. _. . =r |. izbrauc ar. . M | x | am | Bo" Mérbekes Latvielu tedtris uzpé- Gomis repertudraé an Sinis diends laidis - -fauti angju autora Arnolda Ridleja’ _ - § cétenn komédiju ,Spoku vilciens", : ': ‘Relisors Jinis ZaripS un aktieyi, Kags patlaban to gagatavo jaunai tur-. 4 s nejal, neko daudz negrib par so dar- : . . MoBlot lugi darbojosas a. Maazis un vientulas Falveilas . 'fettnes” uzgaldamo telpu un perona '. ibu fepriek§ stastit, — jo, luk, noti- i 'kuma neziff¥gana slépjoties visa: Sis - Jugag: j,burviba! Redisors vél pie~ : ; - bilst, ka Sia darbs* pée satura, patle- |. 6fb8, nav nekas vairak ka tikams laika kavéklis, bet fa makslinieciské : Y&rtiba biis mekléjama vienigi inte- —regantd un intrigéjo§a = skatuviskd B ,. nostédijuma, ka ari veikliba un mel- @ > @tariba, ar kadu aktieri spéj un prot ; | personas. ‘.’.Mazik noslépumains. ,Spoku vilcie- ‘@. na jautajumi ir dekorators Evalds fe | Dajevskis, kus$ labprat pariida savu pi¢e- §. projekt. ,Te gardm vajadzés jonot: : é _ spoku vilelenam... te loga, vai. pa S durvim,. tekSa sitisies lietus ases... @. Ka jaw ist rudens nakti un tumsa", -., Wind stista un rida atseviskas vie- ~~ tag.'plé naketa. Aktierl past tikai gy Pasmaida uh saka, ka vini, nu. relz par: visim reizém, piepiildisot An- @ snag Brigeaderes ,MaijJd un Pailjai* gm: Takstitos vardus: ,,spokosimies BB Anjokosimies! 7 | a. ..,Spoku.' vilelen&* nodarbinats viss m@ .. tébtra aktieru ansamblis: R. Muce- | THeks, E. Stina, ©. Parnickis, M. tS Damroze, \H. Gobzine, K. Gérmanis, t. Mi Zilava, P. Dumpisé,; K. Lagzdins, i . “ > “tie I : 1. Ky Dzelde, M. Kukainis, - | ! eo ‘Pirmizrdde Blombergi — 24. at novembri, kam sekos izbraukums ;* pa nomeiném. .Tedira valde lidz 1a- -.. ‘dy jaumradugos nometnu vadibas, ja * $86 dnteresétu 8i fzriide. nekavéjo- |) es rakstit uz Blombergas (Lippe) 2° Wometni Mérbekas LatvieSu teatrim, ~.. dal-tad, ja vien iespéjams, ar ,Spoku + Wheleriu* varétu iegriezties ari tur. . ‘Payedzams, ka turneja pa britu * . Joslu varés sikties 27, novembri. B. ‘Garigais koncerts, Shyce ecters Pae Pae a8, “> GAl@kearidta Kadile, Elvira Liepina un - hy Uige Millere-Grasmane, Esiingenas late . : { On: | ij : a modinijis pelnitu atsaucibu. _, Monverta palu kapitalako darbu, Bacha @-molla: tokatu wn fugu spéléja Elvira |: Blepina, kas sevi apliecinaja par visal “ vespektMamu @rgeinieci, ‘Ir tesa, vinas <. | f@¢hniska varégana varbat ir iel&ka ne- ‘kh vinag maAkalinieciskais vérlens, tatu | vinas eniegums nepirprotam| stiv piirl 7 “ 1 - tase ng pied? 1 ee -7e a ee = ce en kl ee + At le ella a SP Re La, aC pee mear eves - » . _—s me a ee 1 "= canes i ic . =: ms ",, . _— —_—= = ek ee ee | ee . os"! eee ae =o mes a ee a : . 