a

Va guido ouni,gréku vid

*  AUVESTORISKD MAMUTU BARTBAS ATLIEKAM UN ‘7ZEMES-

Rvad KUSTIBAM TZSECINA IESPEJAMU PASAULES GALU =

itis asia is Brauns

a «a8 pads veltijis miisu planétas pé-

= ees un toned nacis “' ar gavil

:. - ‘a 6 pat pviredenoe Palrelz, ka zi
ms, viens zemes ogs. gals atrodas.

& Bnejs kiirttos zemo turoingta griez- "|

‘ an es. roalgl, ja _vien smagumi atse-

‘Iddey dalis nepleaug-
“dell tas notlek. Dienvidpold,

oo vienniar ‘shieg snegs, ledus ma-:

7 - ee 1”
rae
oe “he

men ho gada aug biezumi. Ta-,

masa Ir: se yalpak nek&..

‘195 milj, kv.

ius avars zemes.
{ neletekmétu, ja vf

r “atrastos viens

|] Hen m3)

et

potas, Kas tur 17 sl&nos. guj-viens
Péc vipa domim, katrs
slinig: nozimé. vienu kuyé
noslédzles ar milzigiem pliidiem, -
Lat clivéei pasatgitu no turpmé-
éku piiidiem", Brauns: ie-
j tele nemt paligd atombumbu. Sai va-

‘| jadzibal. Jzlietojot. 15 milj. dolaru, bi- |
tu jerikojamas daudzas meteorolo-

diskas ttacijas un iekartojams pat-
rujugn dienests gar visu 20.000 km
_gayo Antarktikas plekrasti. ‘Pad va-
rétu, konstatét, par cik katru gadu
pieging sniega sega poldéros apgaba-
‘log tt kGdas ledus masas katru ga-
du nobriik no kainajlem. Liekog le-
dus;daudzumus tad ar afombumbu
varétu imicinat.

Dat laikraksti sis "Brauna »ijaba
véatis’ Har gaidimo pasaules boji
eju némull tik nopietnt, ka levieto-
judi itis pat bez kadiem komentariem
birmajas appusés.
cles. art, Fra es universitites
meteorologlias un feofizikas insti.
tilts; uni pée ti atzinuma, izredzes
neest » ti driimas, : ‘ka to paregojis
Braiing. Zemes ass galt tielim par-
vietasaties, 12—14 ménesos veldoiot

nerdgular i ap, bet apla caurmérs

° flake sttSt to pola, cedatrifu-
o ‘ap8ka iespaid’ visa ledus masa.
Een parvigiota virziend uz tagadéjo

wean ‘bs notiicusl sida milziga sva-
Bs. ‘ . ‘parvietofantis, gemes lode vairs

< Returtsies Tidzdind{a gtfivokli, bet

o fhnong err We tts gekas ant
ie &, ka t& gan turpypas Vv
AE fiend ‘bet ‘tkal ha jagnu asi.
A ele} ar. to: milzighs okeana tidena
: *, woniae neturésies valrs savas gult-
Lc yi -bet ‘pirvietosles uz. citiem’ ra-
Penny pirklRjot tagaddjos  kontl-
emits noslicinot, yisu dzivo

sayvu-

steotjas pamatoBanal Brauns
ony ‘marutu atradnes Sibi-
a. wn ‘Kopé 1707, g. atrastas’ pa-

a = 21 mamuta un degunradiza: at- -

Ki gan citidi,.ja ne ar zemes
abe sialon,’ varétu ns caldrot. fo tro~ |.
aa Be abai vvaleey Ieledetioa
Be hinting Jeda?. Ka 80 k&dreizéjo
ie uw apgabalu pirvérianos . leda-
os 4 ‘notikusl pavisam p2kint, par to,
<7> $e Brauna‘domim, lecina arl or)
qéziviloki atrasti led té, kk

BT idretx. ei bat ar baribas at

, “Me kam in
_ “Qulaidem a lerdal jumtem Brauns
Ri yl] nem paligh Amerikd, Jellosto-
ae { tias. bark’ atradtos metu pirakme-

x “Arsis pats sev idopere |
c -aklo zarnu |
-(NYHT). —~ Kolorado

™.,

= » Yabingtons
fi. “Rata, ‘Grats Dr, Baldersons izgriezis |

ee ‘gov’ plo zarnu, lal pats pérbauditu,

a : bo) jedarbojas vietéja anestézija un.
- Sel pacients jitas -péc  operiicijas. .

