eee Ada -pilsaty ko peers er yecam Kinies emu. Abas puses eee » ahs ae evrejot, un fas, kas Bem, CSOt Senerdlis F eee pakal komiinisti nto twas »koridora“ BeeeavITi visi eso ca i ali Ras 1 Seem nerali un lepni > Meenas upes likuma DUIS, Bet -. See dolarus un eribai Geen ViSU valstu valdtbag te aiaty Sas, ka var tirsoties tika! ay =. E on ent las Valdibas ‘starpie { ee peg picradusi. es - Aitaias personas, arvien valrak — Reemtics par. komiinismu, Pee at ee U vertéjumiem Kinag izeliti- Beeucam uz “Australiji | Baeivadu sveiciens radiem, draugiem 1 “2 a3 f em. Yaciia ut pens ats MeeeSiens! Mamina pahes Lillths MMS cia: (13a), Hersbruck,. pp Cap wee iS Zone, Germany. Bes atccroties Latvijas seit MOREA dicnti, iegadasimics ; ye BS en eh patrioliee dcelat SECSVETS MANTOJUMS' Meee iznaks vél pirms 16. ao og daré un resicta maksas Ls er ns meee) labag kvalitates papirn w | rétg maksas DM. 3,00, anskitit! Ss A ecummu, Numuréticm Some jemaksas kartitu. at Ems izsutisim pret Pee tcte Seer fy alla, OY famanit ie ein de Deinay we 25 »,Uconomist ; asta ae atgriezies no: Bi AR tang ie ietas Zemes, Isty manot tikaj, ta eeeoas vai otras bu peer ISDar rodoties. ; an i ame 210 Pretinicky. as stipra un, leas at . . fed paslaik - -esot liclake me : | pages OS pilsonu Kara gs : ka ado. tome, Visurng ut (radiciig fener: me dziviem Kauliniem ive LOU joting a kara darbiba a aN ale atgadina we B, steidzigi- atcjotieg Sem Cijumos iclaizd A laika kinieg} lotj ae | lagus Un pamati aes nocietinaganas ¢ ame als nactonalisty | en jas sparu, talak ‘ ral ar " Ts0-ji, kag, gala WW? at t Jaun} 20m otL sajusminati Dar peeereits neesot liels un tiom CA lerotu. Kad. genériatis Py eame2tS UZ savu roky Sadabtitis Vinam Pape cVe) Sribas clonigads spdks esot ian: i —Touhamedanu kavalerijas meer, Kas cinds tikal 28 gadyy i ngaias gubernitora dtla yas Meee 2F sevisku lepnumy’uzsver, aa asaglabat savas provinces mu. ran Citadi gandriz - we ionalistu karaviri esot saigugl beees: laudis, kam tritcis naudas Meee ktos no iesaukSanas -armij, - Beeceomist™ redaktors tilik aizri. 1 obrivibu, Mevairak par kara darbibu egot mee, kur naudas vértiba kat a ey ainas. Bet laudis jati sen esot no kuyam veido} ag nakot- petra Pekined 50-90 proc, na aA studentiem jau ésot komt rae CTILE}L, OE Citiem vardicm sa Peek OMiinistiski esot visi the sh un 194 vispar P par politiku inieree athe Economist” + TAUTIETES! atics) valamics nop: pree. nol. path REAM tautictem ne yecakim par 27 §. . MA, biografija un gimerne, sae LB paNRZES RAUL, aff. Nr, 195, —e , bet ar wzviji baldoni¢sicm Ue fn i, fel e a aida, 1948. g._ 20. oxeobrt, can Jats pe Gunirs, Arnolds: «i : Baas —— —_— “ PAUTIESI! ie hy a i pieteikt pasdtinajumus xserpltis iba ensratparsiaenic , [LATVIESU aE os tee Lieck, OF BE ropu ZINSSANSS. BPEMEISPANISKI-LATVISKA Ue pee toga nepiecie a7 mano Saunt a9 a Pa ee oe ee . Blk