§ -MAZGADI LATVIJA, GIE TRIMDINIEKI — Cechu jauniesi stasta, kapec beousi uz Vaciju LATVIJAS LIDZSTRADNIEKA VESTULE NO HOFAS Vini aizvien vé@l var bégt uz rie- .-tumiem. Dati parnadk robeZai pa vienam, bet lielikad daja dara to di- vata val lielakas grupas pa éetri vai Liekas, ka bégSanu atbalsta kada pagrides kustiba pasa Cecho- slovakijé, Citad! griti izskaidrot to faktu, ka béglu straume vél nav ap- se], turéta. Protams, pairbégianu atvieg- lina meZoniga robeza pie Hofas un Elzensteinas, Kam gadijies bit taja apvidi, tas zinas, clk griiti tur no- f#argijami Bohemijas meza kalni pat austrumu policijai. Tatu skiet, _ ka bez pavadona nezinataj! begli no Prigas nespétu iziet cauri meézaina- jam kalnu apvidum wun policijas po- steniem. Maz ticama bitu ary ver- Jouns palgs chirurgiem MANINA AIZSTAY SIRDI UN f PLAUSAS . Ja chirurgam jaizdara sarezgita operacija, lai novérstu pacienta sirds deforméfanos, llelakas briesmas vienmér draud no straujas noasino- Janas pargrieZot asinsvadus. Talab bitu arkartigi svarigi panakt, lai ‘uz isu bridi varétu. apst&dinat ope-. sréjamas. personas dabisko sirds un ‘plaugu asinscirkulaciju, tomér neap- “draudot tal pasa lalka tas dzivibu. . Pagijusd nedé}4 Minesotas univer- ‘pithtS grupa amerikdnu zinatnieku ‘Dr, Klerensa Dennisa vadiba demon- > “gtr@a epeclilu ,,sirds un plausu“ ma- -"Sinu, kas savi tilakas attistibas gai- _ t& var izradities' par neatsveramu pa- - ‘Vigiidzekli chirurgiem, lai uzturétu - +pacientu dzivu, kamér ta asins rin- )‘ko§anas centri uz laiku_,,jiznemti" | ‘Jauk& no kermena. MaSinas ideja . .Yaduales jau priek’ 4 gadiem, un to . *yeilizét mégina ari valréki Stokhol- . ‘mes un Filadelfijas pétnieki, -Him meaginas darbiba izméginata tl- ‘kai pie dsinpesiem, bet Dr, Denniss parliecinits%ka 2 gadu laika to varés ifetot jau clivéka sirds gadijumos. ’ Sava paireizéj& stadiji Minesotas “ginitnieku: izveidotaé masina darbo- Jay sekojosi, Operéjamo dzivnieku ,plesaista pie operaiciju galda un ar “parastajiem anestézljas lidzekjtem | stemidzina. Tad chirurgs péargrie2 ita kridu dobumu un plievieno caur- spidigas plastiskas caurules itelajam yénfm, kas vada asinis uz sirdi un -plaudim, un lielajam artérijam, kas _ ‘$zné9% svaigds asinis piréjam kerme- - ‘nim, Cauruju otrus galus pievieno -masinal, kas uz Jaiku darbojas sirds un plausu vleté, Sis pievieneSanas Jaiké operéjama elposanu uztur ar gevi8ka resplratora palidzibu. . Tad sik striédat mechaniska sirds ‘un plaudas, un chirurgs var staties ple vajadzigés sirds operacijas. Asins -Bai laik& turpina plist caur paréjo ‘kermeni ar mechaniskas sirds siknu palidzibu, ple kam mechaniskas plausas régulari papildina asinis ar gvaigu skébekli, Ar Sadu procedtiru Jzméeinéjumu dzivnieki uzturéti pie ' Azivibas jau 10 minutes ilgi. Tas tr pietickams laiks, kuya var paveikt, ‘piem., svarigo sirds varstulu papla- AindSanas operaciju. . Galvends vél atrisindmas problé- mas zinatnieklem Saja virziena ir: ka izvairities no asiny sarecésanas, kamér tis atrodas arpus kermena; kA izsargaties no balto un sarkano asins Kermenisu ievainojumiem, do- doties caur maksligo aparatu; ka no- virst bistamos