F L VES] UL oe A temas REDINIEKS Ik Pir aviznieky kungi! r vin rakstus tikai “valma AaLSsmMa l d diem, UMA un baigy, balsas AZiva radiba ; ‘ B vismaz literatuar ‘gees USE KalSakuy raketue ieee par naidu un milestipy “ veida, radiet to Blastg Me MUS Pagatnes val ndkotnes . Haujiet bridi atelpas no : Bs, nebeidzamu satraukure pikdienas. Més sajiitam vien- domésana un izjOitAs, mes np. i oie aan Sav nasty 4 @5a uz mn i ay Ord uN beldaot ainieks ir piekusis, ge un vAjé. Vijnickon nn ‘zales. Nelidzés rtigtie pllien éles un aizliegumi — {9 ley to tev nebis, Ari bérny ao. a ar wiksti vien, vajadzixs art djs galda So suligo, lai atveldzétu sayy Pty era un saules Izslapusa bird. E. K., Eslingeng AR PIRKSTU DEBEsIs .. Kaulin’ Latvijas gente A véstulé redakcijat ee a9 architekts vat bivtechniti, saprotama valodi sastéda rz. Bmatu, kG svebis zemas na. em uzcelt maju. No veter. lem vind pleprasa saraksii tu par majlopu Srsté@any, Ka. apéc, ka dzivokju krizes da sparigaki Jaudia“, izcelojus Vaeijas,. dzivokla Jautajumy Sot atrisindt, ,nopérkot zen! ot pal mAjas“, bet viniem % rokas gramatay, hu, kur (ada Leiputrija { acéjotajs visnirms pérk sem maju, mazakais tie dai ga. , Kur lecejotadi Angplija, Ka. al’ ASV tikusi pie sava ne. nedod tlesibas runat par dav- nu art, kur radisles tad sr- gs val btvtechnikis, kas, vél ams Vacij& un nepaszinadame jpas zemju biivniecibas pe- us, ne. bivmaterialus, spéty tit praktiski Mefojamu rokas - tu, kA Australija cejami nami, m vel ,viegli saprotamh yalo- | ezinuariy kipée til jot! nee lama “méAjlopu.».: Srstniecibas ta: lomaju, ka daudz vértigak bt. pa to lpiku, ko cilvéki noth m studétu ahas Kaulina pits iS. #ramatas ({a kads tomér tos tis saraicstit), vinl mc'tos {: ta vini, sveSuma katrd zind tike pie savas mijas un méj- nek ar ,,viegli saprotamim® grimatim. Ang\u valodas md- grimatas taéu vél netrikst?t Krauklitis, NudZersija, ASY. JAI VAJADZIGAS KA MENES, TA VIENINIEKI jis BE. Odra véstuli Latvijas urd. nevaru izprast, ko ¥. gribéjis pandkt. 0. savi ve stele miisu parst&vjiem rip a gimen®m, kur gimenes sé) mcikg 60 gadiem, rast anas iespéjas uz Austrillju 10s spriest, vai tag dfitu pe ‘atrisinijums, bet nesaproti, 0. doma, ka tied \vieninield dimeném iespejas ux tur! “Val tad vieninieku dé} kéda > noraidita?) Vai°U. domé, }8 sada. vieninieki bitu jzce}ojull strdliju, tad tagad Australlje ‘Helas gimenes bez apsaanie vai ari ar stipri vecdku gime ulvu? 7 , = jot par vieniniekiem un gimeném, U0, saka: ole e eko talakaé sprees ee i icijas valstij, nedz ar m1 AUT) valstlj." Val tle, a sakot, nav pardk neapdom 0. zina, ko wage vieninitt un ja ving to zina, — darit viriem, kas. atskane balsi} — Glabsim Latviju™ 4 visu, devas uz austru mi attur8tu jenaidnieku, kas ~ si tim pasim gimen™ in atretz ir gruti izcejot? 