2 . bs 7 ; . . al —4 = oa ara ae = va “=; =n === - 1 —— = vO < 1 . . " c = . or . ‘ d - . . - = . : . . payastajam vidusméram, “ . Aleksandra Kadile saya citkart tik ~. Folikelinieciaki. vitilo iztelksm) un dcroso + haiss plildemu Skita it ki nevajadzigi je- ' - yobeZojusi, dz ar to tadas dzlesmas, ké - Bache ,,8vétku -kantéte" vai Vitola ..” Marla", divas patiesiba joti gaigas, tz- Vatotas dziesmas, izskan@ja diezgan ne- . . Ka Belt nav runas par: varésan, - pet pileeju, ‘tas liekas diezgan ne- frprotami, jo gandriz nav gaubi, Ka -. Kadile 8s dziesmas ap®j pasniegt ar ne- — galfdziniml lieliku vérleny un plesiti- nitibu. Datas miniatiras, to vidi art * Suberta .Ple jiipas transkripciju har- - fat gif iztulkoja Marga Millere-Gras- - ghane, kes valrikAs dziesmas bila ari | - téleama pavadit&ja. - F. Darzing Vai tu vari gulét Saja nakti? Saja vienigaja,| kad: tu kjusti redzigs un dzirdigs un spéji atverties ar visiem sirds kambariem tadiem notiku- miem, kadiem tava dvésele pleieta- ma tikal llelis béd&s vai ark&rtigos priekos? Viena tada nakts ikvienam plendk novembri, es nezinu, kuya ti iatram ir. Novembris ir kauju, varonu un velu ménesjs, un nav ne- viena dziva fatvieSa, kam nebitu kada vinsaules gajéja. VinS atlalz gavu balsi ziemejaustrumu véjos, ‘. Wind pusnakti jet soli aiz tevis, ving - tumsi, pieklauvé pie tava loga ar aukstu bezmiesas pirkstu un like- - Jas ecauri stiklam ar fukSiem acu -@obumiem, kuros tn neredzi navi, vienigi dziju bezgalibu — ka ta, no " \euras ving nak. Veli grib redzét ‘ gavug dzivos, tapéc, ka pagatne nav |. mdrusi dzive, tapéc, ka dziviba ir fo.) mibtiga. rEg biju:piemidzis un miegé grozi- ~- jog tal gulté, kas stavéja béeninu “**" dstaba. pie gala lopa — Zemgale, vi- ... jog Jaikos. Pa @ru, pa siltu novemb- mi les; es biju apdullis no. miega un |. modos tik griti, tik griti, kad .kads : *. ~ mani sauca. Bet ti nebija balss — fa ; pija dzija.un zema idéSana, kas naca ‘no ara, ti likas jitama pat nama il: giéns un pamazim vértas vilnosa- ni un Kapa’ augstika. Es triikos sé- i} dus un zindju — veli ir klat, Skana ‘fegula smadzenés, ti kluva grutsir- diga un vienmula un tik domiga un reizé #éla, ka gluii saskiumdinaja mani, Vientuliba ta bija, pamestiba --»Spoku vilcienu“ : Dien- " . koneertu, . ‘| varonis ar spozu zimi pie Lr. | . Prickd gadiem septiniem Hiong Lelma- | ne glut] val samulsinija ar sayn pirme rominn Vilkatn mantinisce, toties . a0 eee Soe cn is ane. MATES CILIS er | , | _ Mlonas Lelmanes romiins. Apgids Latvija, 1949, vinas otra rominu Vadatéjs bijs idieie, pa ka vismaz pagaldim Léeim’ nel nav kptkam jauniaiku pilsétag. dav’ ixvéléta viela. — Nu esam sagaidijasl grimati Lesplestu Lelmanes trefo roming Mites cilts, kuya fragmenti ar interest tasiti trimdas perlodiki, jo, pée tiem aprie- fot, DiUjla pathate domat, ka radies kas ‘dikpat vértigs val pat vél vértigiks neki dandzinats? Vilkatn mantiniece. Vielas, Eas Vinal pad . lasit 3o Mates cilti, bet — atkal tikal fragmentiem, resp. dalam. . Kaktabuls, tie, Meza vecene, Mates citts, — varbilg patlas tz- kriet~. eliikas no tim, bet tipat savs Nims art paréjim nodalim, ja ths iz- rau} ng romana kopsakaribas, Ja to ne- ja. domajam par Mates cilti ka vienu Vvesslu kompozicioniln celtni, tad MisprieZ, ka His ir romans, kas gastiv no atseviskim lebim novelém, kupag ‘tikal ar Pilém saturamas kopi. §iketa pate- dien! netick saiketeréti, to bi vien spratcas irpusé val p&kini pazid; hay pletiekami motivétas c#lonThas