vreidien, 1951. g. 20. }finija TEVZE WENN LIL NS ARN GIS TIT ANA NNN eo me "= : ae | a ae git m= i 1 : i many = a 1 5 : “I ot ee mit ot “EAN i n= ay * a. rr 4 Le . . tots cre rj i w Hes . : =D Ac | . . 3 a . . Laate a mune a a _— = + am es i _ 2 I F ". 1 ' wal ‘ a . a . pe . - . so Pt | Peed | . = . ee ee a ee i ok rs bee hoe cre el A ee PS oe oer AF : — sly" ” ne if. see gt] > "ih i ono =m. Fr. 1 ore R ae ees ‘ * ' . a re -_ oo. a ee eT i i os . ate 2 LJ * 7 7 = rE: roe, -=b= = . | er 1 — . ae 7 = a7 rie. . oa ae | aes Da eT i ie . . : oo. * LI . snr om eee . a "me. o8 _ we! 7 mad roman . ome, ope - . "1 o. _ 1 cout J! i” . \ . as, . le "4 . . . = ate ee ea Sa a aR fel pe MEI..BRIVIBAI AS PLL ENS YISNV AVIS. NO NNT NSIS OSS SL ON ONO RONL, OODNAYVP ANS J . : : ay 7 totes ee ae we rr en re oe ah , . ‘ Ps - 1 ! * 7 I as a A aria i ale al ol a pe Owed a el 1 . 1 » d : . st BAD . FA os angi tg 4) eh ents Fe - 7 = 1 ae ee . Wit nr i eee ee te Pata ’ ee ee qt ous we pee Tt ee 2 Se eee afl P ‘ get or om ee . a Paaiag™s* = 4 ri a: tet . = Iml he 1 oop Ba fe mle tty “ pA a eee 1.7 jah: : 4, tf 4 weep * wac. Dr. K. BILZENS EE ————L——— Tamia Hipp ely acur Cage AUIS rep leagy ages ape adh . . a= ee * 1 et eal ean al | . er er Crreit_* = oe moa “a so ye poatat, ge ee er V. GROTANE ~ Vélreiz ,,Més un Eiropa‘ COGITO ERGO SUM Mas nu reiz piederam Etropai — rita viss, lai to aizkavétu? Vai tagad/ Yismaz neviens to nevar apstridet pat kristiqas tautas dara visu, ail BPUGTStNng 2108, Bet sag PAs GEOTe- tukénesis k}iltu par augligu zemi? Vai hekais atlants rdéda, ka tas sturis, D:evs laus brivo kristigo tautu laimi-; KUF esam ROVietoll,, TAY tas, ko ap- qumam pastavét re:zé ar citu krietiqo| ‘Ye jédzieng Vakareiropa,— jédziens, Soba Ot bie . pols | oe ag La agi agg la igen ps Baie ~Musu kristigai nakoinei LATVIESU EV, LUT fa ASV jGtas atbildigas dzives no- grodindéana un laicigas Kuitiras cel- sand, tad baznica Sai zeme jutas ipasi sjcindta bat nomoda par cilvécigu ga- rigo dzivi, Seit baznicas dzivo rosiga aacensipd — legit tos, kas stay ar- qd. oh - pg bla as: oa > Fi _-e I . ws . ta teed . . * an da re i te ure, - . a ee 3 Amie re op tae L ace ec =" BAZNICAS DZIVE ASV TICIBA DIEVAM D71V OSIM NAKOTNET | | musu iidumnieky dzive Sigs Vien (as notikumu ipata seciba. fi tal ir ari divains lidztekus ur pretstatu raksture nei, Nebija daudz to, kas ‘lgdku laiku vaT@ia uzturéties ,arzemés” un tiesa kopdrivé uzjemt sevi organiski ,,Wa- kareiropu’. Kad tagad pavérusies §] lespéja, — but diendiena sal garigaja atmosfa:rd, kag apnem Véacijas, Fran- cijas, Spanijas, ltalijas Jaudis, ne tikai Vinu izlasi, bet pasu butiskako — abel Rirbapetie cmanealts bee poemesgi its 2 oe A, Ae EL a | ee ee. ee ee : + CoM ate al ig « . . wi'™=-. at . raat as aM Pa Sl rs aa Zimiqi, ka Pe ee at a ae t “haFe. Phy eiLcls Po, i "4 “tt . . ee bles eee Hare agsanas celg DOi Negribot nays. Protams, piety, BGAN pec noteiky. imam Vajadzbia 4. C Parasti tos anh. gada un ieviehy | @ Qalvenas pirrg. HECIDAS laika mii E Specialy uthyn tockd vadljd ne lei leco! un beidy vietag Parraygay