ab. fognBie $38 Ip . kabatas formals. skal 2 te a a Biccigu samaksu, fe . le, Bradford, Sorkehars sus nif aie : 3/—, po past | Ce MEF ADS. ee ys, KAD ee APG: nt ples siulot, tapae izmantozel oe Beene davanam ai “e a bala: BAMA ajrot suitiganas 12°" . oe Al TALS n nT Gramatu apgiids Ve este Bb} Kempten/Aligau raksta. Eth | Navardy | iis pirkt : Sakuma lickoties mrseneticami, ka vispar vel snéj ae ne saimmiecibas anarats ti- - = 3 Pilsétnicki ciesot bees bet Jaucinieki dzivojot ap Meetapat ka vienmer. Vislaunak _ Mewes inteligence: — skolotajien Baeesontiem, un Sis anstilclis esot Meee bistams tipéc, ka taisnl tas F Statayoganut! 8 he : : = a= : ys | Par : | a 4 ie mi a LATVIA. Latvian Newspaper | : ed under. BUCOM Civil paint fHvision Authorisation wamber UNOP (96 Publisher iy editor, Karlis Rabacs, oP Camp Hiejnkét2 near Gineburs: O Printer; ,Schwap. VYotksbi.’ “Giierbdurg/ D.. Bem. . Laadm.- P17. Ctecutation: 4000. pobtished three times weekty, Editorial ollice: Ginzbarg/Do. -fiamin kus a neStr. - z ~ Sensicion ila Maskavas zina par | Trumena un Stalina| tiksanos VASINGTON A TO ATSAUC - Maskavas raiditajs treédienas rita pieminéja. iespejamu frumena un marSgala Stalina perso- afzu tikSanos. . Tai pasa diend Tru- mena preses sekretars So zinu atsau- oa Maskavas raiditajs, atsaucoties w amerikana Zurnalistu. minéju- mlem, atziméia, it ka Trumens esot {teicis gatavibu~ personigam saru- ‘nam ar. Stalinu doties ari uz Mas- 1. tavu, ja margals atteiktos Padorn‘u i savien*bas galvasnilsétu atstat. Ka naskaidroja- Trumena preses sekre- tirs, $Adas zinas vispirmg paradiju- 4g datos amerikanu laikrakstos. t- Trumens gan jonrojam esot ar mie- rm runat.ar Statinu VaSinetona. : Zing par iésnGiamu Trumena tik- ganos ar.Stalinu paradijusies ari Va- Hkand org¢ana »L'Osservatore ‘Roma- no". 10. novembra: ievadraksta, ko parakstijls izdevé‘s grafs de la Tore, 7 - norddits, ka prezidenta vél@anu iz-. 7 nakums Savienoctalas Valstis Wek dn. mit par abu valstsviru tikSanos. Si dna informétas -anrindas sevisku ever pu ratijusi: tanéc, ka erafa de da Tores raksti’ parasti paud arl pa- yest urskatus. 7 Pée. Badenbidenes raiditaja zinam, UN teneralsekretars Li, -uznemoties iniciativu Berlines krizes. jautajuma, -paredzot personigi dotles uz Berlini, lal jepazites ar turienes valitas ;. problému.. Pee cilam zinam, Li ran wdeyis savam sekretaram Berlines yalifas jautajuma .savakt siku in- formaciju, bet pats icjouistigs nedo- met > Savy eee meklat jaunas found: las Berlines krizes atrisinaSanai tn- tervijA presei no fauna apstiprinajis Argentinas arlictu ministrs Bramula. Pee afgrieSanas no Londgonas Parizé, 1 vins tresdien apspriecds ar Li. Sa- faida, ka Bramula vistuvakaja Jaika alal sasauks DroSibas est ,neitraln* maziko valstu dele- ely apspriedi par Berlines jautaju- : mil, Preses agentiira “Kosrmios*. - zind, i ka ati pats Dr. Bramulas