_ tiska Brivibas legiona dibinasanu ASV var pastavet tikai, atbalstot . Ejropas militaro jaunuzbivi PRESES ATSAUKSMES PAR ATLANTIKA SPEKU VIRSPAVELNIEKA PE- : DEJAM RUNAM Vakingtowa (il), — Passules potitishajSe aprindis, bet Jo sevidkl ASV kongresa on vaidibas jocekjos an vish amerikiga teulé pag. nedé]i Hei&ko interest radija Atlanttka bruyoto spéku visspavélnieka gen. Elzen- tinofaumt un paskaldrojumi par yins Elropas celofuma rezultitiem. Péc pirskata senita un tagtas pirslévju sama koplgali s&dé gen. Elzen- haners ar saviem novérojumiem Eiropk pedi fepazistinajs abo name ir- politiskjs un militiris komisijas, bet piektdien amerikiga tautai telca ra- Giorunu, kas bija pleslégta tilredzes raidjtijam. — Gen. Eizenhauers ierosina starptau- “LATVIJA TreSdien, 1951. 9. 7. februge Vel sovasar gaidams padomin nzbrukums|DAZOS VARDOS Jugosiaviial — parege Tomass Diulis Nujorka (md). — Nujorkas Sta gubernitors Tomase Djutjs kidd rakstS tarnala Colliers izsaka domas, ka jot] jespéjams Pad. savienibas urbrukums Jugoslavijai vél Zovasar un ka-uzbrokuwms Ejropal varétu sak- ties rudeni val ndkodeld gadd. Diuifs raksti atzist, ka viena daja padom- jo pasaules lekayofanag plinu eso! glufi skaldra, Tagad kirta esot Jugo- slavijal, an esol pletieckamilemesli plegemt, ka Maskava vé!l fogad vai nu méginis organizét ,iekséju apvérsumu” Jugoslaviji vai arl liks saviem satelitiem izdasit bragoto inviziju. levérojot to, Djuije prasa iespéja- mi paatrinat ASV un Rietumeiropas sizsardzibas planu realizéSanu. Rie- tumeiropai vajagot vismaz 120 divi- ziju, un ta arl spéjot S4du armiju 6a- stadit. Péc Djuija domam, amerikanu valdiba eavus planus efkuma dibina- jusi uz piepemumu, ka Pad. savien!- ba domd uzbrukt 1954. g., bet tagad Ungira diplomitiem § Vadingtonz turpmak atfauts uzturéties vienigi {g judZu josla ap Balto namu. Sis aizlie. gums ir sekas ierobeZojumiem, kAdys ungaru valdiba noteikusi amerikany diplomatiem Budanesta. Lidzigs , dip. lomatiskais kars‘ jau pastay starp Rumaniju un ASV. Amerlkanu armija turpinds nositt; uz Eiropu Kafaviru un civila perso. nadia gimrenes loceklus, zine UP. Izraelas parlaments noraidijis ar elu va‘rakumu kreisés mapama par. tijas ierosinajumu uzpemt sakarus ar’ kominformu. Mapama partija valdi. bai parmet kontakta trikumu ar Krievijas Zidiem un atkaribu no rie tumiem imiqracijas politika. Elropas alzsarga’ana no pakiauia. lai biitu eagatavots pret fespéjamu aqresiju pavasari. Tai paSa laik& Tito parorganizéjot savu 700.000 viru stip- ro armiju — lielako arpus Maskavas kontrolétag Eiropas — nelielas vieni- bag pa 50 viru, kas péc partizanu metod@ém visur spétu uzbrukt ienaid- niekam wun péc tam pazust, Neesot noslépums, ka Tito, uzbrukot Mas- Auentika brunoto spéku virspavél- Neks savie runks atkartot{ pasvitro- ja, ka ja Sev. valatls grid pastivét, tim navi.cita cela, k& atbalstft Elro- pae roilitdro jaunuzbiivi, ,Ja més sté- véekn kolsti un vien} koministiska- -J8. pasavlé,” eacija generdils, tad . Mdsu sigtému iznicinis.” Télak £i- tenhauers par malkdighim apziméja do- mas, ka’ Eiropas alzsardzIbas’ stipri- najana varétu izreisit agresiju no ko- - InOnisty puses: Mes veldojam Atian- tka brujotos spékus tikai misu padu alzsardzipal." 