1! rr ae ea | arf: r 4 -" a FF & me FS 2 Pe OP Pe = ove, a el ee yy! we ee RL, . - ceria Ay tyre: oY . q . - — = . . . : rer, + i ee hat uss st te ee. . 2 & . . . . zt —- - = i 7 f eC ane 7 " =r ‘a c " _ age =: gga a “a opts oe rs ae . 5 Le r mary " "a. ohos o- a ee) i. ; fo 20 = ee aS ihe, Tyee : ean ieee CURT sagt an SO Ce Le ee Dade Py. cee is a eS oe senha : r m =, tm a - = = | "tae Pi dah ". i ™ ‘. “-_ 7 oa 2. hfe i" 4 7 “oe wee ae ne ga tae 7, ee rae i ba “ppc iat te: Z aes Fla are < ite 2 Neen a - racks , ee Pa * t ak =< = : T . foot =. = oh oe _Bot us . . 1 . sale eee a Pm wt r rn - Aer o z. a us —T r ie et a = Ms ane . ., a oT a | : some . . i een " tae Ps ae Pia a a Fate rn St 7 TF . are 7 1 . sok oe fF Pr =") . “ao _ FF. ~Ez" re . Ty ome . 33 "aye a cues : rm {reed i i Le * y soln oat “i : . : 4 7 4 q 2 oF b, Pen tee 4 Son . . . a . 7 = 8 « i es @ . . i: cn ia . "PF . Fa L " . . . ‘ . _ Fu 4 “— of = na ‘ | 3" ae : F He eda ge - . Lt , iG a : - T = fe i z s nm" at ' _ or : + ae 23 o . a - 7 ‘ . . . . “ . a a I . wt : = 5 ar $0 a = ots = 5 os oa AS ii aie = 4 7 - . . - J = . = 7 . . . oa . . oe . 7 .,! 7 7 a 4 cet ar 7" * 1. tr 7 .7 . . . . 1 . sy fi . . 7 Pe 4 r Un BB ow . . oo "ly, = . 1 . ie 7 I L id . : . aa =. . 7 ra =" 4 a es i Oy " " r ” Hae - aS : -3 : . sa g3 : . E . . 7 " . _ a : 3 doe ; hae 1. if ; q i. faa a é. tag 5 ay Ji ea J : “haa az 1 x My - 5 ea ' ais ice Paks 1 ‘ ‘- 1 7 oer var . ie a . . we h hos, 2" ae ea - * Ls ae j PRAM fs ctheek er, amt ihate a ia GY poke cae RD ee oy 7 DP preses konference Bad Kisingena IRO oficialais viedoklis par Heil- _ bronas sanatorijas incidentiem -(Turpindjums oo 1. fpp)). wz to emigricijas zemju iecejosanas notelkumiem, uz kusim DP grib do- tied. Bij. baltleku keravirus visvai- rik, protams, interes? tzredzes izce- fot uz ASV. Padomudoéanas komisi- jas go izredéu noteikfand ievéros gaivenokart to vai DP mobilizéts “pdespiedu karti vai arf tesaistiji armijk brivpratigi. | ‘Konferences turpinaium’ Latvijas plrstvig jautija, val IRO galvena mftne ixdarijusi izmekléfanu un ie- ual offcidlu viedokli Hel/bronas genatorijiag neseno starpgadiju- mas lietd, par kuriem preses slejcs sestopamas daiidas am pa dalal re linn informacijas? — jautSjumu varu dot noteiktu un dexlarStivu stbildi,” telca publiskds informicijas dajss vaditajs. ,,.Izda- rita} iemekl@anii nepdrprotami no- - Pkaltirojies, ka Heilbronas sanatori- Ei — fe iWdebje ba “oy Praktiskais ‘padomnieks KLGAS NODOKLIS UN BEZDARBA " PABALSTS gnledzam JRO tlesiletu padom- niexa mag, fur, J, Kiuta raketu ‘ar dale praktiskiem norddJju- fcu hodokju un pabalstu ‘has 190, g. av bijis ménesas, vai art raukil visu iss, Ei» jeaniedsot attlecl gu mot, kad algns nodokja acacia finante : een ‘ijgame 0B | “podotdl.” Sim id- etim . (akat, Loknstever “ en we cuungsblatt ‘un dis . i, dee) Aj) Vachju, tsdod piln- ek Victji; set exes a i emt pir- a manen, Reis Pes cy setter ‘tan aDE ts Legit antiny ka carba nem sis vardevljs tad un ind atst&jls gum jiissnieds tai fi- wal darba pé- balata sagem tikal tle, kas pirms atlai- bisudt algotd darbl vismar — mi- vipa ménelg bruto alga nav ial , a0) wiarkim, da darba darbl bidla @ tanedos, pabalsto g ; ae 19 nedeias, Ja blils dard neplr- trankl visa Glas. fis pa- balsts sav atkarigs no Ime. nes focekiis ir aigots, val o@. Ar i! pa- balste sayemiano id: dim BP oav bij!s mekhda grétiba, Daude citidik DP ir ar otro pabalsta veildu, Xo makeld bezdarbalekiem Vici) no vipn sgrakdm darba attie- ciel hingtelkurms fT pabaisia sa- triclei apstikji, , alder parasti ir leskatos, ka nometnts deiveloiie DPF, Kas mt tz tura un atvokii, nav triictgi minati [!