0 “a darit slevim, kuru ¥ nt nasu ceju, bet kas neste oy parndkam? Tie som migie” vieninield, kam agus tik pavadit trimdas idél, ka vind ir yienl. Se us eklésim vainu tur, bie n nesdkgim rapéties pec an avokla wun Heluma. aunatne, 4 | yer ti yieninieH. Fd. Liepins rib tvieYu centrale Kortoteks . 1. oktobri parvietota ast) uz Augsburgu. at urg-Haunsteten, DF = _ rreidien, 1949. g. 12. oktobri. LATVIJA Dounensa vinds ima VG] RACA SPULDZES GAISMA Misu lidzstridnieka ANDREJA GRAUDA vestule no Anglijas -Dazas zinas statistikas gada gramatai xaut kur Anglija, kada hosteja metalla baraka dzivo desmit. latvie- ogjratu. Baraka ir tumSa, dri- ar cementa klonu, un tis i{e- ainlekiem bieii jadrebinds, jo cent- iis apkures caurules ierikotas pie griestiem un uzskatamas par dekorativu elementu. Bet ta | 5, vied baraka ir tikal viens radio- aparats, tad garunaties tur var pa- vsam brivi, un hostelu praksé ta if reta naradiba. Viens no i Jat- desmita ir 38 gadus vecs, visi aréjle pat pedéjas Saeimas vélé. nay pledalijusies, Ja atskaita slenu Koferi un divus portfejus, kas et jauc likumibu, tad katram desmita bledram pieder muguras goma un koka ladite, un — dzivé fay vied ir relativs — vini siikstis, ka egot piri apauguSi ar mantam. yi, viniem visiem ir heliski uzvalki uy jaunes kurpes. Bet taisnibas vigdi gan jakonstaté, ka mételu jautijums visuma vel nav tik pilni- gi 'atrisindts. We ir slaidi un stiegri viri, abso- tl vieninieki no galvas lidz kd- fim, Vini sanem 5 laikrakstu eke pert no Vacijas, Anglijas, geledrijas un Kanfdas. Gramatas fess Visi, bet perk septini. Diviem liko bibliotéku {pasniekiem ir 20 tu katram. Cetriem ir nogul- } jumt banka {divzimju skaitli), tet~ rom arvien marcinu desmits ir ka- bali, bet divi saimnieko no rokas mute, Devini apmeklé krogu, bet deer angliski, t. i. klus@jot, pa alus fauwam Kausandas iznikusi vienam: fekarsusi angju oglraci vinu notu- réjuli par poli. Jautats par iznaku- mu, cipas dalibnieks rezignéti iztei- cds:',Es jau gan turéjos diigigi, bet mums latvieSiem navy laimes—vien- mar jAcinds pret parspeku." Veju vink visi mazgi pasi, bet zekes gan lisa maz, Velosipedu nay nevienam, bet tris domd par motociklu pirk- ksnu, Uz kino septini fet reizi ne- dali, bet tris divi reizes. Trig citigi gpmekl6 anglu dejas+vakarus un ir diedomas, ka diviem varétu biit drizum& kazas ar angllietém, Atzi- miams, ka plaS& apkdrtné te apzi- fites tikal tris latvietes, pie tam tas eeptini . cltigi.} pidag jaw precétas. melé futbola totalzatoré-un pagaj. szond képd zaudeja: apm, 100 mArc. _Astonl eméké un nosméké 8-15 si- pus nedéla, protams katrs. Anglis- Ki rund: $ labi, 3 apmierinosi un 4 viji, bet jepirkties ari tie var pat- Kavigl, LatvieSu valoda tira. Tal piejucig tikal kads ducis speciilo anglu ogjraty terminu, un kragynl Hed jaukle armijas laiku vardini. Sesl svelcina pa vecam. palokot- gal- vu, bet tetri gan angliski rausta gal- jn ee it ka kakla biitu ledzélusi musa, Viens no §i desmita, kimijas stu- dents, strédd