3 Pleskazotles tieSajiem celojuma ie- spaidiem, Eizenhauers . yen ka Atlantikal pakta valstis a ule piidit esvus pienikumus, bel .veldotu un. stiprindty brivlig Elropae aizsarg- ku paraugu vind pteminéja Pran- elju, kes app@musies etlities pretim koptiniema draudiem tiklab valets jekdlen®, kG &rpus tis. Tada pati ap- Hémiha valdot ar! Norvégija, Belgi- ji, Holand, Danija, telifé un ciths valetis, Gener&lis uzavéra,: ka Eiro- : pa Day me nepieclesam! amerikigu a val viri, 'k& apbrpnojums noo Sav. alstim, kes fasanem ,étr! un liel& daudzuma", Vind turpindja: , Rietum- eiropa no misy ndkoines viedokjs ir tik evariga, ka mums visiem spékiem jdrOpBjasi par to, lat tal nepdrveltos sarkand lsvina. THdé] vl foged ne- pleclelams amerikfinu diviziju skaitu Eiropl paaugstindt uz sedi, bet n4- Kamgad Sis skaltg vél jidivk&rdo. Amerikas un Elropas prese vienba!l- Gigi uzever Elzenhauera paskaidroju- mu Helo nozimi, ko sevidlsi reBlu pa- ' date viga personigé autoritéte. New ‘York Herald Tribune norfidija, ka El- . Renhavera favés runés mazik pieska- - - Ties pesimismam, ko tas atradis daZis * Efropas valetie, bet galveno vérfbu Veltlie ASV k& vadolis niiciiag at- ,valal pret kom@nismu. Ki sevié-[ ya vaistIm péc Eizerhauera apgalvoju- ma 1952, gad’ Elrop& bis 6 divizijas (tagad 2}, Lie!brit&ntjad 4 (2), Franci- jai $6 (3), Belgijai 3 (1), Italijai 3 (0). Thtad Sis plecaa valstie Hdz 1952. adam varétu uzstidit 21—22 divizi- as, bet Itdz notelktajim 40 diviz!}am tyiktu vél 18—~19, Bez vdcu Ifdzdalt- bas #o robu nevaréfot aizpildit, ap- galvo ialkrakets, Tailéxk New York Times cénbas pierSdit, ka ari minéto 40 diviziju iy park maz, lal atbai- dtu padomju bloka 250 diviziju ag- realias kari, Vailogtonag Gritetu ministrijas ap- rindas valda p&rlieciba, ka fenerdla ‘Hizenhauera ietekmé kongress no- teikt{ plekritis arf t8lGku amerikfnu kapaspéku vienibu sfifSanai uz Fi- pu. Lai stipringtu Firopag aizsardzthes epékus, gen. Sizenbauers sendta m'il- lrajai komisijai ieteicis nodibindt starptautisku Brivibag legionu péc franéy firzamnieku legiona parauge. Eizenhauets norSdijis ka $f lefiona uzstidifana mekddi rind nedrikstot mazinat psku amerikdnu militards sal. stibes, Jaundibiném’ le#ion’ Atlan- tke brunote ep&ku virspavélnieks ie- teicls uzyemt pretkomilnistiski nuska- hotos vaclesus, ungérus, polus, ée- choslovakus un citus. eiropiesus, vf |= é rs i v en Skerdli bil. baltiesu karaviru ie celoSanai ASV batu noversami, -PAREIZI TULKOJOT DROSIBAS LIKUMU, PASKAIDRO SEN, MEK- | KERANS Igaupu laikrakets Eesti Post zino par ASV igaunu pillém baltiesu kara- valdiba domajot, ka padomju uzbru- kums varot bit gaidams jau sogad vai vélkais nikam4 gad&. Djuije ari prasa no Sav, valstu valdibas