Stunda. péc \operiictias vind . stajis
g if it parasté darbG. un antedza me-

palidzibu savas klinikas ||

-“glimnatekiem, ’ Dr, Baldersona  iztel-
— ka vinS tagad plrliecindts par

: ‘to, ka pacigntiem.péc aklis zatnas.

ne acrid ea ane vairs nav jépa-
oe ac opetacine amerikinu. Arsts’ jau

atkal pats vadija savu auto un ope-
Pik x: gumeule |

TA VINI IZ | IZTEICAS

’ Petchotogize a rinftne, kas to, ko sa ;

jf tat. pastésta mshi dos, ko 3
Reet.”

‘New York. attmes sitesidbaee lIdzstrid-
kidé Romes gee noklasl-

un amerikin ,
s. Ytalu un britu aitiekames ir

5 eas un Pics attiekames ir pe

_ir duds — atrAddt, lai atturaétu

sevi no domifanas, neki’ domit, bas at-

oe aevi no 6 triidianas, Grits

a Véatules,  kuyes labik bijis nekad he-
7 \ taka t, vai kuras

po _ “uxglabé Saturday Evening Post

“No sirenter matiem vel nevar neko

¢ par viriela vecumu, Ne jau ti-

ug jumta guj aniegs, nami ne-
y ugunsgreks,

Margerita Devala

. , &
allat sidzas, ka’ neviens
rotot, ‘bet ikviens, Kap tas
ae sicis rast, ieJdst vinim
| nesamierinimu lenaldnieku, ae a Gear

..
nav em par Rot Br a
tu lauiu fat sebledribu,

aa; xa
var

vas. ciivéko ‘pasugas levéro vislie-
iedanu eavu p
Ease Aeaxntela, Anti rins

-paulfoa tr vienfeats mO%a teslodz!-
fio ms so ues ar sliktu

- 2 tg pray ir tag, kas mis labl pa-
+ aeet un tomér mi,’ Anri Brins

*
Mekines dziva bie#i vien gis tikal
Se ee N naeation poor oe
opelni,

‘mes
| ridits,, ka-paslaik ASV ir ir ap 825.000

Ceturtajé diena

| as péc-uzrakstifanas btu
'. q@ltavdjottes Seeagedatns, ir vienigis, ko

u un
‘Anti Brins

“neesot-Uelaks par 20 metriem. Ripl-
. gi mee imi ridot, ka Ss svarstibas
ari mekjiistot ne par matu Helfkes,
‘bet gadu no-gada esot pilntg! viend-
das, Syfrstibu {emesls. esot gaisa
apledieng maina.

l par mamutu atradném Sihi-
“rijag led Braund esot klidijies, Ir
gan talisniba, ka §{6 dzivnieki atrasii
a’ barilfas atliekdm muté aun kunt,
bet . ifle neesot bijud! nekédi tropu,
bet’ gan). polaro apgabalu apdzivo-
téji. Ada tiem segta ar biezu vilnu,

un vita. kermena btive pfemérota
‘diva ‘aukst& klimata.:

on he ipalvu. un. plemérots dzivet
sa klimaté. Atrastis barfbas at-.
Hekay ‘nedsot nek&di tropu ‘augi, bet:
iles, es vél es atrodamas Sibi-
ny | - Pa

Diskusiji ietau- |

-méra vientba. 4. Puke, 38

LATVIJA

c Krad ni _

on
stlists. Bij.
atts organikhcitas tieigit’
15. Dérzu un mezZa

ents: tL. 4. tzstuaingt &,

us dzelzs aizkara,- 20.
1 ae gy le ay
& Uz
runa, ‘28. Divas, 30. Ezers. Kurzemé, 31.
Pagasts tt amg $3. Latvleiu organizd-
eljas inici&li, Saritina, 37. Dauzit. 3.
Kaula veldojums. 40, Delegits, :
ps ae niski: Karaspéka vienIba. 3.
Axkis,: bath ‘f. sgl vards. €. ‘Dae

lis, ' Troni
gg rie $3! give 34.
Upe Rect, 6. Piktl  &. Norddimais
vietniekvirde,. ra:

an krustvarda miklas
‘atrisingjums |
- Lmenistt: 1, Tapa. 4. spies 7. Nira.

