Pk hed OE 2 Fe" 7 ew OT OE Fb DS -E 9. er - Se : es i r . a oe eee ee ee - =—=1 = ie fallen _-_— — = oF - 1 St I: Cael Ta A rg ae ne ne ee anit akc call ee ag A ea ef, ce lamba camila ethane cieianl analy tal ane MRS rT cea em a . 1 , \ = i ED Si al ee EES ee Oe . l = , : or Pe le F i " ¥ . < #j . ' oe ' . diabetes: Tk ee ove : x : oo ae _ _ ae he o. . " 0 i . eee Te ' : a a ee , aye " ; rane ee Pe a ae a a Nr. 38 (382) 1950. g. 17, maija _ Aa wrtore paereksty' vat inieldjiem os- Vakstitajos rakstos isteiktés domas hel Raivh £06 redekojes domas en ae eee | rand | “Liela izklisana ir sAcies emigricijas beigu céliens. Yas ir ari beigu céliens misu lidz- Sinéjiai trimdas dzives zinai wm xir- bai Vacijk un Austri’d. MGsu 4- jok]i Sajis zemés strauji tukfojas un apklust. Tris ceturtdajas no visiem lstviedu trimdiniekiem jau afzhrau- kuSas. Alzbraukusi art mfisu tautes un kultiras darbinieku lielak® dia. Palic®ju sirdis paliek sérigas noska- nds, vinu sejis redzamas licias ri- pes: JatvieS! Vacija un Austri‘a vairs Sa un néorganizé, bet noacda, d& un atvadis, Viens no misu visistendkajiem Xronvalda un Kelpaka gera ugune- kura dedztjiem latvielu trimdiniexu #itdis, legionirs gard un patiesiba, 8. Andrtjs Eglitis ar bridind- tija balsi nosaucia fo gadu par lat- ~Viedu Helag izklifanas gadu. Misu tauta izkifst un vél klidfg gan dzim- ‘ten, gan tilu drpus tie. Un més ar Hiiba muti driz varésim jautat = kur ir Latvija? Tadé| ‘ai apstaja- —anfes Jel tatu uz bridi savig svari- gajas un steldzigaiaa dienas darisa- ngs uh alebrauk#ands un izejam !r5- -@ no iim skaisti ziedolajam mafia enim yal naktim meze val plavas un Held vientwiba un na- Yeslbe jautijam sev un savam Die- vam — kur‘ ir mOsu Latvi'a? Kas notike ar milsu tautu un mume pa- Mem? Kas mums jadara fad lields fskiiganas lalkSY Tad més vArpiinam fufatistm tautas dzilo postu un cie- faling wn skaidram acim ‘askatisim Weiesmas,. kas draud katram niftsu tautas loceklim un visa! tautai. Maz _ & enity palikodi latviedu pakelnid un ptiskatal, kurt Latvija ir, kur jatvied! var delvot p@e saviem Iikunitem un Gaives tings. Visur redzamas orutas, Grupad, kur valda, svedi jaudis, ne- feliat Hetnml. Katrs latvieti¢ tagad ir tedelts barenis, Un ja $444 vientuil- bas un pirdomu bridi misu asinis ss Bepules avélas dusmas un misu . #eivet un cimas gribu nenocietin's par abu zobenu, kas fk katru dienu wn fkkatri® viet& celtos aslem cirtic- . mMfieu poatitaial varai — Sta- a Sranttial: Ja a#dh brid! més bi- figi tieapnemtos solities cinitSta 2vé- - Peitu uh milestibu saval tautal un fev valodai, tad paties! msu trim- Ginieku dvéselés kaut kas bitu no- ante un més bitu notidsitl pazu- al. | ) Pirik daudz zinu ms esam sa- pemuki no alzjiras.zemém, ka ter jau véra pemama skalts jatvieSu pa- Tatsim raisis vali no savas tautas th vOlets tin alikatigi tiecas leklau- tles to valatu sabledribaé, kur vini etradull savém gimeném mieru = un pirticlbas nodrosindjumu. Pardomas par mau tautas liktent wn nékotril vairik KA jebikad aicina un pavél nedomat tikal par savu per- gonigo, savae gimenes uh savu tuvi- Hieku labljfbu un mieru, oet por miau tautes, par Latvijas nékotni. ~‘Vaolj& un Austrlj§ més nolaycam sayvus mBjok}us, Jatviskos dievnomus, akolas, teGtrus, gramatu