gaisa ,burbulus", kas operaciju varaéty viegli radit emboliju; un bei- dzot — kd uzturét pastavigu asins temperatiiru un plietiekamu skabekla -plesitinSjumu. ,,Sis problémas atri- sinfsim drizi laika\ apgalvo Dr. Denniss, (}) pe Arvien augstak un augstak ... Bledrs E. kovs pavestl]is, Padomju ir ari pasanies avii- tljas, tipat Ki Jjau visu piiréjo svarlga. ko iggudrojumu un wtklijumu dzimtene, Avizu zipa Riabéi- ka savleniba CLEA, Vel daudzus gadu simtus pirms braji Orvils an Vilburs Raiti 1903. gada pacélas gaisi savé pirmaja lid- masinag, Krievija izgudrots ists tautas lidkermenis, kas ari jau ir smagiks par gaisu, lido un plane, turklit neapdraudot Padomjnu savie- nibs tik ,vértigas padomju pilsonu dzivibas. Ed. KeisSa zimejums Lidz Sogad grupa sija, ka jaunie parbédzéji spétu ie- kardinat pelnas karus kontraban- distus vai uzpirkt robezsargus. Kontroleentros vini visi apgalvo, ka begusi politisku lemeslu dé] un 7 mehléjusi brivibu. Daziem, liekas, Gljusi ari citi iemesh. Kada 20 gadus veca jaunava sta- sta: Mans tévs vacu okupacijas lai-. ku pavadija koncentricijas nomet- né, Es biju maza ierédne, . Jaunais rezims parorganizéja manu iestadi. Daudzus ierédnus atlaida, Mani no- vietoja kada veikala par pardevéju. Sakara ar dzives limena visparéjo slidéSanu ari veikals samazinaja personalu, Soreiz mani -siitija uz laukiem par strddnieci. Nolému bégt, tatu uz robezZas mani nokéra un ielika cietuma. Péc soda izciesa~- nas mégindju bégt vélreiz, Soreiz izdeyas, Klaldonu $0 jaunieSu vidi tomér j nav daudz, Viss vairums jauniesu ir patieSdm politiskie bégli moder- nakajd izpratné. Vecikas mérauk- las pielietojot, vini .tadi nebitu, fo nay ne terroristi, ne slepkavas, ne pagridnieki, ne aizliegtu partiju lo- cek]i, Vini tikal neslépj savas do- mas par jauno reZimu, Sadai atkila- tibal austrumos ir tadas paSas sekas ka politiskam noziegumam, ipasi, ja ta saucama sociéla izcelSanas dod iemeslu aizdomam. Sis pagadtnes dé] talako izglitibu nelauj legut jaunie- Siem, kuru vecaikiem piederéjusi naclondlizétie .IpaSumi un lJauku saimniecibas vai kas atlaistl no ie- rédnu darba, No skolas izslégtais gimnazists nevar cerét ne uz kadu cltu darbu ka vienigi raktuvés, pa- rasti Jachimova pie ufana riidas, Talikas skolas gaitas gluzl probié- matiskas ir bijusajiem skautu orga- nizadcijas locekliem. Ja vini nelesta- jas komjaunatné un t& neapliecina | sayu novérsanos no pagatnes, tad Paidéiima . izslégSana. Kaéds zéns stista, ka greizi skatoties ari uz tiem, kas kadreiz uzdziedot kadu rietumnieku dziesmu. (domatas de- jas}, Tos saucot par jauniesiem ar wrietumnieku tzskatiem" un drau- dot ar izslegSanu no skolas, Pavisam traks soclalistiskds dis- ciplinas parkapums gadijies Pilze- nes gimnazlis, Ka zinadms, Pilzeni no vicu okupacijas atbrivola ame- rikanu armija 5, maeiji. Tedzivotaji - sagaidija atbrivotajus ar lielu sa~ | jusmu, Paris gadus velak pllsétas tévi nolémusi uzcelt pleminekli par fodu $im notikumam. Jau ferakts pamuitakmens, bet tad par to talak pilzeniesi vairs nav tikuSi. Péc 1948. gada puta nav ieteicams pleminét, ka vél aril citi bez’ krieviem pieda- lijusies Cechijas