Benatajoulkstenis, be da apstajies. Kids anem:s lide vt Ki. 5 ple pulkstentyy. jam, ka ving tom. t labosand, bet maiavet divus mary etu nésat uz roky protams, parravg: odinatajs celoia as § is pats nelabots, PALIDZ UZTURET LIVIBAS uzdevums bisa at bija 8000 aitu, no fios noskaltija 1% un vasaras Sako 1 steps, bet velil, ZiEMA, sienu prege omobilos — notek v katrai dienai. Art pecidlu auzu pela Skirnes sajaukure. vztura deva bija it neka aitam, tad lo jest, ka més no vil arijam virumu. Ve | noun kaltéjam sent icé bija elles dar specidlo step} i aganiku, didu no oty riema pat kutl araqandas apgebs-s qu, tds nedriksit} Ari viru perdi ugUns. | ms piemekléja sab kas pielip ar cilvé aydas ar auget (eh izes paradibart SF manesi bija jasteg tock a dards bije Ie ar citam spkarlt vieku 019? ys jebkuras baznicas (un to ir ap- méram puse no visa iedzivotaju skai- tal}, un gut lesp8jami lielakus pana- pymus visdazadakajos baznicas dzives yejdos. Pastév sacensiba ne tikai evangelisko protestantu un Romas vatoju, bet ari protestantu, pat paéu uterapu baznicu starpa, Bet ka zinat ig remes apmierinadtajam cilvékam, | ba pat dis zemes lalmigums nespéj dot: yisy no dzimtenes izdzitajam un seit jecejojusam béglim? Ka zinat to cj- tiem, ka mes neesam tikai pateicigie tagadnes cilvéki vien, bet misu dvé. seles dzivo ari reizé savas pagatnes priecigajas “un sapigajas atminas un aikoines savdabigajas ilgas un cert{- bis? Vai més, vislielaka nebriviba no- piestie, Varéjam tilin atskarst, ka fendkusi célo brivibu zemé, ari més wam brivif — Tie ir tikal dazi no iela jautajumu skaita, uZ kuriem jau it ka varam at- skat]ties. Daloties diZo brivibu zemes dotajas ielajs iespéjas, reizé veidojas ari gabu dzive, attistés ari pasu latviesu evangeliskds baznicag dzive. JAUNAS DRAUDZES UN DIEVKALPOJUMU VIETAS Ja misu archibiekapa prof. Dr. T. Grinberga un Baznicas virsvaldes do- tia vaditaij noradijumi bija nodroéi- ndiusi veiksmi atseviskas vietds jau dakot ar milsu pirmajam diendm saja vemé, tad svetigu aitistibas sakumu mume izdevas pandkt, kad Amerikas luleripn baznicu (National Lutheran Council) vadiba bija pulcindjusi 6a- niksmé bijusos DP macitajus pag. g. %. un 27. septembri Toleda (Ohaijo). Latviesy macitdji 27. septembri iesnie- dra NLC vadtbai deklaraciju, kura iz- teikla nepiecieSamfba veidot latviesu pad garigo dzivi ASV, dibinot ipasi latviesu Graudzes. Sarunds ar NLC piratdvjiem. §. gq. 4. jamvarl Cikaga pinicim, ka no amerikaénu ticibas briju puses nebija vairs tebildumu pret latvie’u draudzu dibinasanu un latvielu ev. lut, bamicas dziveg vei- cosanu, Toled§ bija ati no jauna izteikta thaidra véléSands péc pasu :baznicas vadibas. Ta drizi varéja izveidoties Latvijas ev. lut. baznicag pdarvalde ASV, kutas locek]i paSreiz ir Latvi- la archibiskapa parstavis ASV zv. Aly, P. Eglitis, pravests A. Birznieks un macitais P| Kirsons. Parvalde iz- Kittojusi sakaru sistemu, kas tagad elves visas Sav, valetis, Archibiskapa Vietnieku prof. Dr. K. Kundzina un privesta J. Kulliga ieraSanas Seit, ce- ams, dos jaunas iespéjas Latvijas ev. lit, baznicai ne vien gint kontinenta