér zina, ka minlstru prezidents, lappusi pa lap- pusel, 9 reizes izlasijis bibeli, Au- grilijas pirma pilsona interesu ap- kt it milzigs ~- no vissarezvitaka- im financlalam lietiim lidz daza- problemam, Loti ving, Dlemeéram, mil Gétes darbus. _ $trddnieku lieldkais sdncensis 10. jecembra velésands ir tagadéjais opozicijas lideris R, G. Menzijs (Ro- bert Gordon Menzies), un vina libe- Tau partija (Liberal Party), Men- djs, 10 g. jaunaks par Cifliju, vei- xainieka déls, advokdts, biezi saukts par Australijas ,,Vinstonu Cerdilu‘, ir nevien briljants rundtajs, bet ari els stradatajs. Eiropisks australie- tis — diplomats, valsisvirs, bijusais preddents (1939.—1941, g.), Vienigi Vina milzigi interese par kriketu apliecina, ka darigana tomér ar istu australleti, | Lauku partijas (Country Party) priekSgald ir A. V. Fedens (Arthur William Faddenn) -— karsts virs, varbut tapéc, ka nak no karstas un »Ateisas rokas biedriba” lntviesu DP atbalstam Savienotajas valstis vAberdiniesi atver savas sirdis — ll latviesu gimeném dota iespeja nokjut Savienotajas valstis’ — ar Sidu trijsieyigu virsrakstu popula- rais Dienviddakotas Stata laikraksts Tha Aberdeen American News Sinis dienés pastasta par pilsétas prezbi- teridnu draudzes rikoto sanaksm, ura miisu tautietis mae, R.. Krafts Siki iepazistinajis klausitajus ar Smagajiem latvieSu DP dzives ap- Stakliem Vicijas nometnes, aicina- dams sagadat tiem ‘galvojumus iz- celoSanai uz ASV. Referata rezul- lita draudzes locekji nekavejoties blieteikusi galvojumus 11 gimenem. ‘Loti atsaucigs pret latvieSiem 12- Tadijies minétas draudzes macita)s E. P. Konains (Conine), kas perso- higi uznems 2 latvieSu gimenes. Energiskais macitajs kada dievkal- Pojuma ari pats rundjis par DP lik- na atvieglosanu wn uzaicinajls Vi- sus klausitajus, kas velétos DP pa- lidzét, péc dievkalpojuma beigam SMiegt vinam pie baznicas durvirn Savu kreiso roku, 54da veida ar Macitaju sasveicinajas apm. 190 Personas. Konains tilit nodibinaja biedribu, kam izveléjas neparasto hosaukumu ,,Kreisas rokas biedri- a“, painatojolies uz bibeles teicie- nu: Lai tava laba roka nezina, ko kreisi dara, Sis biedribas mérkis lis palidzét latviesu parvietotajam Personam. _ Japiezimé, ka, pateicoties maci~ tija R. Krafta jizcilai aktivitatel, Dienviddakotas Stata iedzivotaji lidz Sim izsitijugi uz Vaciju galvo- jumus pavisam 287 latviesiem, jumu. bagatas Zieme reiz o4 g. v., policista déls, tirgotajs lielisks anekdosu stastitais 8 ists atléts — bijis kadreiz izeils futbo-! lists, kriketists un pat boksa éem- pions, Vina politiska pagdte nav laimiga, JO Australijas ministry pre- adenta amata vinS 1941. g. spaja hoturéties tikal 36 dienas - Kada tad nu bis Australijas turp- maka politika? Kaut 51 zeme ir tikai britu dominija, federala parlamenta veléSanu iznadkums tomér | Ee ee open = oa Ler . -* re, wg Vat. wee ‘, ae 4g . t : ; a . . er eS ~ pis Mee 7 | . init “oom . a Rae A 7 7 | : ie othe : itty I v we . ar. - Lo 7 is rs, oo, een? . Lie a “ a a ws: ot Eee "" " . . ta oT er . ao." .. . rou 1 . 