atbrivogané. Tad nu stbrivoSanas gada diené ,,reak- clonzrie elementi |§ nodemonstréjot sayvu pardzivotao sentimentalitati’, nolikdami pukes uz pamatakmens. Pilzenes #imnazistu fadadienas nakti nolikuSi ari savas pukes turpat. Tatu viniem bijis se- kots, un visi nokerti, Vecadkle ie- mesti cietuma, Stastitéjs, kam vél. nebijis 15 gadu, tikai valrakkart iz- taujats, Skola vinam aizvien atga- dinfta vina nevélama pagatne. Lai sleptos, zens pargajis uz cltu skolu. Tatu ari tur driz sanemts vina rak-. sturojumgs no agrakads, un tad zé- nam pateikts, ka péc macibas gada beigiim vinam nejlaugs vairak $0 skolu apmeklét, Tad vinS nolémis begt. Mate, fabrikas stradniece, leblldumus necélusi, un tagad zens jau ir Rietumvacija, Lickas, ka ari citu tagadéjis Ce- chilas skolu skolotajiem daudz gal- vas sapju sagada jaunieSi ar burzu- jisku pagatni, Vini par daudz inte- reséjas par Saujamiem rikiem, Ce- chija vel esot daudz pamestu iero- fu, Folicija vairakkart aicinajusi tos nodot, tatu aizvien atradusi tikai nedzirdigas ausis. Kads no jauna- jiem begliem stista, ka vinu kra- -méSanos ar ierotiem novérojis kads nieaugusais un zinojis policijai. Zeni vairakkart péc tam iztaujati skola un no policijas puses. Skolo- taji iclikusi viniem sliktas atzimes par uzvesanos, Dazi beidzot aici- nati tiesas priek$8. P&réjiem sko- lotaji draudéjusi ar izslégSanu un raktuyem, Tad zéni, kas bijus 15--16 gadu vecuma, nolémusi begt, un viniem laiméjies, Vini stasta, ka “pie robeZas katram jaunadkam ée- cham esot kads ierocis gadijumarn, ja ,kaut kas notiktu.“ Ar to doméa- jot sacelSanos pret komunistier, par ko Cechijd §0 pavasari daudz rundts. Ari zéni memaz neesot spe- lejusies ar iero¢fiem, bet gan _ ,,tos igzmesinaiusi un vingrinajusies”. Bet ne jau tikai vidusskiras dé- lem un meitam bijis begot jadodas uz kapitalistiskas verdzibas zemem. Arl stradnieku jauniesiem socialis- tiskas paradizes briviba bijusi par smagpu. Vini tzvairijusiem ief uz mi- tinier un politiskajiem referatiem, kur aizvien prastti liesmaini sajiis- mas apliecindjumi. Sarkana patrio- tisma plakati viniem likusies meligi un apkaunojosi. Viens no viniem kadu noplésis un dabijis 14 dienas aresta. Kads 20 gadus veces zemi Mieka dels stradajis uranraktuvés pie celtném un labi pelnijis, taéu nejuties labi, jo ticis novérots tapat ka citi, Ar ,sajiismu“ bijis jdap- nemas stradat svétdiends, bet ta no- pelnitais ,,brivpratigi jaziedo“ ko- miinistu vajadzibam. ) Kadam 19 gadus vecam sulainim darba parvalde ieteikusi brivpratigi nostradat 4 méneSus niacijai svari- gaku darbu raktuvés. Kad Jaiks bi- jis pari, vin5 atkal darba parvaldé »pats pteteicies“’ ziemas darbu bri- gade kalnu mezos uz 6 ménegiem. Tad jauneklis pazaudéjis katru ce- Tipu, ka kadreiz varétu dabit dar- bu sev pa pratam un bédzis prom ho stradnieku valsts. Zemes varenie sakot, ka vispari fagadéja éechu jaunatne vél neesot atraisijusies no ukapitalistiskas pasaules miéaniga- jiem apkampieniem" un kalpojot Skiras ienaidniekam, Ta, pieméram, kads 18 g. v. zeltkala miaceklis iz- nésajis ,tumsu speku sacerétas la- pinas ar burZujiskiem apmeloju- miem pret rezimu". Par So padsu