pastivé fo rund Lon mrt Rae pomp emmy a uretetim. paskaidroju- edaburges. hav. nolatties ere ees at? ; el ad a nee ct (ieticetavadiba noid. setvoberss: Reruns !Sdz--1¢9 omee ‘vagena’ bOvi alks cece - rete ‘oii ry komist- view madniekiem. N ‘ JeigEE” 16 beviois us ASV. Sevas Rata ar vistettkajiem n.ATL habsicu Seurnditnat fechiuates Irlete kedé FINO: viglern. bérriiem uh we ger be me | iP of | ae: pbs eis oh é nich apart atl Sto ‘noglegu- ne. “Die, novérojama Odense Hotentm, kas woloties ux kom(inietu MG FDI Helo ida jsintu komone MisStes vaides prieksé i:! Vatrakus demon- 147 Ln | . 1 = 4 hk .t . 80 ta saviontbe mh ria vial parajie Il mame, teriditos nasek- Alssks “plep§mumu, ka. daz! ws fenaidnieku rokés. Weajus attéloja of caciias ux: Volgas’ Pa iu savlentba. Viena "un apés rafot 3 mil). otra, nedauds mazd- ‘ferotu rafofany, tl - Gonten a foida- picijas laika nodar- tlaban : vil enon ias. LATVIA — _ Latvian Newspaper Nr. 70 (414), Sept. 13, 1950 | Publisher and Editor: Valde- mari Lambergs, Schwhbisch |. Gmiind, DP Camp Artillerle- Kaserne, Phone Sehw, Gmiind 4is9. Printer: Remedruckeret , Hirtel,& Co, Schwibisch _@mitind, Paradiesstr. 12. Publis. hed twice weekly Circulation 11.006. 8ponsor-Interngtional Re- fugee Organ!zation, ae a er rere , ————__. LATVIAN NEWSPAPER s /\ ae Nr. 7 (614) Treidiew, 1958. g. 13. sept. Australites Emits (Lawley House, Canber- ra, A. cn Australia}. Redak- cijas edrese: (ita) grep ASV nolémuSas siit uz EiropulIEVEROJAMI PAATRINASIES| Politiska vienal- 3-10 jaunas _ SVARIGS PREZIDENTA TROMENA PAZINO ‘TAL — VECAJA KONTINENTA BUS STA divizijas JUMS AMERIKANU TAU- CIONETS ARI KANADAS KARASPEKS. — ARLIETU MINISTRU KONFERENCE IZSKIRSIES a RIETUMVACIJAS APBRUNOSANA ,Vablagtond (F). — Daudzi valstsviri atkarto tiskais stmagama punkts atrodas nevis Koreji. Ristamvacija.: Pédéjo dienu informicija Bonnas liecina, ka Sim apgalvojumam tr stu ariletu ministra Eteso 1 uzsvéradi, ka poll- bet Rietumeiropa resp. no Vadsingtonas, Londonas un pilnigs pamats, Saviencto val- ha, amerikiny augsté komisira Mekloja tuter- vija presel un seviski pagijudis sestdienas presidents Tramena . rida, ka ari Vasingtona Eiropu uzskata par svarigake objektu, aca stétu piejaut nekidal agresijal. Ja vél pirms Darla nedélim amerikinn valstsviri un arl prezidents deklaréja, ka ASY nepallelinis savu kara- epéku Rietumvaciji, Triimena runa tagad Hecina Képi festisies ne vien par Rietumvdoijas pilnigi pretéjo. Amert- iesaistifanu kop! i bas sistéma, bet ievérojam! pallelinds savu dl opigala aizsardzi to paiu darit ari Lielbritinijai un Kanade _ Oficialu apstiprindjumu gai elro- piesu klusi lolotai ceribai deva prezi- dents Triimens pagajuso sestdien, pa ‘Tadio uzrunadams amerikanu tautu. Prezidents jau runas sakuma pateica, ka VaSingtona ndlémusi ievérojami pastiprinat amerlkanu karaspéku Rietumeirop&. Par to, cik diviziju stitis uz véco kantinentu un kad tas notiks, izskira apspriede ar Atlantika pakta signatarvaistim. Prezidents _ falak piebilda, ka ASV kapaspéka pastiprinaéjumus Eiropa sagaida ari no -Lielbritanijas un Kanadas. Ru- nas turpinajuma prezidents Trumens deklaréja, ka amerikaniem bis jasa- mierinas ar dzives standarta pazemi- nésanu. ,,.idz ndkamé gada jinijam més divkargosim savu aizsardzibu un brunosanis turpindsles vél gaediem iJgi.