bet ari visas pasaules mérogé, Bet no visur sastopama labvéliba bret mums. Vél nesen pat kads aug- stiks amerikanu luteragu gatidznieks Oerijis tavu, lai kada vieta izjauktu Muse pulcéSanos pasu dievkalpoju- ms. Dazuviet vél nay beigusies arl ‘waksligie partautoganas méginajumi. Ne Visi ir sapratusi, ka ne vien par Hasiem, bet ari nekad par lielaka Matenalo palidzibu nav pirktas un petkamas ciivéku dvéseles. Ne visur ieverota saprasands, ko panacam . janvari Cikaga, proti, ka darba |1- Ms Neuzliek piendkumu avéeselei sai- tities ar tai svesu draudzi. Un zél a. ka misu pasu baznicag dzives vacital un draudzes locekji nav visur ejusi dart jespéjamo, Raut Musu dzive vél ne visur izkar- dr vata nek§ 30 Statos noorganizétas tak neka 150 dievkalpojumu vielu. rand No pédejam, saplustot kopa| kuru bez | MRAisiti dzivojogiem tautiegiem, vei-| dajusi tiklab paSu zviedru. ka Tas| amerikanu zinatnieki. » espéu dalai no tiem 90 Jatviesul! devas to atrisinal. jas JaUnas latvieiu draudzes. “era macitajiem, kas vél nodarbi- nau lacy i,k N05, A ays ah d d 1 LBS ASY i Cla ASY 88 baznica; ; ibal baznical un tas vadibai. butu mis izmaci: ¥I, tomer ta Citu krasty: briva?’’ Daudz Rezindma slépj sevi ari Die- va nékotne, JO ta seyj Glaba art vist musu $ié pasaules dzivi. Ja Latvije klUs briva, kadi pienakum; pret tauty un baznicu dzimtené tad bis taj lat- Viesu ev, jut. baznicas sa:me’. kag Pasre:z izklidusi visa pasaulé? — Kas hes)s debesu prieka vesti tautiegiem, kad latcigas brivibas rits bus uzaus:s etl MUS dzZimtenes cietumos un ver- gu mitnés, lidz pat Visattalakajam Si- birijas tundram un taiqdm? Kas bus Zeisirdigie tuvékie, kas les dziedina- laju ellu teutas braly un mdéu retas Un centisies tos atdot atkal dvivei, parvedot vinus dzimtené? Kas cels 12- postitaja Latvija namus Dievam un cilvékiem, kur Dievu gadinaét un ma- Jas rast izmocitai tautai, sirmajiem usi dzivot realu dzi: Jad skatien: yérgas yall wu? wes Un ja Latvija klis léviem un matém, cietéjiem varoniem| un barinu audze;? un Kurus sékam parrundt ari ar sa- viem ticlOas braliem ~— amerikaniem. Redzam arvien vairak, ka mtisu drau- Qu izpratni varam mantot ar émalk- Jutigu un atklatu valodu Lielaja baznicu pasaules misijas sa- naksmé Vitbijé, Toronto (Kanada}. 1947. g. pati kristigd baznica pazem/- Qi skatija sévi un pasauli taqadné it ka tuksnesi, Vai sava laika tika da- . Lai cik dzives cing Oe se cee: | Mies a.cinat l@ 37 Jautajumi, kas nodarbina mos: duic nelaimi un bojd e:u? Més sa- Kam runat atklaii, ar cinitaju parlie- cibu un drosm:. Kadreiz cienu un pa- nakumus ver gut tikat ar cinu. Kad SO rindu rakstita:s §. g, marta vieno- I jas ac Augustanas ev. lut. baznicas galyvu un vadibu par pasre:zéju dar- Dosanos §inj amerikanu baznicda, iz- telcot savu nodomu tilin atoriezties darba Latvijé, tiklidz t& kldtu briva, Sig amertkanu luterany baznicas vadi- taji péksni atbildéja: Tada gadijuma mes JUS pavadisim ar savam ipasam lugsanam un Dreva svettbas noveéle- jumiem.” — Daudz laba no saviem ti- |cibas brdliem pieredzéjusiem, mums netrukst labu zimju, ka val vairak no saviem drdugiem més