so- lijumu, ka ta turpinas atbaletlt Eiro- pu un ka fen, Eizenhavera armija aizstivés Eiropy katros apstikjos, Sav. vaistim esot jdiedrogsina un ja- pamudina Eiropa, lai tlebdm tiktu sa- sniegts mérkis -- Eiropas Unija un tecpéjamj Heléks militarais spéke. Marsalis Tito jau izstradfjot planus jugoslavu aizatavésands poziciju pa- steidzinatal izbiivei Bosnijas kalnos, DP turpmak pak- I => i cane lauti vacu fiesam Frankiurie (md). — Grozot augsté komisdra likumu Nr, 6, vicu tlesdm amerik€pu josld dote kriminala ju- risdixcija par parvietotam persondm tadd pasa méré, ki par vdcu jedzivo- lajiem, Lidz Sim DP, kas bija apeu- dzéti smagdkos pirkapumos, bija tie- éajami vienic! mililéris valdIbas un augeta komisfira tiesds, bet mazik svarigos gadijumos jau kops 1948. g. bija pakjaut! vicu tlesim. Saskand ar jaunajiem likuma grozljumlem, augstajam komishram ar! turpmak paliek tiesibas lejaukties DP tlesia- n&, ja to prasa okupacijas spéku in- hereses, Tas paredzams galvenokart gadijumos, ja pastiv dibin&tas aiz- domas, ks tiesas gait& notikusl DP diskrimindcija val pielaistas nepared- tibas tulkoSand. Pirmajos gados péc kara vacu tle- 6im vispar bija hegta jurisdikaije nas padomju kontrole! ir svariqhka neké Azijas aizsardziba, — Gallupa institita aptauja izteikusies gandrix puse iztanjato amerikanu. Tika} 9 proc. dod priekSroku Azijas asizsar- gasanal, Tavku tn protefna triikums angi, bariba esot vainojams Anglijas gri- pas epidémija, izteicas pazistams angly arsis Dr, Leitons. Veselibas ministri- ja 40 argumentu noraida, nor&dot, ka epidémija plosés ari daudziis citdy §. ropas zemés un Havaju salas. 2 milj. viru Hela ,,Brivibas korpe- sa“ dibiniganu, lai papildinftu ASV brunotes epékus, ferosinaju$i amer kavas éatelitvaistim, kag gandriz ap- joz viau Jugoslaviju, paredz aizstave- ties Bosnija, jo paréja valsts dala pret uzbrukumu co austrumiem gan- driz nav nolurama, Tanku spéki, pari lidzenumiem ielauzZoties no Unqari- jas, Bulgirijas un Rumanijas, viena dien& spétu ienemt Belgradi, Agra- mu, Skop]i un daudzus citus centrus. Tito esot parliecinale, talak teikts Colliers raketa, ka uzbrukuma gadi- jumé Jugoslavijai rietum] tulit suti- tu palidzibu, un vind arl pats censo- ties sey f0 palidzibu nodrosinat redzot to sastadit no izmeklétiem ar. zemniekiem ,cipai par brivibu en par savu dzimteni". Ka zinBme, idzIgi projektl izteikt! jau vairakicdrt, Oto Grotevolam draudot ,.izekring. Sana“ no SED, izteicles Rietumvici. jas socididemokratu vadonia Sdrme- chers, Austrumvacijas premiéram parmetot neveiksmi noorgamzét saru- nas ar kancleru Adenaueru par Vi- cijas vienibas problému. K& zin&ms, Adenauers nesen Grotevola earunu priekalikumug noraidija. Degasperl apciemos prezidenta Tri- menu 4i ménesa beighs, sino italu ,Ari komunistiem jaaizstav fevzeme“ — DEKLARE ITALU KOMONISTU VA- DONI UN IZSTAJAS NO PARTUAS Roma (md). — Komfinistu deputati Manan! un Kuti, izcili partijas va- domi RedZio Emilijf, oficiali pazino- ju&t izstafanos