raktuves laboratorija, viens yirszemé, bet 5 pazemé. pie Ogu transporta, Ja no vinu nedéjas algas atskaita. obligatos izdevumus - maksu hosteliem, apdrolSnaésanu WM nodoklus, tad viniem nedéla at- liek nepilnas 3 marcinas, t. i. pat drusku mazak neki hostela virtuves tiridnickam, Ja labi laiméjas, tad Ridy marcinu var piepelnit ar virs- btundim. Bet jasaka ari, ka Sis gru- bas jaudig nav sevidki parpuleju- sles, Citadi tas ir ar akordniekiem _ ‘Be oglu slina — tadu pagreiz ir di- Tie izdzer pa milzigal dens annal, slapjas miesés rauj visu Mainu un izsit savas T-—9 tiras mar- Chas nedéla. Ja darba apstakli bi- tu izdevigaki, paris marcinu vel pie- haktu klat. Bet tas pagas 8 stundu as mainas laika viniem pa apaké- imi kajam jdaiziet 4 km no Jifta lide darba vietai un tikpat jaatnak alpakal. Turp ejot, ce]§ iet uz leju, bet mijas nkot jaripjas kalna, jo tha vieta pie oglu slana ir 150 m “mak par lifta gala punktu. Un bei- t, viens no §i desmita pasgreiz lrenéjas pie sldna un pelna tikal ne- audz vairak par paréjiem nedéjas Sitadniekiem, 50 proc, no visas gru- bas, tas ir pieci, ir cietuSi nelaimes gadijumos, pie kam 4rstéSanas il- Bus! ho 2—8 nedélam. Viss desmits iivo lielé saskana, un tam wav bi- is heviena nopietnaka strida. Ghuzi otradl. Katrs desmita loceklis sava dzimSanas dienas rita atradis drau- gu atnestos zledus. Bez pirmas milestibas lebraucis Anglija, Rolands Abele eribéja izbiivét lielu basketbola lau- Mu, savakt kopd misu labakos Sportistus un tad naradit salinie- fm, ka to lietu isti dara, Bet kad ! Ou izradija jau sen ocopgl Fete ie ee | mazai tautai? Vai tas, ka majas aiz- Pat daudz, ving savu energiju ievir- a Oglu razogana., ,»Kad tad stra- ~) Ja ne spéka gados, vinS spriez. | 82 g. v. vKadi Badini disigi jaierauj, jatiek ed hae vb Daudas, Saja laika ari aldrosies, vai a j - dzisis vai\ ser sTg le vien sakarsis. Téting tatu visu laiku rikojas, un tiem strausiem, kas sa- bazusi galvu smiltis, taisnibu sakot, astes sen jau svilst, Bet ja hu ar majés braukdanu nekas neiznaktu, tad sievu ple rokas un projam ‘uz Kandadu. Tur uz mani jau sen gaida tada tir! paglita farma,“ Arnolds Geide apSauba §{ plana realitati: Ja vtatas kads Easily bums, tad kaut cik naudas tu péc fadiem Patiesi lekrasi, Bet kur tu Hemsi sieyu? Un kas tu bist par farmeru bez sievas? Ne tey bis pa- sam ko ést, ne ari lopiem ko dot." Abele gan spgalvo: ,Par mani, draugs, nebédi, kas mak, tam nak? Bet tas nesp3j Geidi parlecinat: wNemaz nav japarspilé, lai teiktu, Ka més Se Anglijd esam miisu virie- Su cilts izlase. Jauni un stiegri, kara un gusta ellites riditi. Te jau vaja- dzétu ik pardienas kazas dzert. Bet ko lai dara. sievieSu neimiak nat # alee rr ad (ss eee ef Gadajot lecelo- | Sanal ASV vaja- [Et dzigos galvoju- Ries mus, Latvian Re- lief Ine, Niujorka Sinis dienis varé- ja atzimét jevéri- | bas cienigu gadi- jumu —~— Latvian Relief nosutija ie- sladém talakvir- zisanai 5.000. gal- vojumu, Jubile- Jas galvojumu éa- héma 43 2. v. mez- Kopja Edgara Pe- nika #imene no anglu joslas Vaci- [ae | $4. Penika dimené Fie ir sleva, Lielja, 7 déli Janis, Ojars un Aris, 1l--16 g, veci, melita Malja . a.