varésim sagai- dit ndkotné. Un tomer, més zindém, ka uz misu kristigo mérku jetenoganu §ini pa- saulé Dievs aicina visupirms un visu- pec mus pasus. Tapec, lal cik lieli bttu masu nodomi, kas istenojami jau fagad, mes ka kristigi latvies| juta- dzivot savu dzivi ari musu tautas kristigo nakotnes mér- ku laba. Kristigds latviesu tautas né- kotnes mérkus kopa ar mums Isteno muUsu dé@li un meitas, par kuyu sipu- iem latvju tévi reiz metu$i krusta ziml, Még zinam, ka musu tautae kri- stiqas nakotnes istenoganai btis ne- plectesamas musu zindsanas, veseliba un manta. bet visnepieciesamakd bis musu kristigalatviesa sirde! Kas So S.td: bus pazaudé@jie, tas varbut bis kas pastdv jau tik igi. Ari tas, ko par ,Eiropas kultiru” médz dévét, iz- ret galvenokart no Vakare:ropas, no tas Etropas, ko radijusj Romas tmperi- jas un germanpu tautu kopdzive. Par cik més, latviesi, esam pieda!!- jusies $4] Kullutas veidosanaé, un par cik Sh Kultira, kag seit fzaugusi no antikas pasaules, kristidnisma un Va- kareiropas tautu nacionélajam ten- dencém, ir veidojusi misu, latviesu tautas dzivi,— td ir probléma, kas in- teresejus) musu dométajus jau Latvi- la, bet ar ko tagad saduramies katrs, kas turpinam savu eksistenci arpus milsu robezam. Ja mitsu filozafi — prof. P. Jurevies, prof. T. Ceims, V. Reiznieks rakstija par sim problémdm agrak, tad tas bija dzivas vairak vai Mazak musu intelektudlistiem un tiem, kas ar kadu Vakareiropas valodu va- réja pieklut tiegsajtem Elropas kultt- fas apcirkmiem — literdirai, zindt- pazaudéjis visu, un dazreiz to nespés Va.ts gldbt nekae, Sagaididam; daudz no visuvarend Dieva, ari mes censamies darit iespé- jamo, lai klGtu par jauniem cilvékiem. Kristus gaigajam télam sekojot, més sagaidaém Dieva attaunoto dzivi, Més ceram pastdvét smagajA dzives cind, Kura egam {zturéjusi vairik neké des- mit gadu. Ticibé Dievam még gribam dzivot savas latviebu tautas kristigai nakotne: savos tdlajos celos, kamér pa tiem parnéksim dzimtené. Kana 4 ac medi gaida latviesu zinatnieku SPECIALRAKSTS LATVIJAI NO UPSALAS Kad pagajusa siem& Upsatas unl-' nog mainéa ari koku saknu izskats. Versitates fiziologiskas botanikas in-' un, plemeram, pie priedém i8d4@ san- Stitiitu apmekléja zviedru mezu dat-+saknes zarojas dichotomiski, resp. binieku ekskursija, institUta vaditajs! rodas ts. dakéas. prof. Melins tai étarp daudzam ci-: tam lietam paradija arJ seriju papra-' VU priedigsu un vaicaja, va! specidlistu: kungi varétu noteikt to vecumu. Eks-! ar iepraktizéjusos | kuréljas vaditays lietpratéja skalu apveértéja kadu no Sim prieditem un bez lielas Saubisa- nas atbildeja: Divi qad:. Profe- SOrs pasmaidija;: ,Astoni ménes! tikal, mani kung. Nav zinams, ko talak teica fpar- steigtie mezu énecialisti un ko viniem izskaidroja z¥iedru profesors, bet tas arl vairs nav svarigi. Soreiz svari- qakais ir fakts, ka sis 8 ménesus ye- cas ,divgadigas priedites autors tita Latvijas universitates asistents Vis- valdis Slankis, kuru nupat, 31. mai- ja, Upéalas universitata promoveja par filozofijas doktoru, un kura atkle- jumt nakotné, iespéjams, var radit lielas