in, 1950. g. 27, Septembrt 4 T PA. IRMUJAS. BTPRATEU nes gadijuma riské ar édéj& kar& daudzas ies tika ieslégtas tikat tapée, a nesapema jaundkas pa. pnandiey turpinaja riko. a kauwjas plana. Inielatiyy atjaunota politiske komj- a. VacieSi bieZi pieveicg cus, kas bija Helaki par mun tikpat Jabi apg. ‘Teti. kad uzvaréja kady iitama skaitliske parsvae. ll svarstijas starp . 3:1 sprleduma, krievu ka. neatlaidiga- saul, un tener abos pé- ! | padevas veseliem rem, Vini parasti sikst; Bivd, bet ja tie ielenkti i,tad krieviem ir tenden- ‘Tapée ari vélik bija ja- Rawr izdota Stalina AvEt pozicijas lidz pé- ‘Tal raditu atkanSanig az sltudcijas, kur vairg ) IzredZu, mirst ar! maz pleminétais A pabrelz un ari vél turp- s lemaucamie kA skaita maki iin garigi nesasniedz ‘eaurméru. Tie nak no at aa —34, g. £ru- de oe Rpt pédéja kara vete. blir perhaanih ka to var to ‘pabu krievu preses. ala kara gadtiuma vis. ntot Sos padomju armijas s? Izellais ang}u militi- sks iin tanky taktikis ge. ers atgidina, ka ir div! sezemes: armlju tipi, no dibingts uz kustigumu, clivéka masaém, un krie- r ir bijusas otra tipa are ‘no to lielikiem triikus lielSka S8da masu armi= F. 40 pietickami apgadat, €f modern. Tada] g parasti dalijudds divag 68 - vienibas un Hiela me Nasa. Tas pats vé- ari jaw’ rio”: sen mem, Ari modernaid A. pastav Sis dalijums, hu. uzdevums plekrit j&m_ un izlases kajnie- ‘Iglases spékiem jaturas masu, tad Sada tipa ar- gs kavékiis ir kustibu tam vAjS punkts ir ap- perativie sakarl. Tapéc jas parast! virzis uz bifismsé un plasa fronté, KGrtot maksimalos sakas Iktika ir spliefands uz 3 punktos un apstaSands Btibas prielk$a. Os apst&klus un fpatni- » Fullers feteic taktiku, uz lielu kustigumu., Par Inu sikum& biitu ffiuz~ 1 sasist padomju fzlases nekGrtiba triekt tas at- maau armijal, val arf no 2m izyairities, tos apiet 6 uzbrukt magai, reizé ses spékus no degvielu Si trefo veidu Fullers etumniekiem vispiemé- fetelc lietot, pirmkdrt, uzbrucéjas formacijas, ikpat kustigas specialés enibas; pirmas izpilditu — vairoga uzdevumus. evu ofensivas prieks& iba, saka Fullers, jo de- ie cilvakeu skaits un me- Reta armijas vajibas atojamas vienigi afr 2 eraja Petona Stila. [UE ANAM AWS ON ON CO DANN 77, OWS S/S ZOENN @. eS, Pot tho tne, it St aa oS? Valenting Pelécis Tuksuma zemdega Nevar teikt, ka més bitu skop! ar runatient un rakstitiem vardiem. sizkurti daudzi: gunskurl. Daudzi ari pamesti, un neviens vien yal fo-: dien pateicigs tim atelpas vietam, kur plaukstas. satvéra siltumu un acis -- gaismu. Bet ne viss, ka’ | gaismal upuréts ir gaismu devis. Ar- \yvien ir Hetas, kas nekad neizsisl} liesmu, tikai gruzd — léni un neze- ligi. Dagreiz pat griti atrast tieio. diimu cBloni, jo zemdegas ce}l Ir no- slépumaini. Bet tas nav sfcies ne vakar, ne Sodien. Drfzik Hekas, ka vai nu misu acis jau ir apradusas, val arl tiem Sal gruzdéSanai pamazam tiek atnemti nepiecleSamie elementi. Ti- kai nodaritais jJaunums vél joprojém ir paliciz, un te jdred celi, kA to griest par labu. Bet p@c kartas: val- % | rak nek& desmit gadi kop§ tam die- nfm sadrupudsi, kad nepazita svelme uzkrita misu tlrumiem un nosvilina- ja tikko stiebrot sdkuSo labibu. Iz- ‘slipudt més skréjam pie savém akdm, bet tan!s ieskatidamies, bailés: sagurim. Tanis vairs neatspldéja saulainie padebe$u cei, bet kéda laung riebéjs bija tur atvéris meinw tukbumu! Tas milzdams izkfpa pa- galmos, parpludinija gatves, un birga vétre sekodame méza mis k& gakaltusas lapas. Kas bija tad vairs cieti satverams, par savu saucams un paturams? Mie