-2.:'V;, Un sievas. imate Liba Kurts, Galvojumu un darba nodiosiné- jumu lauku farma Edzvoteraé (Edge- vater) Nudzersijé sagadajis sakevics. bikarsis pavisam. Drofi- gimenes ar pusangliski un puslat- viski runajasam sievim un bér- niem? Es domdaju, ka tas tikai at- Skaidis to krievu gargsas piejauku- mu, kads tur jau bis. Ja varétu sa- Skatit kadu citu izeju, tad par to Varétu ari nerunat. Bet cites izelas laikam nav, un dzive prasa Savi Se runa veletaji Kad es nalvil apjautijos, vai og]- tatu barakas iemitnieki apspriez asi politiskus jautéjumus, Riidolfs Cirulis nicigi parausta savas melnds isinag un asi atcért: ,,Protams, ap- Spriegam; més gan dzivojam bun- za, bet tomér ne mucd, un runét par politiku nebiit nav izredzéto pri- vilégija.” Tad vins pam&j ar roku uz savu bledru pusi: ,Musu vidi nav neviena, kas nebitu. par Lat- viju cinijies ar jerotiem rokd&s, ne- vis ar muti vien. Un tikai tapéc vien, ka més esam zaudéjusi vienu karu, més nebit neuzskatém par zaudeéetu visu miisu lietu. Tikmer, kameér llelie un laimigie karito sa- vus, ne misu rékinus, Iai vini to dara bez mums — més pa to Jaiku | em, 4 5.000. GALVOJUMA SANEMEJA Edgara Penika gimene, kag patlaban mit kada bri- _tu joslas nométnd. Hanoverd, Penikis seviiki. pa- teicigs par galvoajuma sagadi tautietim Sakevicam un Latvian Relief viceprezidentam Ed. Janim Gallenam. Peed 9000 galvojumu dokumentu ap- saspgee visko Statu. DP 7 mitejam. 7 septembrim | vizuskaits parsniedza § proc. no vi- stradaSana vien jau prasa Joti daudz ygen darba, nemaz nerunajot Balvojumu savakSanu. Vel lielaka par pasu . Barts . # . oe Md ; ; rua EOS ae nozime bijusi Latvian Relief pilem eka? ciju rictbu, Tada seciba ipasi mi- nama Latvian Relief sadarbiba ar lutertnu un katolu baznicu, ar | aktivizét ASV palidzibas organiza- # Church World Service, DP galveno a atse- ko- komisiju Vasingtona un ar izvieto$anas Visu so piilinu rezultata lidz 1. latviesiem tzsniegto su tautibu DP fecelotajiem izsnieg- taiam vizdin. Bet statistika liecina, ka latvieSu kopigaja DP skaita ir 1 116 proc. Latvian Relief piles ta- péec ir vérstas uz to, lai mums ne- labvéeligo procentu izlidzinatu, kas, pateicoties neatlaidigam darbam un labi izveidotajiem sakariem ar ame- rikdnu palidzibas organizacijam un ar DP komisiju VaSingtona, ari lic- Ja méra sekmejies. | Lai DP ieceloSanas likuma grozi- jumu projektaé panaéktu mums lab- véligus nosacijumus, Latvian Relief pirmai nvilestibai, un, taisnibu sa- kot, més esam notiesall .vecaulsu dzivei", Ja, nopasas Karlis, pilna varda Talivaldis Sics, ,Ar mUsu meitam ir ta jocigi, Maz jau vinu atbrauca, nebija jau ti ka més, kas atnacam