* sacija prezidents, pieblistot, ka to viru ricibé, kas vada komitinismu, ir milzigi spékt un vini nebaidiés ne- kadu lidzeklu. Jau sestdien prezi- dents. neparprotami pateica, ka Sav- yalstis bis splestas partraukt daju miera produkcijas, lal rapnicas veré-. tu -nodoties karamaterifly Paredséts dibind saimnieciskas dzives kontrolei. Visu grandiozo alzsardzibas programmu finaneés ar jauniem nodokjiem, sada- Vai nu brunoties val —palikt par Maskavas kalpiem BRITU APAKSNAMA SAKUSAS DEBATES PAR VALSTS AIZ- | ~SARDZIBU .Londona (E). — Otrdien britu apakSnama s&ikas debates par valsts aizsardzibu, kas ilgs tris dienas. Pa- gijusas nedéjas beigis ministru pre- zidents Etlijs publicéja oficiélu pa- skaidrojumu, ka §o debaSu proble- ma bis valsts aizsardziba un kaya dienesta pagarinaéganu uz 2 gadiem. Sava véléganu fecirkni Londoné ml- nistru prezidents teica runu, kur§ ie- stijis par kollektivu aizsardzibu, lai novérstu agresiju. Etlijs norfdija, - ka Koreta ir jauns pierddijums dazu vaistu. imperidlistiskajam ticksmeém. Runas turpinajuma vin bridinaja. angiu tautu, ka jaunais brunoSanas plans prasis lielus upurus, bet citas izetas nav. Aiz dzelzs priek3kara in- . Gividam nav nekadu tiesibu, jo pa- tlesiba tas atrodas ne tika! aiz dzelzs priekSkara, bet ari vél dzelzs birt. Runas beig’s premjérs Etlijs vélirelz atgidinaje anglu tautail sargaties no lekSéjiem ienaidniekiem. levadot apakSnama debates, zimi- gus vardus teica. art kara ministrs Stretijs. Mums atliek vai nu bru- noties, vai palikt par Maskavas kal- piem. Léni, bet noteikti, Padomju sa- vieniba pierAdijusi, ka mums jaru- pajas paglem par sevi, ja negribam darit to, ko liek Maskava,” deklaré- ja Strevijs, TAl&k vind noradija, ka hevar apsolit, vai brunoSanaés prog: ramma tieSam garantés mieru. ,,Bet tomér 81 programma ir labakais II- dzeklis, lai novérstu treso pasaules karu, teica kara ministrs. Lielbrita- hija piecus gadus nedomaja par ap- brunoSanos, stiprinot vienigi savas saimnieciskis pozicijas. Tagad britu tautai biis jdsamierinds ar augsta- kiem nodokjiem un jaatsakas no dzives standarta uzlabo’anés. Opo- ticijas vadonis Vinstons Certils ap- Solija, ka konsery>‘ivie atbalstis val- dibas brunoSanas un aizsardzibas Dolitiku, | t arf fpadju feetédi. lot tos taisnigi visim fedzivotaju sii - ‘Tam, - : Lai gan prezidents Trimens Gay rund nenorddija, cik lielu karaspéka ' kontingentu-nolemts sitit uz Elropu, informétas aprindas VaSingtond do- ma, ka tas nebiis maziks par 5—10 divizijam. Brunoto sptku palietina- Sanu Elropa prezidents izlémis (Turpindjums §, ipp.y ieee skaitu Elropa, prasot | ners pazinoja, ka 6. septembri uz} Pagreiz izcelofanal uz Kanedu IZCELOSANA UZ ASV NAV ZINAMS, KAD ATJAUNOS GAISA TRANS- PORTUS UZ AMERIKU — IRO PALIDZ SPECIALIS- TIEM IZCELOT UZ AUSTRALIJU — JAUNA, BET NELIELA AKCIJA UZ KANADU DP PRESES KONFERENCE MINCHENE IRO kirtéJi DP preses konferenc’ Minchen8 publiskis informiclias dajas vaditijs Carlzs T. Ratners arf Sorelz no savas pusee vartje tlkal nedauds informiclias un noridija, ka thd&| vajadstlot pirdomit, vai turpmuik 43s konferences sasaukt divreis ménesl, ki tas agrik bile pa- redzéts, Uz valriklem aktoiliem furnSlista jeu | tijumiem svarighikds Mr. necilvelbas Ralnera atbiides bija par gaisa transportiem us ASV, jaunim, bet nelie- siartd ” turpmikajiem nodomiem lim Kanadas akcijim un Austr&tijas nas velciniéanai, Ber tam Mr. Ralners ixtelca ceribu, ka nikamajis ne- déjas levérojami padtrinisles emigriciis us ASY, jo pairels DP komlsijas parbandot liela skaitu kandld&tu, ) | Konferences levadijuma Mr. Ral- nu cilv8ki, bet péréjie vieniniekl. Kanadu no amerikanu joslas devu- pienemt 200 stridnieku virszemes } 2 limenis norida, dans, nepleméretais darbe svetis més un srétihas dsives ickirtedand ecina par bo cilytke tragtdiju. Vip vsvediba an vispdri Dieva un cilvékiem. | itirisku ijamu. Lickas, ke pat akiam jisadsird ‘vies taute dsivé un ple tam 2. g. 6. Te nh (S2VIKE ince} dzivals cilviks — isce- Jotaje an vina Uktenis. sies 216 personu liela DP grupa dar- biem lauksaimniecib&. Grupai visas pée ' formilitates nokartotas 4 nedajis. 40 iproc. pieprasito DP varéja bit gime- - Beidzot gahigais lemums IEROCIS IZSKRINETO KABAVIRU TIESIBU ATJAUNOSANAI Zinojot redakeljai par DP komisi- jas Vaiingtond 1. septembra lémumu, par ko informéjim jau pagdjusaé nu- muraé, misu sitnis ASV J, Feldma- nis paskaidro: T& ki DP komisija ly ASV arlietu ministrijas sastavda- Ja, tad lémums atspogujo Savienoto valstu valdibas nostiju misu legio- na Hiei. Legions cina pret bolfevic | ka Kiem tifad netick usekatite par nal |; digu aktu pret ASV, Lémumf nav taisita art nekéda i{zikirfba starp virsniekiem.un.kareivjien; Si Savienoto valstu valdibas no- slaja dod mitsu rokd visasako ieroci cinal par izskrinéto bij. karaviru DP tlesibu atjaunosanu, ko jav esmu ai- cis un ko ar Dieva paligu ceru no- vest lidz labvéligam atrisindjumam. Cina par miisu bij. kapavirw tiesi- bam bije ilga un grita, bet-tA mums ari réda, ka ar neatlaidibu un ticibu mUsu taisnai Hetal varam gilt pand- kumus. Izsaku sirsnigiko pateicibu sa- biedriskiem darbiniekiem un virs- niekiem, kas vienmér tik atsauclgi atbildéja uz visiem manilem plepra- Sijumiem p&c materijliem un pa- skaidrojumlem bij. legionéru eta. Ka informé Latvian Relief prezi- dents H. Lielnors, tad ar lesniegu- miem, lGdzot ar] ASV baznicu un ci- tu emigraciju velcinétaéju organizdcl- ju pretakciju, pan&kts, ka 21. augu- sta lémumu revid8 un lietu skate Berne (F). —- Pirms kida laika zi- nojdm, ka Sveices valdiba nolémys! atlaist no valsts un sabiedriskafiem. dienestiem visus komdnistus val po- litiski neuzticamas personas. Pirma akeija skars 500 koministisko valsts ferédnu, Pardesmit personu stridaja | augstakaja valsts parvaldé, 60 