1 - ee te re fof. ano er . 4 oo we H poe ote . fas rE é . = kos 1, 1 Pri iouaawle . F Toe we i= 2 og . “a 1 : . = val 4 i oer . . . . et 5 ry a , : . 7 ion . . ae . Va ie, . - - La . = ‘ . . ie or e foxiat a, id wl . oe? . " ' . 1 7 a* esa} : t - wa i a . ! : a, 1 . I ’ 1 Fy Wet ' = 7 “wu vee FA r . 1 i. ase | 7 l a . x 1 ‘a . my | g rT " Dg ge re ae oe }kvinslendas. Vin§ pag- Aes Gi LATVIJA Musu specialkore- spondenta vestule Latvijai apilecina Austr&lijas vietu isti de- mokratisko zemju saimé. Skaidrs, ka Menzijs vél vairak neka Ciflijs draud koministiem un sarkano arodbiedribu vaditajiem. Vin saka: »los més bez délastibas likvidésim!" Liberali Ciflija laudis cendas saska- tit komdnistu draugus, tatu lidzsi- nejos gandriz 5 gados strddnieku partijas valdiba pieradijusi, ka tai driz zlndsim Austrélijag pé " eos Bog ad | ; wed | 7 artes aml at No kreisis: Austrililas tagadéjais ministra prezidents DE B. Ciflije, Sustriliesu ,Cerctiis" — opozicijas liderls R. G. Menzijs on lauku par- tijas vaditijs A. V. Fedens, runajot Brisbenes radiofonii, més visu kontinenta iek&éjo dzivi, lidz ar to zinama méra ari vairdku tukstoSu latviedu n&kotni, Ciflijs le- pojas: ,Stradnieku valdiba pani- kusi, ka pirmo reizi Austrdlijas vés- turé nevienam netrikst nodarboga- nas, Darba ir pat vairdk neka stri- dataju. Menzijs saka: ,,Ciflijam un komunistiem ir viens mérkie — valsts socifiliz@Sana. Ja ari 10. de- cembri uzvarés stridnieki, tad viens Privatuznémums péc otra pdries valsts parzina.* Fedens sit dari uz galda un sauc vélétijlem: ,,Vai mums jastridd tikai tidéj, lal mak- satu nodokjus Kanbéras parlamenta uzturesanai?“ Ari vin’, tipat ki Menzijs, stridnieku uzvaras gadiju- ma saskata soclalizésanas briesmas. Apméram tida izskatas priekSvélé- Sanu aina. Sis partiju cinas gan dazkart ale bet patiesi solidas, kas skaita 19. parlamenta sastavu. Biju- sals DP &i kontinenta politiskajé dzivé vél ir tikal nulle. KA Jaudis amejas, — kamér sike darboties ,Otré pasaules kara imigrantu par-~ tija’, tikmér bisim vérotajl. Tatu visu, kas Saji zemé notiek ap mums, uztveram ar lielu interesi. Ciflila valdiba mums te lauj dzivot un siradat. Esam feraduSles perioda, Ko uzskata par Austr&lijas imig- rdcijas koSakajiem ziedu laikiem. Ari to paveikusi stridnieku valdiba, Varbut naks citi kungi ar cit&im do- mam un citém izdarfbim ar! pret atbraucéjiem? Ja visapkart dzivo brivi cilvéki, k& ir Australijz, tad gan S&du baitu nav, kadé! ari 10. decembri gaidim ar glu%i mmierig sirdi. Kanbérf, novembra belgas. Arnolds Smits Palidzibas akeijai Iilinoisas stata labi panakumi / | YESTULE LATVIJAI NO ASV Novembra pirmajas nedélds stei- dzam novakt kukurtizas razu, Sest- dien sapéja visi kauli. caurméra bija jaizber ar lapstu lidz 14 kravas kukurtizas. FPelnita svét- dienas atputa ari neiznaca, jo jau bl. 7 rita visa gimene devamies ce- ja, lai mégindtu kaut ko darit ne- izvietojamo tautiesu jaba. Mis pa- vadija mazo tautu labvelis Dr. A. B. Epibijs (Applebee) Hidz ar ‘undz. — stradataju sievieSu ligas