putkos, Un no tam pasdm daza laba ka ar Unras maginam saka braukt uz kara ballém, ta brauc vel 50- dien. Cita atkal skatds péc labakas partijas — ko nu lielities, kadu bagatibu tad nu més varam solit. Un kas tad nu atliek? Cerét, ka te- vi kida dzimtenes meitene gaica maias? Man ta vien liekas, ka tut labu lomu velk ar zelta tresem ap- Siitie Stalina oficieri. Dazas tadas zi nas ir atklidusas pat lidz Sefienel, Tatad, ar saméra nedaudziem lairt- giem iznémumiem, iesneja praktis- ki ir tikai viena—precét anglu met- “as un iespaja robezas radinat tas nie musu kartibas. Pareizi, par $a- dam jauktam laulibam ir teixt: no- sodosi vard!. Bet kas bus labak mums, mustr tuk§ai zemel un musu hrauks skaidri latviski runajosi vec- puisi, vai ari tas, ka tur sabrauks un Jems 1952, g., to dafris T * ij - ed: cols At ; es tid a ee a OF f - a ie tua lh a I. Une te * ee ee va mor ; oy se ea 1 “ 4 - 7 In uel i. ra ay 7” . st - - : iJ F: ae. a : = fal etd: ; roe = + thet ae . we go . ” lal "eh ; a he te asf rl a" 1 . d i a heel aiel” dit, kurus odus cirst, lai tie netrau- cétu sauli un véejus. Més nékotne bisim tikal vélétaji. Més tad arf sauksim p&e iespéjas balsot par kan- did&tiem un nevis par partijam, Ta ir vienig& iespéja, ki izsijat grau- dus no pelavim un levélét Saeimil (stos virus. Anglijas vél&anu li- kums te varftu dot Joti labus iero- sindjumus. Clik tas gan bitu svétigi, ja mAjis ejot més varétu aiznest lidg labi p&rdom&tus un visai emigrantu saimes Apsvelktus svari- gaikos jikumus, uz kA balstit jaunds dzives s&kuru.“ ay Jini Norvili draugi fesaukusl par Rommelu, tad&jadi paavitrojot vina stratégiskis dotibas, Vienu no vina gijieniem ari man bija izdeviba pieredzét. Bija J&nl, bija alus un ding ari. Kad ligodane bija sasnie- gusi to kritisko punktu, kad dzies- ma sak. mazilet jodzities, istabas vi- dG parddijas Rommels ar pilnigi tukSu alus kausu rokés, ,,Draugi," ving sauca, ,piépalidzésim nu vel vienai lietinal, Gopperam neiet l6gé ar Latvijas véstures izdoSanu., béglu stavokli. Bez jau agr&k izda- ritlem fesniegumliem, Latvian Relief august& griezis ar ipaSu rakstu ple jespaidigakiem Kongresa locekjiem, bet septembri telegraflski pie vi- siem Kongresa locek}iem. Uz tele- grammu atsaukuéies vairik neka 30 _kongresa locekju, apsolidami LH: kumprojektam savu atbalstu. 28 septembri uz Vasingtonu devds Lat- vian Rellef prezidents Harijs Liel- nors un DP komisijas un attiecizas iestadés prasija lelaiZamo latvieSu béglu skaitu kapinat vismaz uz 11,6 proc. bet llkumprojektf paturét no- sacijumu péc taisnigis proporcio- nalitates klauzulas, péc kuyas kat- ras tautibas lelaiZIamo DP skaitam bitu jaéatbilst Sis tautibas procen- tuélam attlecibam kopéjaé DP skai- ta, Latvian Relief nav. atmetusi no _,ceribas, ne piiies uz. DP. likuma pa- pildinadjumu pienemSanu Kongresa. Saja sesijd, tapat ka. nav atmetusi cinu par taisnigas proporcljas klau- zulu Saji likuméa,* iztelcag Latvian Relief prezidents, J. N, Sa- sviedisim nu Saj& kausi Silinus. Bridis bija labi izvéléts, un bira ké. UAS rakstiski un sarunds ar Kongresa lo- | cekliem allaZ norddijuéi uz latviesu | a le LATVIAN RELIEF INC PREZIDENTS HARIJS LIELNORS PARA wio=- T sah a ‘ s . ail A mo hk _T -= . . . a . 