apgadus: Solidzindm latviskos pilekainus. St skumigé beigu céliena un atvadu no- kana valdija arf Latuiedu centrilas padomes 17. sesijd Eslingend, ‘atvie- By visstiprika}a plilskaind, kag eri drtz bis gandris Jatvielu tuk3s. Var- Bat Af bija p&4blA Latviedy centralds adomes eanfksme. Un talsni $a/6 Hetie iekilganas [alka misu trimedas tauttas parstivnlectbas pastivésana un dards ir garantija, ka més kliz- dami tomér neizklidisim nezini. Ja: Latvielu centrélé padome tas io- eklu alzbraukdenas dé] vairs neve- "Stu sapuleéties, tad pallek wn paliks lids belgam tds fzpildu organs — Latviedu centraii komiteja, kas pie- liek vislielakas pilles mfsu spéku pé- déjal koncentrAcijai un visu = lelc probliému clefamam izkartojumam. Ja péd&jos Cetrus gadus Latviesu eentralas padomes paivenais uzde- yume bija parvaldit Mazo Latviju un visu trimdinieku saim! kf neda- lity vienIbu parvest atpaka) atbrivo- tajk t&vzemé vai, to nesagaidot un neplepildot, izvest no Vaciias uz ki- du citu gemi. par ko ir bezgala daudz domu indomftas, tad ftagad midsu gaitas un liktenis ir visiem zinami — més izkiistam pa daudzim zemém wm kontinentiem un péc § ménesiem .mOsu izkidana nobelgsies un saksies jauns trimdas periods. _ - Emigr&clja bis atsthiusl kadu mag mantofumu — Viicija un Aus- ’ @j8 pallekofos. Ta bis mazdki un tricigéka, bet mésu trimdinieku vértigaéka@ dala. Tis bas mfsu baltas mates un tévi — latvisk& gara mora visuzticamGkle giab&t&li un *a- lik dev@li jauna'al paaudzei. Tie bis mau karaviti un invalidi -- tivu semes usticamie aargi un mi- lwstibaa apliecindiati darbos. Ka vint dzivos un pelnis dieni8ko maizi? Ks ssclabas sevi Latvilal sve3i re- mé? Sie jautajumi tad ari bija tie, 20 proc. no ASV galvo- — jumiem iet zuduma WNujorka (Lp). — ASV Luterfigu apvienibag DP izvietoSanas daja, ku- Fas pasparné iecelojuso D2 vidi pé- céié laika ap 60 proc. ir latviedsu, lidz & g. 1. maijam bija sanemusi pavisam kopa 19.470 ieceloSanas gai- vojumu. Sie galvojuml péc organi- zacijas aprékiniem bttu pietickami apm. 32.000 personu izvietosanal, jo gimeném, KA zindms, vajadzigs tikai viens galvojums visai grupal. No Otras puses organizacija péc Ndzsi- néjas pieredzes rékinjas ar to, ka ap 20 proc. no galvejumiem iet zuduma tapée, ka gaivojumos minétads perso- es meaizist par tiesigam iece}osanai SV Lidz 1. maijam ar Nacional Luthe- ran Council gadibu ASV jau bija ie- sarucig, janvari noslidédams uz 1842, kag #1 gada sikuma bila levérsjami sarucis, janvari noslidedams uz EE2, pec tam pakdpeniski atkal audzis. Februfiri feradis 1232, mart 1111, aprill 1474 DP. : Mekkerana jauns manevrs Vallngtona (L). - ASV senators Mekkerans, kas neatlaidigi cinés pret DP iecelofanas likuma papildinajuma pienemsanu, nupat pleprasijis Hkuma saskanoganas komisijal atlit t& ap- spriehanu, jo ving véloties iesniegt paris papildindjumus, kas neesot vél gatayi, Informétas aprindas VaSingtond Mekkerana pleprasijumu uzskata par apsléptu novilcingsanas manevru, ai DP likuma papildinajum! nevarétu stities spéka..pirms 30. jitnija, kad izbeidzags pasreizéja DP itecelo3anas likuma termin’, Ja Mekkeranam tis izdosies, tad tas nozimétu, ka uz ké- du laiku vai pat pavisam alzkavétos to valrdku desmittiksto$u DP iekli- Sana