celojums wt Londonu uzskatams par ".,,zemes faldkadm © sarunam Serlines. lietas. Pret iepriekSéjo neit- q ilo valstu: priekslikumu Lielbrita- nia izturéias norgidiei wun nebiia niedabiijama ne uz kadu kompromi- “. Pée sarunam ar Etliju un Bevinu, ; “Bremula konstat@jis, ka tagad Lon- 2 done izraditu Heldku elastibu, » Sevisky nozimi Sini sakariba no- erotdii plegkir ari amerikanu’ vast- “esa Maskavad Bedela Smisa lidoju- Mam uz Berlini, uzskatot par jespe- amu jauny akfivitati Berlines jau- uma ne vien Parizé, bet ari, tiesi Barling, £ BEM BB, M prezidenta. padomes | i Eilg’ Times", apcerot Etlija. rail ‘Lead Lielbritani as aiz- aes. Apvienotis Niclas. ir - Lietbritanijas arpolitikas panini te ay pre | ganizacija, diemzel, vel. nespé} garantét ilgstcSu mieru, tadé| Lie!britani- Jai art pasai- jddoma par savu aizsatdzibu,"| Londona paskaidroja - mi- nistru. prezidents Etlijs, Vins ‘noradija nz. nepieciegamiba stiprinat britu | aizsardzibas spékus'un uz. uzdévumiem, kadi miera. nodrosinagana. pie- |} “krit regiondliem paktiem — Rietumeiropas onijad an planotajam Zieme]- atiantika paktam,.kuram britu valdiba principa jJau esot pickritusi un uz pieca valstu parstavju apspriedém. Dar demejetantile paktu. | Retumu, alzsardzibas jautajumi ir ari temats ASV aizsardzibas ministra Forestala apspried@m Firopa.. Fores- tals tre&dien jeradads.Parizé. lai péc tam apmeklétu Vaeiju un Lielbrita- Alju un nedélas beigdés atgrieztos ASV. Amerikanu alzsardzibas mi- nistra Eiropas apmekléjums. un ap- spriedes sakrit vien& laiki, ar Rie- tumeiropas: iniias feneralstaba priekSnieka —- merijia apsprieZu seriju tinlias gal- vespilsétas, Tresdien Montgomerijs Haga ‘apspriedas - ar Holandes kara ministru un generalétaba prieké- meku ‘Par Woritwomert{a apeoriedain ar anglu,.amerikanu un franéu -augsta- kajiem -yirsniekiem britu josl& jo- projim nekas oficlali nav zinots. Apsoriedes notikusas liela slepeniba | anglu militdras. policijas ielenkta. koka barak& pie Ostenvaldes pils, kura atrodag britu militargubernato ra galvena mitne, Bez trim woilitar- gubernaétoriem apspriedés no ameri- Kaniem vél piedalijas generéla Kleja| ‘$taba - priekSnieks. feneralleitnants Hibners, ASV gaisa spéku virspa- vélnieks ‘Eiropa.. . Zeneralleitnants Kennons un kontradmiralis Vilkss, moO angju puses — Benerala Robert-’ sona vietnieks ¢enerdlmajors Braun- dzons, britu Reinas armiijas kornan- dieris sérs Keitlijs, gaisa spéku mar- $als Sonderss un kontradmir-: Eriiis,} no frantiem — ‘generala Keniga flo- tes un aviacijas virspavelnieki. Bez am klat bija belgu armijas tresa] korpusa komandieris seneralis Pi- POTL. Feldmardals. Montgomerlis par an- snriezu saturu izteicas vienigi, ka tas bijugas ,,sekmigas“, bet no dalib- nieku pDirmreiziga sastava un citam pazimem noverotaji sprieZ, ka runa esot bijusi, starp citu, ‘par dazado naciju karaspéku sadarbibas organi- 