prezident. Lai braucienam butu mazliet ofici- als raksturs, lidzam taja piedalities ari Dienvidillinoisas protestantu draudzu apvienibas labdaribas no- zares vaditaju Mrs. Penkhersti, Apciemojam 4 draudzes, runajot bhaznicas un draudzZu namos, Fur- mersitijas. Bételes kongregaciona- listu draudze véléjas tuyaku infor- maciju par DP izsaukSanas kartibu, ko sniedza Mrs. Penkhersta; nora- dot, ka lidz 25. decembrim vinas darbibas rajona jasavde 1200 gaivo- Pee 1. janvadra DP izsaukt vairs nebusot fespéjams. Cechosloe~ vakijas celojuma iespaidus pastasti- ja Dr, Eplbijs, uzsverot, ka kom@- nisti cenSas iemidzinat brivas tsu- tas Skietama drosibas sajita. Kas vakar notika ar Latviju un Sodien ar Cechoslovakiju, tas jeu rit var notikt ar ASV. Péc tam deva var- du man ka istam DP. Kad biju pastastijis, ka vel tagad Vacijas no- metnées mit tukstosiem latviesu, kam nav izredzu izk]Ut no turienes, nolasiju dazas sanemtas vestules: Man 22 gadi. Esmu = precejies. Mums divi bérni. Nevaru stradat, jo amputétar abas kajas..." -—— ,bsam divi bareni, mamina nomira pirms gada, Man 14, bralitim 6, ve- cai matei 82 gadi, Maizes meciens plans... Pravais klausitaju 300 cilvéku -- savijngjas. Daudzi raudajia, Pée dievkalpdjuma izda- liju 28 tricigu gimenu val kara i- validu adreses, kas, varbut, jau Fiemsvetkos sanems pa davanu sainitim, un vismaz vel tikpat dau- dzi tos sanems velak. Klausitaju vida bija partikuSi jaudis, bet ne- triika ari tricigaku, tacu katrs gri- béja ar kadu mazuminu palidzét. Tikal tagad, péc nepiina gada no- dzivoganas ASV, saprotu amerikanu eilvaku: cik neuzticigs um Uzmanigs pulks <— ap ‘ving ir pret svesam idejam un jero- sindjumiem, tik atsaucigs un sirs-- nigs kliust, ja labi jepazistas ar ka- du patiesi jauku lerosinajumu. Lidzigu atsaucibu veroju Mil- maind, Raudhausa un Etvuda. Kad to )=s diena. pl. 11 vakara nogurusi un krietni hosaiusi parbraucam majas, Dr. A. Eplbija astonvietigaja Sevroleté bi- jam veikusi gandriz 500 km, izdali- jusi pari par 60 triicigo adreses, in- forméjusi plasu apgabalu par Lat- vViju un latvieSiem, ka arl ljeteikudi izsaukt uz ASV par laukstradnie- kierm 4 gimenes. ) Nakamaja diena plendca_ atkal jaunas vestules, jauni saraksti. Ce- rams, ka ari Siem rakstitajiem iz- dosigs ko sagadaét, Labi, ka dadi bija rakstijusi anglu valoda, jo ta aiztaupa lieku darbu. Laika trii- kuma del man nav iespéjams atbil- det gandriz uz revienu véstuli. At- bildot uz, daziem jautaéjumiem, gri- bu noradit, ka art turpmak prieks- roka bus tadiem atbalsta luidzéjiem, kas zaudéjusi loceklus val redzi, jo vini ir ziedojusi visvairak — Dieva un taisnibas varda. Karlis Kezbers Dzeksonvilla, novembri. Vai latviesu !auksaimnieks bija atpalicis? | Atbilde uz A. Abera rakstu Kalpam labi ~ kungam sliktak Izlasijis Latvijas 21. septembrya numuri A. Abera rakstu) Kalpam labi — kungam sliktak, nesapratu, ka t& var rakstit lauksaimnieks, kas, clk atceros, Latvijas brivibas jaikos rakstijis Zemes Sp@k& un kam, pé apraksta sprieZot, paSam bijusi pa- raugsaimnieciba. Gandriz