- ‘hema Ispratnt (Verorinung Mr, 117) on vigiom ily pabalsts neplenikas, Tomer ay attlecIgim pArshdzibinr a iesneent maior 4 panikts, ha ari pometnes asivojolle, ae io psbalsta sapemt, gan ferobefoti apmérk TH Lefaseakelias (Land Niedersachen) darba prvaides pre- yidents ar 184, 7. 3% novembra ppkirt- vakttu Lejascakeljas darha pirva'dtir pa- sinotls, ka arl tioracta®s deivolosie DP, th bE vini no MO nekidas manda: sun mm, mas netanem, ir tletigl oo darba parval-" qanemi fo otro prbalat: DM 3.— nedeik galvam, attlecig! to pasng-tirot, meng vairlikac personse = Principl tf otkjums iviemts art Siérvig&-ttol- Sieind ar Heras IMS, g. & sept. epriedu- mtu Flentbured {Dle Srerathkemmer iT dec Oberversicherundamies Echleseie- Holxtein), Cik rinfims, poritivt dle tan tiaras !viemt: art Ziometreinas-Ve-tts- lea arcaball, Par amerikinu joslu mon nm nay, ! Abe pabaista lietis fespélama = pirsi- Gripe. \ Pas darba parvaldes lémumu 2 pedita laih2 no paginotama sanemi--ins dienas var fesniegt parsidribu attiectga! ba parvaldel (Sprachancachuse des Yoriteamtes}, bet ped#}is lémnms 2? ne. ‘dtja WlkR na sagem$enas dieras ar di- wou eksemptiiros jags‘avota motivétn 1é- gmume pirvidgam« attieciz§ aprabata ad- talnistedtival Gesal {Sprachkammer des natn witha P@dt}is meme it Katvam OP leteleame rikoties pfe no- raAtih@s KirtTaas, valsdsibas godlirma eFntiec ptr pefoms ole savas nom-t- | wn tlesliatn padomalrexa, Becdarhaiska rehalsta gn‘sretiteang) Rirttha lr notelkta mIit- pis vat‘fhae 111. rikotem’ (Verordnang der Militarregierung Nr. 171). Mag. jut. J. Riacts 1a- * ! to rundtaiia nepate'ca. | patetktu, sapni bittu fArheltcincen- 1 jas incidentus bija radijusi nelielas pacieniu grupas -— apm, 12—14 per- , Hu — jaunpratiga provosdcija un apmeloSana. §] pacientu grupina sastad&’s no cilvékiem, kas jau kops iigska laika konsekventi ignoréjusi sanatorijas leksé‘4g k&rtikas notel- kumus -- staigdjuéi pa naktim uz pilsétu un tamil. Slimnicas personi- la Jocekjus, kag uzstdjas pret Sim patvajiham, vini mégindja apmelct ‘par-komunistiem, it Ipa3i vérgoties pret preses zinojumos pieminéto vacy tautibas arsti, kas istentba ir lieliska plausu slimibu speclallste un Vertigs leguvums visal sanatorijal. Neliela pacientu grupina mééindja uzstaties visu slimnieku vard, lal fan vipl tos nekadi zind nepdrsti- véja. Vini stija pat telegrammas AP un UP preses agentiirim, aicinot Zurnalistus apmeklét sanatori‘u un pariiecindties par tur it kA pastd- vosim nekirtlhim, Beidzt Siem provokatoriem izdevas pierunat pi- réjos slimniekus uz bada — stre!':u. kag tomér ilga tikai pusotras dienas. sanatorijas vadiba sazini ar IRO 2. apgabala medicinisko daju provokd- torug tagad izvietojusl pa cltdm slimnicim. So