tees, . ue
at he
. om Se "2 oe "oe

_ = . =, =. — 8 "a - . . oo.
— mr er er re Pe ee ee

-_k y= - =I =| 2 ses! as tee
oe ee | eee tt om: =l
. . . ” : . 2

=.= > . -
ee

_
7
43

1 .
. og , reo etme . A,
' 7
Fee eee SOR OS owt ok « 35 -_" ee i . . . . ™ te - a . a a: 7
a- _ oy “arr te Mit ge . —— soe ie rer oceo . . “1

— a - = mee: ™

a ee ee ee oe ee . - : er . . in tp = oe Te. ok Erm RH a ore = =: oe,

= oe . oto

eer: Pe ie . - ces nr = .
1 ' a os oe oe
. . . er a .

7 : - oe Oe faut - 3 ms se
= oa “anaes oG al ‘. Wet ee eee “whee ete gs net ee a ees “ot ree a en a ae . . " 7 . 7

a ee ee ee i 1 . ar . lf

. 7 ; _ . _ == - = mPa
: : ee ee a mo - r

: ors se ee Sa i. pe pe 1 np Pl peal “ be oo ee, . 7

. 7 | as uo ; ite =. ofa. . .
- aw rr" a See PS! re r Haat _

7

er
ee eo rele J : a | .

ee en eee . . eee (Eo gaa
ri-- a an oe eal eo a mae
. = r . = ome = oa fF"

Babelei par spiti

ee eee SE ee oe nm. oo

-LATVISKIE VAKARI VENTORFA

Sodien, drodi, tas ir daudz cit&dak,
Egils Kalme, kas kadreiz ar daily
lidzzinétaju palidzfnu izbéga pa sjim-

~Micas logu, jai vina peékSnas saslim-
| $anas dé] Nelajam klausttaju pulkam

nebitu velli jigaida uz vina jaundko
darbu, nu jau, varbil, nopietni taisas
pari ,Liele|am dikim', kop& ar savu
nenoguraioto paligu Aksell Manguli.
Un pavisam nemanct pusticigs smaids
bis iezadzies eri nalabojamé pesimi-
sta, nometnes komandanta Gunira
Meierovica sej§. Péc pirmajim pava-
saya vésmiim Jurgu latke Ventorfa
no visdm malém saidzinis atka!l durpu
daudzus giju putnus, kurus hargé
Ziema bila uz laiku no fejienes pa-
dzinusi. Deemitiem vecus drauqus ¢a-
tikudi, vini tagad priectgi sadivindjas
un vicina sparnus lfelajamn lidojumam,
— beidzet taty laikam pien§cis ari
vinu lathe.

OKEANTVAIKONI UZ SEKILA

Bet toreiz tumsa Ventorl& bija bie-
Zaks viesig par gaismu, un bloki ne-
atgédindja = vis
spurdzosu strazdu
bOyus, bet vakara
biezd tumsii meta
savas uginks pa
divdzstévu loglem
k& sezindmas ro-
kas parini apst&di-
nGt! okesc4a tvai-
koni. Bratcali —
dazs Jau kuyo nee

délu —- nepactetf-

gi gaidije, kad
beldzot atkial sdks
kustdties --- ja ne
uz k&rote cela
mérki, tad vismaz
atpakaj uz izejas
punktu. Visrosple-
stikia bdija
tauties!, kuru no

riskajiem darbiniekiem plagi atsauco-

LATVIJA

Jarada spéciga latviesu parstaviba

Vacija

LCK PARSTAVJ1 SLEZVIGA-HOLSTEINA

Péc tam, kad ASV augslakis in-

tes, nu jau var atskatities uz veselu stances bija grozijusas lecelosanas

Sarikojumu seriju.
IMiisyu tautiesiem Ventorfa jau sen
kluvusi par tradiciju un kodolu, ap
ko vilas visa turienes kuitirald dzive,
dodot tikstosiem tautiesu garigu vel-
dzj un jaunu drosmi.