Ari ledus- |
leikmeta degunradzis ir apaudzis ar

Skat! 89. Sina, — itateniskd: 1,

|} Andora, &.° Tas, 4,

90, Ra. 22, La. 28! Akri, 24, Aina. 27, San.
23, Starts, 30, Pirts. 31, Kobra, 22. Aetrma.
$5, Alsi, 37. AT. |

Ci ina ar noziedznici jem un een
1 = 4 Amerika ( Lay a

Saviencth + valstu ceetarwassieatan§

kis larbibas apkarosanas - komisija

vnesen jadevusi brogiiru Spiegi ‘stgr-
oe Taja starp <¢ltu az

clivéku, kas noskanoti naidigi ta-
‘gadéjal’ iekdrtal un’ izSkirigad bridi

bitu::aktivs lerocls k&dag. citas {|-rik ka pussimts nodaju, kas k

valsts rictb&. Sos . datus
ASY:

sniedzis
Yederala  izmekiéganas biroja

‘FB (federal Bureau of. Investi-

Betton) direktors J.-E. Havers.

Tas peta, kag arigiiem. ir slavenais
‘Skotlendjards,. amertkagiem ir FBI.
Pirms 26 gadiem FBI bieZi bija par
sabledribas izsmlekia objektu, jo
liela' daja. Is organizicijag lerédnu
biia | slikt! darbinieki, un to vid:
—netriik'a:pat bijufo cletumnieku.
Nodplas' techniskig jerices bija nie. '
‘cigas, plem, tas laboratgrijA ° atra-
_Q&4y tial vieng mikroskepgs un viens
darbinleks, Turpretim fodien FBI
ir valsts jestide, kas no kongresa
vienmér. sanem pietiekami daudz-
lidzek|u. Tai ir 3.800 agentu ar spe-
cial, izglitibu, t&s riciba. ir “a
labokratofijas, ekspert!, te
| aang siolgs darbinieku sagatavo-

one 1994, enda FBI direktors ir.
J. BH. Hivers,'54 g. v., atlétisku au-
gumu um apveltis ar milzigu ener-
giju, . Vins ir viens no visvairak
gddinatlem ASV civil& dienesta ie-
rédniem, un k&dg statistikis apréki-
nijis, ka Hiivers ar tam pieSkirta-
jim goda zimém varétu noklat vi-
su savu fraku. |;

Kad Hiiveram. uzticéja FBI. Va-
dibu, ving S0 ifestidi vispirms iz-
tirija no politikiem, ripétis par
spéjigiem darbiniekiem un izglito-
ig tos FBI apmicibas jestadé, ku-
yas moto: laboratorijas -mégene ir
lespaidigaks ferocis nek&. gumijas
nijn, Noziedznieku medibfs saku-
ina pledalijis ari pats Hiivers, sa-
wusiot: kidreizéjo ,sabiedribas ie-
naidnieku Nr. 1—Alvinu Karpi.

Nesen&. kara Tails, er
Ns drganizacijas aktivit&tel,
nénotika neviens ienaidnieka rl
seetiéts sabotdZas gadijums, un ASV
kratius saaniedza retaig spiegs, par
ko -nebiitu zinajusi FBI irl Rak-
sturigs ir Kappes gadijums. Va-
cleSt bija iziikiruéles nositit uz ASV
vient no saviem izcilikajiem spie-
goSanas meistariem leitnantu
Kappi. Vin’ agrak ilgus gadus bi-
* ja navadijis ASV, pazina lab? tu-
tienes apstakjus, un vacle&i ceréja
ar io daudz pandkt. Liels bija piar-
steigums, kad, tiklidz Kappi vislie-
lakajé ‘slépeniba Hamburea ievie-
toja” zemiidené tilajam celam, FBI
mekayéjoties ar isvilnu . raiditaju
pazinoja, ka fr pilnigi sagatavota
Kappes sagaidiSanai. Protams, péc
tan viciedi ar tik vértigo spiegu

|

-hotlesato |
maskam, FBI vaditajs. vienmér aiz-

vairg negribéja riskét.