no italu koministu partijas un deklaréjusi savus_,titois- tiskos uzskatus, Kopigd pazinojuma vini deklaré, ka notelkti un bez jero- bezojumiem nostjas par naciondlas territorijas alzstavésanu pret ketru eventudlu agresiju -— vienalga, no kuras puses th nfiktu. Talak abi ,,tl- toleti” aicina itaju partizinus wun Stradniekus neticét kom@nistu par- ijas§ oficidlajaj versijel par vinu abu izstaSanos, ne ar! ,burbuadziskds preses” komentariem. Vinil joprojim esot pret visu lidzdinéjo italu val- dibas poliltku un pret Atlantika paktu, bet ari pret italu kominietu partijas politiku. Arf komunistiem esot jiaizstiv sava tévzeme, ja vaja- dziga — arf pret Pad. savienibu, Manianl Jugoslavija ciniiles kopd ar zidentu Italijas premjére epepriedt- eies ar Francijas ministru prezidente Plevénu. Angju okupicijas armijn Vici hoja anglu augstais komisim Viici- j@ Kirkpatriks. Turkl&t to izdartiet ta, lai okupdctias epéku uzturédanas liktu tadi padi ka pag. gada. jus! arf Holande, kuras & g. alzaare | dzibas budzZeta izdevuml sasniegs 15 kAnu sendtori LodZs un DZonsons, pas prase, Pirms eastapSangs ar ASV pre BE daria viedoki{ esot pilnigi saskano- paredzéts divkarkot vél Hogad, park . izdevumi, kas jamakeS vacieSiem, pa» a Yenallé bildina paklausit pddomju AlzsardzThas izdevumus divkirio-. | ij , vird jauthjuma skaidrosan’. Iqaunu bikdiga}iem pientkumiem. Arf brit) oiasthas komitejas priekisSdis R. liberflais Manchester Guardian rak- stija, ka Atlentika brunoto. epéku| Mviranne un vicepriekieéd'a prof. virspavéinieks jepriecinodj max paka- P, Sdgpaks dinfe dien&s spmekléja Vijies pie elropledu ga + Mes Grifetu. mintstriju Vadinglond, kur, verem bit plrllecindt!, ka gen, El-| TemzZel, nepandcs nekddu izdleirigu genhawers, kes Biropu jau vienreiz atbild] kapaviru iecejlo$anas etd, giltile, neattelksies’ to darit valreiz.| PEC tam igaupu parstivji spmeklé}a ‘Vind daris: visu iespSjemo, lai Fran-|*0toru P. Mekkeranu, kas, ka zi- ciju un citus sabledrotog pasargatu no nams, ir ASV drodibas fikuma au- komiéniema uzbrukuma.” tora. Sis pretkomOnitiskais Hkums, uznémust Joti atzinigi, Galvenais te-| V8" organizGctju piederigo tece- mesle tam, protame, ir generdla ap- sen Sav, valetis, ir par pamatu gaivojums, ka Francija pieder pie El- raviru emigricijas aizkavéSanai ropes. aizsardzibas galvenailem bal- Mekkerans, kas igaugu parstivjus stiem. Francijag apmierinatlbu vairo-| Piegéma savda dienesta telpis, pa- ju arf Eizenhavera vardi par Vaci-| kaidroia, ka baltielu kapaviru Heta jas apbrunofanas novilcingdanu, —«| Vem Iidz dim nav bijust gluzZi skaid. Kongresa abu namu m'Htdrajs ko-|"@ Det art tagad vind necentigoties mieijis gen. Bizenhauers pieprasija| PAndkt mintté likuma groziSanu, kas ka Ifdz 1952. gada beigdm Eirepas sin vismag pusgadu isiku, Péc aizsardribag armijal jSb0t vismaz 40| *RAtora’ dom&m, Akuma grozijunrs diviziju atiprumd, Izejot no 1 apgal.