Mazakas grupés ijatviesi Ventorfa
satikfs qgandriz ikdienas 20. blok&
anglu valodas kursos vaj lekcijas par

dzivi ASV. Telpu -saimnieks bija Vie-|,“

pasaules YMCA, kuya stradaja ari
vairaai JatvieSi ar energisko valodu
kursu vaditaju V. Upesleju, JKS se-
kretatu Jurévicu un skolotaju Olti
priekigala; daudzi citi bija brivpré-
tigi fiaistijugsieg darba JKS biblioté-
ka un lasitavé. Verojot, ka vakara
stundis Se pulcéjae ari davdzi ijatvie-
Si, la, palasitos laikrakstus vai qré-
matas, rakstniekg E. Kalma kopd ar
DV kulturas referentu J. Gedrovicu
kadu vakaru noléma vismaz reizi ne-
dé}4 saaicinat kond likai miisu tautie-
Sus, un ar YMCAs darbinieku pretim-

Latviskie vakari| Doteikumus un bij. kapavirus izsauca

uz transitcentriem, no Ventorfas in-
forméja, ka karaviriem atka!l radusds
izcejosanag gritibas, un ka dazi pal
svitroti no izcejotdju sarakstiem,
Sint sakariba Ventorfa ieradas LCK
priekssédis V. Janums un noskaidro-
ja, ka dazi bij. karaviri tiedam no-
raiditi, bet tas radies k&da parpratu-
dé], jo nav vel] bijusi skaidriba
par jatviedu 15. un 19. divizijas pie
detiby latvie5u iegionam. Tagad Sle
parpratums noskaidrots.

LCK priekssédis V. Janums, LCP
priekésedis J. Celms un LCK saim-
niecibas nozares vaditajs J. Niedra
feradas arf Libeka un parrunaja ak-
tudlikos latvieSu dziveg jautajumus
ar apgabala parstévi Aug, Vanagu
uc, sabiedriskiem darbinlekiem, Mé-
zenes nomeltné notika informacijas
sapulce, kuré LCK paretavji klateso-
Sos jepazistindja ar LCK darbibu, iz-
celoganas gsitu. un fesp&j§m tn ar
Vacijd palicéju tautiesy parstavibas
izveldoganu un apriipi. |

Referenti norddija uz latvie’u orga-
niz@sanag nepieciesamibu ne tikaj at-
sevisku zemju, bet visas pasaules
mérogé. Péc pagreizéjas LCK dar-

" f. bibas pdrtraukSanas, jairada spéciga

Sal telp§, Ventorfas YMCAs lasliavd ikdlenas apgrolas det-
tots mel tautlbu plederigo. Bet Inqrida Kirkiina un sholotdjs Olte,
felksabsty vai grimata tcentedzol, tina katram Iniaresentem pa-

ieikt, kas nolths sosidien letvi ,
4000 ,pasazieriem en latviedu vahacd tied) stdvo zemak

bez biletes” bija visvairik. Gandriz
katr® otrd dimend ar fauno apturé-
$anaa tikojumu bija fenikuSas jau-
nas, nopletnas bales par mMidlenu,
bet nebija pat, ar ko apmalnit domas
— vairék neki desmit tautibu Babel
bija nelespdjami eatikt draugus un
pazinss, kaut ari tajé dro5i bija vai-

- Thki pat gadiem ilgi neredzatL.

Pretéji citlm nometném, Ventorfa
nepastivéja nek&dag latvieéu komite-
jas, un vienlgad atjautd latviesu sa:
Bledrisk& organizdcija bija luteraqu
draudzes pacome. Notika dievkaipo-
juml, Xas bila kupli apmekléti, bet
pie mums, vocajé kontinentd, vél nav
plenemts baznic3m vienlaicigi uzpem-
ties arf kulldras nama un sadraudzi-
Gds bledribas funkcijas, ka tas dat-
Kart vind krasti. Dajla jaundkds pa-
audzes uz favu roku bija mekléjusi
un atradusi thkSan&s jespéjas vacu
un polu ballis, kur orkestyi gad&ja
par parmoderniem togiem, bet alz le.
tes rekldmGijiis visraibakas pudeles.