7e$anu Rietumeirona. Abous stra- tégiski svarigaiai Reinas linijai Va- cija ir stacionets ig atk a pie- derigu valstu. karaspeks — brit, frandi un belsi. bet dienvidos ameri- | kani un zlemelos norvégu un. danu okunacijas yienibas, pie kam $is tris valstis Gnija neietitpst. Feldmarsals Montgomerijs esot vél@ites -dzirdet apspriedes dalinieku planus $30 .da- ado un izkaisite spékul gekmigail sa- | darbibai. augsas Ndz si I2- Austrija - — dadzis Eieantoninas miesa KOMONISTU BEDIGA TRIS GADU. BILANCE | -Pasaule var bit pirfectnats., ka Zech tauta. nekad satis! videeahiale rinisies ar. komiinistu relimu,;* paskaidroja kads éechu delegats Aus- | ; itiag soctilistn kongresa, kas sakas aizvakar Vine. To pagu austriesi mbétu teikt par sevi, ja viniem drandetu lidzigs Ifktenis ki Cechoslo- rakijai, _ Bet, lai gan gaidimu koministisku akcifu val puéa baumas nav & kuz nornugas: visus pédéjos ménesus,. Austrijas valdiba faktisk! klu- Must arvien stipraka, on » Daily. Mail korespondents Herrisons te apzime Par Visstabiliko wn demokratiskako pasreizéja Eiropa, par nek snare oma valstu miesc: spiti komfinistu - parego: i mem, ka pledaliSanas Marsala pla- ustrijai vienigi Kaltes, tas saim- tha wzrada nicaugosn oglu, si a, térauda un ripniecibas iz- "aU produkeiju. Ari viseli-. “S Matistika apliecina uzleboganos, 1 ration étAs Partikas devas no bad- vs “28m 800 kalorijam pieauguSas as Neniski fidz 1200, 1800. un bel- te = vo kalorijam diena. Laika, ns te nes velkalf bija tuk$1, Praga, ace un Budanesta skatlogi bija. Pal tina Drecém: tagad stavok- : "aMlies pretéja virziend. SAdi va sa:mniectbas an MarSala pla- A, " 7 "aM Rumi (pasa kominforma dur= i 4 Siitking prieksa nevar 2 Tg Austrias: koministu partt- a horada socialistu vadi ita jl, visu neradit eKy eles Kaitet yaists. gaum- niecibas atjaunoanal. “?adas | ten dences izpaudusdas arodbiedribu sa- rungs par cenu un algu jauta jum: em, Tkormtunistu stridos ar iekSlietu minis- triju un dazddos draudas.. Vieng no feldmarsala Mortgo-. spétamiem bits att parruna esot bijusi oer linijas alzsardzibai’ un Sai sakariba] Helu nozimi piegkip belgu komandie- ra . klatienei. BBC Wadingtoras ‘Scorespondents 3 treSdien zinofa, ka 10 dienu jaika pac} Lendonas -plecu -valstu. apspriedém | _Francias, Bel giias, un Kanadas vést- Vasingtona gapulcésies Litelbritanijas, Holandes,. 'Luksemburgas | nieki, lai, ministrifa, konkréti izstridatu -ame- rikaénu kongresam ‘anvari jesniedza- mo | ‘Ziemelatiantika: , pakta projektu: Pec wally Mafi* emaetaentosiin: 3 denta zinim, Vasinzton& ieradisies ari Lielbritanijas salu flotes .virspa- vélnieks admirdlis Mekgrigors, lal piedalitos jlepriekSéids sarunds par paktu; bet it seviSki apspriestos par Ziemelatlantika aizsardzibu uz sliras un par:planu saskanoSanu sabiedroto tirdzniecibas floSu kopigal aizsardzi- bai pret fenaidnieka zemiidenu ofen- Sivu varbutéja kara gadijuma. Londonas ,,Times" apcerot Ziemel}- atlantika paktu, tresdien noradiia, ka katra politisk@ pasakuma ir bistams moments, kad idejas sak redlizét dzi- vax: Gis: moments tagad piendeis Zie~ melatiantika aizsardzibas. paktam, bet. jautajums fepriekSéjas - saunas eee lee 3. Tpp.).. 