ASV, kam izceloganas for miill- tates jau aizsiktas, bet kurfem viss process lidz 30. finijam vél nebiis pavelkts. | HEILBRONAS SANATORIJAS JEMITNIFEKI ATSPEKO IRO VIEDOKLI Sakaré ar TRO preses konferencé publiskas informacijas dalas vadi- taia Reinera deklaréto IRO oficidlo viedokli (skat. Latvijas 35. num.) par notikumlem Heilbronas sanatorija un vainigajiem 9 notikumu radisana, sanatorijas 200 pacientu — ‘divi tres- dalas no visiem — parakstijusi pa- skaidrojumu, kag noslitits TRO ame- rikanu joslas galvena staba informa- ciias dajai un DP naciondlo parstav- ju sanGksmiel Bad Kisingena. - Paskaidrojuma, kas visum& atbilst Latvijas 36. numura sniegtajai infor- macijai, simnieki, atsnékojot IRO viedokil, nordda, ka nacionalo grupu ‘parstavji, kag izraidit! no slimnicas, devélét] demokratiskad balso§and un nav bijuSi provokStori, kas slimnie- Ku vadibu piesavinijuSies patvarigi. Bada streiku slimnieki sdkuéi briv- orati¢i, un konsekventi bado'’usies gandriz vist slimie sanatorijas jemit- | neki. Visi raksti (telegrammas, me- morandi, informicijas), ko izsdtijusi izraiditie pirstavi:, izgatavotl un si- till p&c visu paclentu véléSanias, Arste Steinegere-Linde jau kop iigika laika izturejusies pret pacien- tlem naidigi un iztelkusles neapSau- bam! komiinistiskaé gar§, TS ka pret vinu jau kop$ pag. gada vérstos pros testus siimniens vadiba noraldijusi, slimnieki, bidami spontint uztrauk- ti, drsti izraidijugi no sanatori‘as territorijas, jo vinas a¢er'eSanos sa- natorija saiutus! ka Izaicinafumu: iz~ raidisana slimnieki pitdalijusies mas- veidigi, unm ta nav bilusi, ka zinots, tikai atsevisku personu darbs. Pat incidentiem un bada streiku Heilbronas sanatoriiZ Associated Fress informicl'u sniedz ari [lelais amerikinu laikraksts Chicago Daily Tribune, bet ta, diem?6!, vionnusiga, jo fegita tikai no TRO amatperso- nam. par kuriem visilgak sprieda varbit pedeja Latviesu centralpadomes se- sija, Nav victas*izmisumam miisu rindds -- ne aizbraucéios, ne palicé- jos. Bet tik pat maz victas misu rin- das ir gjévulibaj, vienaldzibai un gavtibai Aizbraucé}i savas jaunajas vields veido jaunus pilskainus, kur paiversies no jauna Maza Latvija. Palicéji daris to pasu, jo par viniem ripésies ne tikai baznicas, kufu gal- vas — archibiskaps T. Grinbergas, biskaps J. Rancans un metropolits Augustins paiek Vaci'a, bet ari musu trimdas parstavnieciba. kas dara un darig visu, lai Vaeija pali- céii sanemtu oslendcigu nacionalo, kulttiiralo un meterialo aprupi. Ka milsu varonigie karaviri fana- tiski cinijids par Latvi‘as brivibu. ta mums briviba izkluvusiem fan‘tiski facinas par latvieSu tautas saglaba- Sanu un parveganu atpakal brivait Latvija. LatvieSu kapu visa pasaaié tr ta lau tik daudz, tk daudz. WMdsu tautai ir jadziva un vina 4dzivas, ja més visi dorks: cinisimies par tas _ dzivibu un brivibu. | ¥. Lambergs LATVIJA - Ka norit izcelosanas process uz ASV no anglu joslas LUDZ DIEVU, LAI PIESKIR DP VIEGLAKAS DIENAS VENTORFA pierada, ka vinem ir-1000 dol, ko tas | tralij& un ari nomalikés vielas tau- Savienoto valstu DP komisijas Ventorfa vaditaja vietmieks Tains un [RO parvaldes locekle Haine Ventorfas transitnometnes visu tat- tibu DP iemitniekiem smiedza siku parskatu par izcejoSanas