nn ficama atrisinijuma evatigam pituici- jim. Nav tatu, plemé@ram,: Istas skat- fitibas par Gederta un Jorfa bégkanas lemesiiem, Pée gadiem ; vings ‘nemaz vairs nemic dzimtenes ilgas. Pavisam svesKermenign, deus ex machina pané- mienam lWdzige lespraudums par . Jorél tin Kristini, kura romina torpindjuma ti ir tlek -pamesta, Tids pats »@ké- ums ar avarigim, bet tikai. paticamt tmativét3m sekim briedim, Kura ,.zelta ragi* plesaista Gaigalu Kaktabullem, | Par romana centrilo -varoni izvirzas Gaigala. Tal -biltu fasatur kopd miksloti konstrugtd romina celine, Diem#?l, Gaicala uayv. viengabalains, bet pretru- «HAYgi vetdots slevietes téls. -P8e tam. kad psam lepazinutles ar vines patstivigo, toltigt lepno nebédnes dabu veciku mi- jis, kad jau tik kaisli vinal, savijnoju- tie asinia pic eastandanis ar’ Gedertu, - narsteidz ne mazikis pretestibas netr- ridtgana mites Imumam itdot Gaigalu Kaktabotam. -- pirsteldz pat tad, ja (io¥l tabt zindm .veen lalka tradicilas. — Nereribam hit morilisti, bet tomér 14- jauta, un jauthtums vieti arf alz mik- Hinleelskis motivaeljas: Ja na Galgala, Yocu prese por musu maksliniekiem —Glemotija Jina Gaija darbu iz- stadi, ko Diseldorfa bija rikojusi vicu méakslinieku -apvieniba «Die Briicke, Sinis -dienas sléeta, Taja bija skatami.72 darbi. Gleznotaja | dzives vieti iznakoSais . taikraksts lalkraksts. Wimfener Heimat-Bote plebilst, ka Zenévas Dallo makslu mizejs. nesen. leguvis vienu. vina gleznu. Pasreiz makslinieks. gatavo pasitinajumu VY. Kolhammera ap- gadam Stutgarté, kas paredzéjis iz- dot reprodukelju, krajumitt Vecas va- cu pilsétas,. . .. Cellists Valdis Zakis redakcijai adreséta véstulé raksta: ,Pus gadu nodzivoju nometné, tad nolému visu aprupt un visu nebrivibu atstat un dotles sacensiba.ar vaécu mizikiem.“ ‘$i sacensiba vainngojusies pandku- miem — V. Zakis kluvis par Pir- montas iitharmonijas _ solotellistu, bet péc orkestra likvidéSanas par- nacis par solotellistu .Kiles pilsé- tas opera,.ka atl piedalas Kiles re- gulars,os simfoniskajos koncertos. Viena no Siem koncertiem V.. Za- kis nule atskanojis Dvorzaka éello Schleswig-Holsteinische Volks-Zeitung raksta: ,,Zakis ir makslinieks, kas sava. instrumenta. techniskaés ipasibas labi parvalda un prot tas gudri izmantot. Vina locina vileciens: ir pilnskanigs | un krasains,« a. . (BK) Kade klauvé pie loga — un tukSums, Raudas, velu nopiitas un alzkapa: bédas. Es célos un gaju lauka, un man ne- bija bailu, Jo tas jau bija sapnis, un bez tam Sis bija jaunlaiku nams, un pie pasa loga, tikko maniima nakts Bnisa staiga$ana, daca wun dziedata telefona vads, Dziedaja un izcéla mani no miega. Bet ta bija zime — celies un raugies, més esam klat! Darzs bija melns un éabéja miglas neredzamas klainoSanas, No skuna, kur viena gala kvernéja smé- de, naca riigtena dumu smaka. Ze- me, lietii uzbriedusi, tridoSu lapu parklata zeme garoja vésu mitrumu un vara stiga nama gala drebédama duca un diica, Un tad es redzéju vinus. No abelu Zalotném, kas tumsa nemaz nebiia no- jauzamas, nolaid#& vectéva tévs — nelaikis Davis, Skurstenu muizas kalps, virs bez