1X, kur liekot ielas ceribas. Vél Sini nedé\a jisakas Londoni Briselea pakta i kovad ar ASV 4rlietul agsardzibas : ae Vind fee pa 1 aden iestades toga] Tie viniesi, kas. otrdien gaja gar | padomju komandantaras éku, re= dzéja divaina gadijumu. P&kSni at- ‘veras kads tresa stava- logs un pa. {f izléca kads virietis. Vélak no-. skaidrojas, ka tas ir 38 gadus ve- Cais austrietis Fridricns Béms. Vairdk nekaé gadu ving stradaja par Soferi pie padomju okupacijas jestidém. Bet, kad Bémam lidzi- fu darba piedvaja aril amerika- hi, vind krievus atstaja. Tad-kadu dienu Bema. dzivokli, kas atrodas fran¢u sé@ktora,. ieradas .. vairaki- padomju kapaviri: un vinu ar -va- Tu sah amt Nigel Tad er NZ | RURU ATKAL --Braucijes arlieta ministrifa akilncas vakara: fasnitedva® pazino§uinis- Ne OL 206) f. Sestdien, 1948. g. 13. now. | lze@k tris reizes nedé}a. - Izdevejs: BALK urderand | VJ isekmé veco un -slimo tautiesu 7 emigracija " LCP pédéja sédé galvends parru- |< © nas bija par to, ka:.sekmét veco un seis MG neveselo tautiesu - ‘talako emigraciju. | Atzina, ka cilvekiem, Kas jau aizce- | lojusi no Vacijas uz Australiju,* ja- — ‘uznemas., gadiba par tautiesiem. . cilveku, . talaka” izvietoSana. SAdus principus, gan auetiok Sati= 7 || raka .apméra, jau agrak ae 7 ar igauni. NODOS VACU - PARZINA | -‘Francia sistas pret $0 ASV un Aneliias \émumu - palikusajem | ATT. nodarbinatiem at- = | balstami darba nespéejigie cilvéki un ‘individuali -jasekmeé atsevisku.. yeco invalidu | vai. ‘vin bimenu _ ‘ASV un Lielbritaniias valdibal, protest@jot. pret abu valstu femumu ‘no- __ dot Riras og}u,.dzelzs un térauda ripniecibu vaciedu parzipa, ministrs Sumans tzdeva frantu pirstavim ‘seSu valstu Riiras konference. -~. -Londona -pazinot, ka Francija nevar Sim lémumam_plekrist, Konference | . sakas ceturtdien, pledaloties Lielbritantias, aac ASV un tris Bene- a Iuksa vaistu delegatiem, Briti un ‘amerikanu ‘auno . Roras planu oficiall.darija zindrmu tresdien abu: valstu militareubernatoru kopigs nazinojums. Par. }émumiem nekavé- joties informéia ari Francijas un Be- neluksa valstu valdibas. Pazinojuma noradits, ka Riiras oglu, dzelzs un téraucda ripniecibas galigo jpasuma tiesibu izSkirSanu respektivi lemsanu nar tas naciondliz@anu abu valstu valdibas vélas atstat. nakoSas Vaci- jjas vai vismaz. ‘Rietumvacijas vaidi- bas zind. lidz tam lafkam paturot kontroll militaro valdibu rokas.. ~Tomér jau iepriekS Vacijas jaun-. uzbives laba nepiecieSama Riras smagais ripniecibas pagaidu -paror- ganiz@sana, Sai nolnka ipasuma tiesi- 3 bu izmantosanu cane sali J AUNI DRAUDI