akcijas ro- risi uz ASV no britu josias, sakot ar dokumenticiju lidz kapsanal kyéi. Iigakais lalks {2—3 ménesi) baja procesa paiet, kamér’ ASV skrininga nodaja salidzgina un parbauda visus dokumentus, izdara papildus intervi- jas un sagatavo ipasu parskata japu ar katra izcejotaja personalijam un isu dzives aprakstu. Kad tas veixts, DP komisiia dod rikojumu IRO iz- saukt DP uz Ventorfu mediciniskal parbaudei, kuras rezultétus kopf& ar paréjiem dokumentiem nosita AV konsulatam. Konsuls péc isas ap~- taujas un zveresta izenledz ASV ie- celodanas vizu, un péc tam vél kat- ru individuali pirbauda ASV imigré- cijas un ngturalizacijas ferédnis, kas ari tagad darbojas Vertorfa, Ja pe- déji gala vardsa labvéligs, lietu no- dod atpaka} DP komisijai, kas tad zino IRO, lal izcelotaju parsita uz izbraucéju nometni Grona. Dagreiz Sa'a norisé tomér rorlas traucéjum!. Pleméram, ja slimibas, plederigo apvieno§ands uc. jémeslu dé] DP nav laikus ieradusies Ven- torfa, viniem par jaunu javeic visa IRO skrininga un pécparbaudes pro- cedira, ja no pirmas IRO dokumen- tictjas pagajust 4 ménegi. Pa $0 lat- ku DF paiiek Ventorfa un veic jauno skriningu, kas tagad ilgst apméram 4 nedélas. Ari tad, ja amerikanu drsts atlicis izeelofanu uz kadu Ial- ku un Hdz otrreizé’ai izsaukSanal pa- gajusi 4 ménesi, medicinas parbau- des Ventorfi jadatkarto. Ja starplai- ka DP pleaugusi gimene vai vin§ ap~- precéjies, jadokumefitejas par jaunu, ka ari jalegist darba devéla papildus plekrifana. Ja Ventorfa atklajas, ka DP ‘saprotamu politisku iemeslu dé] uzdevis nepareizas zinas par savu tautibu vai dzives apraksta, lietu nosita atpaka] uzTRO apgabala (Area) biro'u jaunai dokument&cijai. Ka- mér izceloSanas kandidats nav iz- saukts pie ASV konsula, vin$ vél or= vien var labot savas nepareizi uzdo- {Ss persondlijas, kas turpreti vairs nav lespejame pec vizas sanepiSanas; ja -to* “dark; ed: par neparelzu zinu sniegdanu-draud krimindiatbildiba. Ja péc ASV imigracijas un natiraé- lizdciias Inspektora jeskata DP vecu- ma val simibas de} varétu kjit par nastu ASV sabledribal, inspektors izcejo$anu aptur wn pieprasa paplidu galyojumus. Tle ir divéjadi: darba devéjam ar-rakstu (to var aizstat arl ar ASV baznicas organizdclju par- stavibu apliecibu, ko izsniedz wuz vietas Ventorfi) }Sapliecina, ka at- tlecigais DP nebiis par nastu vailstlj, vai ari DP darba devéjam jagarante 1000 dol. drogiba (8 summa nay ja- deponé, bet galyotajam vienfgt ja- = 7 Nometnu dzive INGOLSTATES latvieSu nometne, kag pasigik laikam ir viSvedake amerikanu josid, jo pastav jau Kops luada, gada aprija, tagad kjuvusl Sturpiuutiska. bez laiyiesiem, ku- ru vel ap 200, faja mit vel piecu cilu tautibu DP. Nometne turpmak pa- ks tikai izcelotajl, ta ka {as pasia- Vesana paredzania vel vairakus me- nésbus. Ingolstate ir vairakas laty.e- $u gimenes, kas nomeine un pat viena dzivokli nepurtraukti nodzi- VOjusas Vairuk neka 5 Badus, no pa- Sas pirmas dienas lidz aizoraudcsanal tulajd cela. VENTORFA patlabun jiitams se- viski Hels latviesu piepludums. , Té 1, maija musu kopskais te bija 1117. Visi véi kari tver musu gari- gas kulttras apeirkpos, kupli ap- meklédami katru sarikojumu. Sa- Vus atvadu koncerius deva V. Ru- sevics un F. Viksne, viesojig ari Merbekas