logisko un vienigi lespéjamo soli pilnigi atbalsta ari ameérikanu joslas galvend mitne Bad Kisingena. Varu drosi aplecinat, ka minéta vicu drste nav komaniste. ‘NedomA&ju ari, ka §&diem apmeloju- miem tleétu citi sanatorijas pacientl. Arste arf turpmik paliek savé viet, un vispar satraukile prati sanatori{a tagad jau nomierinajuSies. Tik ta- lu IRO oficidlais viedoklig, AtzrieZoties vélreiz pie tzcelofanas jautijumiem, Mr. Reiners pazinoja,. ka Savienoto valstu ‘Griietu minis- itija devusi rikojumu saviem kon- sularajiem ferédniem atkal at‘aunot agréko laukstradnieku klauzulu. Tas nozimé, ka turpmak no visim . DP izmiedzamajim vizim 35 proc. 2°a- nems izcelotaji, kas dodas stradat ASV farmas. Bez tam TRO galven& miine ZenévS galigi izlémusi, ka organizicija nepalldz@s emigrét uz ASV tiem DP, kas atgriezudies Va- cljf no Belgijas. Preses konferences heigis Zurnd- listus informéja par administrat!yva- jam parmalnim DP lictu augstakaja | vadiba- amerikany .josld. . Kop§ 1. ste | maija lielike Ju funkciju attieciba uz DP jautijumiem, kas kops 1947. 'g. jOlija afradds ASV okuplictijas spéeku parzind, parnémis augsta ko- mista Mekkloja birojs. Batib& So jautijumu kartogana ar to daudz ne- grozisies. IRO amerlkanu joslas di- rektors Filips E. Ralens (Ryan) pie- Bitijis rakstu EUCOM gaily. koman- dierim fen. Hendijam (Handy), pa- telkdamles par armiias lidz sim sniegto palidzibu parvietoto personu problému kartojum4. P&rmainas tikko notileusas ar! IRO amerikdnu joslas augstaji vadiba. Joslas dire- tora vietnieka posteni atstfi] Roberts Tetlors (Taylor), kas atgriezas uz ASV. Vina vieti nik Karls Keels (Carl Cagle}. §.4. LATVISA (7. junija visa pasaule demonstres 30.000 baltiesu LNF Zviedrnja paplasinats par visu Skandinaviju aptverosu organi- z4ciju, kuras budzets 1950. g. saba~ lanséts uz 18.000 kronam. [4.000 kro- nu dod atbalstitaju maksdjumi, set atlikumu komplekté ziedojumu cela. Lai veiktu paplaginato propagandas izdevumu sagatavoganu, paredzéta vél ipasa Hidzekju vakSana. Fonda saimniecibas stévoklis tomér ir sta- bila un brivie lidzekli pletiexami programmas realizéSanai. Jaiatzime, ka neviens no fonda darbini¢kiem par savu darbu atlidzibu nesapcm, nedz art atmaksu par braukSanas iz- devumiem. | Cinai pret bolSevismu patlasan fonds sagatavo izdevumus par ka- toju baznicas vajagandm Latvija, brosiru Més epsiidzam zviedru va- lodd, rakstu krajumu par latviesu fautas dzivi spéka iznicinasanu, prof. A. Svabes The Story of Latvia otro izdeyumu, karto manuskriptus par padomju ,paradizi* Latvija, de- portacijam uti. Izstraddta program- ma 10 gadu padomju okupacijas at- ziméSanai [7. jiinija, kupa piedalitos visi baltiesi ar demonstracijim un protesta véstulém visa pasaulé. Lai akeija piendcigi izdotos, demonstra- cijis jaiesaista vismaz 30.000 dalib- nmieku. Fonda aktivi pledalijies pretde- monstrécijés padomju ,,miera balo- zu‘ kongresam Zviedrija, sttjis parstayjug uz svavigakajam . starp- fauliskajam sanaksmem, piedalijies syarigos pretpadomju informacijas izdevumos, kas saskanoti ar' LNP prezidiju un LCK aréjais informaci- jas fondu Vacija. Paplaginiti ari latvieSu skanu plasu krahumi, un plates izvietotas pa lielako vaistu