mili- t&rajis iestfidés, bet 450 past& un uz dzelzceliem, Valdiba atlalSanu pa- mato ar to, ka Svelces komiinistu partita nesenajd sandksmé nosiitija Stalinam telegrammu, kup& atkiatl apliecinfja savu paklausibu Padom- ju tavienibal un kominformam. Sads solijums aizkar Svelces dro3ibu un tapéc minétle komunistl atlaistt. BILDES DEL. KONFISCETS VISS ZURNALA METIENS Priga (D). — BEC zino, ka Gechu drogibas policija konfiscéjusi satiris- ka Zurndla Ikobras ped@jA numura yisu metienu. Vainiga izradijusies titula bilde, kurd bija att&lots, ka amerikaini lelaiz ideni savu jauno amfibiju tanku. Krastmala bija re- dzami Savienoto valstu prominent aistsviri. Bet, tuvak. ieskatoties, iz- vidi atrodas ari va- cie’, tapéc spon ae mA, ka bargi = a redaktorus un bildes autoru. caurl no jauna, Akeljai bijuti jot fabl pandkumi, kas arl atspoguijojas|- darbam kalnraktuvés. Ari iaji ak- cijé puse vartés bit gimenu cilvaki, bet gimenes savam apgddniekam va- | réa sekot tikal tad, kad pédéjals Ka- nadé bis jau tedzivojies un pletieka- mi pelnis, Jai varétu piederigoa ur- tUret. Hono viniem per Hem jauthjuniem P&c kida igaunu kollégas privites| ir sarakstijudl veselas grimatas, kae informécijas Latvijas parativim urjded kultfirills pasaules pilesgiem Kanadu fo akelju ietvaros varot iz-j}lespéja fepasiiies ar fils kultiras h- celot arf baltiebu bij. virl, ku-| nlcinktijiem an cilytku bendém. is- rlem £0 lespBju leteicams ntot. |vilkumi an satera atstistijume 20 Apméram lide augusta vidum kat-!minétim grimatim tek ru nedé@lu no Minchenes izlidoja di-/S#urndles us laikrakstos. Tipte ar vas lidmadinas, kas katra uznéma 60 ixcejotaju, kuysi veselfbas dé] neva- réja braukt ar kugi: gritnieces, gi- menes ar zidsiniem un pavisam ve- cus cilvikus. Koph 2 nedélim DP par brivprétigajiem. — Spanu komunisti izvéléjusies francu koncentracijas nometnes maizi AKCIJA PRET PIEKTO KOLONNU FRANCUA — MASKAVAS AGENTI VARES PERSONIGI [EPAZITIES AR PADOMJU PARADIZES : — LABUMIEM : “Parfge (D). — Pagijuias ned@jas|tietu ministrija femiedzs franéu belgas frantu policija sika negaiditu | yéstniekarn VariavA protesta notu, akciju pret koministe piekto kolon-|norfdot, ka 41 riclba nevar veleinat nu. Rikojumu ifrzemju komiinistu | Poiijas un Francijap attieksmes. T&- apcietindganai iekilieta ministré!péc Vardava patur sey brivas rokas. Keijs isdeva péc tam, kad Dienvid-| Federdlis izmeld@fanas biroja franclji atklija plaéu spiegu tiklu,| (FGI) direktors Hivers senita komi- kuyé bija pirstdavétl galvenckirt;sijas slepenii sédé pazinoja, ka kara spanu koménistl JekSlletu ministrija | gadijumé Sav. valstis nekavésotles paskaldroja, ka policijas akcija s&kta! ancietin’s 12.000 bistamu komdnis- tinéo, lai iznicin’ta piekto kolonnu,| tu. Puse no viniem ir amerikfnu pa- kas nodibindta Sreemja komiinistajvalstniekl. Federflis izmekl®anaz partiju uzdeyumé. birojam ir saraksti par 50.000 aizdo- Pirmaji dien& apcletinftas 266!mig&ém personim, Lal tés izsekotu, personas, to vidi 160 spfinu, 90 pa-|Hivers no kongresa pleprasija