| Sti neesot nepleciefams, jo baitiesu vojuma, New York Times mégingjie} Ol keyaviru izcejodana aiztur8ta noskaldrot, cik diviziju bOtu jadod| Pevis tesa likuma teksta, bet ti katra Atlantika pakta valatlj. Sav,|DeParelzee = iztulkodanas del. Mek. kerane solijis kopd ar citiem lHdztqi eee Sig ap gia" Bo estaces, kas a¢ko Numa izpildiia- Remas laikraksts zipe par icsncjamn jauaa liremla manctra nai, novérstu ari nepsreizu ti jz- VAI MASKAVA PIEDAVAS PRAN- tulko8anu. Ta paga Eest] Pos numura cit CHAI UN ITALIJAI NEUZBRUKSA- NAS LIGUMU} Jappuéé, kur ar! publc&ta informa- cija par Latvijas stpa Vasingtond Feldmana un lgaunijas etina Kalva iesniegumiem rlietu ministrijai, ie- tetkts bij. kapaviriem meklét citas emigradcijas lespéjas. Saviski K Roma (md}. — Pad. savieniba esot ~sbili PR Ra oes sagatavoiusies piedivit Francijai un Tealijai neuzbrukSanaa pektu, ja abas valstls btu ar mieru atteikties no rietumiem, ‘ekjauiies padomju orbi- th un apsolit neitralitatt kare gadi- jum&, — tino neatkarigais Romas laikraksts [Il Tempo, atsaucoties uz Musu Eiropas... (Turpingjums so 1. {pp.} Probléma visum& sekojoga: Krievija patiest ir Val par diskriminiciju, teikts The Stare kuma grozijumu, 1948. g. vadeu tie- sim nodeva jurisdikciju mazak sva- Tigu pankapumu gadijumos, bet arl tad pec paSu DP pieprasijuma letas bijs automatisk! valdibal, radijusi, talak teikta koment&éré ka bazas par DP diskriminaclju vacu tle- sis izridijuS&s nedibinatas. Ar jau- najiem grozijumiem DP amenkanu josl4 nostaditi praktiski tada pasa etavokli ka anglu un frantyu josid. Vacu tiesam tomér vél arvien nav tiesfhas tlesit DP, nedz ari citas per- sonas tajos gadijumos, kur nodari- jumi vérsusies pret sabiedroto spé- kiem vai to ipasumu, ja paredza- mais makelmélais soda mérs pir- éniedz 150 marku vai sefas nedéjas Clatuma, jebSu mantiskia zaudéjumi parsniedz 100 dolaru. saya Parizea korresnondenta infor- mfciju no vardd neminétiem avotiem. InformScijas detalas laikraksts esot nodevis itaju SrHetu ministrijai, Cik sinims, padomju neteikumos biSot preaita ari visas tagadéjfis ASV fi- nanciflés un militarés palidzibas no- raidisane, It Tempo, kas ir viens no konser- vEtivikajiem itaju lalkrakstlem, 50 padomju priek§likumu apzimé par. koministu ,miera ofensivaa lielo bumbu”. Visas ,miera katpanss” no- lfike esot caivends jatinu valstia rie- tumos aivilt no Atlantiike pakta, pie- solot minéto ,ésmu". Pée laikrakete zingm, minéto Kremla priekSlikwmu Francijé un !talija parvedigot Morise Toréza un Palmiro Tolati, abu valstu komilnistu partiju vadoni, kas jopro- ‘Jam vél atrodea Pad. savientba. lenaidnieks, ki més to redzam, vai ari miisy Elropas ri¢tumsabiedrotle vélas turpinat savu dzivi un darbu, it k& austrumy ne- maz nebiin un no turienes nedrau- détu nekidas briesmas? Ja viniem (tas tr, ja vigil neapzinas taisniba bolgevika draudus) val ari nevélas turéties mums ifdzi, tad labiak ir, ka més no Elropas ejam projim ti- lin, fo citid! més tikal gatavojam pedi sev bankrotu, silot Ejropai ma- feriflus, kas kddo dienu ti vai ti krista