spéku neapzinigu upuri tur droéi vien uzskata ari 17 gadus veco ka- das darbnicas macekli, kas dzivojis kada ‘stradnieku, kopmitné. Gulam- telpas bijusi izkarta liela formata Gotvalda gimetne zeltiti rami, Vai nu uzkiidits yal vispfri vél ,bur- iuazisku maldu vara atrazdamies," vin’ ,labdara gimetni izmetis pa logu uz ielas, Zéna pdraudzinasanai darbg nometne likusiesy plemérotaka 'Vieta, Tur pie malkas cirSanas ving sabijis 4 méneSus un tad aprili par- gajis robezu Bohemijas meza. »burzuaziskas apspiestibas" ze- mes policija par lidzigiem jaunek- Ju nodarijumiem nemaz neinteresé~ jas, jo tos neuzskata par noziegu- miem. Tatu ,,paradizé“ ir citadak, Jau no senlaikiem tur nav vietas tiem, kas baudijusi laba un Jauna atgisanas koka augjus. Hofa, augusta. 0. PAR SPITI MATERIALAI PARTICIBAL AMERIKANI JOUTAS NELAIMIGI Kids amenkanu izdevéju saroda Zur nais aprékindjis, ka Sogad ASV pardotl veseli 106 milion! grimatu par tematu Ka es varétu kKIQt laimigs’, Kaut gan amerikanu .tautas materldlf: particiba ir augstika neki jebkad. Macttéjs Dr. Normerns Pills, kas vada vienu no lelikajam WNuljorkas drau- ‘dzém iztelcies, ka vinS esot izbifles par to dvaselisko postu, ko vin§ katru dienu pieredzot. Fils ir praktisks garidznieks un sava draudzé nodarbina 6 psichtatrus, fal ar vinu palldzIbu atbrivotu no bailu un nelaimes sajitas sloga savu drau- dzes jocekju sirdis, k§adam nolikam vins bie?| sarfko plagas sapulces, Kadai va- dit3iu velkalnieku sandéksmé es gandriz visu dallbnieku sejas redz@éju neizsakaé- ma ilekséja sasprindzinadjuma tzteiksmi," paskaldrojis Dr, Pils, : Lielajos grdmatvelkalos bie2l yar no- vérot, ka labi gérbuSles jaudis meklé- jas pa grimaté&m un brosiiram, kuram visim kopéjals virsraksts varétu bat iK& varu ki@t tlaimigs’, Grimata ,K& atbrivoties no ripém un sikt dzivi" 11 mé@éne3u laikAi pardota 292.000 eksempla- ros, un gandriz tikpat lielA skaith iz- Oirktl Ndzigi izdevuml ka ,,Neplecie- Sams atbrivoties no sasprindzinajuma", wAtsléga uz laimil", ,Jauna technika k& klOt jsaimIgam‘' val KA novérst neuro- tskus traucéjumus", Angil kas céjlo uz ASV, apgalvo, ka britu tauta, par spitt gritihdm un jero- beZojumiem, salfdzinot ar amerikAntem, esot daudz lailmigaka. Kads amerikanu psichologs tzskata, ka angliem vien- karsl neesot laika justies nelalmigiem, jo vini lot! intensivi nodarbindtl valsts faunuzbOvé, {b) | i, LS 0 9 #@G ate As ievs slena Ja esi Dagats, tevi labprat vé- los par savu draugu, bet tikai gudrs — neesi man vajadzigs. So patiesibu nesen nacies izbau- dit kadai latvieSu darstei, kas Kanadas miljondru gimené stra- d& par virtuveni. Namamate viesiem ar lepnumu stastijusi: iy lielu »ians Virs ir ar augstsko- las izglitibu) un nupat | augstskolu beidza ari abi deli, Tagad mana maja ir ne- vien bagata, bet ari izgiitotat Nenocietusies ari latviete un pie- bildusi: ,,TieSam,' jo ari jiisu kal- pone ir beigusi augstskolu. Majasmate, kas tad nu izradi- jusies vieniga mazizglitota per- sona Sai nama, gudrajai, bet na- baga kalponei iedevusi ,vilka pasi™. (9) ! % | Providences apgabala augstaka tiesa noraidijust tikumibas ijesta- Zu prasibu -— aizliegt