5aj& Ventorfas visdrfimikaja leik-
meta, ked Jaund gada pirmds dienas
bija atnesudas jaunu smagu sitienu
bijusajlem latviesu cinitijiem, no
jauna parvelkot svitru vinu izcelosa-
nag izredzém, vinu vidi radd&s virti,
kas, misu milkaliniekiem un sabied-

Rupes par ritdienu
VACIIA PALICEJI MEKLE DARBU

Pakapenisk! iubeldzoties [RO apri-
pel, béglu dzivé lest&jas jauns posme.,
kad padiem par visu idripdiae, Tapac
tauties], kas never vai nagrib izce-
lot, citlgl nododas darba meklésanai
pie vaclesiem, Tas ir grits uzdevums,
fo Vaclia vaica bezdarbs un daudzie
vécu bég}i pabi ir bezdarbnieki. To-
mér ar jada qribu dazkGrt var pandkt
Gaudz. Visgriithk nodearbobanos sa-
meklét Vacijan tiemelos bet, piemé-
Tam, Rirag apgabalé latvietlg L. at-
rada darbu fabrixd divu nedéju laiké.
PakApeniski dirb& saistljis ari pdré-
fle gimenes lotcek]i, 1&8 ka dodien stré-
d& jeu vies gimene; ar tds kopl-
go izpelpou dobrid Vacljd var labi
iztikt. Kada cita gimene, kas no-
kluvus} Svarcvald’, tur jau t& jedzi-
vojusies, ka par citur dofanog i ne-
dom. ,.ir taéu vienalgs,” tautiedt rak-
sta, ,»kur cilvdks dzivo, jo visis ze-
més jastridd. Val aixjir§ oopeinitu
vairak, joti jésaubis.” Dala se palt-
cBju centisies izmantot DP bankas
aizdevumu, lai siktu kSdu uznémumu,
Citl car tikt pie zemeg gabaliga gi-
menes méjipas celsanai.

Visvieglik darbu atrast pie vacu
zemniekiem, tikai, diemzé], tas nav
piendcigi atalgats un tapéc daudzus
atbaida. Tatu, ja Vaciji bOs jépava-
da iigadks laika, nevarés atteikties ari
no lauksaimniecibag darbiom. Sko-
lotdja R. Qimene jau kops 1946. g.
dzivo mar§ ciem$ slétvigas apgabala
un stréd§ vicu fisuksaimniactha.
Saimnieks ber algas dod ari naturd-
lijas, Kop&j& izpelna sasniedz 300
marky ménes!. Tik labl saimnieki to-
mér navy viesur ,un Joti biezi vacu
zamnieki ir diezqan lieli ,jndziné;1”.
Tapéc darbu pia zemniekiemn mekie
tikal retie. Edy, Er

‘bis bijis,

nakdéanu arf izdevds dabut altiecigo
atlauju,
TAS NAV VELTAS POLES

Tads bija sakums latvisko vakary
serijal, kas, sakot ar 6. janvari, ik

sestdianas vakaru tiz dazam stundaém-

pulcindjug{ naclonéla vid& simtiem
tautlesu. Gan Nelas piles prasa maks-
linteku un referentu sarunaSana, pro-
Giammas gastide, formalitigu karto-
Sana un pat krésly saneSana pirms
Sarikojuma, kG ari z&les sakartosana
péc tam. Tatu raksiniekam Egilam
Kalmem un t& galvenajam paligam
étud. arch, A. Mangulim labaka alga
un pateiciba bija klausitaju liela in-
ferese un uzmantba.