tidi pasi vardi par atpaka] palikuéiem laux- éaimniekiem mums née vienrelz vien bija jadzird yvicu okupGcijas laika. Nesaprotu, k& piedzivojis lauk- saimnieks var teikt, ka vin’ ir tads nejéga, ka pat 10 g v. amerikanu puika par vinu gudriks, Esmu sa- Stapis S5eit daudzus bdijusos DP, to vidi arf pilsétniekus, kas stridi uz laukiem, bet neviens nav teicis, ka nevarétu braukt ar traktoru; pa- Tasti to lemacas dazu stundu [aik4, pie tam, stréd&Sanu ar traktoru vai ar auto uzskata par vieglako darbu, ko veicot var atpisties. Pasam man darba bijis jasasto- pas ar daudzam masinam Apmek- lejot Minesotas Stata 100 gadu ju- bilejas izstadi, redzéju visdadadakas masinas un, papétot tuvak, kA ari izlasot plevienotos sfkos aprakstus Par masinu darbibu, nemaniju neka tada, ko nevaréftu saprast un kas mani kavétu 8!9 maginas vadit un apkalpot. Val tad Latvijas lauk- saimnieks, kam pie tam vél bifusi paraugsaimnieciba, nebija redzéjis tidu ,zvéru“ k& traktoru un mo- toru? Talék Abers raksta, ka vina kalpi stridajusi 10—12 stundu diend, bet te stradajot tlkal § stundas. Es sa- rakstos ar daudziem daZzados Staton nodarbindtiem tautieilem, bet par tidu lejputriju, k& to att@io Abers, | man nav vél gadijies dzirdét, Nerzi- nu, kur kidam uz iaukiem saim- mieks stundas skaltitu, Parastais darba laika — arf man — ameriki- mu farmds ir $4ds: cejas pl. 5,30, p&e pusstundas s6&k slaukt govig un ba- rot citug lopus, pl 8 brokastle, un tad lidz pl. @ vakar&, ar 1 stundu partraukumu pusdien&, darbs uz lauka vai salmmecibaé, pl, 6 govju SlaukSana un kopSana, un labi, ja ifdz pl, 8 vakaré ar darblem ir gala. Tas ir joti parasts emerikGnu far- mera darba sadalijums, Selt gan ir maz laukstradnieku misu izpratné, jo amerikani parastl lopus kop} par procentiem no razas, bet feceloti- jiem procentus neviens nemaksa, un viniem, ar maz iznémumiem, {4str4- da par pusi tas algas, ko sanem &e- fienied, | Maz izsaka Abera vardi, ka viné, no darba maéjis ejot, nopircis sev pirmas Skiras cigaretes un sieval Sokoladi un piebilst, ka laukstrad- nieki Latviji, to nay varéjuS{ atlau- ‘ties. Jijevéro, ka Sokolide un ciga- retes Selt pieder pie vislétdkajim precem (6 taf. Sokolfdes 25 centi, 1 karbina clgaresu 18 centu). Abera rakstam caurl manfma do- ma, ka latvieSu lauksaimnieicdi, salf- dzinot ar amerikainiem, bija visai atpalikuSi, Abers lsikam nav bijis pirma pasaules kara béglu gaitas, un drosi vien, vina mijas nebis bi- jusas izpostitas, citddi vin’ atcerétos, ka Latvijas lauksaimnieki 19813.— 1914. g. nezin vai bija atpalikusi amerikaniem, nevérojot to, ka éeit kolonisti dabiija zemi va! nu par velti, val par smiekligu cenu, bet Latvija zemniekam ta bija jalzpérk par dar- gu naudu: jaievéro ari tas, ka aug- Starpgadijums uz kuga kas bei- dzas bedigi slavenaja Elisa sala _ Polijas DP Golda Kleina grib atnemt igaunietel T. Sepai delu Chicago Tribune (12. nov.) sensa- cionald ietérpd publicé zinojumu Dar neparastu starpgadijumu uz DP transporta kuga Ger. C. H. Muir, kas no Bremenhafenas ar 1272 DP 31, oktobri