raiditaéjiem un televizijas stacljam. TO PASKAIDROJUMS SVETCELOJUMU LIETA RO galvend mitne Zenéva nori- da, ka DP izsacijusi véléSanos své- taja gada apmeklét Romu. Saj& sa- karaé jduzsver, ka IRO festiides $a- dus svétcelojumus uzskata par pri- vatu lietu, ko neaizkavés, bet ari no savas puses nesniegs nekadu palldzl- bu izbraukSanas atlauju un vizu sa~ nemSana. Ta ka personas, kas pie- dalitos svétcelojumos uz Romu, var nazaudét talakads emigricijas ‘espé- jas, tad IRO aicinea feinteresctes So. aizradijumu nopietni pardomat. JAUNI IGAUNU LAIKRAKSTI gaunu igaunu laikrakstu Meie Elu {Musu dzive) sacis izdot bij. Igauni-+ jas parlamenta locekla un rosiga sabiedriska darbinieka A. Veilera nodibinatals apgids Toronto, Kana- da. Meie Elu pirmaja numura no- radits, ka igaunu laikraksts, kas priekS 6 meneSiem sacis iznakt Nu- jorkad nav speji¢ kliit par visa kon- tinenta igaunu véstnesi, kadél radu- sles nepieciesamiba dibingt jaunu laikrakstu. Ari Zviedrija sacis iz- nakt jauns igaunu laikraksts -—- Va- ciif iznakoSa Eesti Post Stcekholmas izdevums. | SoS SSS NO RIGAS RADIOFONA: Padomju cliveka sapni un isteniba VIZES UN ZIDA TERPI. — MEITENES PAR MORNIEKU PALIGIEM UN BERNI KOLHOZU SILITES. — SAGATAVO PROJEKTUS KOQL- HOZU CIEMATU BOVEM. — KAPEC ZVIEDRU ZURNALISTI ZAVAJAS PAR ILJAS ERENBURGA STASTIEM Raidiumd latviefiem fArzemés 1. maija jeskanai plasi stastija tijputniem, kistosaiiem snieglem un pavasara balsim. Belgas apgal- voja, ka jebkuri sapnt, ko sapno cil- veks, padomju tekarta kjust par istenibu, un padomju zemé katrs yar izveiéties sev celu, kads vinam fa- bak patik. To paSu uzsvéra zino- jums par bolSeviku presi, kas one~ réjot vienigi ar célam idejim un ap- brunofot padomju ecilveku ar tictbu komunisma uzvarai un ar milestibu uz bledru Stajinu. Kamér burzuju prese kidot uz naidu, briva bolse- viku prese stivot par mi¢ru un pro- gresu. Diemél, nepateikts palike, ko dara ar tiem, kurus nevar ap>ru- not ar Sidu milestibu, un val ceka viniem paties: atjauj jet pa celju, kads viniem pasiem patik. Sapni ir laba lieta, un to dazkirt parnes art uz ripniccibu, par ko re- ferfia vieglis ripniectbag ministra vieiniece Dokina. Burtuiu Laivita Sadas rupniecibas nemaz nebiia, det tagad razo, sa.idzinot ar 1948. &.. piecas reize3 vairak zida, tris reizes — ling un vilnas audumu un ori apavu. — Cik reizes c@lufas cennp un yai 20s razolumus padomiu tive vienkAcsais stradnieks var nooirkt, Ja vina to pafalam unt sikios isteniba, kusa padom'u cil- viks vél joproiém sniests staigit vi- par | | Raidijuma latvieSiem arzemeés stastija, ka kapitalisti vecos strad- niekus ‘izsviez uz Telas, bet plenem vinu vieta bérnus, kas iznakot letak un neesot spéjigi pagi sevi alzstavét. Ka izskatas padomiu istenibaé, rada zinas par kolhoziem un bivniecibas pasakumiem. Jiirmaias dzelzcela linijas darbos enerfiski stradajot meitenes komjaunictes Voroneckas vadiba, piefaidadamas mirnickiem kiegelugs un javu. Lai kothoznteces mates varétu nicdalities lauku dar- bos, un lai séjas kampanu veiktu laika, kolhozos uzdots noorganizct bernu sites. Par berniem maks4s mates pasas, iznemot daudzbérnu él- menes ut seviski trucigas sievietes. Tapat jaunatnei, ipasi