uzvatda un sava na- ma; tur bija. tévs un téva tévs un mirugie braji un radi — nekad es vinus tik daudzus kopa febiju re- ‘ b- | dzéjis. Vini klainoja pa pagalma te- | -ya-kréstu’ vakard staiggja migla, ri- | ”” tis rasoja un mémi ritinaja lielas pi- | kiim, mijas, célas un grima ap nama virtuves galu, kur tuvi un tali péc- nieki, ik vakarus pie pavarda sildi- damies, pieminéja vinus. Un. eg re- dzeju vél citus, ko nekad vaiga ne- biju skatijis. Spirgta nakts gaisa olisma atnesa baltu strélnieku no Tire}purva, no Cesu kauju lauka at- khida brivibas cinu kareivis izSau- tim acim, no Braju kapiem célds krutim. No Volchovas atplivoja jauns legio- nars ar briici vaigaé, no Madonas Autore atgriarusies pie. ‘ pado Tikami (K) | gitivd ideologijd un ‘tas piémérogana * praksé un sagatavo par pasaules’ 4 no | |.Kauju lauka drims saimnieks sa- : + Vlenrelzig] miigdama Gedertu, tomér aiziet ple kaxtabula un ja pic Bakte- bulz nSves tis padas vienrelzigas miic- stibas un varbfit Vél kidou citu lemesiu dé] vina nevienu cita vairs nepret, ka attaisnojams tas, ka 8] sleviete, tikal tiri biclogisku dzinu urdija,.vienu péc otra ,,falasa veselu ducl bérnu? Pro- tams, Leimanes noliikes bills clldin&t lat- viein slevietes vitalitati, bet Ka lal so latvisko vit8litit! saskano ar lat- visko thkimad tradicijim? : Beldzot pichildisim, ka péc izvélétis vielas, lecerétasg idelas un télotajiem cil- vekiem Mates clit] var saukt art par kompilaitiva romann, To tlasot, jido- ma, pleméram, par Jankevska Mezvidus jaudim, Al, Grina Zemes atjaunotijiem, par dain K, Abeles méra ldika ballidi, romfins balgu posmi par, Poruks Buka- | finn un Gallia ,roming novelés* Tomu Nipernadiju; fis tas pazib no pasas Lei- .manes Vilkatu mantinieces. To konsta- tédamj, nenoliegsim raketnleces patsta- ‘Vigo Izdomu, Kas tik- spilgtl pardadis, pieméram, savdablgaji méra un krauk-’ ja -personifikiciji, Maktabula izdaribas, Dinu Lizes tél an-citur. ' Tapat kX Vilkatu. miantiniecd arl Mi- tes clit] Flona Lélmane demonstréjusi Bavu milestibun pret bagitu un, atskai- tot daius sikumus, pareizu latviebu va- lodu, lenbacha un Endzeling vardnicas lzman- toSana Bal rakstniece| var kjiit par 4rl-- gu manieri ar daz tidim sekim, ko vaits nevértésim pozitivi. Nav nekidas vajgdzitas takstu vatodas formu vieti izraudzit izlokinu formas tikai tide] vien, ka tis uzpemtas zindtniskai vard- nich; nay iletelcams operét ar provin- celgiismiem un. archaismiem, kufu: nozi- me pat péc konteksta paliek nesaprota- ma; noraldimi izloksnés sastopam!, bet miisu- auslj nedaili vardl = (,,eablugt*!); metodisk! nepereizt jaukt daZidu = i:z- lokinn vardus juka jnukim; joclgi, ja, télojot 18. gadsimta Vidvemes jaudisa, vi- nu muté ilek tiplskus Kuarsas novada wn leifu virdus. No otras puses, Nona Lel- mane arf! Mites clit] savi valodi uzné- must daZn labu lieti Wekamu virdu, kas alzmirsts, nenamanits atniltias virdnicas lappusts. Visoair impont Letmanes stlia konkr@tums, lietiSkfeais, reizé spiretais t&loiums, fpali apraksty un véstTliuma Findkopis, Katri zini romans valdzina ar savu latvisko atmosfaira. dinis