-Kaut gan jau pegajusi’ vairaki
adi, ‘kopi kari beidzies, splegoSa-
Na nav mazindjusies, un ari Sodien
FBI ar spiegiem cings tikpat nemi-
tigt uh, jacer, ari sekmigi. 7

-Hiivera vaditajal festidel ir vai-
atra.
strad& patstavigi. Hivera birojs at-
rodas VaSingtoné, un kadrelz ta uz-
gaidimas telpas bijudas ' izrotdtes
noziedznieku pécnaves

nemts, te¢u ar daudzajiem darbiem

tiek gala, izjemot vienu — tas.
ban nay paspéjis apprecéties,

un
vienigi sieviete, ar kuru vin’ fo-

tograféiles kop kaut clk brivaka

poza, ir Sirleja Temple. Bet vinai
_ tikai astont! gadi.'
Hiivers ir paraugs -un

| tails miiioniem Amerikas zenu.
Daudz nopelInu Saji zindrotalu fab-
rikantu tdenspistolém, kriminalli-

teratiiral un ipatiem Zetoniem, bet
pamati gan FBI darbs, tis filmas
un Hiivera raksti presé, ‘kuriem vi-

_siem caurl vijas téma — noziegumi

neatmaksijas! Lai savus millulus
nepieviltu, Hiivers daudz laika zie-
do, sarakstidamies ar zéniem, un,
péc vina Apgalvojuma, vin’ nevie-

nam zénam neesot palicis se

parada.

3 : '
= ie

" Augialdias

‘Péc vieu Zumialistu grupas at-

“grieganis no apciemojuma Pa-.

domju savieniba, pa-
domju licenceta
»raigl., Rundschau
redakt. Hariss Austs
Berliné paskaidrojis:
»Padomju savieniba

G

. viss tlk Atri progre-

sé, ka 30 gadu laika
katrs krievs bis zi-
Matnieks.“ Laikam mika © iz-
vairities “ies nagiem!
ds
_Amerikdnim, kas ‘pirmo relzi
mika bija ieradies Maskava, ra-
~dija kiidu fabriku. ,,.Ko Seit gata-
yo?" jautéja dolaru zemes dels.
»Liftu dajas," atbildéja pavadoni.
Ameriiranis bija sajiisminats par
padom}u attistito techniku. .,Lie-
his '* ying teica, , bet kadas da-
Jas tig isteni gatavojat?-—,,Més
taisam metalla plaksnites ar uz-
| rakstu: Lifts nedarbojas.‘
o
| Bostonas pilsétas vecaikals li-
dzis amerikanu farmerus ziedot
pilsétas zoologiskajam darzam
pari govju, jo tikstogsiem pilsé-
tas bérnu neesot ne mazdkas no-
jautas, no kKurienes nae piens.

Le

he ' stacijas prieksniaku.

gesidien, 1949, g. 3. august,

oe

‘Tatars padonja clone pili |
—Sakas liela déka

Kad Dr. P, aizsttija gilstékni p&c
cepures un savam nedaudzam man-
tim un paskaidroja, ka vinam esot
se nogadat to uz Maskavu,

gaprata, ap ko lieta

tas labi beigtos!"

smaididams, un

triem soliem devds savu mitnu vir-
ziené. Péc 20 minitém vin’ atgrie-
zis ,pilné. apbrunojuma" — hopl{-
susu cepuri galva, audekla miaisinu
pleci, aukliim sasietiem kajautiem.

Kad vini ‘bija pagijudi kaidu ga-
balu talak, vacu zindtnieks kopigi ar
giistelmi noskaidroja . apk&rtnes ‘si-

tugciju, un t& vini-virzijis uz tu -
| vako staciju. Pa celam krievu sarg-

kareivja: formas
P, feskaldroja. gisteknim: ,,.
visim. littim mums jatur acis valé
un jabdt Joti uzmanigiem! Ar tpagu
rikojumu transportéju tevi uz gal-
‘vaspilsétu, Katrs sapratis, ka lieta
grozis ap. kadu specialu sodifanas
gadijumu... Dari&u’ visu, Jai’ tas ta
‘ari izskatitos.“ Vinietis pemaja .ar
galvu. Vind bija gatava uz visu, Si
izdeyiba izklit no gusteknu koncen-
tracijas nometnes bija vienrelziga.