BERLINE KRIEVI LIELAS BERLINI »NOSIET ‘UN NOMERDEC KA . KARPU" wiles. lidosim. joprofim,* bija viss. fenerala , Kieja pirmais komentars pée padomju stiba priekSnieka tres- dienas pazinojuma amerikinn mil tarai vaidibai, . Ka krievi turpmak splediget ‘nosesties visas sabiedroto Hdmadinas, kag paradisies arpus gai- sa koridora. Pazinojuma rietuml sa-_ yiedrotajiem atkal . “parmesta | gaisa satiksmes noteikumu parkap§ana,_ S$fda krievu riciba Skiet pretruna ar minéjumiem par lespejamu jaunu aktivitati Berlines krizes atrisinaga- naj tapat ka. kricvu licencétds vaeu preses parmetumi amerikanu sekto- ra komandantam pulkvedim Hauli-- jam, ka ving gribot berlinieSus sakti- dit uz pilsonu karu. Haulijs iepriek$ bija. izteicies, ka- amerikanu spélk! Berling esot pietiekami, lai lkvidetu ikkatru. komililstu puta. meéginaju- mu, kd ari solijis Berlines rietumu. sektora iedzivotijiem amenkanu ka- raspéka aizsardzibu brivu veléganu nodroginasanai wn. ‘bridindfis. no fe- ‘traucéfanas mésinadiu- miem. Pulkvedis Hauliis preseg ap- sudzibas noraidija “a ee | SARKANAS: IMPER AS KALES Bi ~Lide ‘sim mums. bija palaviba Uz Berfines gaisa tilta sekmém, bet ta- ead més par tam-.esam cieSi ‘parlie- cinati,“: paskaldroja .britu aviacijas ministrs .Hendersons sava Vacijas | anciemejuma laika, insnic@éjot gaisa tilta ferices . Berliné un britu josla. Gatovag lidlauka Berlines ang] sek- tora patlaban iekAartoiot angaismosa-~ nas .sist@mu. kas pat vissliktakaja. laika, ja vien makoni vai migla ne- sniedzas zemak pr 65 metriem no ze- mes, atiaus nosésties —pa Hdmasinal ik tris mintités. Si apgaismoganas ie- taise kopa. ar radaru nddresinasot ‘gaisa transporta lespéjas visai zie- mai: Péd@jas 14 diends ar radara pag. lidzibu lidojumis etrosas Jeu ap 1108 lidmaginu. ° - Pastiprinato Rerlines blokadi, fee kArtojot cela sprostus gar visu pa~ domju sektora robe7u- un pavairojot polictias kontroles, amerikanu.sek- tora komandanta vietnieks pulkvedis Bebkoks anziméja par krievu ;,pie~ sardzibas lidzexli* pret varbutéju rietumvaeu markas noteikSanu par vienigo maksaganas: lidzekli . Berli- ‘Ines rietumu sektoros. Padomju ap- [rindas. afkartot! esot dzirdeti iztei- kumi, ka: Rietumberlini .nosies un nomérdés ka karpu*. Gaisa tilta dé] krieviem tas gan neizdosoties, iZ~ teicas Bebkoks. . ‘Lai -pilnigi- edeotinittos. ane jeb- | 5 ei dain Sprauvam aizsprosta ap Rer- Fan lint, Markgrafa policistus, ‘|kontroles dienesty gar krievu sekto- | fetriem austrieSu komtunistu detu- : fatiern, Honners, sava.laika piedraue] | daja, ka. 153. septembri sakSoties. ak- tiva cina pret -valdibu, ja ta neieverTo= Sot stradnieku. prasibas. - Sos draue |i dus Honners izteica rund Augsaus- |) trijas komiinistiem, kas. bija ielau- ra robedu, tagad savukart uzrauga iekSiietu parvaldes kriminalieredni.. Par spiti visam stingrajam kontro-.