Ruadzitis. + ' Universitate ideologiska cinal Svele’: sakus{ darboties jauna vei- - da uriversitate ~ Labi cela augst- skola (College of the Good Road). Jaunajé macibas iestadé jau regi- siréjusies ap 900 studenty no 80 pa- saules universititém un ti savas tlesibas plelidzindta ASV wn britu augstskolam. SE Augstskolas uzdevums ir sagata- vot inteligenci ideologiskai cinai un praktiskai demokratijai. Saja noli- ka studentus iepazistina ar pasau- leg notikumiem un vinu ideologisko kopsakaribu, ievirza audzéknus po- parveidotaiiem kristiga demokra- tisma gard. Pédéjais princips jetver ka saimnieciski un socialu, ta ari nacionélu un internacionalu par- veldosanos, Oniversitati dibinajusi Moraliskas apbrunosands kustiba, izejot no fakta, ka tagad gandriz puse ao vi- Sas pasaules vaditajam personibam nay. vis sagatavota rietumu demo- Kratiju augstskolas, bet gan Maska- vas val. citu antidemokratisku rezi- mu ideologiskas skolas, Sodien, kad idedlogijas dikté cilvéka doméaSanu un pasaules.vésturi, jaunie vaditaii Spéki jaapbruno ar. zinasandm un ticibu cilvéka -brivibas idealiem un pasaules glabsanai un parveidoSaaal kristigaés étikas un vienibas gara. a (er) | kniebtam lipam, no Kurzemes cie~ toksna sargs ar ufuns blazmu pieré; no Ziemelu ledus jaras krasta aisal- ca bala sieva ar zidaini zem lakata, no Uraliem izdédéjis virs vizém ka- jas, no Pomeranijas, skrandains gravracis tukSam rokam. Vini grie- zas8 un Vijés ap jumtu un abelu pa- zarem, tn lapag pakSkéja miglas la- ses -k& asaras, pérnd zale Svikstéja zém neéredzamiem soliem, smarzoja tik riigti, tik riigti, un gaisa diica un diidoja vara vads. Vini sagriezas mutuli, célas un draudéja, plaka, lo- cijas un lidzas, apsiidzéja, tiesaja un zvéréja — vini dzivoja, vini slipa siltuma un gribéja dzirdét dzivu cilveku, savu pecnieku, sirds puk- stus, vini alka gaismas un briva gai- Sa Savos pazemes majoklos. - Bet nakts hija dzija. Un taisni, kad mani sagraba dre- buji, kaut kur, talu pari laukiem, var- bit siz meza, vin pagastd, atska- néj@ suna rejas. IJigas, neatlaidigas suna rejas, pa bridim partrixdamas un atkal atnemdamas, — ka re} suns, kam cita nav ko darit. Kad es atguvos, migla bija pagaisusi, un Saka pust spirdts ritenis. Es modos no ista, ne vairs - sapnu Miega, un ilgi véros Eslingenas pelé- kajas debesis. Man likas, ka §I dzive nav tik vientula un bezceriga, io ar pagatni tai nak lidzi miziga dziviba. Ta sniedzas tagadné un sauce un 4ai- cina nakotni — no veca muizas kal- pa lidz Kurzemes cietok&Sna sargam. No trimdinieka pasaules pajumté lidz saimniekam klusajd Zemepales maja, ka¢ palika gaididama. Dziviba ir stksta un grib. lai vinu mil, tapat ka mirusie to mil, dzivo loga pieklauvédami. ) severing Dims pie Gribétes tomér bridinat, ka MI-. | | runas. Marika un Milite rund ka taisni par jums, (1, turpinajums) | Vina sikd balss nespéj pacelties pari trokSniem, kuyi vejas Ro kutim, dirziem un aplokiem. . Vins galda tabu bridi, tad nem palig& lemesi, kurS izritséjis karajas — pagraba priekSa vél no tiem laikiem, kad govis dzina uz t&linadm —ganibim. Ving sazveté pa