Programma parasti referdts, miizi-
kali priekSnesum!, ka ari rotajas un
dejas, plrsvar& tautiskas. Izpildita-
jlem atsakoties no Jebkédiem hono-
rériem, jespéjams visu sarikot bez ie-
ejas makeas, Atsaucigo referentu
skalt& $1 gada pirmajad ceturksni at-
ziméjams prof. L. Sulcs {par valst! un
fas {deju) prof. H. Lacis (referatu
cikls par Latvijas valsts tapsanu}, Dr.
A, Freimanis (par latvieiu studen-
tiem trimdd), rakstnieks 2, Kalme
(par O. Kalpaku, m&kstlas virzieniem
u. cj, J. Gedroviegs (par cilvéka
dvéseleg iezimém) un A. Manguiis.
E. Kalma bez tam vairakkart lasijts
savus darbus, bet ar deklamacijém
pledalfjusas aktrises A. Steinberga-
Néruna ({pags deklamaciju cikis), Ein-
berga-Valtere un Z. Klieve.

Vairikas reizea kuplindjis vakaru
norisi un ar ipagu kencertu no lat-
Vieilem Elrops lidz koncértturnejai
Vasard atvadijaés {zcilais jaunds pa-
audzes ¢ellists Ingus Naruns, tdapat
atkartoti tautiesiem bija  izdeviba
dzirdét Fanniju Viksni, Jaunals dzie-
donie Visvaldig Gedulls, kas februd-
sa abkuma debitéja plasakas latviesu
sabiedrilas priek$3, tagad kluvis par
publikas mflull. Pia klavierém dzir-
deta spéjigd igaunu pianista Lea-
Lesta Miilere, k& arf miisu klavier-
nieces =- brivmiakeliniece F. Matisa,
I Elks-Elksnita un komponists F.
Hézners, Visgriiték, mainoties gan
dizigentiom, gan dziedatajiem, klajias
nometnes korim. Nometnes jaukte,
viru un sieviesu kori parmainus dirt-
géjusi Emere, Aparjods, Gabrubevs.
Gedulis un Matiss.

Skaitli vai vardi visal nespéj pie-
tiekami raksturot latvisko vakatu no-
zimi, tikai kas pats tajos kaut reizi
ylenmer atceresiee, ne-
skagu, ko radija izpiiditéju un orga-
nizetaju pasdiziiedziba un kas dau-
dziem bis labakad ceja maize talakai
trimdai. Alnis Kalomezs

¥
Gen. R. Bangerskis
vel Vacija
Pirpratumu novérsanal
Bangerskis mile ludz paskaidrot, ka
VINS aryien vél dzivo V4aci)j, Om-

Stedea nometné Oldenburgd, un pa-
(iesibai reatbiist kdda latviesu laik-

raksta snieqta zina par vina izcelosa- |

muouz Argiiiu. So zinu 73. aprila nu.
Murd bija patgemusi ati La:v:ja.

Gen. R..

latviesu parstaviba Vdcijé, kas ne
likai parstdvétu un apripétu setie-
nes tautiesus, bet veiktu ari aktivu
nacionalpolitisku darbu, jo Vacija
arvien vairék izvitz&s pasaules inte-
resy degpunkté. Latvietibas saqla-
basanai ijagada par Jatviesu skeiu,
kaut vai svetdienas skolas veldd, un
jauztur savd starpa ciess koniakts.
Ir pienacis laiks apellét pie aizbrau-
céju atminas un atsaucibas, neaiz-
mirst Kddreizéjos solijumus —- péc
iekadrloSands aizjiras zemés, tespéju
roheZds atceréties Vécijé palicéjus —
vecog jaudis, atraitnes, barenus un
invalidue. Vacijas sociflie likumi
gan nejauj nevienam bad nomirt,
priekszimigi iekdrtoltas ari veco cil-
véku mitnes, tomér paliek vél daudz
ikdienag prasibu, ko nenodrodina ari
socigziie \likumi. Ja, piecus qadus
dzivojot Vacijas nometnés,  solija-
miég nekad neaizmirst pagurusos un
liktena nelabvelibas piemekietos
trimdas bledrus, kas nevar@ja izcelot,
tad tagad pienacis latks, kad Vacij&
palicéjiem ir jdsniedz ne tikai garigs,
bet ari materiais atbalsis. To varés
viegli veikt, ja tautieaj} visis zemés
apzinasies, ka cinilies par ideju nav
koi runat, bet nest ari materialus
upurus, kaut vai tikpat mazos ap-
méros, kadi tie bija Trimdas kopthai,
kas galé tomér deva Helu panakumu.
LCK aicina no Viacijas jzcelojosos
fautlesus un fatviesu organizdcijas
nenoslégties no citiem, lai Iinternds
tieksmes neaizénotu. kopéjis inte-
TESS.