teatris ar Spéli pili. 4. maja notika rakstnieku vakars, Kura piedaliias P. Gruzna, J. Vese- lis, © Liepins, K. Mikelsone, H. Kriimins, BE. Skujenieks un M. Vit- rupe. Par nometnes religiska ap- riopi gada bij. Oldenburgas mac. Svalbe. EVERSBURGAS invalidu centra tautskoly beigusi Maira Dreimane. Laiviesu tautskola darbosies ari turpmak, tapat Irmas Jansones vadi- lais bernu darzs. ko apmeklé visu lautinu berni. Centrs IRO apriapé Paliks art pec 1. jdlija, domajams. vismaz lidz gada beigam. Invalidu skaits nepartraukti turpina augt. EITINAS nometné nobelgta vacu dokumentu izsniegSana DP tn tos pakapeniski saks iekjaut vacu saim- mecibs. 60 personu Sinis diends patvietoja uz Libeku. Ar maiju iikvidetas arti nomeines DPACCSam paklautais Fisavas atpiitas nams. ar mieru izdot DP laba, ja pédéjals klatu nespécigs). Ir ari gadijum, kad imigractias inspektors iietu no- dod ipagas padomes -- Board of Spe- cial Enquiries — iz3kirSanai, Pede- jas lémumu var parsudzét imigraci- jag pirvaldé Vasingtoné, kupas ¢a- la vards gan {agaida apméram 3 mé- negus. Ja atsevisku gimenes focek]u slimibas dé] uz ASV vélas izcelot u- kai #imenes dala, pieméram, tévs val mate grib palikt pie slimfis meitas Vacija, bet paréjie emigrét, — nepie- cieSama [RO padomdosanas ierédna (Councelling Officer) un TRO lab- Kiajibag padomes (Welfare Board) atlauja. IRQ pati ari palidz DP sa- gatavot. parsddzibas par DP komisi- jas iémumiem, un 4ajas Llietis j&- griezZas pie IRO tiesiguma (Eligibi- 5 Pail vaditaja A. Stukovska 21. ok. Sandksmé amerikanu ierédni at- bildéja ari uz DP jautéjumiem, no- radot, ka neizprotamo gBadijumu -- ilga gaidi§ana, neaicindSana pic ar- stiem vai konsula — noskaidroSana uzticéta Mr. Rentonam 138. bloka 36. ist. Par bij. kayaviru iecejosanu no- telkumus gaida maija otra pusé, kad, paredzams, prezidents Trilmens pa- rakstis jauno DP likumu. Kad tas stisies spéka, arf lidzSin&jo DP fece- loganas kartibu paklaus jaun® liku- ‘ma noteikumiem. Tagad DP komi- sija parbauda arf visus jaunekjus un jaunavas, kas dzimuii pirme 1031, g. 1. janvire, vai vini nay bi- jul fesaistiti cinfs pret sabiedrota~ jiem: Sig pirbaudes turpmék varééot veikt 1 nedéja. Amerikinu vaditaji ierédyi apstip- rindja, ka izprot DP stavokli un ner- vozesanu traf gaidi§anas laik& lidz kanganal kugf. Kads DP miéacltéls viniem izteities, ka Hdz Him lidzis Dievu par kristigo dvéselu nok]usa- nu paradizé, bet tagad Itdzot, lai Dievs piedkir DP vieglas dienas Ven- torfa. Amerikinu iestades rinéso- ties, lai DP izcelofanas procesa no- risi paatrinatu., HK. Vge Holande uznem invalidus specialists .Eversburgas invalidu: parskologa- nas centr Holandes komisija izrau- dzija invalidus speci&listus darbam Holandes uznémumos. Komisijas priekbs€dis paskaidroja, ka invall- dus nodarbinis Holandé ar tem pa- Siem noteikumiem ka holandiesus. Darbs pledivéts metallu apstradita- jiem, sudrabkaliem, pulkstentaisiti- jiem, adas un koka amatniekiem. Di- vag diends aizbraukSanai registréjas 29 Invalidi, no tiem 17 latviedu. Ko- misi‘a solijis atgriezties Eversburgii péc 2 vai 3 nedéjam, lai registrétu Jaunus kandidatus un gniegtu tuvé- kag zinas par {au red#istrétajiem. Pieziméjams, ka Holande neuznem fadus, kas kara JaikS atradusies va- cu