krleva rokis. Bet la mums, amerikaniem, talsnt- ba, ka Krievija fodien ir tledy drauds Rietumeiropes drofibai, iad moms, kas atrodamies tris tukstod! jiidda no draudoSa ugunekura, bitu leki mu- dinkt, dzit uo spiest eiropiesus ur pretlidsekjiem, ial vigu maju neap- Fij sarkanig liesmas, | lidzibas un darba problémim javeitil Likvidét privates ad Feta geile ars] it Se MESES Hea ey a apskata visu avizu priek8@)&s lappu- is aitasediene ape OL ane: minettija, tikojuma — paskaidrojot ses un neka nenopirkusi, smagi nopt- Sas un aiztipina. - d | cenSas iznicinat sociflas taisnibai Kadu ritu avignieks nenocieSas un gurau to atbalstit un nodot augsta-| moralo jégu, ir asic mera ap taj prasa: jam béglu komisdram pie UN G. I. kaunojogs.” ,»ook!, mamipn, ko tu meklé tais/ Van Heivenam Gedhardam. Memo- priekSejas lapas?” lappusé!” Boleikli bus pasa priekSal” marsaty Tito, bet Kuti, pée profesi- jas Arsts, bijis partizins Italia. Siem abiem ,atkritéjiem" sekoja Benevento partijas organizicijas va- ditiis Musko, Lat vinu nodrogindtu pret atriebibas aktiem, to apsargd po- Ncija. Piektdien Siem trijiem pie- vienojis vél ceturtais — Peskaras Komunistu vadonis Perfeto. Politis- kie novérotaji Italiji sagada vél citu Koministu vadonu izstaSanos no partijas. STALINS AR EZELA AUSIM Prigs (mr), — Cechu policija kon- fiscéjusi echu-padomju draudzibas biedribas méneSraksta p&édéjo numu- Tu, jo tajé tevielots Stalina uzne- mums, kupd tas atgGdina ézeli. Sta- lins nofotograféts uz karogu fona, pie kam divi aizmuguré esosie ka- rogi ar retuSas palidgibu padariti 1i- dzigi divim garim ézela ausim, bez tam ,Jidzibas pastiprinfganai"™ papiidimati arf Stalina sejas vaibeti. Toit péc karikattirag pamani§anas policija nekavéjoties konfisc®jusi vi- Sus pieejamog éurnala eksemplarus, bet dala tomér nokjuvusi privdt&s rokas, un par tiem k& bibllografisku kuriozu maksad augstas cenas. Parvictotam personam .. (Turpinajums no {. pp.) ta arf Ue, kas labpratigi vai pret sa- Vu gribu novietoti vacu saimmiectbé. Noteikumj nosaka, ka darba izvélé pie ASV armijas parvietotal personsi Ir pirmtiesibag iepretj vdcu tautibas piederigajiem. Tipée saistoties dar- bi japierida DP statusa tiesthas. Sis rikojums epéké Hdz 1952. q. 19. janv, IRO projeklé dibinat {pagu Bég]u aprupes komiteju (Refugee Service Committee} no dalidim baznicu un labcaribas organizdcljam, k4 ari ie- stadém. Sis komitejas uzdevums bis aizstavet tas beglu grupea tiesibas Vacij& kam ir starptautisks mandate. un ko vel vairakus gadus pilnigi ne- lekjaus viicu saimniecib& Tag no- vietosanas, izglitibas, materid'as pa miljardu gquidenu. par DP tiesi tadél, ka bija jabaldas 280 ciivéku upupa fau presijis suk. amd Stripes komentardé par jaund It- Ari treS% un ceturt alomekeplozt- | ja notikusi Nevadas izméginAjume laukos ASV. Jaunas kazarmas vairiku desmitc ttikstofu kapaviru vajadzIbim ce] {2 © Ungarijas pilsetas un ciemos. | 61 ungirao kalnracis nogalinits raktuves katastrof§ Tatabanjas ap; gabala. 