Maz&s stacijinas. tuvumd abi va-
cleSi: meZa mali nogaidiia, - kamér-
‘taluma kjuva redzams vilciena d0-
mu stabs, Tad Dr, P, devs pa: priek-
Suun vinam uz pédim meimuroje
saprauztais - glsteknis. Vini mekléja
pour atrodas
giisteknu tiodalfiums?” jautaja. ving
tekoS& krievu valoda stacijas prieks-
niekam. Tas. draudzigt pamaja uz
viiciena. pakajgalu, sacidams: | ,,Tur,
bralit!* Tad vind zinkérigi apjauti-
‘jas, kdél vicletl ved projim un
viszinigi pavipstfaija, kad Dr. P. pa-
stéstija, ka mk as nositis kadu
gavu biedru..

‘térpa gérbtals De.

Gisteknu sodaltjucal abl vacieal .

fekapa pilnfgi tukS& kupeji.. Nema-
not vini bija iegrimuSi sarund par
Katepulskas | trageédiju un atomu
.problémam vispir,  Bija pagajis
krietns laiks, kad pékSni atvyérés
kupejas durvis un tajis nostijas

kadg krieva leitnants. Dr, P. uzléca

kAjés. un kareiviski “nosvelcindja,
zinodams: ,,Giistekna vieninieka
transports. Turpmakie orderi_ jasa-

mem Kazan&.“ Virsnieks it k& s&ku- |

ma -bija ar to apmierinats, bet tad.
pée isa brizZa atgriezas atkal un pra-
sija papirus, Dr. P. izvilka nosista
karavira personibas apliecibas wn
ginola: ,,Karéivis Vasilijs Kondob-
nijs komandets..

‘Wabi, labi,“ partrauca vinu. virs-
nieks, ,...Un tas tur?“ ving pamé-
ja uz ‘vinieti, ,

»Papirus, ngstitis vélik, leltnanta
Kungs!* Virsniieks pékSni kjuva Joti
uzmanigs. Ari vinietis iekoda sev

lipa. Doktors bija plelaidis rupju

klidu.

sur esi dzimis?” uzkliedza virs-
nieks sargkareiyim. :

»corkija, leitnanta kungs!" ;

»Aha, no Gorkilas, Tas sakrit lie-
‘liski. Mang. kapralis ari nék no Gor-
ba aay tad jau jis bisit pazista-

— Nae lidz!" pavelé ng stru-

a un izgaja pats pa Pp

Vilciens brauca pa sahil apvl-
du. Vietdm koki atrddis tlk tuvu
Sliedém, ka to zarug gandriz varéja
aizsniegt pa vagona logu. Virsnieks
bija nostajies pie durvim, un acim
redzot kaut ko pardomiidams . rau-
dzijais ara. Dr. P. un vinietis bija vi-
nam sekojasi, Vécu zinitnieks. bija
jau jepriekS parllecinéjies, ka vini ir
vienigie braucéji saji vagond, Mirk-

| li, kad virsnieks izliecés pa logu, Dr. :

P. deva tam belzienu pakaust... at-
riva vagona durvis un ‘ogriida to
Grd. .Vienu bridi abi viaciesi stivja
ka apstulbusi.-Tad vini léniem so-
jiem atgriezds savaé kupeja, Neviens
no viniem nerundja ne. varda, Vil-
ciens vienmujd  gaité . turpindja
brauciénu uz dienvidiem.

Otra dienad, kad abi vacieSi bija
kartigi izguléjusies, vinietis ierund-
jas par jepriek&éjA vakara notiku-
miem un izskaidroja Dr. P.,
daudz kjidu vins' pielaidis sarund un
uzvediba iepretim virsniekam —~ sa-
kot ar parak kareivisko st&éju un
inteligento valodu.un beidzot ar uz-
Tunu ,virsnieka kungs*. Reizé ving
pamacija doktoru, ki krievu  sarg--
kareivim jauzvedas, lai vind nepie-
yérstu sey uzmanibu., .