skolénicm, japiedalas mezZu sé@$and un meliord- Cijag darbos. Burzuiu Latvija zemi nosusinajusi gravrati par naudu, bet tagad tags javeic brivajiem kolhoz- niekiem a3iz tira sacensibas prieka un milestibas uz Prese tada gard vinus iau iepricks aporund’usi, bet kam vel nav skaidrs, tos uzmudina ipasi agita- LOTt. LY architexturas fakultaté, ko #o- fad beidz 30 studenti, diplamdardu temas veltitas kolhazy ciematu pro- teR*u izstradasana:. Velta Aizupie- ©, Renate Brukienite, Irene J.ina- herga un Ve:ita Glazovssa izstrida- ‘ukas proiektus noteiktiem kathozu 263, un zida dranas var valkat tikai ] ciematiem. kurus cels Sogad. Kol- komisaru madamas. hoziem lauki jaapsej lidz i. maijam, biedru Stalinu. |- Coli gadi aig dgelss ptiehohare (6) pe: i ee, ' ui rt Hick’ ” . . a" HAE =: = a Seetiien, 1950. g. 6. malji Ka poli veleja PARTIZANI RIKO PARADL — SAKAS TIRISANAS 9 Komiinistiem nebija noslépums, ka polu tautas vairikums véléjas Miko- laitika valdibu. Spéku sameru ori og aptuveni (lija v - se iedarité wr 3 . ji" tautas nobalsofana. Ar ji val né vajadzéja atbildét uz trim jaut&jumiem. Pir- mais jautajums bija: Vai vélatles, ke ‘peatjauno sen&tu? Koministi agitéja par ,,J4", jo sendts esot aprijis 6 mil- jardus ziotu katru gadu un bills ,tumsu privatinterefu bodite’. Mi- kolaitiks véléjas sendta k4& augstaké kontroles organa un likumdosanas iestides atjaunoSanu. Otrs jautd- jums, —— kaut gan tas bija kutellgs: Vai vélaties Polijas—Vacijas rodezu pie Oderas un Neises — spéku Sa- méru noskaidrot nevaréjea. Isteniba liela dala polu visus Vacijal atgem- tos apgabalus nekaroja paturét, bet tomér arl Mikolaitiks teica j4. Tapat epéku saméru noskaidrot nevaréja tresaig jautijums. Ta tad izskiréjs bija pirmails jautéjums, par kuru visvairak krustoja SEpus. Koministu agitdcijas lespéjas bija nesalidzinémi liclikas. Vinu riciba bija radio um daudz valrak avizu. ‘Lidmasinas kaislia skrejlapas, algotl ,mdlderi* apkrapoja namu sienas Un sétas ar lielim wn mazém ,,o X 4a" zimém, un tiikstoélem ,urra” sauct- ju agit&la pilsétiis un lauku ciemos. Skolam trika md&cibas grimatu, bet »3 X ja brogiras miljoniem eksem- plaros izdallja tuutal. Kas semaksaja €o dargo agitaciju, par to liekl ge Pe Mikolaitika agitaciias iespéjas Dija niecigas, bet nobalsotanas faktiskais imakums bija Jabvéligs vinam. Par spiti tam VarSava pazipoja, ka ,se- néta nebus. Koministi nu zindja speku saméru un nekavéjas rikoties, lal ar vel ne- godigikiem JIdzekjiem suzvaretu. Pirms 1947, g. 19. janvara vélésanam akitéja vel negantak, lai raditu le- spaldu, ka veiéSanu pandkums ir Sis energiskas pri¢kSveléSanu cinas re- zultats. VéléSanu dien& visos iecirk- nos dezuréja brunoti UB, milicijas un paligmilecijas (ORMO) viril. Dae bijami bija tikal komiunistu_,,bloka“ kandidatu saraksti. Daudzi Mikolai- tika partijas biroji isi pirms tam ti- ka izlaupiti, vina kandidatu sarakstl izniclnati, vairik nek& 2400 partijas vaditaju apcietiniti. Dagos apgaba- los, kur vine plekritéju skaite bija. ka 9:1,-Mikolaigika kandidétu sa- raksti jau agrék bija pazinoti par nederigiem. Fabriku strddniek! -un daudzu ciemu iedzivotaji, velésanu diené vienkopug sapulcindtl, komi- nistu sarakstus