40 ‘aizbértus kalnratus iede- vies glabt. 29 miljardi dinara papildizdevumna, bez jau 8, g. budzeté paredzétiem, | nepieciesSami Jugosilavijas armijas pastiprinasanal, pazinojis mardals Tito. | Stetinas ostas siridnleki atteiku: ’ Sies jekraut Polijas cukuru Pad sa- vienibas kugl, zino Londonas Delene nik Polski. Streiku lkvidéjus! polu policija un komiinistu partijas aktl- visti. Lopu vagonos uz Pad. savienlhe aizvesti 300 Cechoslovakijas garidz- nieku, zinoja Vatikina raiditajs. Australijas , izturlgikais vires", kids E. Dikinsaids, miris pag&jubd gad — 99 gadus ilga muz& vinam 12 reizes ledzélugas indigas Qdskas, 7 relzes uzbraukls ar divriteni, 4 reizes af motocik.u, 3 reizes ar auto un 9 rel zes Vins — precéjies, Dikinsaida né- ves céionis — oda dzéiiena gekas. Apcletinitu. ,sabotleru "“saraketes publicé Rumanijas laikraksti, neslép- jot, ka daudzos gadijumos, it seviiki . uz laukiem, notikuSas apcietinaémo uD policijas sadursmes, 4 Helus lidjaukus RietumpollJ& (bij. V&cijas apqabalos) saks bivét Bove- Sar, zing VarSavas raiditajs. Darbus . vadiso: padomju specialisti, simillem tikstoilem gizmasku, a4 dada kalibra arlilerijags grandtas w pat lidmasinas piedavaju$i dadi Rie lumvacijas ,,privattirgotaji” Cecho slovakijas valdibai, zino Jatkrakets Der Sudetendeutsche, Piedivalsis va cu kafa melerials atrodoties paslépls -| Pie Zieme]jaras un Bavdrijas Alpos. janodod mlitarai Pleredza amerikfinu josla RIRDANA PADOMJU ANEKDOTI Pacietiba véja mac, A. Liepin’, ieéniedza me- kapitalistiski morandu FRO galvenaj mitne: ar 1d- advokatu biroji, ka No Pad. savienfbas Polijd leradies vacu zinatnieku un indenieru ~ take tuvju, metailrupniecibas un dzelzbe ‘ana specialistu transports. Péc kaye tie ,brivpratigi’ esot uzpemudies | darba saistibas Pad. savieniba, det lagad (protams, ari brivpcatigs) pall dzeSot atjaunot Poliju ; randaé iztelktl véléjumi, laf sugstais komisars turpmdk sadarbotes ar na- cionaiam komitejaém, kas ir vientgas | demokratiski véiétas tautibu parsta- ves trimda, un ltidz nakotné sevisku véribu veltit Vacijd palikugo parvie- loto personu problémai AL wNaves 2ipas, délin!” eBet n&ves zinas tak ir peetBiq oN@, ta nives zipa. ko es mekléju, stuma vilnis Sav, valstis, 3 BE fe ASV, Lictbritintias, me Mpeaviles, Turcijas uc, valety par- | : mrp nada lzbuvé s »Fakts, ka demokratisk& valsti past @& ; 7 skaitu : : Eldos ‘ : hy mins ‘: visi dear Palidzthy : ae visu M bey it bandit fogad Bi. fies ar sayst ts lie Ste Btn os Gru. lie atada ja ruven ttkadrilas MW, ka ari eh Jaunizgudrotas ort ress Ash Uae visd ridi “pom nota — skeidra PrOR ber konkréta satura, saka Le (il. onas, ko pirmdienas | -yaldibas,. tendonas ut Parizes vA darba . kartibes paplasinddant u. Maskavai nav ar! ieb parisé, teikts nota, Treddien Ma : eBla vi riatumu galvadpilsétas, bet par. ae arn eee nétika Va Singtona. ‘eranls Valingtond rors pieda- | situdcija pilnig! ne : “pilnvarotais P.