lemesi ar vecu ecé- gu tapu: lang, lang, lang! Lemesis neskan vairs tik skali, ka senas die- nas, bet pieskandina visu pagalmu. Meitas, un visbeidzot Ogstiene, iesteidzas pagalma wn izbijusas ska- . tas uz-visam pusétn. ,»Kas deg?" viend balsi vinas jau- 3, Nav ne diimu, ne 'uguns, degt nekas nedeg. _ ‘Opgsts iekSé]1 smin par meifu un sievas satraukumu, Nu visas saskré~ ja ki vanaga iztramditas vistas, bet kad ving sauca, tad bija ar kurlumu apseéstas., , »Vai lopiem kada vaina gadiju- sies?“ Ogstiene piegriezas viram. Ogsts kavéjas -atbildet. Katrs vards jaapsver pirms tiek izrunats, jo mute dagzreiz padara vairak Jau- numa ka rokas, | prev prata vienigi maja un lopl, man paga asinis — meitas,“ parlaiZ miligu skatienu. meltu gumiem. | : SmiekH gurdz meitu lipu kakti- nos, . Milite nodiirus! galvu skafas kaju purngalos, Marika atsitusi pa- kausi skatas taisni téva seja, Antra, sanémusi rokas k& luigSanu skaitot, aréji Hekas vispadevigiké, Téva priekSa4 vinas téla padevibu, bet ti- KuSas aiz stilra, izspurgs smieklos hopieing briza atstatas pédas. Téva novilktai setai vinas sen jau parlé-. kuSas pari. ‘ Vinim katral ir sava friba un _ vél@Sands kS ménesim darzs. Ogsts véligi noméro meitu augumus, Visilgak vina acis glauz Mariku. Ta atsitusies vina cilti, nésa baltu sefu. un kamenes brinuma acis, Milite ur. Antra vairak manto- jusSas no mates. Gana atskatijles, Ogsts sak rundt: ,.Mana balss bija par vaju jus kopa sasaukt, tapéc nému paliga alzmirsto ganu maja Saucamo zvanu. Nupat uz robezas satiku Kiavanu. Vin’ atkal sméjas - ka aizvien, Vin cirta ki nikna’ éis- Nakot uz sétu pardomaju savu'un jiisu dzivi. Ne- domajiet, ka Kidavans mani ietekmé- . Mana berniba nepagaja f2d4_ ja... valib& ki jusu, Tikko iemicijos . Stalgat, iemacijos pazit darbu un plenakumu, Pirmas valdiju cikas, vélak govis. Manas kajas izsuta pur- Va rava ta, ka fris reizes vasara nogaja veca un uzauga jauna ada. Bet vai es neizaugu par cilvéku? Protams, .Riestos ir pag&jis mans miizs. Bet ne ta jums. Tikai Antra vienigaé paliks Riestos mand vieti. Marika un tev, Milite, vajadzés iet pasaulé, Es nedariju gudri, uzma- nidams katru jusu soli. Akmeni var sildit sauja cik tik, dzirkstele ne- izskilsies. Tikai akmenim pret sk- meni sitoties izlec uguns. No Sts dienas dodu jums valu un piepali- dzésu ar padomu cik spé$u, kaut es- mu jau vecs.“ Vina balss apsikst, jo acu kaktinus grau% sal§ mitrums. Izrausis acig sausas vin§ pacel balsi no jauna: ,Kauns jai nevainago manu galvu jusu darbus redzot!" Diza spéka vieté katlog iesastas slabanumgs un noplacina vinu zemé. Pagalma akmens ir mikstakais kresls Sini bridi. Meitas, smieklus slépédamas, val- rigi skatds teva, Ogsts to redz. Kla- Ogsts | alle vana vardl vinu sakars@ja lidz ek~ | stazei, pasa meitu nenoteikt& stija Sasaldé par ledus éupinu. Ko itu aksties?“ Visu Jaiku klu- sejusi, jauta Ogstiene, »Akstag Klfvans, ne es. Manas meitas ir lielas diezgan un saprot, ko es domaju,“ Ogsts sirdigi atmet. Meitas saskatas, un tikko manimi smiekli parlist no vienam lipim ot- ras. Visas reizé.vigas loka cejus, no- Saka: ,,Rabi, tévs!" sakeras rokis un aiziet. Ari, Ogstiene pagriez vyi- ram muguru. Vinas platie lndraki nopland par virtuvés slieksni. Ogsts sagumst uz akmens. Ving gribéja atgit tris sirdis, bet palika vel nabagaks. Wels atsvértu visas tris.