armiji vai vispiri ¢cinijudies pret sabledrotiem, kA arl tos, kam sievas vdcietes. PriekSroka neprecétiem. Komistjas sastava blja konsuls, drsts un pa vienam darba un iekSiietu mi- nistrijas parstivim. Komisilas darbu un centra darbnicas uznéma filma amerikanu joslag IRO darbinieki. | Acus. LATVIESUS DANIJA TURPMAK APROUPES DIVI MACITAN TRO sazina ar béglu baznicas lietu kartotajiem Danijé atbrivojusi, sa- kot ar 1. maiju. no ev. lut. latviedu macitdia pienfkumiem pray. A. Grosbachu, kas kopS kada latka pats atteicas, vina vieta par ev. lut. lat- vieju garigais apriipes vaditatu aici- not mac. E Bérzinu no Malmes, Zviedri'a. Uz draudzes \iguma ari prav. A, Grosbachs turomak paliks Danijé un darbosies par Danijas lat- vieiu draudzes macitaiu, sanemot algu nn draudzes, Mac. E. Bérzinu algo 1 RO. i nometnes $ Tregdien, 1950. g. 17. maij& Aizludz par tautu un gimeni Gimenes dienu latviesu trimdinieki svatdien svétija vied pasaulé. No- metnés Vaeiji, latvieSu centros An- plija, Zviedrifé, ASV, Kanad&, Aus- tieSi pulcéjas dievkalpojumos, Jal stiprindtos ticlba un aizligtu par latvielu tautu un gimeni dzimtene un svesuma, ; ari ipasi gimenes dienas sarikojumi. Daudzas vielis notika Archibiskaps prof. Dr. T. Grin- bergs gimenes dienas dievkalpojumu tautieliem vadija Eslingenas Dien- vidus baznica, svétruna apceredams evangelija vardus: € klausiet gaviem vecikiem ta Kunga gard, jo t& pieklajas. Goda savu ‘Buy un mit! (Sis ir pirmais baualls, kam ir apsolfSana), lai tev labi kla- jas wh tu ilgi dzivo virs zemes. Un jas, tévi, nekaitiniet.savus bérnus, bet uzaudziniet vinus Kunga parma- cifand un pamaciba“. Kristigu aue dzinaganu un veciku milestibu musu ey. lut, baznicag virsgans atgidind- ja par svarigikejiem svétigas un stipras gimenes baistiem. , QUEURLOUUEVEGHUNOROSOTGCDCSRODRCREAGRUODSUDUOEE ,Jus bérni , pa- VEST ULES REDAKCUAL SIE NOTIKUMI JADARA ZINAMI PAS AULEI (Liigums LCK informfcljas noxarel) LCK informacljas nozare katré zing veic nozimigu darbu pasaules informéSanal par misu tautas like teni, apstékiiem okupétaji Latvija un misu stivokli trimdf, tatu tal nevajadzétu izlaist no acim ari skie- tami sika@kus, bet, mums visiem to- Mmér Joti svarigus atseviskus gadWu- mus, kas Heclna par nesaudalgu un. nelgprotamu apieSanos ar DP, Gribu elt, pieméram, minét tikai notiku- mug Heilbronag sanatorlJ§ un mike laino izcelotiju noraldi§anu Faling- bosteles transitnometné (skal rak- stu ,Nezinu, Kam piledér manag plaugas" Latvijas 38. numur4}, pie kam lidzigu gadifumu, kad DP uz- skata drizik par priek&metu, bet né par dzivu un jitigu ecilvéku, ari nav mazums. : KA jau min€tajd rakst& telkts un ka to rada notikumu norise Heilbro- nas sanatorija, més seit uz vietas pasu spékiem reti kad varam ko pa~« nakt — Jaf gan miis dévé par bri« | viem cilvékiem --, tade} par Sadiem gadijumiem vijaddétu informét mums .draudzigo valstu jespaidiga- kSs personas, baznicu, palldzibas un labdarlbas organizdctiag un, gal- venais, presi brivaja pasaulé; pédé- {8 Siddm liet&m, ja t&s attélotay ob- jektivi un patiesi, allag bijusi at- sauciga. Ne vien es, bet arl daudzl citl tautlesi domf&, ka fo darbu vis- labaék varétu veikt — un tas bitu javeic — LCK informfcljas nozarel, kurai ir vajadzigie speki