25,000 gramatu
latviesu trimdas
bibliotekuna

LNP BIBLIOTEKU FONDA DARBS

LNP bibliotéku fonds lalviedu trim-
dinieku saimé guvis nedalitu atsauci-
bu — nometgu fatviesu- komitejas,
bibliotékas, sekolas un  atsevidkas
personas davinajusas apm. 40.000 gra-
maiu, kuras sadalis latviesu bibliot&
kam dazidas zemés. Visvalrék bib-
liotéku ir ASV, Austraélijé un Ka-
nada, mazhk Braziliié, Argenting un
Jaunzélandé, Ari Anglija, Zviedrija,
Holandé un Belgija nodibinadtas lat-
vied bibliotékas, 2? dbibiiotékaém,
qalvenokart uz talajim zemém, jaw
nositttag kopé 25.000 aramatu.

Pasreiz LNP bibliotéku fonda rici-
ba ir 15.000 dazédu fzdevumu, feskai-
fot vicu unm anglu gramatas, zurna-
lus un brogiras svesaa valodas. No
latvieSu autoriem visvairdk kréjumaé
ir T. Zeltina Balades, A. Ersa Stdatl,
Ed. Salnas Pild&mspaiva, J. Ezerina
KSdaa blusag st&sts, G. Bérzina Cet-
ras noveles, A. DziJuma Celminieku
1. dala, I. Grebzdes Piira zirgs, K.
Skaibes Pilites un Stasti, E. Zalites
sirais malks, Raina Kalna kapéjs,
J. Jaunsudrabiga Véja ziedi, R. Blau-
mana Naveg énd, J. Rudziga Spidola
naves 6418, Nik. Kalnina Bajara
dziesmas, H. Moora Portrejas, Z.
Krasta Kalpaks uc. autoru gramatas.
Toties Bardas, Strélertes, Andr. Eq-
lisa, Klidzeja, Kezberes, Kalmes,
Vesela uc. raketnieku un dzejnieku
darhu fonda kratuvé nav. Ari tulko-
jumu Joti maz. Tikat Knuta Ham-
suna Bads aiznem vairdkus plauktus.
No skolas grématém krdjumaé Tévo
valodas mdciba, Sostes Geometrifa
vidusskolam un J. Rudziga Kaya dal-
hu izlase

Pasreiz sagatavo siti}jumus valré-
kdm biblictekam. Biblfotékas, kam
nepleciesaras tikeaj augqéminét&s gqr4-
mafas, var tds pleprasit un sanemt
tilit. Paréjém  jagatde, lidz LNP
bibl otéku fonds sanems jaunus qra-
Matu sutivumus. kad reizé noettis
Visas iespé;amas gramatas latviska
Varda. gara un ticibas saqlabaSanai.

A. &.

LCK labklajfbas un daimnflecibae
nozares vaditais J. Niedra un LCK
parstavis i. apgabala A. Vanags iera-
das ari NeiStates nometné, kur in-
formacijas sapulcé iepazistindja tau-
tiesus ar jaunakiem notikumiem trim-
das dzivé, ka ari piedalij&s vietéjas
latviegu komitejas sédé.