su likumi tike iznIcinati, un ar tiem kopa sabruka valsts pajumte, ko bi« jam célu3i un nelznicigu domajuél. Dievam nebija pienikuma pret mums, jo misu ticfba pret vinu Dije tikal ekolds fem&cita, bet misu dziva debesu valstiba atrad&g rudzu tlruma mali, Més nebijim sididas cilvéki: kam pati eidza un tas plapigais tuxe ‘ums jau ir dala no Dieva kirtibas, kam savé noliktaé laikA ar visim lai- cigim kiidim un netikumiem caurl aiesnarti atveras ce}i uz mistisko debesu sidZu.. Bet, sava ar ‘eealt mums vated wu irditern okt un vai ‘paréjh pasaule valbjée to dzirdet, val né. TA més sakim kadu nd timdas visnejédzigakajam lappusém: sevia S| nonlevaganu un pazemoganu. TA bi- ja tukSuma zemdege, kas kOpéja pat vismazdkajas nometnités! Viss, kaa pelams, no bieZas ciliganas izdeldéja cauras misu tautisko svirku kaba- tas, un neglitumi kjuva redzami lk- kuram sveSniekam, Bijusie, esosle un toposie — attistija teorijas, am- bicijas un nezin' kados virdos vél dévét visas tag Wetas, ko atseviiko grupu parstavji izkliedza kopibas un nacionflo interefu vardd. Més dazu labu reizf nopiSamies, ka daudzl ir it ka atravusies, lavuSi sevi uzstkt sveSniecibai, un rundjam par atiis zusiem zariem, bet nebis gan laikem parsplliéts, ja angalvosu: ka 28 proc. fo ,atifizuso" nebija nek&di savtigas laimes meklétaji, bet vinu latviskais zajums un ticiba bija p&rak skaidrs un jitigs, lai panestu 80 varzu! Tie nedomfja ar muti, bet — sirdi! Ja tagad Iiekas, ka tukSuma zemdega tase} pamazim aprimst, tad tas ir misu ON oes i cels, Un fa nu kautkur otré pasau- “s HG les mala tagad Dieva liek meiné dare fas, |b sastapties diviem da%&do opozict- wee, | Ju vaditajiem, tad lal vini vélreiz meee | Dardoma, kddél gan pirma . diviem | gadiem paéi savas valsts svétkos ne- attistibas neplelidzamais a 4s kid! nespéja apststies pie viena fm | gaida? Ir plenicis laiks (neatkartgt f- “ont . al ot i baits 4 if. Osvalds V.émanis, kidu vinu stceramtes ho Eslingenas laikiem., un kas no viniem vél sagaidams Amerika, Bez tam O. Lémanis ar M. Tillaku piedalijugsies ari Sarkand Krusta gadskariéja sarikojuma, ku- ra bijusi izdeviba redzét ari generali Marsalu un citus amerikanu valsts- virus. Abi makslinieki cer jo daudz lerosinajumu giit no gaidamas Sad- lera baleta trupas viesizradém. No latviesu maksliniekiem vinu tuvuma dzivo vel vienigi akvarelists Bange, un velesanas pec kontakta ar savu vidi ir liela, ka nespé) remdinat ari majastévu un kaiminu sirsniba un deviba. no auditorijas Heluma) atceréties sa- vus politiskt sabledriskos talantus, un bez blakus noliikiem kopig! atsdkt Kkadas vainas dziedéSanu ple tiem, kas savas paradk vienkarS&s un tals- nds domaSanas dé] sartigtinat! pame- tuSi masu trimdas garigi tukSuma zemdegu. Tie ir jaatgist atpakal misu pul- ka, kur un cik vien jespéjams. Dau- dziem it ki ticlbu pametuSafiem pa- tiesiba pleder kada augsta morf&la vértiba, bez kuras més nekad ne- drikstétu atgriezties. Vinu sirdis, vientuliba bégdamas, ir saglabajugas musu aku skaidribu un tants mir. Gzétajus — dzimtenes padebeSu ce- jus. Tas ir vairik, nekA visa cits, kas mums vél pieder! KULTURAS CHRONIKA Oto Krolls, kam trimdas latki Vaelii piederéja miazikfiljo veikals Augsburg, tagad Cikagi atjaunolis savas’ maikelas agentfiras darby. Programmi? paredzéts Andreja Egiffa Dleys,; tava zeme flies tiz- vedaums ar dzledones Lidijas Ventas, vi- jolnieka J&kabsona un koa pledailganos Ed, se vadibi, Bez tam paredzéti prom. V. Rukévica koncerts, R. S2ules un Metula ‘baletvakars, latvjao miksiag darbu skate ue,