izbraucis uz ASV. Kada Polijas begle Golda -Kleina pleprasijusi igaunietei = T. Sepai, lai ta atdod vinai 9 g. v. delu Toivo, kas esot vinas dels, ko Klei- nai priekS 6 gadiem atnémusi vacu armija. Amerikdnu daikraksts | pirmaia lappusé ievietojis abu sievieiu un - zéna attélus un gfaraku = zinojumu, kura§ starp citu. raksta: ,Golda Kleina kundze, acis nenovérsdama., ilgu pilnu skatu raugas padruknaja 9 padus vecaid zena, kufam kada Cita sieviete sargddama. aplikusr roku. Kleina kundze apgalvo, ka Sig zéns esot vinas Abrams, ko tai vacu armija pricks 6 gadiem atne- musi Volna (Pulij#} un ko ,,vdciedi velak pardevuii", ,,Tas nav tiesa!® sauc otra sieviete, 30 ¢. v. igauniete Tasija Sepa. ,Tas ir mans déls Toivo —un to es varu ar pieradit” Talak laikraksts pastasta, ka stri- dus bérna dé] starp abam sievietém otru dienu atradies uz jiras, Klei- Ma izgajusi no kabines, ko t& apdzi- vojusi ar savu otro viru Mordku un meltu Dinu. Kad vina pagdjusi ga- ram kada!f kabinei, kuras durvis bi- juSas atvértas, t& redzéjusi tas jemitniekus Sepu — &kirteni — un zénus- Toivo. Kileina fekliegusles: ,ibram! un iesteigusies sveSaja kabiné. ,Pazinu tilin zénf savu 1943. gad&@ atnemto délu," vina ap- falvojusi Zurndlistam. Tolvo neat- cetas, ka btitu kadreiz redzéjis Kieinu. Sepa bija satraukta un sa- niknota, Vina padzina Kleinu, un abas griezds pie IRO virsnieka, ku- Ga pavadona 4, Veila, kas atteicds iejaukties stridi, norididams, ka sadu lietu kartoSana fetilpst tlesu kompetencé, Sepa bijusi sagutusl un uztraukta, ka tai sve3d zemé Dus jacinas par sava déla atgaSanu. siarpgadijums vinai atnémis visu prieku par {iebraukganu Amoeri'cd. »Man ir dokumenti, kas apliecina, ka Toivo ir mans déls," piebildusi vina, ,bet ka lai zinu, ko &] sieviete izdaris?" Tiklab Kleina ka Sepu gimenes alizgadatas apstak]u noskaidroSanal sicies 2, novembri, kad Ekugis jau i uz bédigi slaveno Elisa salu. ‘(5 libas zinf starpiba visumé ir mil- tiga. SAkoties miera laikam, 1920. g., mums bija izpostiti veseli apgaball un gandriz visa ripniecIba, kamér amerikani visu pirm& kara laiku un péc tam ir tkai razojuSl un drk&r- tigi izedevigi savus razojumus pér devuall: tdpat tas bija ar] otra kara _Taiké. Kur te nu ir salidzindjums? Es esmu lepns, ka esmu Latvijas lauksaimnieks, jo tadu uzplaukumu un pandkumus, kfidus sasniedza lat« vieSu jauksaimrieki tik isd latka, neesmu redzéjis nekur citur, kaut gan esmu kiidis pa dazidim pasau- les malim. Ja més bitu varéjual vél 10 gadu mierigi dzivot un razigh stradaét, vai arf misu laukstridnie- kiem bitu tricis daudz no t, kas tagad ir amerikdnu laukstrfdnie- kiem, par stridnieku socidlo nodro- SinfSanu nemaz nerunfijot? Pie tam visi un visur aizmirst salidzinadt, clle bija jSpfirdod sviesta un bekona, lal nopirktu traktoru Latvija, Vaclja un Amerika val Angiliji. Kadas bija cenu starpibas razojumiem tun ma- Sindm? Es plevienojos prof, P, Starca domam, ka tieSi lauksalmnie~ cib& latvieSi bija sasniegudl ott daudz Arf strddnieku dzives jaut&- Juma bija visum& nok&rtot labi, un