parmainas visa mezsaimmiectba. Pamati, kaut Joti attalt, Slanka darbam kti jau L. U., sm V, WW uiT vins stradaja par asistentu pie doc, M. Taujas-Tilmanes. Vina petiumu temats toreiz bija izofetu lakstaugu gsaknu kultivésanas metodika. Audze- jot nogrieztas saknes izolétas sterilas baribas Skidumos un ta izsledzot au- da augszemes daju a&.milacijas pro- dukty ietekmi. tore:z ttka petits da. fadu faktoru iespaids uz 30 sakpu al-! tistibu. So darbu partrauca kars. V. Slan-| Kim 1944, g. rudeni la‘va :7devas pal-| klat Zviedrija, un te mu 1945. gq. vind! nopak ka archiva darbinieks Upsalas universitates nstituta pie prof. Melina, pk ted hg nas v.e'am, no kuram viena no vis- Fiziologiskas . jos panakumils, par botanikas | rviedru spectalista mikoricas vias (O]usieg mums velama virziend, tomér! juma. No vina VY. Slank:s atl sagem MU pasteizéjais stavoklis iepriecina./ uzdevumu, i takus § vecajam latviesu luterdnu| pieredz. izolétu lakstaugu saknu au-, dudzém jau dibindtas 10 jaunaé, un| dzésana, zavetu pri tatad koku saknu kultivesanal s.erl los apstaklos. Qa dzivé, pariet garigaja dar- | solis tdlakas, plasax ci arvien vairak sevi ietver mi-| koricas problemas petisane FAUS skolas un jaunatnes pulci-| ca jeb ,Sensakne , | Ar prieky nakas atzimét tiesi| seénu kopdzives veids ine eemiskas saimes rosigo dar-; ném, kad 3) MUSU garigo celtnu veidosa-| ku saknes. W tagad ir jesp@jams liecindt:| der U evangeliskas baznicas dzive| edamds ta , altistas Latvijas ev. lut. bazni-| vikas, apsu bekas, ruamieses Un Cle eéttiba un gard. PasSreizeja Latvi-| tas, arl musmires. ¥. lut, baznicas loceklu registraé-| jama kd pie skuju, “8¥ Tdda misu uzticibu dzimte-| kiem. | jam uc. igmantojot savu Lats ijas | atrast metodi izoletu priedi, | Ta bija problema. gar: panakumiem jau bita tra. aq} V. Slankim iz Ret atrasta metode bija tka: viens! : daudz plasakas — ™:°: Mikor: ka ZINAMS, iT 1pa-6 | a| koku sak- kad sénu hifag ir ieaugusas ko Pie mikoricas senem pie atl daudzags mums pazistamas | sénes, ka aviesta bekas, bara- Mikorica novero- ta att lapu kO- orchide- virsiem, papardem. Si paradiba jau kops gadu desmitiem saistijusi zinat- mieku uzmanibu, un dala domaja, ka m.korica veicina augstaka auga at- tistibu, dala uzskatija to par nenozi- Migu vai pat parazitu. Rezultata bija lzsmeltas visas lespejamas hipotezes, bez ka tam btu dota kAds eksperi- mentals pieradijums. 19272. g. Melina pirmais eképeri- mental: pierada, ka ar mikoricas 56- ném inficeti priezu un eglu desti at- listds daudz labak, tapat ari daudz labak tada cadijumé attistas senu m:- celts) Ari prakse plerAdijas, ka pré- | tetiskd cel4 paqatavotém auqéanaa vielfm -—- ari tur pandékumi bijudi labi. Kaut arl V. Slankim bija zinatniska darba tesnejas Stokholmas meé#kop!