Slazviga-Holsteina paSlaik ir Hela-
kals latviesu apgabals Vacij& ar pari
par 3000 tautiegiem. Ja kagaviri iz-
celos, laiviedu skaits gan drizuma
jevérojami saruks. Dzives apstakll
apgabala daudzo béglu dé} slikti, ka-
péc LCK plasies pandkt dalu latvie-
gy izvietosanu wuz citim Vacijas ze-
mém, kur jielakas darba un dzivoxfu
sameklésanas iespéjas.

Bavaried{ pret Srremja béglu uz-
npemianu

Vacu jestades Bavarijé protestdja-
das pret IRO nodomu Regensburgas,
Landshutes, Pasavas, Straubingas un
Degendorfas apkaimé biivét dzivok-
lus drzemiu bégjiem, noraédot, ka mi-
nétie novadi jau té parslogoti vacu
bégiiem, ka &rzemiu béglu uzpem-
sang grito stimniecisko stavokli véi
pasliktindtu) un palielindtu bezdarb-
nieku ekaitn.

Sestdien, 1951. ¢. 5. maijg

Latviesi
Stokporta

Pusstundas brauciend no pasaulg |

alavend kokvilnas apstrad&anas y,
metallu un masinu ripniecibas centr
Manéesteras, alrodas mazda Stokportas
pilsétina.  Sestdienas pécpusdients
vai visi tas jedzivotaji izndkudgi jg.
las, lai iepirktos divi lielajos, piredju
parpilditajos precu veikalos, dyerty
téju un éstu Kafejnicas kiikas, laj cits
citu redzétu un tiktos.

Stavot Pie guibja ar divi kakiem |
un raugoties skajaji jautu plisma ;

kur veemodigi ielu dzelzceju vagonj
ka Noadsa Skirsti tikko kuateg og
priek3u, pék3pi atskan ari latviegy
valodas skanas. J&. kur gan tagad
pasaulé nedzird latviesu valodu? Par

izbrinu viet&jiem un prieku tautle |
teksti].

giem. Stokporta dzivo un
fabrikds un drébju krasotavds stridg
apm. 60 latvieaéu. Caur paragrafy uy

noteikumu rezgiem izlauzugies, gavg |

specidlitdté stradd vairiki intenler;
un techniskie simétaji, Ar pagaldy
dzivi un darbu latviedi samieringjo-
ties. Daiji jau iepirkuél majas. Ka.

nadas braukéanas ,,drudzis" delt nay.

varéjis mierigo dzivi satraukt, ko.
ferua eaino tikal retals. Stokportled

lepni uz L, Karklipa vadito tautlsko 2

deju kopu Jautrais paris, Angll par

latviein deju skaistumu sajlemingt,

J. Vaivars

Kapéc vini bega?

PARBEGUSIE SARKANARMIJAS VIRSNIEKI STASTA

Arvien vairék Rietumvacija pat-
Vérumu meklé no sarkanarmijas padr-
bégusie krievu virsnieki. Stains
nav pildijis mumg doto solijumu, ta-
p&ic més esam Selt,” saka virs, kae
vél nesen valkdia padomju militaras
misijas uniformu, bet tagad térpies
ripigi gludinataé civilurvalké. Kap-
teinis P. un vina biedrl nosftijudi
StaJinam 44du véstuli: ,lielle kara
upuyi ir bijusi veltigi. P&c kara més
qaidijam mieru un labkiajibu, bet sa-
vag gimenes atradim nelaimé un iz-
misumd. Js, kunga Stalin, solijat
mums daudz, bet néesat pildijis ne-
vienu vardu. Jas arl tagad gatavo-
jaties jaunam karam, bet més sa-
zpaugtam dirém prasém savu tlesu.
Tapée més aizejam no jums un at-
griezisimies tikai tad, kad krievu
tauta bis briva no komiinistu jiga
un brivds veléSands izraudzijusies
sev valsis lekarty,”

Vésiula Stalinam pagsaka motivus,
kapéc tiketosi sarkanarmijas virsnie-
ku, Instruktoru un kareiviu atst&jusi
sMeuzvaramas” rindas un _,tauzuii”
dzeizs priekSkaru, ial Rietumvdcija
rastu glébinu un eksistenci. Dauclzi
parbédzéji jau emigréjudi uz aizjirae
zemém. Apm. 1500—2000 vél dzivo
Rietumvadcija un pilas jekjauties vie-
téja vidé. Visi vinl apbrino Rietum-
eiropas civilizaéciju, augeto dzives
ttandartu un rietumu cilvéku polltis-
ko un personigo brivibu. Pédéjo ie-
guvusi afi vin.