7

Turpmaka cela viss ritéja bez se-
viskiem starpgadijumiem. Ar rupju
izturéSanos pret gustekni Dr. P. ie-
dvesa it visur stacijas - priekinie-

“hy,

y= Kiem uzticibu un parllecibu, un vi-.

ni netraucéti varéja sanemt vajadzi-
go uzturu, braukSanas atlaujes utt.

Netalu no Maskavag tomér abiem |

vaciesiem radas negaiditas briles-
mas. Kada stacijé vilciend tekapa-

glita izskata krievu Zélsirdig& misa. |

ra bija Joti laipna, piedavaja sarg-
‘kareivim pat savu -segu kur ap-
sésties un ievadija draudzigas saru-
nas. Noraidit to, protams, nedrik-
stéja. Situdcija kjuva aizvien nepa-

fikmaka, jo izstastijusi savu dzives

gajumu un apstakjus dzimta vietd,
vipa gribéja, lal to padu dara ari:

2

vilka to sev Iidz! &r&

Slavia un galu gala Dr. Bt

Ja spiests. izgudrot stastu par :

bérnibu, izvéloties par darbibas +

tim -Kijeyu, Harkovu un Vingiow
pazina,

“Vietas, ko yins a

‘Maskava Zélsirdigh masa Tatjan

-Mirjoskaja alzveda abus vi&clegy
uz kara glsteknu aizgidea un pig
‘ingSanas centrali, kas. kirtoja-

transporta lietas. T& kA ari Tati
nai bija dazZas lietag kartojamas ¢
ja pat nama, tad laimigd kirt& aj
vaclesi palika uz bridt vieni, Dr.
vajadzéja Seit-katr& zind sanemt of
clilus braukéanas papirus uz }
vu. Ja jau bis sasnlegta Ukrain
tad viss télékais bis nieks, Bet k
to izdarit, Beldzot, kad vindm {ax
taéja, uz kurleni un ké&di. ay: |
ving braue, Dr. P. stastija:
janogads sis. gisteknis uz Kiev
Ving‘ir kads ‘lela speclalista.. k
zindtnieks.. laikam prot - gataye
atombumbas.., vins jénogida Kijey
NKVD.. Tielbi... tur sasta eq
miusu leiinantu.., talakai cel
uz Magnitogoreku, uz pr
Pie pédéjiem virdiem vind noslip:
maini. pieliecis, lai citi vinu nedzly
détu. Uzrun&tais jutés pagodinits uw
it ka atarp citu vél lejautajas: rr!
jisu’ papiri., orders," -

sTie ir pie Jeltnante - Vajer

jas saprotiet. Ving brauc . nedat .

vélaék, més satikeimies Kijevé"
lerédnis pasmaidija un ‘pamija
galvu, uzskatidams Wetu par me
k&rtotu. Ties tan! bridf, kad izsaul
ca Vasllija Kondoénija virdu: x
Gorkijas, telpA ienfica Tatjane,-¥
stelgta vina raudzijas eargkarely

kes bija vinal: stistijis, ka nak.

Kiyevas.. Situucija bija nepat
Sanémis paplrus, Dr. P. ar miksld
fu malgumu apkéras srg un ig
na. rive
Soreiz vinietis, tisim krizdams. | 7
kapném un palikdams nekustigl g
Jot, izglabs ‘situficiju.. Melitene’ ¢
steldziis péc Grate, un pa to lary ag
vacledt pazuda, «

* 4
Pic stundas vini Pw eben ait
cien§ un brauca uz Kijevu-pret! b pk:
vibal. Tomér iebraucot Kuraskd,

P. noléma mainit braukfanas virde
nu, Uz citim siiedém bia’ tlle
piebraucis kids prety vilciens. Vix

nlem laiméjis arl goreiz, un isu pode

daZém minitém tle jau sbitip

‘1 Gy vilelenam piekabinata pasate
_| vagond wn turpindja brautcienu F

kovas viraien§. Paris rubju daerarm ,
naudas palidz®ja viegli mainit +
reiz braukianas virzienu, ya ably

clei pievienojig kfdam - stretest
rtam, kas vinus divi diendg

tranapo
nogédija Vinnicd.

Ot part = Thins ort

paildz). .