- bas augstekolé, ving tomér izskiries par Kanadu, no kurienes piendcis Jot villnoss piedavajums — fevadit miko- ricas petisanas darbus Ontario apga- bal4 un noskaidrot lidzsinéjo atklaj}u- Mu prakti:ékas izmantosanag iespéjas apmezosand. Ontario petniecibas padome (The Research Council of Ontario} praktiski nodod vina riciba visu mezu peétniecibas darbu Saja vir- tiena Ontario apgabala. V. Slankim jasaskano vieléjo mezu pélisanas sta- ciju darbs, un vinam atstatag pilni- rijas, kur mikoricas nav, medi tapéc| gi brivas rokas z:nainiskam darbam neaug un nikufo. vecu mezu augsni. No Melina un citu zinatnieku mé- qinadjumiem izveldojas vesela tviedru skola tdazadu jautaéjumu pétisanar, kas aaistas ar mikoricag un augstako avgu attislibu. Tomér vel 1947. q. danu m:koricas pétnieks Mellers dek- laréza, ka, keitiski vertejot lidzsiné- Zeme jatnficé ar nenaztmigu faktoru augy attistiba. V. Slanka pétijumi, inficéjat izolétas priezu saknes mikoricas senem, preradia, Ka ne fi- kal var bit tuna par senu hifu lo- mu haribas vielu patnesana, bet ka Sis senes arti pasas izdala kadas vie- las, kas liela meéré veicina saknu isistémas attistibu, pia kam rodas tas sakni! pasas raksturiqas parmainas a'tistiba, kddag m:koricas gadi;uma verajamas daba, Mekl@ot péc sim vielam, izdevds noskaidint, ka tas pieder (6. auqsa- pazistamakam iy heteroauksiné, kas audos qan hiezi éastopams, bet dau- dzos gadijumos. arl me priedem, ne- pietiekamos daudzumos, Trukstoso dali pap.idina mikoricas s@nes. So augsanas View nozim: parbau- Gia arf pie veseliem auqiem. 128'ra- Gatot metod:, pie Kutdg iika: fugq ster:la skidruma, be! virszemes daja brivi gaisé. Ar ‘to iegut: tre pas: rerultati, p.@ kam auqsanas vie- iy ietekme ne tikai labék attis‘ds saknu sigtema, bet ar} stumbra dala. Par siem rezulfatiem Upsa.ag uni- yerspiate V. Stankim pieskira Dr. phil. qradu. [Upsalas universiiaté visas Z1- na'nu nozares, izmemat teclog.jy, ju- risprudeoc: un meaicinu, apvienota viena — fliozotijas fakultate. — Red) Gitie pandkumi tr vairak neké daudz- solosi, un viens no vem bija jau é4- Kuma pieminéta .civgadiga” priedi- ‘oe Jrdarit! arl izm@qinaium: obrivé mikarica jauzskata | augstako | ar | a Bake! Toronto universitates jauniekdrtota botaniska darza jlaboratorija. V. Slan- kia stasies darba jau julija. Vienam latviesu zindtniekam ar fo paveries plass darba lauks, un, po- zilivu panakumu gedijumaé, versies vatnout ari jauna lappuse megkopiod. Kadas Vertibas jegiis meziem dbaqatas valstis, paalrinnt mezu pieaugumu, kaut vai, teiksim, par piekto dalu, tas viegli aptverams, atceroties miljo- nug un m.ljonus, ko mez} dod valéts saimniecibai. Dr. phil V. Slankis dzim:s Rigé, 1907, g. 16. julijdé. Beidzis Latvijas Jaun. 6ayv. vakara gimnaziju. diends étradadams maizes darbu. [928 gq. iestajies LU matematikas-dabzinatgu fakultates dabzindtnu nodala, ko ta- nat, visu laiku turpinédams stradat, heidzis 1935. g. Atstats sagatavot:es 7natniekam darbam pie ecugstskoias, hiy.s subasisients, velak asielents au- gu f:ziolagija pie doc. M_ Taujas-Til- manes. Pirmas zinatniskas publika- CijaS paradijusas jau Latvija, Zviedri- ja tagad #? publikdeijas zindtniskos 2devVumMoOS. haut ati inlensiv; stradédams uni- versitat®@, Vo Slank:s daudz darboyjies ar) Upsdlas sabiedriska dzive, s:arp ctu noorganizéys laiviesu sestdienas skolu, kag tagad ir lelakd un labax nostddita visd Zviedrija. Mul dzies- mds, bet visvdairak mezu, sev.ski