Bij. sarkanarmiesi savd starpa sa-
dzivo draudzigi. Aktlvakie noorga-
nizéjusj; kopu, kag propagandé pret
komunistiem un Stalina diktatirn.
Organiz&ctjas jzdotas brogiras un
skrejlapinas slepeni nogédd wz Aus-
frumvaciju un Austriju, kur tas ist
no rokas rokd,

Man no padomju armijas neblia
jJabég materialu apstikju dj,” eti-
sta kaptelnis S, jo mans t&ve tr
sarkands dixt&tdras jSpicd’, Mas
dzivojim samérd kapitdlistisku dzivi.

Algojém pat kalponi. Bet ari ievé-

fojamadkia padomijas varasviri nekad
hav drosi par savu eksistenci un dzi-
vibu. Daudzi vecie. komiinisti, mana
téva labi draugi un pazinas, leelodzit!
ciefumos un koncentrdcijas nometnés.
Par viniem nekas vairs nav dzir-
déts."
Kapteipa §. draugs, kas tagad ar
gimen! dzfvo neliel§ k&das nometnes
barakas istabind, kadreiz bijis pa-
domju armijas zinu dienesta vienibas
komandieris Austrumyacija un Aus-
Irifas krievu sektoré, kur kopd ar
,epecidlistiem’ piedalijies radio un
telefona aparatu nomoni&éané. Vin
montéjus] vieu: kabelus, telefona
vadus, apardétus uc. Savakto trans.
portéjusi uz Pad. savienibu, Leipcigh
konfisceti vis! telefona apardtl. Iz.
postits ari Berlines-Minchenes (§l-
runu kabelis, .,Velig bija vdéceu un
austrieSu gpecialistu padoms, ka no-
montéetais Pad. savienibd nederés.
Tas bija vajpréta darbs,” saka bij.
padomju virsnieks, ,bet pavélea bija

IZCELOTAJI

Alzbraucot ‘no Vicijas, ne-
aizmetiet prom nevieny latvie-
Su gramatu. Nododiet t&s sa-
Vas nometnes isivielu komite-
jai val biblictéku fondam, kas
d&vatas gramatas izeilis talak
latviegu bibliotékam visds ze-
mes, kur vien ir Jatviesu trim-
dinieki.

r
i a

jaizpilda.” |
Urzinajie, ka mite Cherkovl ap
cletinata, kapt. DBD. nolémis
.Man cits neathika, jo padom!ja vie-
na gimenes locekja apcietinddana tio
zime visas gimenes
Vispirms aizbéga sieva, tad béglu
gaitas devos pats.’ :
Pulkvl, K. 1946. g, Austrumvicili
komandéjig T 34 tanku vienibas. Al-
valindjuma laikd dzimt& pilst® Pad
savieniba redzéjis, ka uniformét) in.
velidi, greznojuéies ordeniem un ¢
da zimém, klidudéi plheétas jelds, aba-
gojusi un melna tirgd pardevuédi ciga
retes un degvinu. Atgriezoties Mae
deburgé, pulkvedis dzird&jis no Kri
vijas piespiedu darbiem deport&te
éievieiu lamas vacu valodi par &
clebamo trikumu. Péc nosit |
dtpakal uz Pad. savientbu, alevi

atkal ievietotag koncentrdcijaa me

meinés ka ,neuzticami elementt’
Péc kada laika K. apcietingts ,,par
darbibu ar p&rtikas vieln spekuler
em", No apcietinijuma  itrdevi
bégt uz Rietumvaclju. |
Arf Karlehorsta étiba pulkv.
Saksijas-Anhaltes armijas zlou di
nesta majors L. un serdants V,,