pa- domju val satelitvalstu pilsonu un 13) Helinét lidzekjus J&plezimé, ka art ttalu. Marsel4 vien sanemti ciet 200) prezidenta Triimens federflajam iz- komiinisti, bet policija izklausinajusi;mekléanas dirojam lMWidza palfellnit 2000 alzdomigu personu. lIeroti val} budzetu par 6 mil]. dolaru. Ameriké- isvilnu raiditaji lidz Sim nav atrasti.ijni pédéja laiké levérojami pastipri- Nakamajas dienis apcietinati vél 19) n&jusi ari savu ostu alzsardzibu. T4, spdni. Tai pasd laiké Francijas leké-|pleméram, Wujorké rOplgt kontrolé lietu ministrija slégusi ari eksflofvisus Cunar Line tvatkonus un ap- spanu valdibas koministu partiju un | kalpes loceklus kuriem j&iziet caurt Katalonijas apvienoto socialistu par-|¢etram p&rbaudém. OstA fertkot! art tiju. Tapat slégts ari spinu komi-|{fpagi starmedsi, kas naktis apgaismo nistu laikraksts Mundo Obrero, kas|abus kuga afinus. iznfca Francij4. Italus, pojus, un 80 apcietindtas padomju un satelitu pli- sonus 48 stundu lalkaé no Francijas igraidija. Vispirms vinus deportéja uz franéu joslu Vaciji un no turie- Pasaules komu- ceukia unt cinddanw, kas notiek als duclss kara, stranktles nevar cesta heel ~f nectivikiecns. oe ae p & HSE aa cthsat eeieis E ¥ gE 3 ( gee g HE E ; jot par tis vien[bé. Vispiri ¥ Mecibi, savienibo neathilst Istenfbal. nevar bu, kida ir no nibd. Pleradls kirtas, vind var atelt neliclu slianos no ile fekirtas, bet S Z it iF Fits domiu josiu. Apeletinatle spanu ko- nes parraidija pari robeZai uz pa- nisti | apspriedisies pe ministi varéja izvéléties — val nu internéties Francijas kolonija, at- griezties Spanija vai doties aiz dzelzs oriekSkara. 130 no apcietinatiem lidza labak vinus internét. Acim redzot, Londona (FE), -- Britu zinu agen- tira Reuters, atsaucoties uz infor- m&ciju no drogsiem avotiem, vést!, ka $4 méneSa beighs Cellonas galvas- pilsété Kolombo notiks Azijas komd- Sie Maskavas agenti neticéja tiem la-| nistu sandksme, kur8 piedalistes par- bumiem, ko tiem varétu solit pa-| stay art no Austrumeiropas, Pa- domju paradize, Pavisam izraidisa-| domju saytentbas un rietumiem. SI nas pavéli sanéma 404 personas. konference sltipsies aiz arodbiedribu Spinu eksilis valdibas ministru|saniksmes atzgega, PolltiskAs ap- prezidents Parizé zurnalistiem pa-|rindas London dom’, ka konferen- skaidroja, ka vins nosoda savu tau-! cé apspriedis galvenok&rt komianistu tieSu ricibu. Emigrantiem jaapsol&s, | politiky Dienvidaustruméziji. Ife ka vini menodarbosies ar polittku,| spéjams, ka te nolems ari atzit Bur- bet apcietinatie spagu kKominist! sa-|j mas koministisko valdibu, tépat ka i* vu solijumu lauzuSi un necienigi iz-|sava leik& atzing Hotiminu. Pirms = oe, aH 17. ¢ ou. uh, a = abe a as ™ ae ee ee LP aaa Pate EP OS ee Rey a9 se . SS ale sa an A pn Ae a ep abla A ne Ages es -foos Pee ™ . = e+e i 1 _ . i: 1 F nee — + ee ee ee pees ha =| parecteee R RS ae oat toe ee pt a aS 1 va ans Srey Sain he is ea . . ene * ar hai nil ; . * L . “. Se ae row OR i ee pe er BO i . . . 4 ca] . 1 »“ t 4 . Tle, . al 1 . 7 *, ’ a