Ciena ar kaviaru, tad}

ieliek cietuma:

Berline (DM). —~ Pée tetriem pas.
domju cletumos un V&cljag koncens!

tr&cijas nometnés pavaditiem ga

diem atbrivota Nirnbergas privé .

notiesité admiraja Rédera sleva I

ka. Vinu 1945. gada vasari kk >
kopS ar viru apcietinija Berline
apkdrtné un aizveda vispirms —

Maskavu, Tur abi sikumé | azpemt! :
labi, clendti ar kayifiru, bet kad Res;
rhoties ar kriee:
viem, izikirti un ievietoti cletumii:,

ders atteicley «a

Seviski slikt{ bijis Minskas cle

tuma,,
kur Died nficies badoties. Admir&lig:
Azdots tiesiganal Nirnbergas starp~ im
tautiskajam tribundlam, bet. steva

levietota Sachsenhauzenas koncen+

tricijas nometné. Cetros gadog vina ;
Lye reizes pratinata,
1, jiliji atbrivota bez jebkida tuvie |

ka paskaidrojuma, _—_-
Pie atbrivosanas Rédera

Skirusies pirbégt uz anglu

mugurmaisy bij,
radusies Neiminsteré ple Kiles,

RAIBA 'PASAULE -

* Londona un Nujorka valie nay pe- |
saules lieclikfis pilsétas, bet to vietu ie 3

bémusi Indijas galvaspilséta .Kalkuta,

kuyas ledrivotaéju skaits, lepiistot indie &
Siem wn parsiem. pédéjos divi gados ma |

sniedzis 12 miljonu. Londond ir ,,tikal*
8.7 un Nujork& 7,5 milj, ledzivotaju,

* Venecuélas pasts
ka wmllestibas véstules 44

m2nu nodibinifanos,

* Pusceld starp Teksasas Stata ciemtem |
ogee Pe ‘Luizl atrodas majiga viesnica, -

a eatt

bet.

kunidzel :
bijis jdapsola, ka vina apmetisies uz
dzivi padomju okupacijas josli un |
mbar nevienam par saviem ple- ;

yojumiem komiinistu gilsté, No- ;
Skaidrojusi, ka vinas dzivoklig Ber- *
liné pilnigi jzlaupits, vina tomér {ze ;
joslu,
kur vinal dzivo tuvi radi. Ldeliem 3
viriesu apaviem kajiis un nellelu '
admiréla kundze ;
slepus pargajusi joslu robeZu un te :

indevis riko jut, 4
pirsita rf
puscenu, tidd veidi cerot veicinst yrs q

| OF ote igaunu 4 :
” sauitiakeo vi
jeredzetu

re ple gin yn grftan ele

‘Kristine Slazis, dzim.

. os, meijl Va
trim. eo bedita a :

fea 3
fle sis  jetncien. ka — ~y

age ar re : a paaed,

bagel I

pare g. 22. st alge miirush 1949,

Find no

| ty ni ¢ prim ctetantm 1968, -
es pie — mila mote. TécMaL

“ietstine Brivina, dais

: = tt. ‘marth Jaut
om si *. {it Hil. Osnabrficas Hasta Fanos,

Vint sists plemigh paturts meit

: a Pm ‘saul pelo! alzgita mQTda 2
1" Emilija Smits, dzim.
tea, ¥ 4 Gh, Rigs, titusl a4 7, a,
a

sa jure

88ro virt, kyr

Auglj
la dsimtens
gaimeé.

MATA MATIY :
hee EAttot late
li sagiabitu. ye-

ch DM 164, 5 -
eth mrtatnt

_ eytdien,
| ac, E. Bing

| Pasnuligd !

(Jérug lidatbr
turétijus Le

Hagers Handb

Uschen Pray
ledleta

eid: tilristue pirnakénodanai ar Sas

4idu plak&tu: ,Nepalaiziet garim izde- 7
starp Alla —

vib pavadit batikamu nakti
un Luizi,"

* Arengoses elem, Bordo tuvtmd,
nomirusi veciis franzOzlete — 105 g. ¥-
Diboska Jaunkundze, Savi mid vina ne
reizes neébija atstijusl clemu un pie
dzivojusi Francifi 22 karajus, kelzaru,
prezidentus vai citus valsts galvas,