dejat svin- gu, jotas esot nemoralisks. Tiesa savu lemumu dibinajusi uz ASV likumu, kas katram pilsonim ga- | ranté ,pilnigu kustibas brivibu". (b} ‘Tresdien, 1949. ¢ 7. septembre. Vai ar naudu izdosies apturet asinu straumi? Divu indisnu cilsu trayedija Bitu aplami dzivojot moder- naja Karakasd, iedomatles, ka Ve- necuéla ir civilizéta valsts, kur visi iedzivotaji ir vismaz registréti. Venecuela vél tagad pastav desmi- tiem neatkarigu vaistinu, kas ne- maz nerékinds ar centralas valdibas likumiem, bet dzivo vienigi pée pa- $u parasim. Par to nupat dabiijs paFliecinaties ari paSi venecuéliesi. K3du dienu laikrakstos paradijas sensacionaéli virsraksti: ,Kaps Ve- necuéla", Soreiz tas nebija ne ap- P us Ri! Gvahiras cilis indianu meitene ar ipatnejo sejas krasojumu. versums, ne ari pilsonu kar’, bet gan karsS starp divam indianu = cil- tim, pie tam pavisam formals — ar kara pieteikSanu, sakaru partrauk- $anu un zvérestiem cinu turpinadt lidz pédéjam asins pilienam. Par Sadiem zvérestiem varétu pasmai- dit, ja tos butu devusl civilizétu un Kulttiralu tautu prezidenti val fe- nerali, jo tur, ka katram zinams, Sadiem zvérestiem nekéda vériba nay javelti, Bet Soreiz bija skaidrs, ka zvérestus ari pildis, Ja tas biitu:noticis starp Fran- cliu un Spdniju, vai Holandi un Beléiiu, tad to nosauktu par neno- zimigu un nesvarigu starpgadiju- mu. Bet starpgadijums, skaidri sa- ‘kot, slepkaviba bija notikusi ap 10.000 galvu lielaja Gvahiras india- nu cilti, kas jau kopS gadu desmi- tiem sadalijusies divas grupas, Tam. Zan ir kopéja vésture, valoda wun parazas, bet dalita parvalde ar.di- viem neatkarigiem virsaisiem, Vie- nas cilts virsaitis ir Ramirezs, ot- ras — Gonzalezs. Gvahiras ciltis dzivo Venecuélasy un Kolumbijas pierobeZas rajonos, to galvena no- darbosands ir lopkopiba, un vinu Ipasumi sniedzas ki vienas ta otras valsts territorija. Uz geografijas kartém redzama robeza starp Vene- cuélu un Kolumbiju daba manama tikai retds vietas, un nevienam in- dianim nav nacig praté noskaidrot, vai vins ir Venecuélas vai Kolum- bijas pavalstnieks. Vin’ ir un pa- ek brivs indianis un nepavisam neimtereséjas par Venecuélas vai Kolumbijas valdibu, varbit tikal tik daudz, lai zinatu, uz kuru pusi iz- devigaék pardot lopus un razojumus. Abi Gvahiras cilis nogrupéjuml il- Pus gadus dzivoja miera un Satici- ba, Veikli tirgojoties un plasi izvei- dojot lopkopibu, cilSu virsal8i bija pratuSi savakt Helu bagatibu, un Se- jienes apstaklos vinus var saukt par miljonariem, Abi virsaisi ir veci vi- ri, Viniem ir bérni un bérnubérni. Gonzaleza déls apprecéjis Ramireza meitu, un Ramireza déls savukart precéjies ar Gonzaleza meitu. Tapat saradojusies abu virsaisu talakie ¢i- menes piederigie, Likas, ka abas cil- tis ir tik cieSi sagustas radu sai- tem, ka nekas tas nespés Skirt, Ta- Cu gadijas citadi. Indiaéni vel joprojam dzivo pée Savas cilts sensenajiem likumiem un gadu tukstoSu vecam tradicijam, kas katram indianim ir svétas, In- dianu meitenes 5—7 gadu vecuma noskir no viriegiem, audzina un gatavo nakoSajam sievu gaitam, un tikai brieduma gados, 1518 gadu vecuma, tam spilgti tzkrasu seju un vinas jevada