7 _ 8 fey iat "4 . ro. ee et oe eee ee ee -_7" a! ally = ." =. " et : a oa : = i | STA 5.000. GALVOJUMYU Pe krelsi Latvian Rellef darbvedis Herberts Taurini—pirmais tatviegu DP, kas iecejojis ASV ar Latvian Rellef Inc. palidsibu; pa labi ~~ bi- roja darbiniece Spodra Ziemele, TauripS un Zlemele ir vienigie Lat- vian Relief algotte darbinfek!. Uznimuma pte slenas redzamais Sktvis — LCK divinafums Latvian Relief prezidentam H. Lielnoram, bet Lat- yijas standarts — Ansbachas latvieSu nometnes davana. . orn tae Tae TE ee | 1 rer at ee ee ee a i a re ee ine ila chee ab he i ek SSDo . pakaplésim ogles val paraksim kar- tupelus. Bet tad, kad notikumi vir- zisies uz musu robezZu pusi, més bi- simi kajas visi ka viens, Par noze- losanu... Bérnu gados mums bija jauka rotala, ko sauca par ,bodi“ Ta mums loti patika, bet parasti no tas nekas neiznaca, jo katrs rotalas dal:bnieks gribeja jenemt pardevé- ja amatu. Ari tagad, mutsu lielaja spélé, 0 pardevéju ir saviesies par daudz. Ar savu kaski un knadu te praktisi panak tikal vienu — sméré medu uz misu ienaidnieku lupam. Vai tad més Jai ietu cina, nesot mu- Ruras soma Sadu ciema kukull? Es joti cienu musu lidzsinejo sa- tversmi — to ir radijusas gudrakas galvas, kddas mums bija 1922. gada. Bet es arl esmu parliecinats, ka tas misu gudrakas galvas, kas spr.edis Krietni vien citadak — fekalkulsjot laiku, pieredzi unm-apstak]us. Bez katastro- fam, kas mus Sint laika piemekieju- Sas, ir mainijusas ari paaudzes, t. 1. maias vaidisanu gatcvojas parnemt jaunais saimnieks, Vecais dar.tu “pratigi, tlepigi neturedamies pie sa- va, bet gan pats palidzédams wazra- Silind, t& ari puskronas. Norvils nav tik strauj§ un ass ka Cirulis, bet gara radinieki vini tomer ir, wad e5 domaju par musu uzde- vVumiem un par musu organizaciju darbu," ving joti apdomigi kabina vardu ple varda, tad man ta vien hekas, ka tur viss nav tadé kartiba, Ka vajadzigs. Vaciia jau ilgiku lal- ku darbojas musu Nacionala pado- me un veic lely un neplecielamu darbu musu tauticsu izvietogand. Varbudt es maldos, varbiit mana in- formacija nav pietiekama, bet man Skiet, ka novdrta ir palicig misu dzimtenes atgijanas iautajums, kaut gan taisni tam bitu jabut priek5- plana. Mes ne bridi nedrikstam aizmirst, ka musu karS vél nebat nav bei- dzics—partizant dzimtené cinu tur- pina. No si apstakja izriet nepielt- dzamas un nemikstindmasa konsek- vences, Val mums ir kontakts ar ci- nitajiem Latvija? Poliem itin ka esot, lietuviesiem ari. Val més esam domaiusi, ka mdsu partizaniem pa- iidzet — cinities vai glabties? Vai kads rupéjas par