“ ving Cukst bez dusmim. Vinam japatur léna sirds, léniba bis ndko&o dieny labaka pavadone. = II, : Ogsts satiekas ar meitim katra dienu, bet ne ar puSpléstu. vardu nepiemin aizgajuSas svétdienas sa- runu. Vina redzigas cis ‘ztausta meitu sejas, bet nepamana tur ne- ka jauna, Vin§ noklausig meitu sa- ar Tudeni un ziemu, kact atkal niosédi- sies uz skolas sola un lejuks citu. ‘auniesu pulka. Antra bilst tike! da- zus vardus, jo vinas pasaule hiis Riesti un smags darbs.~Ogsts nav Oarsteigts. Tam ta vajaga bit. Mei- tas iet pa to celu, ko vinS pama- zam nolidzindja. Paiet dazas nedélags. Atlaidies darza 6nd netalu no bigu stropierh, Ogsts bauda pusdienas mieru, Vie- Sestdien, 1949. g. 19. novembrt, : AVI c S | ‘(Stiss nigas stradatajas ir bites. To sana. Sana tikami glauzas gar vina ausim, Vina gados, pusdienas slundas, miegs ir tals. Talas ir ari domss par cilvékiem, un acis tistas turpat uz vietas. Bisu ‘sanéSanu barrauj spéjs troksnis. Ogsts nosodidams pa. ce] acis. No ogulaju ceriem izniret Marika. Ogsts sargas pat ¢zilak el. pot, tik Jotl vinu parsteidz meitas fuvums. . - Marika pace} brings acis un tus Saka: ,,Pirmdien més brauksim pte macitaja. ' Ko tur? Ogstam tzspriik. »lad saksies iesvétisanas mictba vasaras béerniem," Marika athild, drosi tévam acis raudzidamas. » isu baznica?" Misu.“ Ogsts rij} domas un slépj no mel. tas savas sirds nemierigis bangag, Divi nedéjas nav gars laika syridia Svesais mécitajs nepaklaus meity pratus sev, To neizdaris nevieng, ja vinam, tévam, tas neizdey&g: Pirms méneSa vins alzsprostoty meitim so celu, bet tagad to vairs nevar. Piekrizdams, vin8 lénigi at. met: ,,Labi, fabil Marika aiziet, ir pateicibas ska. tienu vinam neuzmetusi, Meitas soli smagi nodun Ogsta sirdi; Bites dikdamas sijAjs ap skrejim, Vinas diclabomiera dziesmu, Ogsty klausds. bités un vina sirds gatreu- kums norimst.. Savu cininu vis§. ir izcInilis, lai meitas jet un darks! Divi nedéju lalki Ogsts mana meitu trikumu ik uz sola. Domas tinay vienigl ap meitim, ki villaine ap pliku kamiesi. Svdtnieku ving nicina, bet tur tr arT citi jaunt laudis, Meltas, pulki tidaméa, pe- — nems kidu siku graudinu no viny domim, Jauniba jaunibal nevar no-= darit pari. :: Svétdienas rit& Ogsts {fidz 4 kaut pats uz baznicu nebrauks. | Sajam micitajam vin’ iemeta JOdis vardu acis un nosolijais kaju par baz« nicas slieksni nespert. Savu apytmi- bu lauzt ying nevar ir fodien. Vink plebrauc pajiigus ple istabas durvim un gaida. Meitas 1zndk pagelmi, sae .b8rbuSis ievu baltum&. Vind nevar | atraut acis, bet nebauda istu prieky, | meitu dailumad vérdamiles. (Turpindjums sekos). Koka zirga piedalas 100 latviek Pirms neilga laika, febraucot Lis beka, radds fespaids, it ki nupat bfitu atgriezies kids neparasts kara gue steknu transports vai sicies 3. pas Saules kas. Stacijas laukumé un art dazas ielag stav un brauka