cilti. Tad indianietei ir sava vertiba, ko nosaka vina pati. Si cena nereti parsniedz 10.000 bo- livaru, Jabit bagdtam indianim, lai izvéletos sievu péc sirds patikas. Viens no paréjiem galvenajiem cilts likumiem nosaka, ka slepka- vibu var izpirkt tikai slepkavag asi- nis. Sis likums ir svéts, to nevar ne atcelt, ne grozit, jo tas gvahiram Mozimeétu sagraut visus tiesibu pa- matprincipus. Sis likums ari radijis tragédiju, kas draud pilnigi izpostit divas indianu ciltis. | Kadu dienu sastridéjas divi daz4- do cilu locekli, lidz beigds kids in- diadnis guléja zemé ar dunci kritis. Duncis ari uzrddija vainigo, kas ne- 281 ne spéju runat, maz neméginaja savu nozie slépt, Nogalinata piederigie réja atnebties, un kriimos atrada beigtu le | brali. Dazas stundas veélik nies Jauns upuris. Asinu straume bija: sakusi plust, un dazu stundu laikg divas draudzigas indianu ciltis bijg’ kjuvusas vislielkas ienaidnieces Katra cilts novirzijas savrup, igi! ka sargpostenus un uzvilka térpus. Bija pieteikts oficials ks cina lidz pédéjarn viram, bet +3 Kur katrs uzglunéja no pasi€ptuves, Dazi sapratigaki ine didni méginaja nodibinat starpntect. bas komisiju, panakt izligumu on briesmigd zvéresta atcelSanu, tat bez panakumiem. Neatlika nes cits k& meklét Venecuélas un Ke lumbijas valdibas palidzibu. visa pirms vinus méginaja samierings vecs katolu misfonars, kas pie abe ciltim nodzivojis vairak neké 37 ga. dus, tatu ari vina piles palika be sckmem. Tapat bez panakumien atgrlezis Kolumbijas un Venecuélad gubernatoru ieceltas komisijas Viz saisi gan bija tas uzklausijudi, be tad papurindjusi galvu un briniiy, Sies, ka vispdr var ieteikt neievar likumu. | i Venecuélas valdiba neredzija ¢ fas izejas ka uz notikumu viety no sutift Lelaku armijas vienibu. tagad ielenkus! naidigas ctitis apsarga tas, Ta -ka SI tradédj draud nopostit veselu apgabaly imicinat divas ciltis, tad, kide Re mirezu cilts locekla aicindti, apsprig dé sapuleéjas visi Ramirezi-Gonzs lezi, t, i, tie abu ciliu locekli, ky vienoti ciesim-radu saitém, ‘As spriedes rezultata pienemts priekd likums, kas varbtit radis atrisir jumu, nerundjot pretim cilfy miem. Proti, kids sens likume ny GUM ‘ zvé. nakosaja dieng | A Motilona cilts indianu karavirs Skepu un stopu. saka, ka gadijumdé, ja uzbrucéjs bijis pie pilna prata, iespéjazt dzest nozlegumu, sedzot nodarit zaudejumus nauda. Ta k4 abu ef su locekji ir bagati, liekas, ka 58 atrisinajums butu pienemams. Jé sprieZ vél tikai, kurS kuram maksé, un janosaka, kupS uzbra céjs isti nav bijis pie pilna prat Tapat naksies noteikt, cik Hela katra nogalinata vértiba nauda, C na atkariga no ikviena veilcdiby medibas un karé. Spriedums nebg viegls, bet varbiit izdosies ar nat du apturét asins atriebibu. : Venecuela, augusta vidi, 2 Al, Kiisans. 