to, lai tiktu at- maskoti ienaidnieka afenti, kas mé- ‘Stadam par cinas mérki. Vvija,“ man gina lespiesties misu vidi? Ir pate pédéjais laiks pariet uz sen parbau- dit8@m revoliicionaéru. darbibas me todém,: jo bitiba més esam revold- cionéri ar noteiktu mérki — mes gribam g&zt mums naidigu redimu. Nebit nav t&, ka més Se Anglij& sastavétu tikal no spara un idejaém. Cik daudzus nepdrnem trula vien- aldelba -- 51 drausmigd riisa Ja 8 jienes organizacijas daudz ko ir das rijugas, tad vél vairik jaédara. Un pirmi karti — organizacijas jéap- vieno daudz lieldks latviedu skalts nek& tas ir izdevies lidz fim. Bet nevis t&, ka katru, kas samaks&jis bledra naudu, atetSj pilnigi miera, bet gan t&, lal katrs bitu jerauts misu ideju virpull, lai organizdiclju darbs noletu Mdz pagal apakSal, idx katram trimdas mazajam cilvékam, Tie visi. ir cieti rieksti, un taa, kas tos parkod!s, jegis Martina Lutera ‘Slavu." -Vienas dziesmas gribetos Janis leving savi pulka, bez dau- bim, ir pats tas maigadkais. Pdris ‘reizu draugi vipu nokérudl dzeju ta- siSand. Ving ar! vienmér tr labl in- forméts par teftra un operas izr§- dém mums tuvaékajé lielpilsétS’. Tas viss kop nozimé, ka vind gan var- bit Saubas par cilvéka miesss stip- rumu, bet neSaubidamies tle gara spékam, Més p&éd&ji laikd daudz sikstd- mies par asimilécijas briesm&m. Man Skiet, ka més bez sevidkas va- jadzibas blezinfm kr&sas. Méa ne- esam izgajuél pasaulé, lai meklétu laimi vat bag&tibu, bet gan, lal mek- létu Latviju — tas misu emigrdcie jal plegskir pavisam citu jégu kd ag- rakam. Asimilésanas nozimé zeudét’ visu nacionilo, arf valodu. Es ne- uzdroginos apgalvot, ka vienaa pa- audzes laikA tas nenotike, Protama, sava noblrums jau bis, bet tes gan bis valrék liekams uz materiflizé- Sands un nevis uz asimllé8anas kon- ta. Vidusméra cilvélam person{ga labklajfba arvienu stiv pirmé viet&. No tiem, kas sveiumaé bis sasniegue Bi materidlu labkldjfbu, dala neate- griezisies, Un gluti tapat ne jau Katw* Ta érzemniece, ko apprecéiig latvie- tis, gribés uz Latvitu braukt. Bet ii du gadijumu nebts daudz. Nesalldzingm{ JaunBkos apst&klos atrodas miisu Visjaunéké paaudze— bérni. Vintem Latvija ir pilnfgi ab- -Strakts jédziens, un. ar nopfitf_m un pieminéSanu vien tas realiks ne- x]is, Pavisam citidi, ja més to no- Kas gen vieglak paklausa cinas aicinéfumam k& jaunatne! Kovboju spélel domé- tas pistolegs labs audzindt&ijs pavi- Sam viegli pagriedis pret citu mér- ‘ki. Cina, labl izplinota un visos {e- spéjamos virzlenos vérsta cina ir labaékais lidzeklis pret esim{léanos. Val milsu pagu bédas nek]fis vieg- laékas, ja més skaidri apzindsimies, ka misu pirmaig plendkumg ir pa- lidzét tiem, kas dzimtené turpina cinu un tapat tiem, ko skGrual Sta- jina izrékinaSanas roka?t ‘Es milu klasisko miziku, ir tikal viena reize, kad es to negribu dzir- dét — tad, kad man ir laime klau- sitlés musi maksliniekus' tad er