nak- tis UN Vasaras, un ja Vien ty latks, Vins pecpusdiends nozud no pilsétas. las, otra rita aiqriezies. te:ktu: .Kas Dar brinisku naktif Kaut jus ztinatu, Ka saute: lécot, mezs smafzo wun skan' Tagad nu meza bus apvienots Garba ar miiestiou. Vo Slanka gimene jau pirms paris gad:em izceloia uz Sav. valstim, kur Kundze, kas pati ari ir dabzinatniece, strada Harvardas universitéte. Ta- gid ari vina varcelas uz Kanadu, cgarha Toronto umiversitaté. A, Strautmanis Lidg ar mikoricas lzveidosa: | daba, la:stot priezu jaunaudzes arain-: Upsala, jfnija. visu tantu tas orqaniskajaé dzivé, da- biski egam yzdirusies Sa: problémai jaund qaismd. Vai més neesam parak ilgi maciiu- $ies no sekundariém avotiem, vai ne- esam odrak rlgi pajéviqi kultiras ne- s6jos kleausijusies? Ta mazdé saujina, kas misu patstdvibas laika mégindja patstavigi reflekt@t par mume un mi- su skolotajiem, Bija isti tika: Dekar- ta .cogito ergo sum” laika biedri. Varbut pare:za ir R. Mika glezna, ka iemilétaé E:ropa mus liekas pievi- lusi, Jo mUSuU Oz jas nesaskan ar tie- Samibu, un més jutamies apkrapti. Tiesa, ja pasekojam bégju sarundm, véstulém, korespondencém avizés, ji- tam, ka t& nav jlémiga apbrina, ar ko @jam preti svesajiem jespaidiem. Ta ne reti ir neuzticiba, krifiska ana- liza, kas biezi jo biedi neved talak par pia Mums bija citadi", un sis citadi ietver sevi vaérdinu ,labak” Lik, art tas liek pardomdt. Skaidrs, ka muéu ipatd gartgd etruktira, ko rada vél neizkartoté dzive, un misu jpatais, gluzi personigais trimdinieku uzdevums, kas mus atskiy peichiski no jaudim, kas nav béqli, — ir sadai pieetal pamatd. Bet skaidrs, ka varé- tu meklét ari vél citas saknes misu un vakarelropiesu dvéselisxal un ga- rigsi diskrepance}, DIFERENCESANAS STARP DZIVI UN KULTORU Moderni ir jédzieni ,, Vakarejropas kultras krize, {46 boja eja un Ejro- pas savienotas valstlis’. Teorétiski més to zinajam, majds skolas ejol, z- naja jau mié6u tévi un mates, kad Nite tapa lasits, zindja yél aqrak, kad Géti tulkoja. Kara un okupacijas gados més asadiiramies ar to (ies, bet toreiz més nespajim meditét, jo misu instinkts atvairija to. lai neap- draudétu pasu dzivibag avotu. Tikal taqad més eaduramies ar ta pasa dzi- vibas procesa un pardzivojam to in- tensivi, daudz intensivak nek& agrak tie, kas brauca ,arzemju celojumos’. Katrs uz savae fdas més izhaudam, ko Eiropas 20. gs. lielie gari — B. Kro- fe Italijé, P. Valeri Franctjd, T. §. Fliots Anglija, H. Ortega i Gasé Spé- nijd — ¢avos darbos tetkusi, apzimé- damj to par progresivu diferencesanos starp dzivi un kulllru. Vakareiropas Kultira ir aisvesinadjusies no dzives un kjuvusi talab ,nedzIva". Tas, Ko Nite sava darbaé Arpue laba un jauna te.cis — ,morale, kas ir lietiski kor- rekta, bet kas mis atst@j vienaldzi- gus, auksius un nepamudina mijs uz darbibu, ir nemordliska -~, ir simt- reiz piepildijies, un katrs béglie par to varés nodot vairdkkartéju liecibu. Tiesa, pédéj& gadu simtena notiku- mi spiedusi Vakareiropu parveidot sa- vu nostdiu pret kultdras vértibam. Un més redzam, ka taut&és 20d ticiba agrakajam vértibam, redzam, ka t:ek