9 TA VINI IZTEICAS @ Ja virletis skali deklaré, ka pazist & vietes, tad vind ir nesudzindts, bet 2M VIN8 tas tiedim pazist, tad — nemorag | Henrlis D2émsix Brinumu pasaulé nekad netrikst, b& triket gan spéju brinities padam sevi, G, K, Cesterto * Be. , Vina zaud@ja sptju térztt, bet diem Bernhards Sovegg Gudrs virietls saka sievietel, ka Vig vinu saprot, Mujkis virletis mégina viOGRE to pleradlt, Das Best ie Neviena cilv@éka atmina: nav tik Day niga, lal vinS spétu bat konsekVeriag meiis, Bérniem vajadziga mflestiba, [padi tome kad vini to nepelna, Das Bestel Manas vecas krustmates padoms piri doiands atvalindjuma celojum4 bija 64am ,Vispirms pamatigi apsver. cik te¥ : jadzigs uzvaiku un cik naudas, Tad Dae nem pust uzvalku un divrelz tik dau naudas — un tu pavadisi brinigkigu ‘3 % a . valinajumu." Ir divi apvainojumt. kurus ciivéks a | peal ae ienaidnickam ial r fy! he fh devutis ident. suiem no krasta strauji at nddlja bedre, Priek- radieees nejausi paslidéju- Fadvolss paréjis sev ldzi Hboennt nasi instruktori, neldét. Ar He- itruktorel izdevies 12- | beens bet paréjas 12 Mme fti-rina par = tragisko eweislegusi clemu, policl- pt peatust ae . pr dene oe iraxtore | a igittines (1214 g. vecu- wm ikurija uz netale diki, a mea vidi. aribeee meitenes sakeru- - Izrf- sella, bet s » Halétos st iidz 20. , yelaimes et pas. iniiies euela rene 60 km no Kel- fiziskfis au- uzaicinajusi tautskolas mala ir ‘gimargit instruktorl, Mein toniknotie vecdki A k Fr : ." E nie. aaa Ay tec. ! ao a = eae I gatavojusles “¥ ae sn * ot ee: n “1. i e -—— se ee eee eee eee eee Ee eee er i = ee : a F ! ie a, ne 7 LATVIJAS KA i ie. 00, form, 60412¢ ¢m, ar apméaram a lebaspapirg 4 kylsia, Karte felociia af valoda. Lal aptuveni noteiktu tira hie: Viclji. DM B.~~, Anglijé Sd. 10/—-, Zz ay We, ASV. un Kanadé $ 1.59, “Tt faittinot kart!, ja@lemaksd 2% proc. no vér oes yore neatkarigi ho vinu atrate am lfdz pazinot. AMAiinEma: : r ~ h - F Angiija Sd. oh ABV'un Kenda @ O75 un ood, age’ © yisng | 5 ela. gramaty ~ var jzdartt Ms tht " Cart Pasta te ih, val Boriss Bomeg N Be : Tal ! : Oot, Canada: | 2 Daugavas Apgads, Garvargatan Ric PASAULES ATL ne ilar apméram 11.060 Met Red in — Mrs. M, i val DVF grématnical, - ¥, Zleding a5, Brazilijag, } clietenledums uz ty ace Ua (broséta un kartonéta) i un 4— Hal Offuphique Pp. ‘, : MANTNIERKA ae sitiy Is viniern U2dAvi nksit wo bérnu gramatu A UN SAPNI« Mj ember Htchbache Nether ‘a : (307) . ag Gin 1.59 = apgidam ,LIDUMS", Geesthacht/ET Ozols, Latvian Hostel, Ins, ,Lakewood' GL, rue d'Arlon, ryieds jeglat!s {ka 20. eens! Dae jiens, priekiga metéls néja 2¥ priekén! seaieae af afa uve id izpailka. leb&ko | daudzas yérot, K jem =f Lopverte 12ta 7 Pasaulé tembri ! jag mels nel, Pre gkrieSana, des gria 4100 mm jana, 4 mesana wu tautibas dzimust 1 jabako 6a jedallaies giages Vié i@tikas né Misu .vie jaunaines 14, 4epteme vaditajlen sportistle sasniegtle bachas nof “tembrim, Circ Bactkstés bképu 64 Vaclja ree viesu Bkér Circenis 4¢ parspélot fzenieku p Valdis Ji fana sasnlé 93,47 mm. Libeka abam lat tertitiedl 1, Céting 1 1121, Aj Sisenila 1,50 L. Ceting 6 5,61. Lodes Céting 11,6 Cééins 33,86 PEdéjas ¢ lodes grids 12,08. trisso Céting 1,80, Kinknies Jf ditis kas t '1 des grisand i 44, Hens Plee Lakesne feografisku yt Dapira, dos, ple parst K, réking: of# Mantnleka'* KARTOGR: Bruxelle JAUNY SAVIENI mekle gra UR visos kontj Brivaja latk Un vérifea ¢ Danidini Rak Let Regeringsga : I, ANGLU. L, RU (gay ni Turpat ; Linge Cena Diy '