gaidu kaut ko pavisam citu, Es lab- prat lasu dzejas, bet es velti meklé- ju -puntus par miisu ndkos4m eclndm. Ir tatu jatop ari misu ,Ugunij un naktij*, Més visi uzmanigi lasim musu laikrakstus. Tur ir patties! la- ba ikdiéna, ratba ki dzena védera un sira k& alkSna miza, Bet man skiet, ka tur tomér nav né&kotnes val, parelzik, netlek veltita _/espé- jam&ki lielaké plepdle, lal fo celu uz nakotni taustitu. Misu skolu gi- siéma Vacija biia lieliska, gludi tik pat liellska ki Latvija, Bet eg Sau- bos, vai daudz biis tadu. mGsu trim- das #imnazijas absolventu, kas va- res noiagit sakarigu referdtu par kominismu, ta mérkiem un darbi- bas metodem. Vakaros, kad girdis ir gritas un sveSuma tukSums miic, ‘més dziedam sends milis dziesmas, Un tad mums liekas, ka vienas dziesmas tomér triket. Tadas, kada frantiem ir Marseljeza un sociali- stiem Internaciondle, Tédas, kas kd- jam liek solot un rokam meklét péc ierota,* ..+ KO man dara svesa mate nS nezinu, val es sapnoju tagad, Vai ari sapnis bija agraka dzive Lat- atbild Janka — Jdanig Cirpus. Ving nay optimists, nudien ne. Tikpat gruti ka salidzinat sapni ar realitati, ir salidzinat Latviju ar svesSumu, Drosi vien ari te ir daudz Skaista, bet par nozéloSanu eg to neesmu redzejis. Mana dzive norit (Turpindjums 4, Ipp.) - . . . “ee = x = r ' Poppe . - Pere ak 1 ood ? . . - v - = = . % re cL . - . eS FL: me ey oes " . ae es at oom ‘ - - ; ai. ‘ . a A J . 1 . . : area 7 ay . re 1 a eee . _ aa rae “ ee 1 ane : ‘ i Rg mag BCE -—" - ee a - = i" - . -. 2 i —"y aa = 5 ’ “we 4 = = oe . J 1 eo ' wu ‘ —_ P ee Com eer aes mane _ . . E = . See 1. "‘Mibg _ ai ion oo oe welt so ot . F a . . . - - ad 2 -: Pe ig ti he a ee ee e “ope a . . m= oe "a". os 7 a1 = B95, eS LS i = - - as a . a “= 41 “a2 2 — . ‘oe F | _o4 ee Se rg 7 ' . : = a . ra . . - _ .- fe . eee 1 - - . . amdh ime _ ¥ oS hi : " . . a 7 le Sr Jy ees wi eel 7 . i . ai " 7 . ‘ _ . . . " ono ‘oo. 7 i _- a a ms _— . iat “s ". i. _ = . 1 : " a? 1 k - k 7 eee - : | et ee - ot 1 F . . Ls a pa aw f — ome _s . r s . . . . ex 7. . ce me ee mca ' Fe : = res ai a . - =o aay pla =~ = ee ~ - bs — *. ~ a te ts *, ; ae = 1 Toms . . | : i! { | _ +. i" : pel ol . - : . ._ “ . T 5 - r ? nl = : 1" i 2 Yr. mE _ --a_ ae ZA ; : we ' - ae a : - 7 . 7 . - a ' oh . : . i a f Pa 4 a, i.r i v= = i aa ; ” ee 7 oat be . : - . x / . . ' on _ : 1 wero ; . te . . a = a : _ . nD _ 7 a . 7 a 7 . wlan . 1 =i, 1 . - = s. : 1 ck —-_— y - ". oh 4 - . or] . . ; 1.7 . . -. . ' 5 = wa a r " . . “ - am _ 7 o- "2 Fe = : - . 7s r a - . . - - . . 7: F] . . . oe * *, - - 1 " 1 . = . - — ie ea ' _- - " 7 Ce ee | a . Tr Th _—— 1 om et = * - Ey Pe 4 za! Ls oe ‘. 4 "a 2 = io, 4 a es fe r ' .r — . . 7 ‘. 7 ie =" riSiheylrn: ery ee a ee Peat eae rt m+. bile Petr, Pile as das roll : oo ~ .-_ ai gg ee eT 7 = 7 s > | Ol pd . 7 ——_ fl a —__" —= - hoon — 3 eee i / _ _F Se : . ee ohn 4 - ae pet ge Pe ee ee