| neitrilitdte. = Se ra ari it un Lielbri-] Ari Rietumvécijé eee edstnieki Boné un Stils no-| nauers runddame domju notat jagagatavo| Minchenes radiofon | jsts, xe pe -| ites problému, ,,Cé std, Jaa pirms padon]y nos a rencé Pad. savienib lomati Va- palais minétie tis diplon ,droai vien nikg. kk 5 ‘4 valsty konfe-] , < faponl sprieda. par sy un Francija} miem atbrunot V& ‘ Rmim, A ) pacijas armmijas un. tos, ka konferencé vaja- aS a ae tikal visaktualakaés un] trdtitat!, Bet viena. - pearigdiiis polltiskas problémas; Liel-| ni var tikai tad: bt ' Setiotie turpretim vélas parrunat trala, te t& ir atipre ; giatikes lietas, plem., radio raldl-/ sey]. aizstdvét.” R / jmnt traucesanu, dazados vilnu ga-! a denauere pasvitro om u, tt Neraugotles uz Sm} Wdseklis mien sae ate domatarpibam triju valstu par- Turping} ss Ari Zort ‘Upeldenis oF to levérojami sekméjusi | Fizen- ‘pom, Hija un Plevena cejojumi, Peden sothie ckartog jautijumus . taiila arl ASV vésinieku ‘Konfe- jae Frankfurt8, kas beldziq tred- We Vieinieki savd apsprieZu beigu } Mdbrabon, Pitgh skadet, Kea days isle: Hdzekjlem centisies pa} Pe piara ad oz plekiptha datos d-]-. Minchene (Ii) Mf Wy. Miko jautéjumos. — Vastniek!| tise aizbég¥enal . un pitatindl!, ke padretvéj8 politiskajii} Prig& lielu vértbu ve eee bla jas un Austrijas lett ‘| vokja nopietntbu: ler nibas ministru prezji un bij. véstnieka Cec - Apeprieras par, : ‘Pioiarijas drosiba Zoes oohteek ag “Hiota(),— New York times} ®08. 1948, g.-vald + gern korespondénts DZems| V'94 lerasanos eaista i | tino par plafu informative | Mkemem. Ari anglu | | Padted! Vadingtond, kup -piedaliju- Telegraph raksta par: Francijas, pete dy r L. . T, ° Ls a vl _.'h | dibas krizi" Cechosloy Vines laikraksti: zine vakijas vaists prezix : : aan nokjuvis poli ean th militdrais spied tade], ka palidzéji | Apéarijo, Bulgarifa, Ruminiia bs zem€m bij. arliety mind Saath pedéjos ménatos sanémukas fisam. Gotvaldam pir Ped savienibas un Cechoslovaki- | 2Ozusanas bijugas ar te ‘alrindtus kara materialy gfit{-) Ce ‘a viepar vini al fae is un artilérijag vaja- Craugi, Valsts p | int galvenais temats bijis | Plas kominforma valsty’ po- pe a ae oe rl aS politiskis a Vina gaidamo apci ste i, frst [Klean noe | a? patelity valsty by ae Bréjas lirdeniecibag. vit Mpaler|jai ‘Uzbrukumu | Jonasg Cach pe gore San oe allie” Dr. Okel Ae waa ae? ECG Vaverkam tetera “ U pakéni, ~ lee on ops ar bij. Cachesicn *Getias, dean em pret ae Svarey 4 St15 L pret epalseiion une Mincheneg laikraksts zema eletilpst Atl 8- Zeitung Otrdien zinoia | stu sdime, an-| teradies Rietumvécija ' Hii tuvumd fesdien Daily Teler York | Ju zinu agentiras vBst ka Mentiss Gc dékainas - Shiedzia mn yeainas. ministrijas x -_8pstiorina Noe HEGIDaS. Juggs! Ashore Klementien tara V Aapstiprindjusag. Pecigu gaisa ea _— BRUNOSANAS VAJADZIB ; ss Kt Mueardzibas tage konference, kura p ae ministator "edt oa aizsa aris ko potas rg a Slacion&s | Juma tt Pilsétam_ Kur eatsniedz 20 ¢ ati patvey Fa | sat Plada jaun. ag Vaditaiy ,