un lidzekli, jo t& arl biitu cina par mésu ellvéku flesibam un nakotni. Kr. Lielkalns, Grong GUAUGUUOLAULOGGUUOURULUREUETEGOODGEUOCEENOGSUONE LCK BEGLU DZIVES ARCHIVAM paredzétos dokumentus un citus ma- teriflus neadresé{ uz izcejojusa par- zina, J. Rasmana vaida, jo biedi ga- das, ka vaécu pasts vardiskus eiitiju- mus, adresdtam klat neesot, ateakas igsniegt. Archiva vadiba ]idz ar do kumentu un citu materialu sitiganu nevilcinfties ,visus sfitijumus no vie sim joslam adreséjot LCK Béglu dzfves archivam, (21a} Augustdorf b. Detmold, DP Lager, BI. 9-3. _ VALKAS NOMETNE ZIEDO 2000 DM DAUGAVAS VANAGIEM Sekojot darba un sardzu vienibu priekSzimei, Valkas nometnes latvie- Su komitela zieclo'usi DV neaizkara- mafam fondam DM 2000. Valkas komiteja vienmér bijusi DV labvélé un centlenu atbalstitaja, un tas pasparné savai jalk& izveido- jusies viena no ielékajam DV no- dalém un plastkais saimniecisiais pasikumg — gramatnica. Visu kara Invalidu un parélo apripéjamo var- da DV valde pateicas Valkas nomet- nes komitejal par lielo nesavtigo zie- dojumu, Pelna vasaras menesiem Lidz ar siltajam pavasara dieném Vaclias pilsétinu ielu stipos ka sé- Nes pec lietus saradudies saldéjuma pardevéji. Vini pastasta, ka paga- juSaya vasara caurmera pelnijusi § DM diena. Laudis tagad cienot fut- bolu un saldéjumu. Kads saldéjuma uznémums Slez- vighoitteing paskaidro, ka tirgodanas atlaujas izsniedz vispirms kara un civiiinvalidiem un vectkiem laudim, kam gritti atrast citu nodarboSanos. _»Vai ari invalidiem arzemniekiem lespéjams tirgoties ar jiisu uzpému- ma razojumiem?" Buty absurds vinus izslégt no sis lespé‘as — nedaudzajos vasarag mé- nesos kaut ko piepelnit. Lidz fim _8an neviens arzemnieks tadu atlau- ‘u nav prasijis.- Turpret? DP no- melnu kooperativi un kantinas ar- vien bijusi labi un uzticami noné- meji. Preei plegadd uzn@émuma ma- Sinas, tikai jatirgojas." | Saidéjuma razosand liell meistari lr ari DP. Seviski pirms valdtas re- formas vai ikkatr@ Helaka béglu no- meine bija pa saldéjuma ,fabrikai". »Wai arf Sogad turpindsit saldéju- Ma razZosanu un pardo§anu?” jauta- ju kadam tautietim, kam saldéjuma branda pieredze. u¥acu tirgd bis pagriti, bet bég- fu nometnes tukSojas. Lidz jalijam loméer radosim. Kas bis péc- tam, nevaram patelkt Cik pieredzéts, ar saldéjumu Vacija vasaras ménegns var labi nopelnit. No savas puses vatu tautieliem, kam sini virzieina interese, feteikt taisit tikal bidu ‘augsa, Jazaud® nebtis, kaut ari s4- Kuma ies griitdk. E. M. | A Nitti pavies Sav P “righ ja AE bat: pier! naud ¢ turpl Minétis 1063 persomy fecelojusas pag. & augustl, § chivu izekatianas laikA Wa. bija jau sanemuses. OTgarzece gidindjumus kdrtot savas. = tecelotaju vestules, kas Atty fals aktis, daikirt par vip: runi gultdica valodu, a e apraketl, h ¥ nd A telkuml dakkar fir? oa EY ee siiusi daudz puju. We véstulle no Jina T.. Makvoket vas Stata: | | rr. | Raketitaje ir 64 g. v. latviedu gaimnieks, kas lecelojis t@. Ko 52 g. v. alevu un trim della ¢ m i8¢gv). To DP vidi, & rakstu lauzitd anglu valodi bet man ir dad | daudz man fecier wee be €m no Nujoriss uz. milla? Emu fel 9 nedéjoy Vindm izstis oe ah nig 75 dol. 20, "tHe: Badu un jalet st hi pal ‘ Visaa, egg l Vvatam bilt de asrel> pat i Rogen