( lem, starp padomju joslu un Rie-. tumvaciju. notiek dziva preéu kon- trabanda. Par. Vajadzigajam izej- "| viclam padom)ujosl dod — pretim zusies kad& Stirijas: nilsétas .valdes i nama -un ta balkona izkarust sarka- no karozu. Bet. piendca. un pagtila: ‘15. sen tembris, un nenoiika. ne piedraudetie streiki, ne citas akclias, ja neskaita Aa-bit. vartrauks fanny uz ous . diem dais ktieva okecteclsi4e | faorikas Viné un dave situs Stirijas me- | (Beigas 3. ‘Ipp.) E "— _, moe ws ; LS oe, at at le SU Aen Nia sa ere ana ee ee et ene oe Balkani, Austrija, Baltijas valstis, Ungarija, Dienvidslavija; Polija, Ce- chosloral: ija, Austrunivicija.. . Bet kéde nay stipraka | par fas. vajako Addiwaukee Journal - alia ut. -r a to 1h 2-P Ea Ae iar aca ahh Rede or ie _ meee . " ein galvennkart ze Kas Vai pat doldros. Sabiedroto Ndhteslondomned ‘krievu sekrcetars kada tagad pub! iceta vas- noraidat |. tulé, generalim Kileiam kontrolnadomes sekretarifta sé2u sa- nmkosanu, klaji atzist ‘ka kontrolpa- dome faktiski: vairs nenastavot. Noa ta AP secina, ka krievi galigi atme- fusi domas. par Bersines . ‘kopigas | Parvaldes atjunoganu. © | | : BBe,, a Mi saree a Lite ete ‘erauda. sadale lai Si apgabala rupnieciba ne. | varétu: “KIQt par -agresijas ieroci un. -. lai, no otras puses, visas Firopas ko~ | nigala jaunuzbiivé jesaistitas valstis, -.- lieskaitat. Vaciju, sanemtu pienicigu dalu $0 izejvielu, Saskanaé ar agrako.” Londonas: vienoganos, Rfras appa-. bals-paliks Vacijas sastavdala. un bts - paklauts nakamajai vacu valdibai.. Problema ir, k@ ari tad vél nodrogi- nat pietiekami: efektigu starptautisko |. Kontroli par Riras ripnieciby;. kad 5. YVacija pée mierliguma parakstisanas atkal bis kjuvusi patstaviga valsts. . Vaeu- presé izpauzas. vilSan4s, ;a pasreizéja Riiras konference ‘Londo- | | ma nav. alcinati pat vaeu noverotaji, : kaut. gan Riras kontroles iestadé pam. redzeta vaciesu lidzdarbiba. Ritat 4 Kas kandidés LCP ‘ vélédanas © ‘Butayvoloties: LCP ve eléSandm,, a Li notike TH 24-26, novembrim, vele- > | Sanu iecirknos notiek kandidatu sa= rakstu. nieteikSana, Bavarijas apga~. bala- sarakstus saka. iesniegt 11, RO | _Cik pagaidém zinams: oe vembri. ng saraksta kandidés H: Klarks. ‘Lambergs, L: Rozentils un’ J. Ven! oes ners, Cita saraksta- J. Druva;. x\ | | Coldmanis, E.Andersons-un H. Upi- \. | tis. ‘Saraksta Kur parstaveti: Dau-- Javas - Vanagu darbinieki kandidé. Laventeks. ¥.. Reirmanis, J. Turks, E. Stipnieks un V. Voitkus. Vél-cita om kandidatu sataksta minéts J. Poruks,.-. - dzeiniece Z, Lazda; prof. Butmanis. | A. Reins, V..Maséns, A. Budzis.: Mis informé, ka bez minétajiem vel b bis: Mo Bavariias ap-. | gabala-latviegu: centralé padome ies nv 9 ee aie * . &, . vn "sm + =. 2 . . o os "oe . - aih See Berl aD Et ey? ann we mee . wey Us Phra Shee adele Re MaR MI reheat oe Fairs mad 5 a a eT = Oo atta cadre ede Tn" ee Seep tw al oe eS 1 ar : hk moe ae .! 7 ” ar -