sanéma jau pirms ije- rasands jecitknos, kur brunotie sargi uzmanija, vai tos neapmaina pret pasu sagaddtiem Mikolaitika sarak- stiem. Daudzus arzemju Zurnalistus cel4 no vienas pilsétas uz otru ile aizturéia UB vai milicijas postent, lai tadéjadi kavétu iepazities ar »orivatam" yel@andm provincé, kur gaia vistrakak. jo Sogad ar séklag trikumu ne- drikstot atrundties. Agrak t&s tru- cig un ti vietim séja nokavéta., Brivpratigi parakstoties uz gads- kartéjo valsts aiznémumu, Sogad sanacig 25 miljardi rubju val 19 prec. no visiem valsts izdevumiem kapitalal celtniecibai. Zemnieki un kolhoznieki lieldko tiésu maksajusi Skaidra nauda. Iija Erenburgs raksta par saviern iespaidiem Stokholmas ,miera kon- gresa“, To traucéjudi baltiesi, laiz- dami kiaja skrejlapas un noturéd1- mi dievkalpojumu, ar to Jaikam gribedami pret kongresu saukt pa- liga Dievu un zviedru policiju. Vins sarikojis ari ipasu preseg konferen- ci, bet reakciondro baltieSu tetek- métie zviedru 2urnalisti Zavajus.ies, kad vin’ dedzigi stastijis par kol- lektivizaeclju un spontdno celtniec!- bu Baltijas zemés. Tie gribéjudl dzirdét ko citu, tad vind stastijis par to, ka Rigd stada kokus wn @u- kKlé bérnus (To jau zviedru /urna- listi zindja paSi, bet vini, drosi vien, gribéjia kaut ko uzzinat par Cekas darbibu, deportacijam un uzbdruku- mu neaizsargatai amerikanu Lidma- Sinai. Ar Erenburga bérou pasa- cinam liktos smieckligi piepildit latk- raksta slejas Jaika, kad Stalins pa Baltijas jQru rikojas ka pa savéjo). Orkestra miizikas darbu konkurs& nirmas premijas nav piespriestas nevienam, bet zemokas sanemusi — J. Graubing, N. Zolotonovs, §. Krasnop‘erovs un M. Jansons par marsiem un tautas miuziku. Masu dziesmu konkursa ari pleskirtas ti- kai zemakas prémijas — M. Zari- nam par Baladi par Ofkalnu, Ol- fertam Gravitim pat Kolhoza mei- teri. Jékabam Medinam, E. Gold- Steinam un A. Zijinskim var pionie- yu un kolhomieku dziesmim Poji no Sis vélé§anu teatra izrades atgriezis nikni un neapmierinati ar amerikaniem un angliem, jo Jaltas konferences lemums (ki zinoja BBC polu valoda) skanéja: Helvalstim ir ne tikai tiesibas, bet arf plendkume gadat, lai Polijk notikty brivas un neietekmétas vGlé§anas. Drizi péc- véléSanam vairiikas Mikolaitike par- tijas avizes likvidéja. BBC un Ame- rikas balss palika vienigie znu avoll, Kas piekriptal poju tautai pa- telca patiesibu par notikumiem ab- pus dzelza aizkaram. Tomér k§ds spéks, mor&li un ma- terifli tautes atbalstits, cinijis ta- lak. Partizinu skaits nesamazing&jas, Nerunajot nemaz par Krakovag ap- gabala kalnu un Maziiru ezeru rajo~ nu, kur pat sarkanarmie&u vienthas ne labprat brauea cauri, ar! ejtur partizinu netriika. Pazistam3kAs pare - tizinu organizacijas bija AK, NSZ un VIN (Armija Krajowa, Narodowa Stronnictwa Zbront un Volnoli 1 Niepodiegioge) bet netrika ar! citw Vai vinu. starp& bija sakars, to ne- ginu, bet jidom& gan, jo llelis pulke veka Rzepecka priivas talk vind at- vinds, ka sakari bijuSl arl ar Baltijas partiziniem. Polu partizini lika par seyi runt ne tikal p&c clofm ar mi. lidju un UB, bet arl p8e savim pa Ao rédém un ,,uztura naudas" 3 nas valsts uznémumos, lestidés un bankas. Vienu no lleldkim