nopulgoti 19. g. simtena dizgari, ka krit Kanta cictoksnie, un no visam nsusém uzbruk lielajiem ,J-ismiem’ — racionalismam un relativismam, abiem kavalieriem, ar ko Vakareiropa savu laiku aizrautiba dejojusi. Jauni var- di sauc péc jaunam cilvéka {zpaus- mes iespejdm, rung par organisku dzi- vi, un Orteqa prasa paklaut éapratu biologija!. Un jaudia sak klausities vinos, jo taisniba bijusi kaut vai tam pasam Ortegam, kas 30. gados teica: ./@) dazos gados bis redzama, cik absurda bija kadreizejd prasiba, ka dzive; it jakalpo kulturas vértibu ra- disanai.”’ Pee 10 gadiem $0 absurdu picdzivoja visa ciivécea. EFIROPA MEKLE CELU ATPAKAL Tddu més redzam vaigu vaigd Va- kareiropu. Diendiend més skatam, ké- das saubdé, kdadas garigdg sapés ta mokas. Un tad més jutam, ka mGsu milestiba uz vinu ‘r pardzivojusi vil- sanas posmu. Ik bridi ar to kopa esot, mes sakam saprast to, sakam ‘zprast tas qrutibas, kur vina, $i mMmusu .!e- miléta’, ir jestigus:, Un ja més juta- mies {a1 plederigi, més qudrosim, ka. tikt no §1 chaosa lauka, mex/ésim pa- ligu wn raudzisimies, vai més pas: ta kaut ko nevaram lidzét. Lidz sim més biJam vairdk skaljta- fi, Moverotayi, varbit pa dalai lidzi qajéyi un lidzi jutéit. Vismaz kamér més sapnojam par biropu éavdg mé- j§s, kaut kas no vinag mokém let mums secen, kaut kas mils neskar tik dzili. un més itam, ka bijaém gan qaiusi pa Elropas «ultfraa celu, tatu (Turpindjume 6, ipp.| 7a Fla a5 x aL. —™.s * - .: . . il =e 1 1 eu : ot ie oe = nie /: 7 r . i -_ . aE ure ome —m" AA apa 2 BIO ian EH te EL eT ar. . . _ Sh _ : : = “ 7 Taw erage cE YR el pele a a" = WAS a r r = “The ale aoe. PP See ‘ sf . ee . ie : =“ L eat es Tar wee titeiien te Sit aa eee eShtey oma Ave Ect aca Soa Fae ta statb is ar ” + ee | a et = to. — - = Fs . To es ae 24 oa "y : “ =,3 _1% 1 i> = aaa ee ne = Sy amide | 4 g *e ue ea / . = ms Laem _ 7h Ge ar fant x, ! i, . . 2 i - "yi in “a a= OL ep Fis a ke aa Ba, aes, Lager oa 4, ae Tay Nr et Any heer | Sits b aint ir ai wre ee | . . "ea Jd .- . . . a ee On oe ee oe Le oe i a ae et ee roe, . 1 ; 14 < ne! . ar athe oh . ? “2 . ad . as . "a v " ee Fr * te ; 7 he . 7 ‘ - vo ™ . . . sos . _—= =e, . . vost "Fi a "2 TOA SES ap i aki are 6 Soe Th . , . . " je ga al, é foe stasts) s . en, 8 Mee t meee ee =" =i ~ oo . " * a ' wo oa . , . oo. ET eT re eel ol dee gh a a ey raat 7 2 i in * ‘ Hf 1 : c Dee es = a, 2 = —— = a . , oo" . aa * i oe | — -4'R- ae re . el | —_" . 1 1 _=— - = "8 . “ ait Sree te oe Sey Ra eae Hifi caicreain. jeiL ade. ae too Se eyes — - - . ia a my Dik ae pedir, cml! Pee he ' =, . wes Mire il ce a : dik _ etiam pera pe et PE eee eine - . i. 7 . . —= -_— = . 4 — sss Be ee 7. ri oa 1. 7 . . . . khair —. ie joni = e. be. 4 en pid arate SE: done el Ween 3 . {o. % Tas - cr 5 ‘. wile as = (Nel Bette 1. we an a i" os =: 2 et bi | - 1 . “. fe =k gl Ie 4 as "Tyna a rey 1 . So map tg er! os oa . a NN ge eae ae a 1 r “ar TT at 1 Re ‘ ae -_— ee La . ES oe . a rer 2 i ae os =a nf 7 hr seat tas ‘i - Fo dam. : a a A! . ee ee . 7 ae “. oe a, oe ope apd wel ge Hs ue { . ore ed ee | L ae oe TP . ri . = ret 1 . 1F 3 _—"