Kara Jaiké bijis Stalina déla Vasili/é

spectalvirtuves pavare, nevar sami
rindties ar Kremla varmaclbu. Tip&
Vipi visi ir béglu gaitas un gale
dienu, kad neapdraudét] varés at
griezties dzimtend. ;
Bij. sarkanarmiesu domas un eprie
dumi par nékam& kaya iesp&jamtbq
un ta izndkumn ir: ,Ja Staling si¥
kapu, tad t& ir Krievijas katastrofag
Amerikanu masginerija un rietumy
pdrsvars ir milzigs.” ok}

SLATUTEESSAVAFERSAYALULOCOET NOC MEOSTRAPERSSON ATTA EAUCTILS STERN

VEST ULES
REDAKCIAl

PATIESIBAS LABA

Latvijas 17, marli numurh V. J. 8
Francijas braucdjiem iekdrtoies transitcest
Vacijl. Pastistlia par kiida dasha spike
‘Gales conten (ekirte Francifi,
Firms apm. 2 gadiem tris tatvicke
net izbraucim no priekizintgi tehbriete
Karisrfles nometaea oz Fraactju, At peat?
gidibu bijn to lalmige vido, kuyes plop
Hija um iteanca kA aepectilisizs.
Phreteigunn pledrivojim jaa f
Montmelianas gtacijd, nelile ae G
ho kurlénea ar rokaa bagiin on mole”
Biem kiépi bije {asolo uz pusotra km
Sometni. Nometue tija fekirteta divell
mifa celica at Mra Amer ein ©
tiles logiem, domijame, th aavi leikll
kafaipéks novietne, NamZ pirvieiotia
sondm vijn paredrdtas dives telpaq. Ape
bali stivd bila viriove wa Sdomlstade
parabens ue telpa af astlre taehe ,
tm «asl semarghti om,

pail #diena palickim. chs vil Me :
mazgali traukl. Neviens arf seripé
fo moviklaau. Caur vitteves lodrips ned
metallia blodis sapémim nemitoive
pelus wh Nesotakimes krieee ua
mércj. Ediens siliktes kvallthies us
ig No misu grupes tikel peli us a
méfindja to dst, letviell pateicds m |
aradit gujamlelpu, haa siradda otri stévi
kat jelGkojdules en mums pictixa. Teg
ar apm. 26 drelze guiligdm vaidlje seapt
slima seliribs. Dala Jogu atikiy bila

titi. View pacpusdieny s&dBjim —_—_
aldI|im ao darba vietaa ldgte aibi ;

a

tl, ti nendca. Per ditgy naede pirguee
vlesnicd, Manag slevag mica, kas Preecige
lebrauca daias ménedus vPlik, sakli
dusi nometn?, Gulfi say varéjusi, je
jull Kukalgi, Ambulances pometad oat. 2
Gaint partlti on apkopt! virtavé.

Olra diend sanémim darba devija oftt
Skirkmles no , priekErimtgts sadates &
hes seédad] an nedzé Atvedoties
katram jedeva pedaudz Zokol¥des un sevitd:
laimiga cely. Nometnes direktors tits ff
COzts, bet pirchjie sdmiuistrictjes .
itals. Pirmsis teapatds per ,,Vakareisopat
reo fija thds, ke de no mise grapes
béja doties . stpakal ez VAci{s.
bija dadidas taqtlbas —— ital, poli, utral
Viel vini jew bija stvidkiudl pie be
nieklem un sGidzéjde par slikto atiute,
derhe slundim us maze alga.

Janis Liepigt, Fuad °

ignicindbanwd

ad

3°

weber er allikor
Aa padirinn sifdiee
pam, vairik endra
WW deo ar broned
Wa wm degun:
Bet tr slliker! &
tiviti, jo vini
dinirimd up

tt ka moderno
mh Si tada om
be visit Sektige +

UES StaDtIAS