paridém partizini bija sarfkojusi Hohensalcd, No vienas puses pllséta brauludes jek8& motorizéto parti#inu madinas, bet uz otru pus béguli mill, UB un koministu partijaa virt un arf plisésA stacion&tle sarkanarmied!, Pe- rade pilsétas tirgus laukum& Ilgusi vairikas stundas. Tas notika gan pirms véléSanim. Pée véléfanim partizinus poisjis lzvilindt no meza at izsiudinito ame nestiju, Avizes un radio grinoja, ka feroéus nolikudl p&ri par $4.000 pare tizinu, bet tam ticéja retais. Nelt- dzéja vis& Polij& kadreiz slayen’ partizinu vienibas komandiera Hu- ragana (Viesulis) tznékfana no meé- za, Vina aicindjumam visiem part- ziniem nolikt lerofus nebija gaildite pandkumu. Varbfit t&péc, ka Hura- ganu (Varsavag saceliands Jaikfi pe | 2istamd-hé deltnantu Samu} .jau pire’ “1 amnestifas {esludindfanas partizénu tlesa bila sodfjusi un tam meZi vaire palikSanas. neblja. Jau minélu, ka péc vélaSanim é- Kis tiri8ana, UB un milicijé izdevas palikt retam nekoministam. Man nebija labi ap ddgu, kad uzzinaju, ka ari mans UB pazina bija atlaiste un drizi péc tam aril apeletingts, Pé fam piendca karta ari aprinka priekéniekam. Es nebiju vienigals latvietis, kam vin5 palidzéje. Lidz 1947. g. sikumam Polija lat- viesu vél bija diezgan qaudz. Pirmos man zindmos aizveda uz austrumiem neilgi péc tam, kad es izbégu garkan- armiesiem. Drusku vélak, pateicoties tam pasam aprinka priek§niekam, deia3 gimenes tika uz Vaclju. Vélik pleci latviesi devas uz Cechosiovakl- ju, lai no turienes mégindtu Wkt uz Rietumvaciju. Kads polis, kam pie Polijas—Cechoslovakijag robezas drl- voja radi, pret samaksu apnémiis jlatviesus nogadat Masarika zemé, Bet... péc diviem ménesiem piend- ca isa véstule no Pragas: ,Neuztica- ties nevienam. Atredamies krievu nometne. Rit braucam uz Krieviju,“ Nodoti vai lekritusi — tag nebija zi- nams, 1946. g. Ziemsvétkos alzveda uz austrumiem atlikuS&s man 2ziné- mas latvielu gimenes. Nu tal apvidi paliku vél es un divas piledtas ple- cag jJafvietes Vinas visas apprecéjar ar pojiem, lal tad@jadi glabtos. Vinag . to nedarija, kaérodamag vieglu dzivl. Sakuma Polija dzivoja arl vaira- kas Latvijas viciegu gimenes. Atmi- ni man palicis kdds Liepadjas dragu fabrikas meistarg. D., kas nemfléja latviesus un -nida pojus. Par lalmi vioS Gtri alzbrauca uz Vaelju. Lat- viju vind bija atst&jig 1939. g. un, Pollj4 nondcia, tiltt tesédies par ipasnieku kada piespiedu darhos alz- vesta pola mjd. Kad {si pirms V&- Cijas kapitulicijas pols af@riezis, Latvitas vacietim vajad7@ja maju ate stat. To ving sajuta kA lielu netalsni- bu un ne relz vien {zteicts, ka pit naksot laiks, kad ving atkal bdfot Polilf kungs. Vina d@ls auga téva gard. Relz vin’ man radija savu bl+ juso mitekli un teica. »la ir miisu maja. Tagad tur saim- nieko poll.™ Es atbildéju: ,.T8 fr potu miia, tl- Kal jis tur rely, e-'---'atnidt." Délg manu atbildt hifa paststitls tévam un pedéjais ilgiku laiku ne- rundja ar mani. NAkamatq ¢--- ° °° --5 tnalet: MANI APCIFTTNA POLU SLEPENA POLICIIA OOO | : gin, ka ta he gen Ipfo Dieva tikal gribas dod, segs ee he aay Gk ," - o™e =_" mo TEE BF e ; eats nit ka tr ny SET Veco Pamgcodia ; Tas teorlia, darbu + Wt, Ne visu "6 Zurndjz tad vi te Aan