etkal vicu armijas ma’inas WH un WM, redzamags agraékas vacu karaviru Wm matroJu uniformas, pat krieva gl- - steknu grupas, netirie drébées, lupa- | : tam notitim kajim utt. ,Was ist © denn hier los? — badzigi jauti Zviedrija, Tikai divi galvenie télo- taji ir angii -—~ Leo Genn un An¢ thony Steel, bet statisti — latviedl, dazi lietuviedl un igaunl. Priexs-* gal Libekas Mézenes nometnes Lat- vieSu tedtra Jaudis—Raiskums, Feld- manis, Birkmanis, Grauds, Uperma- nis un daudzi citi, kas, tagad biedl bija redzami: Libekas ields #4 pulk- vei!, flotes virsnieki, matro#i, pol- cisti, gistekni, arzemju stradnieki un taml, Datdien filmas uznemSané piedalas vairak nekd 100 Jatvieiu, dazdien 30—40, Izpelna — DM 6— diend. Filmas uznem%anu turpinds DApl- JA un Zviedriji, un ta »fis gatava nékoSa gada. Sagaida, ka jau maljé to varés skatit Vacijas kinemato- grafos. - Pa ESLINGENAS LATVIESU TEATBA ATVADU IZRADE Janim Lejinam, Reinim Birzgalim un Augustam Mitrévicam visa drl- zuma paredzama izcelosana Esling& nas latvieSu fedtrig Saja sakaribé svétdien, 20. okt. sniedz vienu nO savam pedéiam izradém lidzsineje sastavad, uzvedot J. Jaunsudrabije »wWO pliks, jo traks". GRAMATNIECIBA Prof. Paula Jurevita gramala Henri Bergson, Eine Einfurung seine Philosophie (270 lappuses) Zz nakusi Karla Albera apgada i burga. Ind New | dzivo ar sirdi un pratu lidz darbam: | g. a valtiest bij auikiem a idl bija art vinu iekjauta va- , 3 al pabal ne ga alu yélas U2 gts mater fe Adu bil. MTleTT pr ca, af! ag {- Nay fis vest B | fai atva ue, tautl L ait wer never’ ait om yalétos, eP vat, delegacija tlem cae ! uta tes, ¢, 1. atsaucleas a1 véelja palicéjiem enlege pees ug mordlisku atbalstu, alcingt "Aims airenigas véstuics veld a papira gaisa pastam, pec less valoda), Ka ari uznemumus ym iviies redakcljel val BSP lat dciias priekasédel T. Erdma wing, Tannenbergstr. 5—f, EA wi (ida), Nepieclesam! Higuma wes nometnes komitejas, béxl eis (etitu val vaditaju sabledris dear atsaukemes, Ka ari norddit ab virda publickjama atbilde lalk 46s to padu adres! alcinatl raksti@ biel un organizicijus, kas 4 Mdiem gritaieniem Vacija sa ily. yernta atsaucifaus ,,4«TuUsE df vat wrusttévus". ABILDES TAUTIESIEM: ltgunam ateevidki un plasak ay nav jespfjams. Zemd pemonu ifigumi nosiltiti uz ne mn victim, un idz@jiem janogal jdides no turlenes, rile . Marolaind, ASV: Pa renal r nofeté, NM. Gutiss is fmindé tute, Zieme] Karolatnh, Ads wm Ginberga (par emigracijas le fimijat parSk tiedd, — par panik iti spriest), Olga Krant&le wae Ka, Nina ZK =~ Karlsrtlé, RG-Weymouth; - Masaftuzeth, Ads by - Easlingend, Milda Budze Ret Ning B, — Karlsrilé, elvira Mtody, Diordilji, ASV: Valli Mee 2, Urbans Thed@jA suvi em M ileti nay uzdevusi pilnu vardu hadi: 23 un P. Lp. — Nelftate. U~ Gtachta, A. V. KK, — Meminge RO,= veco Jautu mitné, A. lee "aeakees, Badilns — Heidenhetm are eg et a et! + 5 ‘Krustvardy mikla il 4, Bolatles, 9. a 6. Akmentini., 7. Bal Ling, 9. Eektrotech a, , Satikymes vird © 4d Boyy. da, Siire , . Mazg cp | £. Predy lesa latviedgy bDOT 26, palasinajuy 44. Pretim y lietols guise