mans salmnilecibh — t&, starp citu, ar] bija paraugsalmnieciba ~—- tas bija tik Jabs, ka pat bolfevili 1940, g. dbija spiest! to atzit. , Mums lielikal dalal felt un arf citis zemeés nav maizes bez garozaa, un Latvija nebija nekfida katorgas zeme, A. Janievics Minesoté, ASV, novembri. Dzive un darbs Australijas ,,Rura” VESTULE LATVIJAI.NO PORT KEMBLAS Delvoju un stréddju jaunajh Au Strdlijas ,ROraé" — riipniecibas pil- séth Port Kembla, kas atrodaa pasa Klushi okeana krasté, apm. 50 jf- dzegs uz dienvidiem no Sidnejas, Esmu atradis darbu silikita kle« Relu fabrikd, kur no 50 strfidnie-} kiem puse ir bijugie DP, to vida 4 latviesi un 4 HetuvieSi Pati fab- Tika joti nemoderna, toties misu dzivojamais hostelis izbivéte ar vi- sim értibim un izmaksajia firmet 5000 marcinu. Darbs smags, bet censos to veikt godam, un lidz élm tag ar! izdevies. Par 5 dienim éa-« nemu 8 mare. 10 $i), par virsatune dim galdama vél piemaksa apm, 2 marc, nede|é, Port Kembiad izveldota lieliska TOpniecibas osta, kur régulari lebrauc tvalkoni ar radu no Tas~ manijas raktuvem. Tie&l no kus ,plem rudu lekrauj vagonetés un aiz transporte talak uz metallfabrikém, kas pédéjo 10-15 gadu laik&_,Jiz- augusas" valriku jidZu plat josla gar zemo un lidzeno okeana krastu. Sajis fabrikdy darba rosme neno» rimst ari naktis, un vispar darba temps éeit straujg. Pilsétas rfipnti- cag pavisam strid& apm. 600 bijuéo DP, ari dazi desmitl latviesu. Esam visi uznemtl arodbiedriba. 23, oke tobri ple mtims no Sidnejns feradds macitajs Birkhéna, kas sarikoja dievkalpojumu latvielu un vaeuw valoda. | Esmt. atradis misu mazaji pilsé- tina paris veco iatviebu {migrantu gimenes. Béneg pagasta dzimudels tautietis Zaring, péc profesijas ka- léjs, savas mfjas vartinos izkalis vecaka déla vardu Ziedonis, kag arf pavedinaja mani uz domim, ka baja maja jadzivo latviegiem. Otra veco latviebu {tmigrantu gimene ‘r PriéL Brivaja laiké nodarbojog ar dai- amatniecibas priek&’metu sgatayvoba- nu, un jaisaka, ka &i nodarbiba izrf- dijusies stipri ienesiga. Strad&jot diezgan primitivos apstakjos, abi ar sievu piepelnam tomér apm. 10 marcinas nedél4. Pardodot tieal pasiitinatajlem. var dabit par ma- zakam karbingm 25—80 Silinus, he- lakam karbindm 80~160 4i]., bet Skivtiem. 70-120 &il, su gatavot ari svesturus un paplé~ tes. Australiesi cieni labugs nacio- nalos ornamentus, bet labprat pérk ari priekSmetus, kuru roldjumam izHetoju Reina Birzgala komiske ziméjumu metus. | | Port Kembla, novembri K. Luels UZ AUSTRALITU Sinfs diends 1800 cilvéku liela {z- cejolaju transporta uz Australiju no Neapoles izbrauca 275 latviell no Kupiem 144 no Danijas Oktobra Olra pusé Italija icradas vél otra Danijas transports, kas aiveda ap 200 tautiesu, Pavisam oktobri caur Neapoli uz Australiju {zbrauca ap 600 Jatviefu, starp tiem ‘ari dzejn. prof. K. Abele, kas dodas zindtniska darba uz Adelaides universitatl, rakstnieks Mintauts Eglitis, LNP un LCP loc. adv. Ed. Lieping, arch, Bite, télnieks Dobelis uc. (ery . “ iat, ce eee: a "Pe STEVE eee et Drizumd sike - ft